10.
Ekādasakanipāto
1.
Kisāgotamītherīgāthāvaṇṇanā
213-223.
Ekādasakanipāte kalyāṇamittatātiādikā kisāgotamiyā theriyā gāthā.
Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ suṇantī satthāraṃ ekaṃ bhikkhuniṃ lūkhacīvaradhārīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthesi.
Sā kappasatasahassaṃ devamanussesu saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ duggatakule nibbatti.
Gotamītissā nāmaṃ ahosi.
Kisasarīratāya pana ‘‘kisāgotamī’’ti voharīyittha.
Taṃ patikulaṃ gataṃ duggatakulassa dhītāti paribhaviṃsu.
Sā ekaṃ puttaṃ vijāyi.
Puttalābhena cassā sammānaṃ akaṃsu.
So panassā putto ādhāvitvā paridhāvitvā kīḷanakāle kālamakāsi.
Tenassā sokummādo uppajji.
Sā ‘‘ahaṃ pubbe paribhavapattā hutvā puttassa jātakālato paṭṭhāya sakkāraṃ pāpuṇiṃ, ime mayhaṃ puttaṃ bahi chaḍḍetumpi vāyamantī’’ti sokummādavasena matakaḷevaraṃ aṅkenādāya ‘‘puttassa me bhesajjaṃ dethā’’ti gehadvārapaṭipāṭiyā nagare vicarati. Manussā ‘‘bhesajjaṃ kuto’’ti paribhāsanti. Sā tesaṃ kathaṃ na gaṇhāti. Atha naṃ eko paṇḍitapuriso ‘‘ayaṃ puttasokena cittavikkhepaṃ pattā, etissā bhesajjaṃ dasabaloyeva jānissatī’’ti cintetvā, ‘‘amma, tava puttassa bhesajjaṃ sammāsambuddhaṃ upasaṅkamitvā pucchā’’ti āha. Sā satthu dhammadesanāvelāyaṃ vihāraṃ gantvā ‘‘puttassa me bhesajjaṃ detha bhagavā’’ti āha. Satthā tassā upanissayaṃ disvā ‘‘gaccha nagaraṃ pavisitvā yasmiṃ gehe koci matapubbo natthi, tato siddhatthakaṃ āharā’’ti āha. Sā ‘‘sādhu, bhante’’ti tuṭṭhamānasā nagaraṃ pavisitvā paṭhamageheyeva ‘‘satthā mama puttassa bhesajjatthāya siddhatthakaṃ āharāpeti. Sace etasmiṃ gehe koci matapubbo natthi, siddhatthakaṃ me dethā’’ti āha. Ko idha mate gaṇetuṃ sakkotīti. Kiṃ tena hi alaṃ siddhatthakehīti dutiyaṃ tatiyaṃ gharaṃ gantvā buddhānubhāvena vigatummādā pakaticitte ṭhitā cintesi - ‘‘sakalanagare ayameva niyamo bhavissati, idaṃ hitānukampinā bhagavatā diṭṭhaṃ bhavissatī’’ti saṃvegaṃ labhitvā tatova bahi nikkhamitvā puttaṃ āmakasusāne chaḍḍetvā imaṃ gāthamāha -
Sabbassa lokassa sadevakassa, eseva dhammo yadidaṃ aniccatā’’ti.
Evañca pana vatvā satthu santikaṃ agamāsi. Atha naṃ satthā ‘‘laddho te, gotami, siddhatthako’’ti āha. ‘‘Niṭṭhitaṃ, bhante, siddhatthakena kammaṃ, patiṭṭhā pana me hothā’’ti āha. Athassā satthā -
Suttaṃ gāmaṃ mahoghova, maccu ādāya gacchatī’’ti. -
Gāthamāha.
Gāthāpariyosāne yathāṭhitāva sotāpattiphale patiṭṭhāya satthāraṃ pabbajjaṃ yāci. Satthā pabbajjaṃ anujāni. Sā satthāraṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā vanditvā bhikkhunupassayaṃ gantvā pabbajitvā upasampadaṃ labhitvā nacirasseva yonisomanasikārena kammaṃ karontī vipassanaṃ vaḍḍhesi. Athassā satthā -
Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, passato amataṃ pada’’nti. -
Imaṃ obhāsagāthamāha.
Sā gāthāpariyosāne arahattaṃ pāpuṇitvā parikkhāravalañje paramukkaṭṭhā hutvā tīhi lūkhehi samannāgataṃ cīvaraṃ pārupitvā vicari. Atha naṃ satthā jetavane nisinno bhikkhuniyo paṭipāṭiyā ṭhānantare ṭhapento lūkhacīvaradhārīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Sā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā ‘‘satthāraṃ nissāya mayā ayaṃ viseso laddho’’ti kalyāṇamittatāya pasaṃsāmukhena imā gāthā abhāsi -
213.
Kalyāṇamitte bhajamāno, api bālo paṇḍito assa.
214.
Bhajamāno sappurise, sabbehipi dukkhehi pamucceyya.
215.
Aṭṭhaṅgikañca maggaṃ, cattāripi ariyasaccāni.
216.
Sapattikampi hi dukkhaṃ, appekaccā sakiṃ vijātāyo.
217.
Janamārakamajjhagatā, ubhopi byasanāni anubhonti.
218.
Panthamhi vijāyitvāna, appattāva sakaṃ gharaṃ.
219.
Mātā pitā ca bhātā, ḍayhanti ca ekacitakāyaṃ.
220.
Assū ca te pavattaṃ, bahūni ca jātisahassāni.
221.
Hatakulikā sabbagarahitā, matapatikā amatamadhigacchiṃ.
222.
Nibbānaṃ sacchikataṃ, dhammādāsaṃ avekkhiṃhaṃ.
223.
Kisāgotamī therī, vimuttacittā imaṃ bhaṇī’’ti.
Tattha kalyāṇamittatāti kalyāṇo bhaddo sundaro mitto etassāti kalyāṇamitto. Yo yassa sīlādiguṇasamādapetā, aghassa ghātā, hitassa vidhātā, evaṃ sabbākārena upakāro mitto hoti, so puggalo kalyāṇamitto, tassa bhāvo kalyāṇamittatā, kalyāṇamittavantatā. Munināti satthārā. Lokaṃ ādissa vaṇṇitāti kalyāṇamitte anugantabbanti sattalokaṃ uddissa -
‘‘Sakalamevidaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’. ‘‘Kalyāṇamittassetaṃ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ sīlavā bhavissati pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharissatī’’ti ca evamādinā pasaṃsitā.
Kalyāṇamitte bhajamānotiādi kalyāṇamittatāya ānisaṃsadassanaṃ. Tattha api bālo paṇḍito assāti kalyāṇamitte bhajamāno puggalo pubbe sutādivirahena bālopi samāno assutasavanādinā paṇḍito bhaveyya.
Bhajitabbā sappurisāti bālassāpi paṇḍitabhāvahetuto buddhādayo sappurisā kālena kālaṃ upasaṅkamanādinā sevitabbā. Paññā tathā pavaḍḍhati bhajantānanti kalyāṇamitte bhajantānaṃ tathā paññā vaḍḍhati brūhati pāripūriṃ gacchati. Yathā tesu yo koci khattiyādiko bhajamāno sappurise sabbehipi jātiādidukkhehi pamucceyyāti yojanā.
Muccanavidhiṃ pana kalyāṇamittavidhinā dassetuṃ ‘‘dukkhañca vijāneyyā’’tiādi vuttaṃ. Tattha cattāri ariyasaccānīti dukkhañca dukkhasamudayañca nirodhañca aṭṭhaṅgikaṃ maggañcāti imāni cattāri ariyasaccāni vijāneyya paṭivijjheyyāti yojanā.
‘‘Dukkho itthibhāvo’’tiādikā dve gāthā aññatarāya yakkhiniyā itthibhāvaṃ garahantiyā bhāsitā. Tattha dukkho itthibhāvo akkhātoti capalatā, gabbhadhāraṇaṃ, sabbakālaṃ parapaṭibaddhavuttitāti evamādīhi ādīnavehi itthibhāvo dukkhoti, purisadammasārathinā bhagavatā kathito. Sapattikampi dukkhanti sapattavāso sapattiyā saddhiṃ saṃvāsopi dukkho, ayampi itthibhāve ādīnavoti adhippāyo. Appekaccā sakiṃ vijātāyoti ekaccā itthiyo ekavārameva vijātā, paṭhamagabbhe vijāyanadukkhaṃ asahantiyo. Galake api kantantīti attano gīvampi chindanti. Sukhumāliniyo visāni khādantīti sukhumālasarīrā attano sukhumālabhāvena khedaṃ avisahantiyo visānipi khādanti. Janamārakamajjhagatāti janamārako vuccati mūḷhagabbho. Mātugāmajanassa mārako, majjhagatā janamārakā kucchigatā, mūḷhagabbhāti attho. Ubhopi byasanāni anubhontīti gabbho gabbhinī cāti dvepi janā maraṇañca māraṇantikabyasanāni ca pāpuṇanti. Apare pana bhaṇanti ‘‘janamārakā nāma kilesā, tesaṃ majjhagatā kilesasantānapatitā ubhopi jāyāpatikā idha kilesapariḷāhavasena, āyatiṃ duggatiparikkilesavasena byasanāni pāpuṇantī’’ti. Imā kira dve gāthā sā yakkhinī purimattabhāve attano anubhūtadukkhaṃ anussaritvā āha. Therī pana itthibhāve ādīnavavibhāvanāya paccanubhāsantī avoca.
‘‘Upavijaññā gacchantī’’tiādikā dve gāthā paṭācārāya theriyā pavattiṃ ārabbha bhāsitā. Tattha upavijaññā gacchantīti upagatavijāyanakālā maggaṃ gacchantī, apattāva sakaṃ gehaṃ panthe vijāyitvāna patiṃ mataṃ addasaṃ ahanti yojanā.
Kapaṇikāyāti varākāya. Imā kira dve gāthā paṭācārāya tadā sokummādapattāya vuttākārassa anukaraṇavasena itthibhāve ādīnavavibhāvanatthameva theriyā vuttā.
Ubhayampetaṃ udāharaṇabhāvena ānetvā idāni attano anubhūtaṃ dukkhaṃ vibhāventī ‘‘khīṇakuline’’tiādimāha. Tattha khīṇakulineti bhogādīhi pārijuññapattakulike. Kapaṇeti paramaavaññātaṃ patte. Ubhayañcetaṃ attano eva āmantanavacanaṃ. Anubhūtaṃ te dukhaṃ aparimāṇanti imasmiṃ attabhāve, ito purimattabhāvesu vā anappakaṃ dukkhaṃ tayā anubhavitaṃ. Idāni taṃ dukkhaṃ ekadesena vibhajitvā dassetuṃ ‘‘assū ca te pavatta’’ntiādi vuttaṃ.Tassattho - imasmiṃ anamatagge saṃsāre paribbhamantiyā bahukāni jātisahassāni sokābhibhūtāya assu ca pavattaṃ, avisesitaṃ katvā vuttañcetaṃ, mahāsamuddassa udakatopi bahukameva siyā.
Vasitā susānamajjheti manussamaṃsakhādikā sunakhī siṅgālī ca hutvā susānamajjhe vusitā. Khāditāni puttamaṃsānīti byagghadīpibiḷārādikāle puttamaṃsāni khāditāni. Hatakulikāti vinaṭṭhakulavaṃsā. Sabbagarahitāti sabbehi gharavāsīhi garahitā garahappattā. Matapatikāti vidhavā. Ime pana tayo pakāre purimattabhāve attano anuppatte gahetvā vadati. Evaṃbhūtāpi hutvā adhicca laddhāya kalyāṇamittasevāya amatamadhigacchi,nibbānaṃ anuppattā.
Idāni tameva amatādhigamaṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘bhāvito’’tiādi vuttaṃ. Tattha bhāvitoti vibhāvito uppādito vaḍḍhito bhāvanābhisamayavasena paṭividdho. Dhammādāsaṃ avekkhiṃhanti dhammamayaṃ ādāsaṃ addakkhiṃ apassiṃ ahaṃ.
Ahamamhi kantasallāti ariyamaggena samucchinnagārādisallā ahaṃ amhi. Ohitabhārāti oropitakāmakhandhakilesābhisaṅkhārabhārā. Katañhi karaṇīyanti pariññādibhedaṃ soḷasavidhampi kiccaṃ kataṃ pariyositaṃ. Suvimuttacittā imaṃ bhaṇīti sabbaso vimuttacittā kisāgotamī therī imamatthaṃ ‘‘kalyāṇamittatā’’tiādinā gāthābandhavasena abhaṇīti attānaṃ paraṃ viya therī vadati. Tatridaṃ imissā theriyā apadānaṃ -
Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako.
Upetvā taṃ naravaraṃ, saraṇaṃ samupāgamiṃ.
Madhuraṃ paramassādaṃ, vaṭṭasantisukhāvahaṃ.
Ṭhapento etadaggamhi, vaṇṇayī purisuttamo.
Kāraṃ katvāna buddhassa, yathāsatti yathābalaṃ.
Tadānumodi sambuddho, ṭhānalābhāya nāyako.
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
Kisāgotamī nāmena, hessasi satthu sāvikā.
Mettacittā paricariṃ, paccayehi vināyakaṃ.
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo.
Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame.
Dhammaṃ sutvā jinaggassa, pabbajjaṃ samarocayiṃ.
Vīsavassasahassāni, vicarimha atanditā.
Buddhopaṭṭhānaniratā, muditā satta dhītaro.
Dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā.
Ahañca dhammadinnā ca, visākhā hoti sattamī.
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
Duggate adhane naṭṭhe, gatā ca sadhanaṃ kulaṃ.
Yadā ca passūtā āsiṃ, sabbesaṃ dayitā tadā.
Sapāṇamiva kanto me, tadā yamavasaṃ gato.
Mataṃ kuṇapamādāya, vilapantī gamāmahaṃ.
Avocaṃ dehi bhesajjaṃ, puttasañjīvananti bho.
Āharāti jino āha, vinayopāyakovido.
Kuto siddhatthakaṃ tasmā, tato laddhā satiṃ ahaṃ.
Dūratova mamaṃ disvā, avoca madhurassaro.
Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, passato udayabbayaṃ.
Sabbassa lokassa sadevakassa, eseva dhammo yadidaṃ aniccatā.
Tato viññātasaddhammā, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
Na cireneva kālena, arahattamapāpuṇiṃ.
Paracittāni jānāmi, satthusāsanakārikā.
Khepetvā āsave sabbe, visuddhāsiṃ sunimmalā.
Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā.
So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo.
Ñāṇaṃ me vimalaṃ suddhaṃ, buddhaseṭṭhassa vāhasā.
Tato saṅghāṭikaṃ katvā, lūkhaṃ dhāremi cīvaraṃ.
Ṭhapesi etadaggamhi, parisāsu vināyako.
Kisāgotamītherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Ekādasanipātavaṇṇanā niṭṭhitā.