Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Khuddakanikāye
Cūḷaniddesapāḷi
Pārāyanavaggo
Vatthugāthā
1.
Ākiñcaññaṃ patthayāno, brāhmaṇo mantapāragū.
2.
Vasi godhāvarīkūle, uñchena ca phalena ca.
3.
Tato jātena āyena, mahāyaññamakappayi.
4.
Tasmiṃ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo.
5.
So ca naṃ upasaṅkamma, satāni pañca yācati.
6.
Sukhañca kusalaṃ pucchi, idaṃ vacanamabravi.
7.
Anujānāhi me brahme, natthi pañcasatāni me’’.
8.
Sattame divase tuyhaṃ, muddhā phalatu sattadhā’’.
9.
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, bāvarī dukkhito ahu.
10.
Athopi evaṃ cittassa, jhāne na ramatī mano.
11.
Bāvariṃ upasaṅkamma, idaṃ vacanamabravi.
12.
Muddhani muddhapāte vā, ñāṇaṃ tassa na vijjati’’.
13.
Muddhaṃ muddhādhipātañca, taṃ suṇoma vaco tava’’.
14.
Muddhani muddhādhipāte ca, jinānañhettha dassanaṃ’’.
15.
Muddhaṃ muddhādhipātañca, taṃ me akkhāhi devate’’.
16.
Apacco okkākarājassa, sakyaputto pabhaṅkaro.
17.
Sabbābhiññābalappatto, sabbadhammesu cakkhumā;
Sabbakammakkhayaṃ patto, vimutto upadhikkhaye.
18.
Taṃ tvaṃ gantvāna pucchassu, so te taṃ byākarissati’’.
19.
Sokassa tanuko āsi, pītiñca vipulaṃ labhi.
20.
‘‘Katamamhi gāme nigamamhi vā pana, katamamhi vā janapade lokanātho;
Yattha gantvāna passemu, sambuddhaṃ dvipaduttamaṃ’’.
21.
So sakyaputto vidhuro anāsavo, muddhādhipātassa vidū narāsabho’’.
22.
‘‘Etha māṇavā akkhissaṃ, suṇātha vacanaṃ mama.
23.
Svājja lokamhi uppanno, sambuddho iti vissuto;
Khippaṃ gantvāna sāvatthiṃ, passavho dvipaduttamaṃ’’.
24.
Ajānataṃ no pabrūhi, yathā jānemu taṃ mayaṃ’’.
25.
Dvattiṃsāni ca byākkhātā, samattā anupubbaso.
26.
Dveyeva tassa gatiyo, tatiyā hi na vijjati.
27.
Adaṇḍena asatthena, dhammena anusāsati.
28.
Vivaṭṭacchado sambuddho, arahā bhavati anuttaro.
29.
Muddhaṃ muddhādhipātañca, manasāyeva pucchatha.
30.
Manasā pucchite pañhe, vācāya visajjissati’’.
31.
Ajito tissametteyyo, puṇṇako atha mettagū.
32.
Todeyya-kappā dubhayo, jatukaṇṇī ca paṇḍito.
33.
Mogharājā ca medhāvī, piṅgiyo ca mahāisi.
34.
Jhāyī jhānaratā dhīrā, pubbavāsanavāsitā.
35.
Jaṭājinadharā sabbe, pakkāmuṃ uttarāmukhā.
36.
Ujjeniñcāpi gonaddhaṃ, vedisaṃ vanasavhayaṃ.
37.
Setabyaṃ kapilavatthuṃ, kusinārañca mandiraṃ.
38.
Pāsāṇakaṃ cetiyañca, ramaṇīyaṃ manoramaṃ.
39.
Chāyaṃ ghammābhitattova turitā pabbatamāruhuṃ.
40.
Bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti, sīhova nadatī vane.
41.
Candaṃ yathā pannarase, paripūraṃ upāgataṃ.
42.
Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho, manopañhe apucchatha.
43.
Mantesu pāramiṃ brūhi, kati vāceti brāhmaṇo’’.
44.
Tīṇissa lakkhaṇā gatte, tiṇṇaṃ vedāna pāragū.
45.
Pañcasatāni vāceti, sadhamme pāramiṃ gato’’.
46.
Taṇhacchida pakāsehi, mā no kaṅkhāyitaṃ ahu’’.
47.
Kosohitaṃ vatthaguyhaṃ, evaṃ jānāhi māṇava’’.
48.
Vicinteti jano sabbo, vedajāto katañjalī.
49.
Manasā pucchite pañhe, kametaṃ paṭibhāsati.
50.
Taṃ byākarohi bhagavā, kaṅkhaṃ vinaya no ise’’.
51.
Saddhāsatisamādhīhi, chandavīriyena saṃyutā’’.
52.
Ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā, pādesu sirasā pati.
53.
Udaggacitto sumano, pāde vandati cakkhuma’’.
54.
Tvañcāpi sukhito hohi, ciraṃ jīvāhi māṇava.
55.
Katāvakāsā pucchavho, yaṃ kiñci manasicchatha’’.
56.
Ajito paṭhamaṃ pañhaṃ, tattha pucchi tathāgataṃ.
Vatthugāthā niṭṭhitā.
1.
Ajitamāṇavapucchā
57.
Kenassu nappakāsati;
Kissābhilepanaṃ brūsi, kiṃsu tassa mahabbhayaṃ’’.
58.
Vevicchā pamādā nappakāsati;
Jappābhilepanaṃ brūmi, dukkhamassa mahabbhayaṃ’’.
59.
Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ;
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhiyyare’’.
60.
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhiyyare’’.
61.
Nāmarūpañca mārisa;
Etaṃ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṃ uparujjhati’’.
62.
Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;
Viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhati’’.
63.
Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisa’’.
64.
Kusalo sabbadhammānaṃ, sato bhikkhu paribbaje’’ti.
Ajitamāṇavapucchā paṭhamā.
2.
Tissametteyyamāṇavapucchā
65.
Kassa no santi iñjitā;
Ko ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippati;
Kaṃ brūsi mahāpurisoti, ko idha sibbinimaccagā’’ti.
66.
Vītataṇho sadā sato;
Saṅkhāya nibbuto bhikkhu, tassa no santi iñjitā.
67.
Taṃ brūmi mahāpurisoti, so idha sibbinimaccagā’’ti.
Tissametteyyamāṇavapucchā dutiyā.
3.
Puṇṇakamāṇavapucchā
68.
Atthi pañhena āgamaṃ;
Kiṃ nissitā isayo manujā, khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ’’.
69.
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, āsīsamānā puṇṇaka itthattaṃ;
Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsu’’.
70.
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā;
Atāruṃ jātiñca jarañca mārisa, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ’’.
71.
Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ, te yājayogā bhavarāgarattā;
Nātariṃsu jātijaranti brūmi’’.
72.
Yaññehi jātiñca jarañca mārisa;
Atha ko carahi devamanussaloke, atāri jātiñca jarañca mārisa;
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ’’.
73.
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke;
Santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmī’’ti.
Puṇṇakamāṇavapucchā tatiyā.
4.
Mettagūmāṇavapucchā
74.
Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ;
Kuto nu dukkhā samudāgatā ime, ye keci lokasmimanekarūpā’’.
75.
Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ;
Upadhinidānā pabhavanti dukkhā, ye keci lokasmimanekarūpā.
76.
Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā, dukkhassa jātippabhavānupassī’’.
77.
‘Kathaṃ nu dhīrā vitaranti oghaṃ, jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca’;
Taṃ me muni sādhu viyākarohi, tathā hi te vidito esa dhammo’’.
78.
Diṭṭhe dhamme anītihaṃ;
Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.
79.
Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.
80.
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe;
Etesu nandiñca nivesanañca, panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe.
81.
Jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca, idheva vidvā pajaheyya dukkhaṃ’’.
82.
Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṃ, tathā hi te vidito esa dhammo.
83.
Taṃ taṃ namassāmi samecca nāga, appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyya’’.
84.
Addhā hi so oghamimaṃ atāri, tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho.
85.
So vītataṇho anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmī’’ti.
Mettagūmāṇavapucchā catutthī.
5.
Dhotakamāṇavapucchā
86.
Vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ;
Tava sutvāna nigghosaṃ, sikkhe nibbānamattano’’.
87.
Idheva nipako sato;
Ito sutvāna nigghosaṃ, sikkhe nibbānamattano’’.
88.
Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu, pamuñca maṃ sakka kathaṃkathāhi’’.
89.
Dhammañca seṭṭhaṃ abhijānamāno, evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresi’’.
90.
Yathāhaṃ ākāsova abyāpajjamāno, idheva santo asito careyyaṃ’’.
91.
Diṭṭhe dhamme anītihaṃ;
Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.
92.
Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.
93.
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe;
Etaṃ viditvā saṅgoti loke, bhavābhavāya mākāsi taṇha’’nti.
Dhotakamāṇavapucchā pañcamī.
6.
Upasīvamāṇavapucchā
94.
Anissito no visahāmi tārituṃ;
Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu, yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ’’.
95.
Natthīti nissāya tarassu oghaṃ;
Kāme pahāya virato kathāhi, taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassa’’.
96.
Ākiñcaññaṃ nissito hitvā maññaṃ;
Saññāvimokkhe parame vimutto, tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī’’.
97.
Ākiñcaññaṃ nissito hitvā maññaṃ;
Saññāvimokkhe parame vimutto, tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī’’.
98.
Tattheva so sītisiyā vimutto, cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassa’’.
99.
Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ;
Evaṃ munī nāmakāyā vimutto, atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ’’.
100.
Taṃ me munī sādhu viyākarohi, tathā hi te vidito esa dhammo’’.
101.
Yena naṃ vajjuṃ taṃ tassa natthi;
Sabbesu dhammesu samūhatesu, samūhatā vādapathāpi sabbe’’ti.
Upasīvamāṇavapucchā chaṭṭhī.
7.
Nandamāṇavapucchā
102.
Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu;
Ñāṇūpapannaṃ muni no vadanti, udāhu ve jīvitenūpapannaṃ’’.
103.
Visenikatvā anīghā nirāsā, caranti ye te munayoti brūmi’’.
104.
Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṃ;
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ,
Anekarūpena vadanti suddhiṃ;
Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā,
Atāru jātiñca jarañca mārisa;
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ’’.
105.
Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṃ;
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ, anekarūpena vadanti suddhiṃ;
Kiñcāpi te tattha yatā caranti, nātariṃsu jātijaranti brūmi’’.
106.
Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṃ;
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ, anekarūpena vadanti suddhiṃ;
Atāri jātiñca jarañca mārisa, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ’’.
107.
Jātijarāya nivutāti brūmi;
Ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā, sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ;
Te ve narā oghatiṇṇāti brūmi’’.
108.
Ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā, sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ;
Ahampi te oghatiṇṇāti brūmī’’ti.
Nandamāṇavapucchā sattamā.
8.
Hemakamāṇavapucchā
109.
Huraṃ gotamasāsanā;
Iccāsi iti bhavissati, sabbaṃ taṃ itihītihaṃ;
Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ, nāhaṃ tattha abhiramiṃ.
110.
Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.
111.
Chandarāgavinodanaṃ, nibbānapadamaccutaṃ.
112.
Upasantā ca te sadā, tiṇṇā loke visattika’’nti.
Hemakamāṇavapucchā aṭṭhamā.
9.
Todeyyamāṇavapucchā
113.
Taṇhā yassa na vijjati;
Kathaṃkathā ca yo tiṇṇo, vimokkho tassa kīdiso’’.
114.
Taṇhā yassa na vijjati;
Kathaṃkathā ca yo tiṇṇo, vimokkho tassa nāparo’’.
115.
Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ, taṃ me viyācikkha samantacakkhu’’.
116.
Evampi todeyya muniṃ vijāna, akiñcanaṃ kāmabhave asatta’’nti.
Todeyyamāṇavapucchā navamā.
10.
Kappamāṇavapucchā
117.
Oghe jāte mahabbhaye;
Jarāmaccuparetānaṃ, dīpaṃ pabrūhi mārisa;
Tvañca me dīpamakkhāhi, yathāyidaṃ nāparaṃ siyā’’.
118.
Oghe jāte mahabbhaye;
Jarāmaccuparetānaṃ, dīpaṃ pabrūmi kappa te.
119.
Nibbānaṃ iti naṃ brūmi, jarāmaccuparikkhayaṃ.
120.
Na te māravasānugā, na te mārassa paṭṭhagū’’ti.
Kappamāṇavapucchā dasamā.
11.
Jatukaṇṇimāṇavapucchā
121.
Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ;
Santipadaṃ brūhi sahajanetta, yathātacchaṃ bhagavā brūhi metaṃ.
122.
Parittapaññassa me bhūripañña, ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ;
Jātijarāya idha vippahānaṃ’’.
123.
Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato;
Uggahitaṃ nirattaṃ vā, mā te vijjittha kiñcanaṃ.
124.
Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasi.
125.
Āsavāssa na vijjanti, yehi maccuvasaṃ vaje’’ti.
Jatukaṇṇimāṇavapucchā ekādasamā.
12.
Bhadrāvudhamāṇavapucchā
126.
Nandiñjahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ;
Kappañjahaṃ abhiyāce sumedhaṃ, sutvāna nāgassa apanamissanti ito.
127.
Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānā;
Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi, tathā hi te vidito esa dhammo’’.
128.
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe;
Yaṃ yañhi lokasmimupādiyanti, teneva māro anveti jantuṃ.
129.
Ādānasatte iti pekkhamāno, pajaṃ imaṃ maccudheyye visatta’’nti.
Bhadrāvudhamāṇavapucchā dvādasamā.
13.
Udayamāṇavapucchā
130.
Katakiccaṃ anāsavaṃ;
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ, atthi pañhena āgamaṃ;
Aññāvimokkhaṃ pabrūhi, avijjāya pabhedanaṃ’’.
131.
Domanassāna cūbhayaṃ;
Thinassa ca panūdanaṃ, kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ.
132.
Aññāvimokkhaṃ pabrūmi, avijjāya pabhedanaṃ’’.
133.
Kissassa vippahānena, nibbānaṃ iti vuccati’’.
134.
Taṇhāya vippahānena, nibbānaṃ iti vuccati’’.
135.
Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma, taṃ suṇoma vaco tava’’.
136.
Evaṃ satassa carato, viññāṇaṃ uparujjhatī’’ti.
Udayamāṇavapucchā terasamā.
14.
Posālamāṇavapucchā
137.
Anejo chinnasaṃsayo;
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ, atthi pañhena āgamaṃ.
138.
Ajjhattañca bahiddhā ca, natthi kiñcīti passato;
Ñāṇaṃ sakkānupucchāmi, kathaṃ neyyo tathāvidho’’.
139.
Abhijānaṃ tathāgato;
Tiṭṭhantamenaṃ jānāti, vimuttaṃ tapparāyaṇaṃ.
140.
Evametaṃ abhiññāya, tato tattha vipassati;
Etaṃ ñāṇaṃ tathaṃ tassa, brāhmaṇassa vusīmato’’ti.
Posālamāṇavapucchā cuddasamā.
15.
Mogharājamāṇavapucchā
141.
Na me byākāsi cakkhumā;
Yāvatatiyañca devīsi, byākarotīti me sutaṃ.
142.
Diṭṭhiṃ te nābhijānāti, gotamassa yasassino.
143.
Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passati’’.
144.
Attānudiṭṭhiṃ ūhacca, evaṃ maccutaro siyā;
Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti.
Mogharājamāṇavapucchā pannarasamā.
16.
Piṅgiyamāṇavapucchā
145.
Nettā na suddhā savanaṃ na phāsu;
Māhaṃ nassaṃ momuho antarāva, ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ;
Jātijarāya idha vippahānaṃ’’.
146.
Ruppanti rūpesu janā pamattā;
Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto, jahassu rūpaṃ apunabbhavāya’’.
147.
Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutaṃ amutaṃ, atho aviññātaṃ kiñcanamatthi loke;
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ, jātijarāya idha vippahānaṃ’’.
148.
Santāpajāte jarasā parete;
Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto, jahassu taṇhaṃ apunabbhavāyā’’ti.
Piṅgiyamāṇavapucchā soḷasamā.
17.
Pārāyanatthutigāthā
Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye, paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsi. Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya, gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. ‘‘Pāraṅgamanīyā ime dhammā’’ti - tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyananteva adhivacanaṃ.
149.
Dhotako upasīvo ca, nando ca atha hemako.
150.
Bhadrāvudho udayo ca, posālo cāpi brāhmaṇo;
Mogharājā ca medhāvī, piṅgiyo ca mahāisi.
151.
Pucchantā nipuṇe pañhe, buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ.
152.
Pañhānaṃ veyyākaraṇena, tosesi brāhmaṇe muni.
153.
Brahmacariyamacariṃsu, varapaññassa santike.
154.
Tathā yo paṭipajjeyya, gacche pāraṃ apārato.
155.
Maggo so pāraṃ gamanāya, tasmā pārāyanaṃ iti.
18.
Pārāyanānugītigāthā
156.
Yathāddakkhi tathākkhāsi, vimalo bhūrimedhaso;
Nikkāmo nibbano nāgo, kissa hetu musā bhaṇe.
157.
Handāhaṃ kittayissāmi, giraṃ vaṇṇūpasañhitaṃ.
158.
Anāsavo sabbadukkhappahīno, saccavhayo brahme upāsito me.
159.
Evampahaṃ appadasse pahāya, mahodadhiṃ haṃsoriva ajjhapatto.
160.
Iccāsi iti bhavissati;
Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ, sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ.
161.
Gotamo bhūripaññāṇo, gotamo bhūrimedhaso.
162.
Taṇhakkhayamanītikaṃ, yassa natthi upamā kvaci’’.
163.
Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā.
164.
Taṇhakkhayamanītikaṃ, yassa natthi upamā kvaci’’.
165.
Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā.
166.
Taṇhakkhayamanītikaṃ, yassa natthi upamā kvaci.
167.
Namassamāno vivasemi rattiṃ, teneva maññāmi avippavāsaṃ.
168.
Nāpentime gotamasāsanamhā;
Yaṃ yaṃ disaṃ vajati bhūripañño, sa tena teneva natohamasmi.
169.
Saṅkappayantāya vajāmi niccaṃ, mano hi me brāhmaṇa tena yutto.
170.
Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ.
171.
Evameva tvampi pamuñcassu saddhaṃ, gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa pāraṃ’’.
172.
Vivaṭṭacchado sambuddho, akhilo paṭibhānavā.
173.
Pañhānantakaro satthā, kaṅkhīnaṃ paṭijānataṃ.
174.
Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā, evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacitta’’nti.
Pārāyanānugītigāthā niṭṭhitā.