7.
Revatabuddhavaṃso
Anūpamo asadiso, atulo uttamo jino.
Khandhadhātuvavatthānaṃ, appavattaṃ bhavābhave.
Gaṇanāya na vattabbo, paṭhamābhisamayo ahu.
Tadā koṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu.
Koṭisataṃ naramarūnaṃ, vinesi uttame phale.
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, suvimuttāna tādinaṃ.
Koṭisatasahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo.
So tadā byādhito āsi, patto jīvitasaṃsayaṃ.
Koṭisahassā arahanto, tatiyo āsi samāgamo.
Upagantvā revataṃ buddhaṃ, saraṇaṃ tassa gañchahaṃ.
Thomayitvā yathāthāmaṃ, uttarīyamadāsahaṃ.
‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati.
Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā.
Āharissāmi taṃ dhammaṃ, yaṃ mayhaṃ abhipatthitaṃ.
Vipulā nāma janikā, revatassa mahesino.
Sudassano ratanagghi, āveḷo ca vibhūsito;
Puññakammābhinibbattā, tayo pāsādamuttamā.
Sudassanā nāma nārī, varuṇo nāma atrajo.
Anūnasattamāsāni, padhānaṃ padahī jino.
Vatti cakkaṃ mahāvīro, varuṇārāme sirīghare.
Sambhavo nāmupaṭṭhāko, revatassa mahesino.
Sopi buddho asamasamo, nāgamūle abujjhatha.
Sirīmā ceva yasavatī, ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
Obhāseti disā sabbā, indaketuva uggato.
Divā vā yadi vā rattiṃ, samantā pharati yojanaṃ.
Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
Nibbāyi anupādāno, yathaggupādānasaṅkhayā.
Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā.
29.
Dhātuvitthārikaṃ āsi, tesu tesu padesatoti.
Revatassa bhagavato vaṃso pañcamo.