3.
Tikanipāto
1.
Paṭhamavaggo
1.
Mūlasuttaṃ
50.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, akusalamūlāni. Katamāni tīṇi? Lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ - imāni kho, bhikkhave, tīṇi akusalamūlānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Hiṃsanti attasambhūtā, tacasāraṃva samphala’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.
2.
Dhātusuttaṃ
51.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tisso imā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā tisso? Rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu - imā kho, bhikkhave, tisso dhātuyo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino.
Upadhippaṭinissaggaṃ, sacchikatvā anāsavo;
Deseti sammāsambuddho, asokaṃ virajaṃ pada’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. dutiyaṃ.
3.
Paṭhamavedanāsuttaṃ
52.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā -
Imā kho, bhikkhave, tisso vedanā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Vedanā ca pajānāti, vedanānañca sambhavaṃ.
Vedanānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.
4.
Dutiyavedanāsuttaṃ
53.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Sukhā, bhikkhave, vedanā dukkhato daṭṭhabbā; dukkhā vedanā sallato daṭṭhabbā; adukkhamasukhā vedanā aniccato daṭṭhabbā. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno sukhā vedanā dukkhato diṭṭhā hoti, dukkhā vedanā sallato diṭṭhā hoti, adukkhamasukhā vedanā aniccato diṭṭhā hoti; ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu ariyo sammaddaso acchecchi, taṇhaṃ, vivattayi saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Adukkhamasukhaṃ santaṃ, adakkhi naṃ aniccato.
Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.
5.
Paṭhamaesanāsuttaṃ
54.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā - imā kho, bhikkhave, tisso esanā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Esanā ca pajānāti, esanānañca sambhavaṃ.
Esanānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.
6.
Dutiyaesanāsuttaṃ
55.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā - imā kho, bhikkhave, tisso esanā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Iti saccaparāmāso, diṭṭhiṭṭhānā samussayā.
Esanā paṭinissaṭṭhā, diṭṭhiṭṭhānā samūhatā;
Esanānaṃ khayā bhikkhu, nirāso akathaṃkathī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.
7.
Paṭhamaāsavasuttaṃ
56.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo - ime kho, bhikkhave, tayo āsavā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Āsave ca pajānāti, āsavānañca sambhavaṃ.
Āsavānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.
8.
Dutiyaāsavasuttaṃ
57.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo - ime kho, bhikkhave, tayo āsavā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Bhavāsavo parikkhīṇo, vippamutto nirūpadhi;
Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Taṇhāsuttaṃ
58.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tisso imā, bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā - imā kho, bhikkhave, tisso taṇhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Te yogayuttā mārassa, ayogakkhemino janā;
Sattā gacchanti saṃsāraṃ, jātīmaraṇagāmino.
Te ve pāraṅgatā loke, ye pattā āsavakkhaya’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.
10.
Māradheyyasuttaṃ
59.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu atikkamma māradheyyaṃ ādiccova virocati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti - imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu atikkamma māradheyyaṃ ādiccova virocatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Atikkamma māradheyyaṃ, ādiccova virocatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.
Paṭhamo vaggo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ -
Taṇhāto ca atha māradheyyato, vaggamāhu paṭhamanti muttamanti.
2.
Dutiyavaggo
1.
Puññakiriyavatthusuttaṃ
60.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, puññakiriyavatthūni. Katamāni tīṇi? Dānamayaṃ puññakiriyavatthu, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu - imāni kho, bhikkhave, tīṇi puññakiriyavatthūnī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Dānañca samacariyañca, mettacittañca bhāvaye.
Abyāpajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.
2.
Cakkhusuttaṃ
61.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, cakkhūni. Katamāni tīṇi? Maṃsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu - imāni kho, bhikkhave, tīṇi cakkhūnī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Etāni tīṇi cakkhūni, akkhāsi purisuttamo.
Yato ñāṇaṃ udapādi, paññācakkhu anuttaraṃ;
Yassa cakkhussa paṭilābhā, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.
3.
Indriyasuttaṃ
62.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi? Anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ - imāni kho, bhikkhave, tīṇi indriyānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ, tato aññā anantarā.
Akuppā me vimuttīti, bhavasaṃyojanakkhayā.
Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.
4.
Addhāsuttaṃ
63.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome, bhikkhave, addhā. Katame tayo? Atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā - ime kho, bhikkhave, tayo addhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Akkheyyaṃ apariññāya, yogamāyanti maccuno.
Phuṭṭho vimokkho manasā, santipadamanuttaraṃ.
Saṅkhāyasevī dhammaṭṭho, saṅkhyaṃ nopeti vedagū’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.
5.
Duccaritasuttaṃ
64.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, duccaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ - imāni kho, bhikkhave, tīṇi duccaritānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Manoduccaritaṃ katvā, yañcaññaṃ dosasaṃhitaṃ.
Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.
6.
Sucaritasuttaṃ
65.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ - imāni kho, bhikkhave, tīṇi sucaritānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Manoduccaritaṃ hitvā, yañcaññaṃ dosasaṃhitaṃ.
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.
7.
Soceyyasuttaṃ
66.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, soceyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyasoceyyaṃ, vacīsoceyyaṃ, manosoceyyaṃ - imāni kho, bhikkhave, tīṇi soceyyānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Suciṃ soceyyasampannaṃ, āhu sabbappahāyina’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.
8.
Moneyyasuttaṃ
67.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, moneyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ - imāni kho, bhikkhave, tīṇi moneyyānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Muniṃ moneyyasampannaṃ, āhu ninhātapāpaka’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Paṭhamarāgasuttaṃ
68.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, rāgo appahīno, doso appahīno, moho appahīno - ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘baddho mārassa paṭimukkassa mārapāso yathākāmakaraṇīyo pāpimato’. Yassa kassaci, bhikkhave, rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno - ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘abaddho mārassa omukkassa mārapāso na yathā kāmakaraṇīyo pāpimato’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Taṃ bhāvitattaññataraṃ, brahmabhūtaṃ tathāgataṃ;
Buddhaṃ verabhayātītaṃ, āhu sabbappahāyina’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.
10.
Dutiyarāgasuttaṃ
69.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā rāgo appahīno, doso appahīno, moho appahīno - ayaṃ vuccati, bhikkhave, na ‘atari samuddaṃ saūmiṃ savīciṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ’. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno - ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘atari samuddaṃ saūmiṃ savīciṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ, tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Somaṃ samuddaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ, saūmibhayaṃ duttaraṃ accatāri.
Atthaṅgato so na pamāṇameti, amohayi maccurājanti brūmī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.
Dutiyo vaggo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ -
Muno atha rāgaduve, puna vaggamāhu dutiyamuttamanti.
3.
Tatiyavaggo
1.
Micchādiṭṭhikasuttaṃ
70.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.
‘‘Taṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Api ca, bhikkhave, yadeva sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmi.
‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Micchā kammāni katvāna, kāyena idha puggalo.
Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.
2.
Sammādiṭṭhikasuttaṃ
71.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā.
‘‘Taṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā. Api ca, bhikkhave, yadeva sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmi.
‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Sammā kammāni katvāna, kāyena idha puggalo.
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.
3.
Nissaraṇiyasuttaṃ
72.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tisso imā, bhikkhave, nissaraṇiyā dhātuyo. Katamā tisso? Kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhammaṃ, rūpānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ āruppaṃ, yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ nirodho tassa nissaraṇaṃ - imā kho, bhikkhave, tisso nissaraṇiyā dhātuyo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Sabbasaṅkhārasamathaṃ, phusaṃ ātāpi sabbadā.
Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.
4.
Santatarasuttaṃ
73.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Rūpehi, bhikkhave, arūpā santatarā, arūpehi nirodho santataro’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Nirodhaṃ appajānantā, āgantāro punabbhavaṃ.
Nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino.
Upadhippaṭinissaggaṃ, sacchikatvā anāsavo;
Deseti sammāsambuddho, asokaṃ virajaṃ pada’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.
5.
Puttasuttaṃ
74.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome, bhikkhave, puttā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Atijāto, anujāto, avajātoti.
‘‘Kathañca, bhikkhave, putto atijāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti na buddhaṃ saraṇaṃ gatā, na dhammaṃ saraṇaṃ gatā, na saṅghaṃ saraṇaṃ gatā; pāṇātipātā appaṭiviratā, adinnādānā appaṭiviratā, kāmesumicchācārā appaṭiviratā, musāvādā appaṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭiviratā, dussīlā pāpadhammā. Putto ca nesaṃ hoti buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato; pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, sīlavā kalyāṇadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, putto atijāto hoti.
‘‘Kathañca, bhikkhave, putto anujāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ gatā; pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, sīlavanto kalyāṇadhammā. Puttopi nesaṃ hoti buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato; pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, sīlavā kalyāṇadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, putto anujāto hoti.
‘‘Kathañca, bhikkhave, putto avajāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ gatā; pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, sīlavanto kalyāṇadhammā. Putto ca nesaṃ hoti na buddhaṃ saraṇaṃ gato, na dhammaṃ saraṇaṃ gato, na saṅghaṃ saraṇaṃ gato; pāṇātipātā appaṭivirato, adinnādānā appaṭivirato, kāmesumicchācārā appaṭivirato, musāvādā appaṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭivirato, dussīlo pāpadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, putto avajāto hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo puttā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Avajātaṃ na icchanti, yo hoti kulagandhano.
Saddhā sīlena sampannā, vadaññū vītamaccharā;
Cando abbhaghanā mutto, parisāsu virocare’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.
6.
Avuṭṭhikasuttaṃ
75.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Avuṭṭhikasamo, padesavassī, sabbatthābhivassī.
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo avuṭṭhikasamo hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbesaññeva na dātā hoti, samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo avuṭṭhikasamo hoti.
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo padesavassī hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ekaccānaṃ dātā (hoti), ekaccānaṃ na dātā hoti samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo padesavassī hoti.
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo sabbatthābhivassī hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbesaṃva deti, samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo sabbatthābhivassī hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Laddhāna saṃvibhājeti, annaṃ pānañca bhojanaṃ;
Taṃ ve avuṭṭhikasamoti, āhu naṃ purisādhamaṃ.
Taṃ ve padesavassīti, āhu medhāvino janā.
Āmodamāno pakireti, detha dethāti bhāsati.
Thalaṃ ninnañca pūreti, abhisandantova vārinā.
Dhammena saṃharitvāna, uṭṭhānādhigataṃ dhanaṃ;
Tappeti annapānena, sammā patte vanibbake’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.
7.
Sukhapatthanāsuttaṃ
76.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, sukhāni patthayamāno sīlaṃ rakkheyya paṇḍito. Katamāni tīṇi? Pasaṃsā me āgacchatūti sīlaṃ rakkheyya paṇḍito, bhogā me uppajjantūti sīlaṃ rakkheyya paṇḍito, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissāmīti sīlaṃ rakkheyya paṇḍito. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi sukhāni patthayamāno sīlaṃ rakkheyya paṇḍito’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Pasaṃsaṃ vittalābhañca, pecca sagge pamodanaṃ.
Saṅkiyo hoti pāpasmiṃ, avaṇṇo cassa rūhati.
Sa ve tādisako hoti, sahavāso hi tādiso.
Saro diddho kalāpaṃva, alittamupalimpati;
Upalepabhayā dhīro, neva pāpasakhā siyā.
Kusāpi pūti vāyanti, evaṃ bālūpasevanā.
Pattāpi surabhi vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.
Asante nupaseveyya, sante seveyya paṇḍito;
Asanto nirayaṃ nenti, santo pāpenti suggati’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.
8.
Bhidurasuttaṃ
77.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Bhidurāyaṃ, bhikkhave, kāyo, viññāṇaṃ virāgadhammaṃ, sabbe upadhī aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Upadhīsu bhayaṃ disvā, jātimaraṇamaccagā;
Sampatvā paramaṃ santiṃ, kālaṃ kaṅkhati bhāvitatto’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Dhātusosaṃsandanasuttaṃ
78.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Dhātuso, bhikkhave, sattā sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.
‘‘Atītampi, bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.
‘‘Anāgatampi, bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.
‘‘Etarahipi, bhikkhave, paccuppanaṃ addhānaṃ dhātusova sattā sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samentī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Parittaṃ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave.
Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.
Niccaṃ āraddhavīriyehi, paṇḍitehi sahāvase’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.
10.
Parihānasuttaṃ
79.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu kammārāmo hoti, kammarato, kammārāmatamanuyutto; bhassārāmo hoti, bhassarato, bhassārāmatamanuyutto; niddārāmo hoti, niddārato, niddārāmatamanuyutto. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.
‘‘Tayome, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu na kammārāmo hoti, na kammarato, na kammārāmatamanuyutto; na bhassārāmo hoti, na bhassarato, na bhassārāmatamanuyutto; na niddārāmo hoti, na niddārato, na niddārāmatamanuyutto. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Abhabbo tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttamaṃ.
Bhabbo so tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttama’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.
Tatiyo vaggo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ -
Sukhā ca bhiduro dhātu, parihānena te dasāti.
4.
Catutthavaggo
1.
Vitakkasuttaṃ
80.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome, bhikkhave, akusalavitakkā. Katame tayo? Anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko, lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko, parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko. Ime kho, bhikkhave, tayo akusalavitakkā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Sahanandī amaccehi, ārā saṃyojanakkhayā.
Bhabbo so tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttama’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.
2.
Sakkārasuttaṃ
81.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.
‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā asakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.
‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.
‘‘Taṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi; api ca, bhikkhave, yadeva me sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tamevāhaṃ vadāmi.
‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.
‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā asakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.
‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Samādhi na vikampati, appamādavihārino.
Upādānakkhayārāmaṃ, āhu sappuriso itī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.
3.
Devasaddasuttaṃ
82.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome, bhikkhave, devesu devasaddā niccharanti samayā samayaṃ upādāya. Katame tayo? Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya ceteti, tasmiṃ samaye devesu devasaddo niccharati - ‘eso ariyasāvako mārena saddhiṃ saṅgāmāya cetetī’ti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṃ upādāya.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ samaye ariyasāvako sattannaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto viharati, tasmiṃ samaye devesu devasaddo niccharati - ‘eso ariyasāvako mārena saddhiṃ saṅgāmetī’ti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṃ upādāya.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ samaye ariyasāvako āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, tasmiṃ samaye devesu devasaddo niccharati - ‘eso ariyasāvako vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ abhivijiya ajjhāvasatī’ti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṃ upādāya. Ime kho, bhikkhave, tayo devesu devasaddā niccharanti samayā samayaṃ upādāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Devatāpi namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.
Jetvāna maccuno senaṃ, vimokkhena anāvaraṃ.
Tañhi tassa na passanti, yena maccuvasaṃ vaje’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.
4.
Pañcapubbanimittasuttaṃ
83.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Yadā, bhikkhave, devo devakāyā cavanadhammo hoti, pañcassa pubbanimittāni pātubhavanti - mālā milāyanti, vatthāni kilissanti, kacchehi sedā muccanti, kāye dubbaṇṇiyaṃ okkamati, sake devo devāsane nābhiramatīti. Tamenaṃ, bhikkhave, devā ‘cavanadhammo ayaṃ devaputto’ti iti viditvā tīhi vācāhi anumodenti - ‘ito, bho, sugatiṃ gaccha, sugatiṃ gantvā suladdhalābhaṃ labha, suladdhalābhaṃ labhitvā suppatiṭṭhito bhavāhī’’’ti.
Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca - ‘‘kinnu kho, bhante, devānaṃ sugatigamanasaṅkhātaṃ; kiñca, bhante, devānaṃ suladdhalābhasaṅkhātaṃ; kiṃ pana, bhante, devānaṃ suppatiṭṭhitasaṅkhāta’’nti?
‘‘Manussattaṃ kho, bhikkhu, devānaṃ sugatigamanasaṅkhātaṃ; yaṃ manussabhūto samāno tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṃ paṭilabhati. Idaṃ kho, bhikkhu, devānaṃ suladdhalābhasaṅkhātaṃ; sā kho panassa saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā daḷhā asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Idaṃ kho, bhikkhu, devānaṃ suppatiṭṭhitasaṅkhāta’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Tayo saddā niccharanti, devānaṃ anumodataṃ.
Manussabhūto saddhamme, labha saddhaṃ anuttaraṃ.
Yāvajīvaṃ asaṃhīrā, saddhamme suppavedite.
Manoduccaritaṃ hitvā, yañcaññaṃ dosasañhitaṃ.
Manasā kusalaṃ katvā, appamāṇaṃ nirūpadhiṃ.
Aññepi macce saddhamme, brahmacariye nivesaya’.
Cavantaṃ anumodenti, ehi deva punappuna’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.
5.
Bahujanahitasuttaṃ
84.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tasseva satthu sāvako arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tasseva satthu sāvako sekho hoti pāṭipado bahussuto sīlavatūpapanno. Sopi dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Athāparo pāṭipadopi sekho, bahussuto sīlavatūpapanno.
Apāpuranti amatassa dvāraṃ, yogā pamocenti hujjanaṃ te.
Idheva dukkhassa karonti antaṃ, ye appamattā sugatassa sāsane’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.
6.
Asubhānupassīsuttaṃ
85.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Asubhānupassī, bhikkhave, kāyasmiṃ viharatha; ānāpānassati ca vo ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhitā hotu; sabbasaṅkhāresu aniccānupassino viharatha. Asubhānupassīnaṃ, bhikkhave, kāyasmiṃ viharataṃ yo subhāya dhātuyā rāgānusayo so pahīyati. Ānāpānassatiyā ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhititāya ye bāhirā vitakkāsayā vighātapakkhikā, te na honti. Sabbasaṅkhāresu aniccānupassīnaṃ viharataṃ yā avijjā sā pahīyati, yā vijjā sā uppajjatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Sabbasaṅkhārasamathaṃ, passaṃ ātāpi sabbadā.
Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.
7.
Dhammānudhammapaṭipannasuttaṃ
86.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Dhammānudhammapaṭipannassa bhikkhuno ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya - dhammānudhammapaṭipannoyanti bhāsamāno dhammaññeva bhāsati no adhammaṃ, vitakkayamāno vā dhammavitakkaññeva vitakketi no adhammavitakkaṃ, tadubhayaṃ vā pana abhinivejjetvā upekkhako viharati sato sampajāno’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu, saddhammā na parihāyati.
Ajjhattaṃ samayaṃ cittaṃ, santimevādhigacchatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.
8.
Andhakaraṇasuttaṃ
87.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome, bhikkhave, akusalavitakkā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhikā anibbānasaṃvattanikā. Katame tayo? Kāmavitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Byāpādavitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Vihiṃsāvitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Ime kho, bhikkhave, tayo akusalavitakkā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhikā anibbānasaṃvattanikā.
‘‘Tayome, bhikkhave, kusalavitakkā anandhakaraṇā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññāvuddhikā avighātapakkhikā nibbānasaṃvattanikā. Katame tayo? Nekkhammavitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Abyāpādavitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Avihiṃsāvitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Ime kho, bhikkhave, tayo kusalavitakkā anandhakaraṇā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññāvuddhikā avighātapakkhikā nibbānasaṃvattanikā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Sa ve vitakkāni vicāritāni, sameti vuṭṭhīva rajaṃ samūhataṃ;
Sa ve vitakkūpasamena cetasā, idheva so santipadaṃ samajjhagā’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Antarāmalasuttaṃ
88.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome, bhikkhave, antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Doso, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Moho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ.
Lobho pahīyate tamhā, udabindūva pokkharā.
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ doso sahate naraṃ.
Doso pahīyate tamhā, tālapakkaṃva bandhanā.
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ moho sahate naraṃ.
Mohaṃ vihanti so sabbaṃ, ādiccovudayaṃ tama’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.
10.
Devadattasuttaṃ
89.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tīhi, bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi tīhi? Pāpicchatāya, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpamittatāya, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Sati kho pana uttarikaraṇīye oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṃ āpādi. Imehi kho, bhikkhave, tīhi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Tadamināpi jānātha, pāpicchānaṃ yathā gati.
Jalaṃva yasasā aṭṭhā, devadattoti vissuto.
Avīcinirayaṃ patto, catudvāraṃ bhayānakaṃ.
Tameva pāpaṃ phusati, duṭṭhacittaṃ anādaraṃ.
Na so tena padūseyya, bhesmā hi udadhi mahā.
Sammaggataṃ santacittaṃ, vādo tamhi na rūhati.
Yassa maggānugo bhikkhu, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.
Catuttho vaggo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ -
Dhammaandhakāramalaṃ, devadattena te dasāti.
5.
Pañcamavaggo
1.
Aggappasādasuttaṃ
90.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome, bhikkhave, aggappasādā. Katame tayo? Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
‘‘Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ye, bhikkhave, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
‘‘Yāvatā, bhikkhave, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Ye, bhikkhave, saṅghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo aggappasādā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Agge buddhe pasannānaṃ, dakkhiṇeyye anuttare.
Agge saṅghe pasannānaṃ, puññakkhette anuttare.
Aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṃ balaṃ.
Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.
2.
Jīvikasuttaṃ
91.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolyaṃ. Abhisāpoyaṃ, bhikkhave, lokasmiṃ - ‘piṇḍolo vicarasi pattapāṇī’ti. Tañca kho etaṃ, bhikkhave, kulaputtā upenti atthavasikā, atthavasaṃ paṭicca; neva rājābhinītā, na corābhinītā, na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā. Api ca kho ‘otiṇṇamhā jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇā dukkhaparetā, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Evaṃ pabbajito cāyaṃ, bhikkhave, kulaputto so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo, byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo, muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo. Seyyathāpi, bhikkhave, chavālātaṃ ubhatopadittaṃ majjhe gūthagataṃ neva gāme kaṭṭhatthaṃ pharati na araññeः tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi gihibhogā parihīno sāmaññatthañca na paripūretī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Paridhaṃsamāno pakireti, chavālātaṃva nassati.
Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṃ te upapajjare.
Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍamasaññato’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.
3.
Saṅghāṭikaṇṇasuttaṃ
92.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Saṅghāṭikaṇṇe cepi, bhikkhave, bhikkhu gahetvā piṭṭhito piṭṭhito anubandho assa pāde pādaṃ nikkhipanto, so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo; atha kho so ārakāva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu na passati. Dhammaṃ apassanto na maṃ passati.
‘‘Yojanasate cepi so, bhikkhave, bhikkhu vihareyya. So ca hoti anabhijjhālu kāmesu na tibbasārāgo abyāpannacitto apaduṭṭhamanasaṅkappo upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo; atha kho so santikeva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammaṃ hi so, bhikkhave, bhikkhu passati; dhammaṃ passanto maṃ passatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Ejānugo anejassa, nibbutassa anibbuto;
Giddho so vītagedhassa, passa yāvañca ārakā.
Rahadova nivāte ca, anejo vūpasammati.
Agiddho vītagedhassa, passa yāvañca santike’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.
4.
Aggisuttaṃ
93.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tayome, bhikkhave, aggī. Katame tayo? Rāgaggi, dosaggi, mohaggi - ime kho, bhikkhave, tayo aggī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Dosaggi pana byāpanne, nare pāṇātipātino.
Ete aggī ajānantā, sakkāyābhiratā pajā.
Asuraṃ pettivisayaṃ, amuttā mārabandhanā.
Te nibbāpenti rāgaggiṃ, niccaṃ asubhasaññino.
Mohaggiṃ pana paññāya, yāyaṃ nibbedhagāminī.
Asesaṃ parinibbanti, asesaṃ dukkhamaccaguṃ.
Jātikkhayamabhiññāya, nāgacchanti punabbhava’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.
5.
Upaparikkhasuttaṃ
94.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathāssa upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi tassa punabbhavo’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.
6.
Kāmūpapattisuttaṃ
95.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Tisso imā, bhikkhave, kāmūpapattiyo. Katamā tisso? Paccupaṭṭhitakāmā, nimmānaratino, paranimmitavasavattino - imā kho, bhikkhave, tisso kāmūpapattiyo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Nimmānaratino devā, ye caññe kāmabhogino;
Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattare.
Sabbe pariccaje kāme, ye dibbā ye ca mānusā.
Asesaṃ parinibbanti, asesaṃ dukkhamaccaguṃ.
Jātikkhayamabhiññāya, nāgacchanti punabbhava’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.
7.
Kāmayogasuttaṃ
96.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Kāmayogayutto, bhikkhave, bhavayogayutto āgāmī hoti āgantā itthattaṃ. Kāmayogavisaṃyutto, bhikkhave, bhavayogayutto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ. Kāmayogavisaṃyutto, bhikkhave, bhavayogavisaṃyutto arahā hoti, khīṇāsavo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Sattā gacchanti saṃsāraṃ, jātimaraṇagāmino.
Bhavayogena saṃyuttā, anāgāmīti vuccare.
Te ve pāraṅgatā loke, ye pattā āsavakkhaya’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.
Kalyāṇasīlasuttaṃ
97.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Kalyāṇasīlo, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇadhammo kalyāṇapañño imasmiṃ dhammavinaye ‘kevalī vusitavā uttamapuriso’ti vuccati -
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇasīlo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇasīlo hoti. Iti kalyāṇasīlo.
‘‘Kalyāṇadhammo ca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sattannaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇadhammo hoti. Iti kalyāṇasīlo, kalyāṇadhammo.
‘‘Kalyāṇapañño ca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇapañño hoti.
‘‘Iti kalyāṇasīlo kalyāṇadhammo kalyāṇapañño imasmiṃ dhammavinaye ‘kevalī vusitavā uttamapuriso’ti vuccatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Taṃ ve kalyāṇasīloti, āhu bhikkhuṃ hirīmanaṃ.
Taṃ ve kalyāṇadhammoti, āhu bhikkhuṃ anussadaṃ.
Taṃ ve kalyāṇapaññoti, āhu bhikkhuṃ anāsavaṃ.
Asitaṃ sabbalokassa, āhu sabbapahāyina’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Dānasuttaṃ
98.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Dvemāni, bhikkhave, dānāni - āmisadānañca dhammadānañca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ dānānaṃ yadidaṃ - dhammadānaṃ.
‘‘Dveme, bhikkhave, saṃvibhāgā - āmisasaṃvibhāgo ca dhammasaṃvibhāgo ca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ saṃvibhāgānaṃ yadidaṃ - dhammasaṃvibhāgo.
‘‘Dveme, bhikkhave, anuggahā - āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ anuggahānaṃ yadidaṃ - dhammānuggaho’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Aggamhi khettamhi pasannacitto, viññū pajānaṃ ko na yajetha kāle.
Tesaṃ so attho paramo visujjhati, ye appamattā sugatassa sāsane’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.
10.
Tevijjasuttaṃ
99.
Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ -
‘‘Dhammenāhaṃ, bhikkhave, tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññāpemi, nāññaṃ lapitalāpanamattena.
‘‘Kathañcāhaṃ, bhikkhave, dhammena tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññāpemi, nāññaṃ lapitalāpanamattena? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ - ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe - ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti - ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayamassa tatiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, dhammena tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññāpemi, nāññaṃ lapitalāpanamattenā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati -
Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni.
Tamahaṃ vadāmi tevijjaṃ, nāññaṃ lapitalāpana’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.
Pañcamo vaggo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ -
Upapatti kāma kalyāṇaṃ, dānaṃ dhammena te dasāti.
Tikanipāto niṭṭhito.