3.
Tatiyapaṇṇāsakaṃ
1.
Samaṇasaññāvaggo
1.
Samaṇasaññāsuttavaṇṇanā
101.
Tatiyassa paṭhame samaṇasaññāti samaṇānaṃ uppajjanakasaññā.
Santatakārīti nirantarakārī.
Abyāpajjhoti niddukkho.
Idamatthaṃtissa hotīti idamatthaṃ ime paccayāti evamassa jīvitaparikkhāresu hoti, paccavekkhitaparibhogaṃ paribhuñjatīti attho.
Dutiyaṃ uttānatthameva.
3.
Micchattasuttavaṇṇanā
103.
Tatiye virādhanā hotīti saggato maggato ca virajjhanaṃ hoti.
No ārādhanāti na sampādanā na paripūrakāritā hoti.
Pahotīti pavattati.
4-5.
Bījasuttādivaṇṇanā
104-105.
Catutthe yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnanti diṭṭhānurūpena paripuṇṇaṃ samādinnaṃ sakalaṃ gahitaṃ.
Cetanāti tīsu dvāresu nibbattitacetanāva gahitā.
Patthanāti ‘‘evarūpo siya’’nti evaṃ patthanā.
Paṇidhīti ‘‘devo vā bhavissāmi devaññataro vā’’ti cittaṭṭhapanā.
Saṅkhārāti sampayuttakasaṅkhārā.
Pañcame purecārikaṭṭhena pubbaṅgamā.
Anvadevāti taṃ anubandhamānameva.
6.
Nijjarasuttavaṇṇanā
106.
Chaṭṭhe nijjaravatthūnīti nijjarakāraṇāni.
Micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hotīti ayaṃ heṭṭhā vipassanāyapi nijjiṇṇā eva pahīnā.
Kasmā puna gahitāti?
Asamucchinnattā.
Vipassanāya hi kiñcāpi nijjiṇṇā, na pana samucchinnā.
Maggo pana uppajjitvā taṃ samucchindati, na puna vuṭṭhātuṃ deti.
Tasmā puna gahitā.
Evaṃ sabbapadesu yojetabbo.
Ettha ca sammāvimuttipaccayā catusaṭṭhi dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
Katame catusaṭṭhi?
Sotāpattimaggakkhaṇe adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ paripūrati, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṃ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ paripūreti, vijānanaṭṭhena manindriyaṃ, abhinandanaṭṭhena somanassindriyaṃ, pavattasantatiādhipateyyaṭṭhena jīvitindriyaṃ paripūrati...pe...
arahattaphalakkhaṇe adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ...pe...
pavattasantatiādhipateyyaṭṭhena jīvitindriyaṃ paripūratīti evaṃ catūsu ca maggesu catūsu ca phalesu aṭṭhaṭṭha hutvā catusaṭṭhi dhammā pāripūriṃ gacchanti.
7.
Dhovanāsuttavaṇṇanā
107.
Sattame dhovananti aṭṭhidhovanaṃ.
Tasmiñhi janapade manussā ñātake mate na jhāpenti, āvāṭaṃ pana khaṇitvā bhūmiyaṃ nidahanti.
Atha nesaṃ pūtibhūtānaṃ aṭṭhīni nīharitvā dhovitvā paṭipāṭiyā ussāpetvā gandhamālehi pūjetvā ṭhapenti.
Nakkhatte patte tāni aṭṭhīni gahetvā rodanti paridevanti, tato nakkhattaṃ kīḷanti.
8-10.
Tikicchakasuttādivaṇṇanā
108-110.
Aṭṭhame virecananti dosanīharaṇabhesajjaṃ.
Virittā hotīti nīhaṭā hoti panuditā.
Navame vamananti vamanakaraṇabhesajjaṃ.
Dasame niddhamanīyāti niddhamitabbā.
Niddhantāti niddhamitā.
11.
Paṭhamaasekhasuttavaṇṇanā
111.
Ekādasame aṅgaparipūraṇatthaṃ sammādiṭṭhiyeva sammāñāṇanti vuttā.
Evamete sabbepi arahattaphaladhammā asekhā, asekhassa pavattattā paccavekkhaṇañāṇampi asekhanti vuttaṃ.
12.
Dutiyaasekhasuttavaṇṇanā
112.
Dvādasame asekhiyāti asekhāyeva, asekhasantakā vā.
Iminā suttena khīṇāsavova kathitoti.
Samaṇasaññāvaggo paṭhamo.
2.
Paccorohaṇivaggo
1-2.
Adhammasuttadvayavaṇṇanā
113-114.
Dutiyassa paṭhame pāṭiyekkaṃ pucchā ca vissajjanā ca katā.
Dutiye ekatova.
3.
Tatiyaadhammasuttavaṇṇanā
115.
Tatiye uddesaṃ uddisitvāti mātikaṃ nikkhipitvā.
Satthu ceva saṃvaṇṇitoti pañcasu ṭhānesu etadagge ṭhapentena satthārā saṃvaṇṇito.
Sambhāvitoti guṇasambhāvanāya sambhāvito.
Pahotīti sakkoti.
Atisitvāti atikkamitvā.
Jānaṃ jānātīti jānitabbakaṃ jānāti.
Passaṃ passatīti passitabbakaṃ passati.
Cakkhubhūtoti cakkhu viya bhūto jāto nibbatto.
Ñāṇabhūtoti ñāṇasabhāvo.
Dhammabhūtoti dhammasabhāvo.
Brahmabhūtoti seṭṭhasabhāvo.
Vattāti vattuṃ samattho.
Pavattāti pavattetuṃ samattho.
Atthassa ninnetāti atthaṃ nīharitvā dassetā.
Yathā no bhagavāti yathā amhākaṃ bhagavā byākareyya.
4.
Ajitasuttavaṇṇanā
116.
Catutthe ajitoti evaṃnāmako.
Cittaṭṭhānasatānīti cittuppādasatāni.
Yehīti yehi cittaṭṭhānasatehi anuyuñjiyamānā.
Upāraddhāva jānanti upāraddhasmāti viraddhā niggahitā evaṃ jānanti ‘‘viraddhā mayaṃ, niggahitā mayaṃ, āropito no doso’’ti.
Paṇḍitavatthūnīti paṇḍitabhāvatthāya kāraṇāni.
5-6.
Saṅgāravasuttādivaṇṇanā
117-118.
Pañcame orimaṃ tīranti lokiyaṃ orimatīraṃ.
Pārimaṃ tīranti lokuttaraṃ pārimatīraṃ.
Pāragāminoti nibbānagāmino.
Tīramevānudhāvatīti sakkāyadiṭṭhitīraṃyeva anudhāvati.
Dhamme dhammānuvattinoti sammā akkhāte navavidhe lokuttaradhamme anudhammavattino, tassa dhammassānucchavikāya sahasīlāya pubbabhāgapaṭipattiyā pavattamānā.
Maccudheyyaṃ suduttaranti maccuno ṭhānabhūtaṃ tebhūmakavaṭṭaṃ suduttaraṃ taritvā.
Pāramessantīti nibbānaṃ pāpuṇissanti.
Okā anokamāgammāti vaṭṭato vivaṭṭaṃ āgamma. Viveke yattha dūramanti yasmiṃ kāyacittaupadhiviveke durabhiramaṃ, tatrābhiratimiccheyya. Hitvā kāmeti duvidhepi kāme pahāya. Akiñcanoti nippalibodho. Ādānapaṭinissageti gahaṇapaṭinissaggasaṅkhāte nibbāne. Anupādāya ye ratāti catūhi upādānehi kiñcipi anupādiyitvā ye abhiratā. Parinibbutāti te apaccayaparinibbānena parinibbutā nāmāti veditabbā. Chaṭṭhaṃ bhikkhūnaṃ desitaṃ.
7-8.
Paccorohaṇīsuttadvayavaṇṇanā
119-120.
Sattame paccorohaṇīti pāpassa paccorohaṇaṃ.
Pattharitvāti santharitvā.
Antarā ca velaṃ antarā ca agyāgāranti vālikārāsissa ca aggiagārassa ca antare.
Aṭṭhamaṃ bhikkhusaṅghassa desitaṃ.
Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
Paccorohaṇivaggo dutiyo.
3.
Parisuddhavaggavaṇṇanā
123.
Tatiyassa paṭhame parisuddhāti nimmalā.
Pariyodātāti pabhassarā.
Dutiyādīni uttānatthānevāti.
Parisuddhavaggo tatiyo.
4.
Sādhuvaggavaṇṇanā
134.
Catutthassa paṭhame sādhunti bhaddakaṃ siliṭṭhakaṃ.
Dutiyādīni uttānatthānevāti.
Ariyamaggavaggo uttānatthoyevāti.
Sādhuvaggo catuttho.
Tatiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.
4.
Catutthapaṇṇāsakaṃ
155.
Catutthassa paṭhamādīni uttānatthānevāti.
8.
Kammanidānasuttavaṇṇanā
174.
Aṭṭhame lobhahetukampīti pāṇātipātassa lobho upanissayakoṭiyā hetu hoti dosamohasampayuttopi.
Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo.
9.
Parikkamanasuttavaṇṇanā
175.
Navame parikkamanaṃ hotīti parivajjanaṃ hoti.
10.
Cundasuttavaṇṇanā
176.
Dasame kammāraputtassāti suvaṇṇakāraputtassa.
Kassa no tvanti kassa nu tvaṃ.
Pacchābhūmakāti pacchābhūmivāsikā.
Kamaṇḍalukāti kamaṇḍaludhārino.
Sevālamālikāti sevālamālā viya dhārenti.
Sevālapaṭanivāsitātipi vuttameva.
Udakorohakāti sāyatatiyakaṃ udakorohanānuyogamanuyuttā.
Āmaseyyāsīti hatthena parimajjeyyāsi.
11.
Jāṇussoṇisuttavaṇṇanā
177.
Ekādasame upakappatūti pāpuṇātu.
Ṭhāneti okāse.
No aṭṭhāneti no anokāse.
Nerayikānaṃ āhāro nāma tattha nibbattanakammameva.
Teneva hi te tattha yāpenti.
Tiracchānayonikānaṃ pana tiṇapaṇṇādivasena āhāro veditabbo.
Manussānaṃ odanakummāsādivasena, devānaṃ sudhābhojanādivasena, pettivesayikānaṃ kheḷasiṅghāṇikādivasena.
Yaṃ vā panassa ito anuppavecchantīti yaṃ tassa mittādayo ito dadantā anupavesenti.
Pettivesayikā eva hi paradattūpajīvino honti, na aññesaṃ parehi dinnaṃ upakappati.
Dāyakopi anipphaloti yaṃ sandhāya taṃ dānaṃ dinnaṃ, tassa upakappatu vā mā vā, dāyakena pana na sakkā nipphalena bhavituṃ, dāyako tassa dānassa vipākaṃ labhatiyeva.
Aṭṭhānepi bhavaṃ gotamo parikappaṃ vadatīti anokāse uppannepi tasmiṃ ñātake bhavaṃ gotamo dānassa phalaṃ parikappetiyeva paññāpetiyevāti pucchati. Brāhmaṇassa hi ‘‘evaṃ dinnassa dānassa phalaṃ dāyako na labhatī’’ti laddhi. Athassa bhagavā pañhaṃ paṭijānitvā ‘‘dāyako nāma yattha katthaci puññaphalūpajīviṭṭhāne nibbatto dānassa phalaṃ labhatiyevā’’ti dassetuṃ idha brāhmaṇātiādimāha. So tattha lābhī hotīti so tattha hatthiyoniyaṃ nibbattopi maṅgalahatthiṭṭhānaṃ patvā lābhī hoti. Assādīsupi eseva nayo. Sādhuvaggo uttānatthoyevāti.
Jāṇussoṇivaggo dutiyo.
Catutthapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.
1.
Karajakāyavaggo
211.
Pañcamassa paṭhamādīni uttānatthāneva.
6.
Saṃsappanīyasuttavaṇṇanā
216.
Chaṭṭhe saṃsappanīyapariyāyaṃ vo, bhikkhave, dhammapariyāyanti saṃsappanassa kāraṇaṃ desanāsaṅkhātaṃ dhammadesanaṃ.
Saṃsappatīti taṃ kammaṃ karonto āsappati parisappati vipphandati.
Jimhā gatīti tena kammena yaṃ gatiṃ gamissati, sā jimhā hoti.
Jimhupapattīti tassa yaṃ gatiṃ upapajjissati, sāpi jimhāva hoti.
Saṃsappajātikāti saṃsappanasabhāvā.
Bhūtā bhūtassa upapatti hotīti bhūtasmā sabhāvato vijjamānakammā sattassa nibbatti hoti.
Phassā phusantīti vipākaphassā phusanti.
7-8.
Sañcetanikasuttadvayavaṇṇanā
217-218.
Sattame sañcetanikānanti cetetvā pakappetvā katānaṃ.
Upacitānanti citānaṃ vaḍḍhitānaṃ.
Appaṭisaṃveditvāti tesaṃ kammānaṃ vipākaṃ avediyitvā.
Byantībhāvanti vigatantabhāvaṃ tesaṃ kammānaṃ paricchedaparivaṭumatākaraṇaṃ.
Tañca kho diṭṭheva dhammeti tañca kho vipākaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ diṭṭheva dhamme.
Upapajjanti upapajjavedanīyaṃ anantare attabhāve.
Apare vā pariyāyeti aparapariyāyavedanīyaṃ pana saṃsārappavatte sati sahassimepi attabhāveti.
Iminā idaṃ dasseti ‘‘saṃsārappavatte paṭiladdhavipākārahakamme na vijjati so jagatippadeso, yattha ṭhito mucceyya pāpakammā’’ti.
Tividhāti tippakārā.
Kāyakammantasandosabyāpattīti kāyakammantasaṅkhātā vipatti.
Iminā nayena sabbapadāni veditabbāni.
Aṭṭhame apaṇṇako maṇīti samantato caturasso pāsako.
9.
Karajakāyasuttavaṇṇanā
219.
Navame dukkhassāti vipākadukkhassa, vaṭṭadukkhasseva vā.
Imasmiṃ sutte maṇiopammaṃ natthi.
Evaṃ vigatābhijjhoti evanti nipātamattaṃ.
Yathā vā mettaṃ bhāventā vigatābhijjhā bhavanti, evaṃ vigatābhijjho.
Evamassa vigatābhijjhatādīhi nīvaraṇavikkhambhanaṃ dassetvā idāni akusalanissaraṇāni kathento mettāsahagatenātiādimāha.
Appamāṇanti appamāṇasattārammaṇatāya ciṇṇavasitāya vā appamāṇaṃ.
Pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacarakammaṃ.
Na taṃ tatrāvatiṭṭhatīti taṃ mahogho parittaṃ udakaṃ viya attano okāsaṃ gahetvā ṭhātuṃ na sakkoti, atha kho naṃ oghe parittaṃ udakaṃ viya idameva appamāṇaṃ kammaṃ ajjhottharitvā attano vipākaṃ nibbatteti.
Daharataggeti daharakālato paṭṭhāya.
Nāyaṃ kāyo ādāyagamaniyoti imaṃ kāyaṃ gahetvā paralokaṃ gantuṃ nāma na sakkāti attho. Cittantaroti cittakāraṇo, atha vā citteneva antariko. Ekasseva hi cuticittassa anantarā dutiye paṭisandhicitte devo nāma hoti, nerayiko nāma hoti, tiracchānagato nāma hoti. Purimanayepi cittena kāraṇabhūtena devo nerayiko vā hotīti attho. Sabbaṃ taṃ idha vedanīyanti diṭṭhadhammavedanīyakoṭṭhāsavanetaṃ vuttaṃ. Na taṃ anugaṃ bhavissatīti mettāya upapajjavedanīyabhāvassa upacchinnattā upapajjavedanīyavasena na anugataṃ bhavissati. Idaṃ sotāpannasakadāgāmiariyapuggalānaṃ paccavekkhaṇaṃ veditabbaṃ. Anāgāmitāyāti jhānānāgāmitāya. Idhapaññassāti imasmiṃ sāsane paññā idhapaññā nāma, sāsanacaritāya ariyapaññāya ṭhitassa ariyasāvakassāti attho. Uttarivimuttinti arahattaṃ. Dasamaṃ uttānatthamevāti.
Karajakāyavaggo paṭhamo.
2.
Sāmaññavaggavaṇṇanā
221.
Dutiyassa paṭhamaṃ ādiṃ katvā sabbā peyyālatanti uttānatthāyevāti.
Manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya
Dasakanipātassa saṃvaṇṇanā niṭṭhitā.