3.
Tatiyapaṇṇāsakaṃ
1.
Samaṇasaññāvaggo
1.
Samaṇasaññāsuttaṃ
101.
‘‘Tisso imā, bhikkhave, samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti.
Katamā tisso?
Vevaṇṇiyamhi ajjhupagato, parapaṭibaddhā me jīvikā, añño me ākappo karaṇīyoti -
imā kho, bhikkhave, tisso samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti.
‘‘Katame satta? Santatakārī hoti santatavutti sīlesu, anabhijjhālu hoti, abyāpajjo hoti, anatimānī hoti, sikkhākāmo hoti, idamatthaṃtissa hoti jīvitaparikkhāresu, āraddhavīriyo ca viharati. Imā kho, bhikkhave, tisso samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā ime satta dhamme paripūrentī’’ti. Paṭhamaṃ.
2.
Bojjhaṅgasuttaṃ
102. ‘‘Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā tisso vijjā paripūrenti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo - ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā tisso vijjā paripūrenti. Katamā tisso? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ - ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo...pe... iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena...pe... yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānaṃ khayā...pe... sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā imā tisso vijjā paripūrentī’’ti. Dutiyaṃ.
3.
Micchattasuttaṃ
103.
‘‘Micchattaṃ, bhikkhave, āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā.
Kathañca, bhikkhave, micchattaṃ āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā?
Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo pahoti, micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti, micchāvācassa micchākammanto pahoti, micchākammantassa micchāājīvo pahoti, micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti, micchāvāyāmassa micchāsati pahoti, micchāsatissa micchāsamādhi pahoti, micchāsamādhissa micchāñāṇaṃ pahoti, micchāñāṇissa micchāvimutti pahoti.
Evaṃ kho, bhikkhave, micchattaṃ āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā.
‘‘Sammattaṃ, bhikkhave, āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā. Kathañca, bhikkhave, sammattaṃ āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā? Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, sammāsaṅkappo pahoti, sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti, sammāvācassa sammākammanto pahoti, sammākammantassa sammāājīvo pahoti, sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa sammāsamādhi pahoti, sammāsamādhissa sammāñāṇaṃ pahoti, sammāñāṇissa sammāvimutti pahoti. Evaṃ kho, bhikkhave, sammattaṃ āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā’’ti. Tatiyaṃ.
4.
Bījasuttaṃ
104.
‘‘Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa micchāsaṅkappassa micchāvācassa micchākammantassa micchāājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatissa micchāsamādhissa micchāñāṇissa micchāvimuttissa yañca kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yañca vacīkammaṃ...
yañca manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti.
Taṃ kissa hetu?
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, nimbabījaṃ vā kosātakibījaṃ vā tittakālābubījaṃ vā allāya pathaviyā nikkhittaṃ yañceva pathavirasaṃ upādiyati yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu? Bījañhi, bhikkhave, pāpakaṃ. Evamevaṃ kho, bhikkhave, micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa micchāsaṅkappassa micchāvācassa micchākammantassa micchāājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatissa micchāsamādhissa micchāñāṇissa micchāvimuttissa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yañca vacīkammaṃ... yañca manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā.
‘‘Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa sammāsaṅkappassa sammāvācassa sammākammantassa sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa sammāñāṇissa sammāvimuttissa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yañca vacīkammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yañca manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ucchubījaṃ vā sālibījaṃ vā muddikābījaṃ vā allāya pathaviyā nikkhittaṃ yañca pathavirasaṃ upādiyati yañca āporasaṃ upādiyati sabbaṃ taṃ sātattāya madhurattāya asecanakattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu? Bījañhi bhikkhave, bhaddakaṃ. Evamevaṃ kho, bhikkhave, sammādiṭṭhikassa...pe... sammāvimuttissa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yañca vacīkammaṃ... yañca manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā’’ti. Catutthaṃ.
5.
Vijjāsuttaṃ
105.
‘‘Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, anvadeva ahirikaṃ anottappaṃ.
Avijjāgatassa, bhikkhave, aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti, micchādiṭṭhikassa micchāsaṅkappo pahoti, micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti, micchāvācassa micchākammanto pahoti, micchākammantassa micchāājīvo pahoti, micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti, micchāvāyāmassa micchāsati pahoti, micchāsatissa micchāsamādhi pahoti, micchāsamādhissa micchāñāṇaṃ pahoti, micchāñāṇissa micchāvimutti pahoti.
‘‘Vijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, anvadeva hirottappaṃ. Vijjāgatassa, bhikkhave, viddasuno sammādiṭṭhi pahoti, sammādiṭṭhikassa sammāsaṅkappo pahoti, sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti, sammāvācassa sammākammanto pahoti, sammākammantassa sammāājīvo pahoti, sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa sammāsamādhi pahoti, sammāsamādhissa sammāñāṇaṃ pahoti, sammāñāṇissa sammāvimutti pahotī’’ti. Pañcamaṃ.
6.
Nijjarasuttaṃ
106.
‘‘Dasayimāni, bhikkhave, nijjaravatthūni.
Katamāni dasa?
Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hoti;
ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti;
sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammāsaṅkappassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo nijjiṇṇo hoti; ye ca micchāsaṅkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammāvācassa, bhikkhave, micchāvācā nijjiṇṇā hoti; ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto nijjiṇṇo hoti; ye ca micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammāājīvassa, bhikkhave, micchāājīvo nijjiṇṇo hoti; ye ca micchāājīvapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāājīvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammāvāyāmassa, bhikkhave, micchāvāyāmo nijjiṇṇo hoti; ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammāsatissa, bhikkhave, micchāsati nijjiṇṇā hoti; ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammāsamādhissa, bhikkhave, micchāsamādhi nijjiṇṇo hoti; ye ca micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammāñāṇissa, bhikkhave, micchāñāṇaṃ nijjiṇṇaṃ hoti; ye ca micchāñāṇapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāñāṇapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammāvimuttissa, bhikkhave, micchāvimutti nijjiṇṇā hoti; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Imāni kho, bhikkhave, dasa nijjaravatthūnī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7.
Dhovanasuttaṃ
107.
‘‘Atthi, bhikkhave, dakkhiṇesu janapadesu dhovanaṃ nāma.
Tattha hoti annampi pānampi khajjampi bhojjampi leyyampi peyyampi naccampi gītampi vāditampi.
Atthetaṃ, bhikkhave, dhovanaṃ;
‘netaṃ natthī’ti vadāmi.
Tañca kho etaṃ, bhikkhave, dhovanaṃ hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.
‘‘Ahañca kho, bhikkhave, ariyaṃ dhovanaṃ desessāmi, yaṃ dhovanaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, yaṃ dhovanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca -
‘‘Katamañca taṃ, bhikkhave, ariyaṃ dhovanaṃ, ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, yaṃ dhovanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti?
‘‘Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, micchādiṭṭhi niddhotā hoti; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa niddhotā honti; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammāsaṅkappassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo niddhoto hoti...pe... sammāvācassa, bhikkhave, micchāvācā niddhotā hoti... sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto niddhoto hoti... sammāājīvassa, bhikkhave, micchāājīvo niddhoto hoti... sammāvāyāmassa, bhikkhave, micchāvāyāmo niddhoto hoti... sammāsatissa, bhikkhave, micchāsati niddhotā hoti... sammāsamādhissa, bhikkhave, micchāsamādhi niddhoto hoti... sammāñāṇissa, bhikkhave, micchāñāṇaṃ niddhotaṃ hoti...pe...
‘‘Sammāvimuttissa, bhikkhave, micchāvimutti niddhotā hoti; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa niddhotā honti; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Idaṃ kho taṃ, bhikkhave, ariyaṃ dhovanaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, yaṃ dhovanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī’’ti. Sattamaṃ.
8.
Tikicchakasuttaṃ
108.
‘‘Tikicchakā, bhikkhave, virecanaṃ denti pittasamuṭṭhānānampi ābādhānaṃ paṭighātāya, semhasamuṭṭhānānampi ābādhānaṃ paṭighātāya, vātasamuṭṭhānānampi ābādhānaṃ paṭighātāya.
Atthetaṃ, bhikkhave, virecanaṃ;
‘netaṃ natthī’ti vadāmi.
Tañca kho etaṃ, bhikkhave, virecanaṃ sampajjatipi vipajjatipi.
‘‘Ahañca kho, bhikkhave, ariyaṃ virecanaṃ desessāmi, yaṃ virecanaṃ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṃ virecanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca -
‘‘Katamañca taṃ, bhikkhave, ariyaṃ virecanaṃ, yaṃ virecanaṃ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṃ virecanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti?
‘‘Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, micchādiṭṭhi virittā hoti; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa virittā honti; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammāsaṅkappassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo viritto hoti...pe... sammāvācassa, bhikkhave, micchāvācā virittā hoti... sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto viritto hoti... sammāājīvassa, bhikkhave, micchāājīvo viritto hoti... sammāvāyāmassa, bhikkhave, micchāvāyāmo viritto hoti... sammāsatissa, bhikkhave, micchāsati virittā hoti... sammāsamādhissa, bhikkhave, micchāsamādhi viritto hoti... sammāñāṇissa, bhikkhave, micchāñāṇaṃ virittaṃ hoti...pe...
‘‘Sammāvimuttissa, bhikkhave, micchāvimutti virittā hoti; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa virittā honti; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Idaṃ kho taṃ, bhikkhave, ariyaṃ virecanaṃ yaṃ virecanaṃ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṃ virecanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti...pe... sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Vamanasuttaṃ
109.
‘‘Tikicchakā, bhikkhave, vamanaṃ denti pittasamuṭṭhānānampi ābādhānaṃ paṭighātāya, semhasamuṭṭhānānampi ābādhānaṃ paṭighātāya, vātasamuṭṭhānānampi ābādhānaṃ paṭighātāya.
Atthetaṃ, bhikkhave, vamanaṃ;
‘netaṃ natthī’ti vadāmi.
Tañca kho etaṃ, bhikkhave, vamanaṃ sampajjatipi vipajjatipi.
‘‘Ahañca kho, bhikkhave, ariyaṃ vamanaṃ desessāmi, yaṃ vamanaṃ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṃ vamanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṃ suṇātha...pe...
‘‘Katamañca taṃ, bhikkhave, ariyaṃ vamanaṃ, yaṃ vamanaṃ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṃ vamanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti...pe... sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti?
‘‘Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, micchādiṭṭhi vantā hoti; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa vantā honti; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammāsaṅkappassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo vanto hoti...pe... sammāvācassa, bhikkhave, micchāvācā vantā hoti... sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto vanto hoti... sammāājīvassa bhikkhave, micchāājīvo vanto hoti... sammāvāyāmassa, bhikkhave, micchāvāyāmo vanto hoti... sammāsatissa, bhikkhave, micchāsati vantā hoti... sammāsamādhissa, bhikkhave, micchāsamādhi vanto hoti... sammāñāṇissa, bhikkhave, micchāñāṇaṃ vantaṃ hoti...pe...
‘‘Sammāvimuttissa, bhikkhave, micchāvimutti vantā hoti; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa vantā honti; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Idaṃ kho taṃ, bhikkhave, ariyaṃ vamanaṃ yaṃ vamanaṃ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṃ vamanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti...pe... sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī’’ti. Navamaṃ.
10.
Niddhamanīyasuttaṃ
110.
‘‘Dasayime, bhikkhave, niddhamanīyā dhammā.
Katame dasa?
Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, micchādiṭṭhi niddhantā hoti;
ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa niddhantā honti;
sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
‘‘Sammāsaṅkappassa, bhikkhave, micchāsaṅkappo niddhanto hoti...pe... sammāvācassa bhikkhave, micchāvācā niddhantā hoti... sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto niddhanto hoti... sammāājīvassa, bhikkhave, micchāājīvo niddhanto hoti... sammāvāyāmassa, bhikkhave, micchāvāyāmo niddhanto hoti... sammāsatissa, bhikkhave, micchāsati niddhantā hoti... sammāsamādhissa, bhikkhave, micchāsamādhi niddhanto hoti... sammāñāṇissa, bhikkhave, micchāñāṇaṃ niddhantaṃ hoti...
‘‘Sammāvimuttissa, bhikkhave, micchāvimutti niddhantā hoti; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa niddhantā honti; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Ime kho, bhikkhave, dasa niddhamanīyā dhammā’’ti. Dasamaṃ.
11.
Paṭhamaasekhasuttaṃ
111.
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca -
‘‘‘Asekho asekho’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā bhante, bhikkhu asekho hotī’’ti? ‘‘Idha, bhikkhu, bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti. Evaṃ kho, bhikkhu, bhikkhu asekho hotī’’ti. Ekādasamaṃ.
12.
Dutiyaasekhasuttaṃ
112.
‘‘Dasayime, bhikkhave, asekhiyā dhammā.
Katame dasa?
Asekhā sammādiṭṭhi, asekho sammāsaṅkappo, asekhā sammāvācā, asekho sammākammanto, asekho sammāājīvo, asekho sammāvāyāmo, asekhā sammāsati, asekho sammāsamādhi, asekhaṃ sammāñāṇaṃ, asekhā sammāvimutti -
ime kho, bhikkhave, dasa asekhiyā dhammā’’ti.
Dvādasamaṃ.
Samaṇasaññāvaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ -
Dhovanaṃ tikicchā vamanaṃ niddhamanaṃ dve asekhāti.
2.
Paccorohaṇivaggo
1.
Paṭhamaadhammasuttaṃ
113.
‘‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo anattho ca;
dhammo ca veditabbo attho ca.
Adhammañca viditvā anatthañca, dhammañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabbaṃ.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, adhammo ca anattho ca? Micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi, micchāñāṇaṃ, micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, adhammo ca anattho ca.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, dhammo ca attho ca? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṃ, sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, dhammo ca attho ca.
‘‘‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo anattho ca; dhammo ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā anatthañca, dhammañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabba’nti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta’’nti. Paṭhamaṃ.
2.
Dutiyaadhammasuttaṃ
114.
‘‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca;
anattho ca veditabbo attho ca.
Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabbaṃ.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?
‘‘Micchādiṭṭhi, bhikkhave, adhammo; sammādiṭṭhi dhammo; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘Micchāsaṅkappo, bhikkhave, adhammo; sammāsaṅkappo dhammo; ye ca micchāsaṅkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘Micchāvācā, bhikkhave, adhammo; sammāvācā dhammo; ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘Micchākammanto, bhikkhave, adhammo; sammākammanto dhammo; ye ca micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘Micchāājīvo, bhikkhave, adhammo; sammāājīvo dhammo; ye ca micchāājīvapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammāājīvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘Micchāvāyāmo, bhikkhave, adhammo; sammāvāyāmo dhammo; ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘Micchāsati, bhikkhave, adhammo; sammāsati dhammo; ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘Micchāsamādhi, bhikkhave, adhammo; sammāsamādhi dhammo; ye ca micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘Micchāñāṇaṃ, bhikkhave, adhammo; sammāñāṇaṃ dhammo; ye ca micchāñāṇapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammāñāṇapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘Micchāvimutti, bhikkhave, adhammo; sammāvimutti dhammo; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabba’nti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta’’nti. Dutiyaṃ.
3.
Tatiyaadhammasuttaṃ
115.
‘‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca;
anattho ca veditabbo attho ca.
Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabba’’nti.
Idamavoca bhagavā.
Idaṃ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi - ‘‘idaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho - ‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabba’nti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā’’ti?
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi - ‘‘ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāma. Yathā no āyasmā ānando byākarissati tathā naṃ dhāressāmā’’ti.
Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ -
‘‘Idaṃ kho no, āvuso ānanda, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho - ‘adhammo ca...pe... tathā paṭipajjitabba’nti.
‘‘Tesaṃ no, āvuso, amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi - ‘idaṃ kho no, āvuso, bhagavatā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho - adhammo ca...pe... tathā paṭipajjitabbanti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā’ti?
‘‘Tesaṃ no, āvuso, amhākaṃ etadahosi - ‘ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāma. Yathā no āyasmā ānando byākarissati tathā naṃ dhāressāmā’ti. Vibhajatu āyasmā ānando’’ti.
‘‘Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṃ atikkamma khandhaṃ sākhāpalāse sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya; evaṃsampadamidaṃ āyasmantānaṃ satthari sammukhībhūte taṃ bhagavantaṃ atisitvā amhe etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha. So hāvuso, bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṃ tumhe bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākareyya tathā naṃ dhāreyyāthā’’ti.
‘‘Addhāvuso ānanda, bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṃ mayaṃ bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyāma, yathā no bhagavā byākareyya tathā naṃ dhāreyyāma. Api cāyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibhajatāyasmā ānando agaruṃ katvā’’ti.
‘‘Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṃ. Athāyasmā ānando etadavoca -
‘‘Yaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho - ‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabba’nti.
Katamo cāvuso, adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?
‘‘Micchādiṭṭhi, āvuso, adhammo; sammādiṭṭhi dhammo; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘Micchāsaṅkappo, āvuso, adhammo; sammāsaṅkappo dhammo... micchāvācā, āvuso, adhammo; sammāvācā dhammo... micchākammanto, āvuso, adhammo; sammākammanto dhammo... micchāājīvo, āvuso, adhammo; sammāājīvo dhammo... micchāvāyāmo, āvuso, adhammo; sammāvāyāmo dhammo... micchāsati, āvuso, adhammo; sammāsati dhammo... micchāsamādhi, āvuso, adhammo; sammāsamādhi dhammo... micchāñāṇaṃ, āvuso, adhammo; sammāñāṇaṃ dhammo...
Micchāvimutti, āvuso, adhammo; sammāvimutti dhammo; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘Ayaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho - ‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca...pe... tathā paṭipajjitabba’nti, imassa kho ahaṃ, āvuso, bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe, āvuso, bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāthā’’ti.
‘‘Evamāvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ -
‘‘Yaṃ kho no bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho - ‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo...pe... tathā paṭijjitabba’nti.
‘‘Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi - ‘idaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho - adhammo ca, bhikkhave, veditabbo...pe... tathā paṭipajjitabbanti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā’ti?
‘‘Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi - ‘ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāma. Yathā no āyasmā ānando byākarissati tathā naṃ dhāressāmā’ti.
‘‘Atha kho mayaṃ, bhante, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimhā; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ apucchimhā. Tesaṃ no, bhante, āyasmatā ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho suvibhatto’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, bhikkhave! Paṇḍito, bhikkhave, ānando. Mahāpañño, bhikkhave, ānando. Maṃ cepi tumhe, bhikkhave, upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi cetaṃ evamevaṃ byākareyyaṃ yathā taṃ ānandena byākataṃ. Eso ceva tassa attho evañca naṃ dhāreyyāthā’’ti. Tatiyaṃ.
4.
Ajitasuttaṃ
116.
Atha kho ajito paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi.
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho ajito paribbājako bhagavantaṃ etadavoca -
‘‘Amhākaṃ, bho gotama, paṇḍito nāma sabrahmacārī. Tena pañcamattāni cittaṭṭhānasatāni cintitāni, yehi aññatitthiyā upāraddhāva jānanti upāraddhasmā’’ti.
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi - ‘‘dhāretha no tumhe, bhikkhave, paṇḍitavatthūnī’’ti? ‘‘Etassa, bhagavā, kālo etassa, sugata, kālo yaṃ bhagavā bhāseyya, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti.
‘‘Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca -
‘‘Idha, bhikkhave, ekacco adhammikena vādena adhammikaṃ vādaṃ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca adhammikaṃ parisaṃ rañjeti. Tena sā adhammikā parisā uccāsaddamahāsaddā hoti - ‘paṇḍito vata, bho, paṇḍito vata, bho’ti.
‘‘Idha pana, bhikkhave, ekacco adhammikena vādena dhammikaṃ vādaṃ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca adhammikaṃ parisaṃ rañjeti. Tena sā adhammikā parisā uccāsaddamahāsaddā hoti - ‘paṇḍito vata, bho, paṇḍito vata, bho’ti.
‘‘Idha pana, bhikkhave, ekacco adhammikena vādena dhammikañca vādaṃ adhammikañca vādaṃ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca adhammikaṃ parisaṃ rañjeti. Tena sā adhammikā parisā uccāsaddamahāsaddā hoti - ‘paṇḍito vata, bho, paṇḍito vata, bho’ti.
‘‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabbaṃ.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho? Micchādiṭṭhi, bhikkhave, adhammo; sammādiṭṭhi dhammo; ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘Micchāsaṅkappo, bhikkhave, adhammo; sammāsaṅkappo dhammo... micchāvācā, bhikkhave, adhammo; sammāvācā dhammo... micchākammanto, bhikkhave, adhammo; sammākammanto dhammo... micchāājīvo, bhikkhave, adhammo; sammāājīvo dhammo... micchāvāyāmo, bhikkhave, adhammo; sammāvāyāmo dhammo... micchāsati, bhikkhave, adhammo; sammāsati dhammo... micchāsamādhi, bhikkhave adhammo; sammāsamādhi dhammo... micchāñāṇaṃ, bhikkhave, adhammo; sammāñāṇaṃ dhammo.
‘‘Micchāvimutti, bhikkhave, adhammo; sammāvimutti dhammo; ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho; sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
‘‘‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; anattho ca veditabbo attho ca. Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabba’nti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta’’nti. Catutthaṃ.
5.
Saṅgāravasuttaṃ
117.
Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi.
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca -
‘‘kiṃ nu kho, bho gotama, orimaṃ tīraṃ, kiṃ pārimaṃ tīra’’nti?
‘‘Micchādiṭṭhi kho, brāhmaṇa, orimaṃ tīraṃ, sammādiṭṭhi pārimaṃ tīraṃ;
micchāsaṅkappo orimaṃ tīraṃ, sammāsaṅkappo pārimaṃ tīraṃ;
micchāvācā orimaṃ tīraṃ, sammāvācā pārimaṃ tīraṃ;
micchākammanto orimaṃ tīraṃ, sammākammanto pārimaṃ tīraṃ;
micchāājīvo orimaṃ tīraṃ, sammāājīvo pārimaṃ tīraṃ;
micchāvāyāmo orimaṃ tīraṃ, sammāvāyāmo pārimaṃ tīraṃ;
micchāsati orimaṃ tīraṃ, sammāsati pārimaṃ tīraṃ;
micchāsamādhi orimaṃ tīraṃ, sammāsamādhi pārimaṃ tīraṃ;
micchāñāṇaṃ orimaṃ tīraṃ, sammāñāṇaṃ pārimaṃ tīraṃ;
micchāvimutti orimaṃ tīraṃ, sammāvimutti pārimaṃ tīranti.
Idaṃ kho, brāhmaṇa, orimaṃ tīraṃ, idaṃ pārimaṃ tīranti.
Athāyaṃ itarā pajā, tīramevānudhāvati.
Te janā pāramessanti, maccudheyyaṃ suduttaraṃ.
Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṃ.
Pariyodapeyya attānaṃ, cittaklesehi paṇḍito.
Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā;
Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā’’ti. pañcamaṃ;
6.
Orimatīrasuttaṃ
118.
‘‘Orimañca, bhikkhave, tīraṃ desessāmi pārimañca tīraṃ.
Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha;
bhāsissāmī’’ti.
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca -
‘‘Katamañca, bhikkhave, orimaṃ tīraṃ, katamañca pārimaṃ tīraṃ? Micchādiṭṭhi orimaṃ tīraṃ, sammādiṭṭhi pārimaṃ tīraṃ...pe... micchāvimutti orimaṃ tīraṃ, sammāvimutti pārimaṃ tīraṃ. Idaṃ kho, bhikkhave, orimaṃ tīraṃ, idaṃ pārimaṃ tīranti.
Athāyaṃ itarā pajā, tīramevānudhāvati.
Te janā pāramessanti, maccudheyyaṃ suduttaraṃ.
Okā anoka māgamma, viveke yattha dūramaṃ.
Pariyodapeyya attānaṃ, cittaklesehi paṇḍito.
Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā;
Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā’’ti. chaṭṭhaṃ;
7.
Paṭhamapaccorohaṇīsuttaṃ
119.
Tena kho pana samayena jāṇussoṇi brāhmaṇo tadahuposathe sīsaṃnhāto navaṃ khomayugaṃ nivattho allakusamuṭṭhiṃ ādāya bhagavato avidūre ekamantaṃ ṭhito hoti.
Addasā kho bhagavā jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ tadahuposathe sīsaṃnhātaṃ navaṃ khomayugaṃ nivatthaṃ allakusamuṭṭhiṃ ādāya ekamantaṃ ṭhitaṃ. Disvāna jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ etadavoca - ‘‘kiṃ nu tvaṃ, brāhmaṇa, tadahuposathe sīsaṃnhāto navaṃ khomayugaṃ nivattho allakusamuṭṭhiṃ ādāya ekamantaṃ ṭhito? Kiṃ nvajja brāhmaṇakulassā’’ti ? ‘‘Paccorohaṇī, bho gotama, ajja brāhmaṇakulassā’’ti.
‘‘Yathā kathaṃ pana, brāhmaṇa, brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī hotī’’ti? ‘‘Idha, bho gotama, brāhmaṇā tadahuposathe sīsaṃnhātā navaṃ khomayugaṃ nivatthā allena gomayena pathaviṃ opuñjitvā haritehi kusehi pattharitvā antarā ca velaṃ antarā ca agyāgāraṃ seyyaṃ kappenti. Te taṃ rattiṃ tikkhattuṃ paccuṭṭhāya pañjalikā aggiṃ namassanti - ‘paccorohāma bhavantaṃ, paccorohāma bhavanta’nti. Bahukena ca sappitelanavanītena aggiṃ santappenti. Tassā ca rattiyā accayena paṇītena khādanīyena bhojanīyena brāhmaṇe santappenti. Evaṃ, bho gotama, brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī hotī’’ti.
‘‘Aññathā kho, brāhmaṇa, brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī hoti, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ pana, bho gotama, ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti? Sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī’’ti.
‘‘Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca -
‘‘Idha, brāhmaṇa, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati - ‘micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ ti. So iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṃ pajahati; micchādiṭṭhiyā paccorohati.
... Micchāsaṅkappassa kho pāpako vipāko - diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya micchāsaṅkappaṃ pajahati; micchāsaṅkappā paccorohati.
... Micchāvācāya kho pāpako vipāko - diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya micchāvācaṃ pajahati; micchāvācāya paccorohati.
...Micchākammantassa kho pāpako vipāko - diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya micchākammantaṃ pajahati; micchākammantā paccorohati.
...Micchāājīvassa kho pāpako vipāko - diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya micchāājīvaṃ pajahati; micchāājīvā paccorohati.
...Micchāvāyāmassa kho pāpako vipāko - diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya micchāvāyāmaṃ pajahati; micchāvāyāmā paccorohati.
...Micchāsatiyā kho pāpako vipāko - diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya micchāsatiṃ pajahati; micchāsatiyā paccorohati.
...Micchāsamādhissa kho pāpako vipāko - diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya micchāsamādhiṃ pajahati; micchāsamādhimhā paccorohati.
...Micchāñāṇassa kho pāpako vipāko - diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya micchāñāṇaṃ pajahati; micchāñāṇamhā paccorohati.
‘Micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko - diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāvimuttiṃ pajahati; micchāvimuttiyā paccorohati. Evaṃ kho, brāhmaṇa, ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī’’ti.
‘‘Aññathā, bho gotama, brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti. Imissā ca, bho gotama, ariyassa vinaye paccorohaṇiyā brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī kalaṃ nāgghati soḷasiṃ. Abhikkantaṃ, bho gotama...pe... upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. Sattamaṃ.
8.
Dutiyapaccorohaṇīsuttaṃ
120.
‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, paccorohaṇiṃ desessāmi.
Taṃ suṇātha...
katamā ca, bhikkhave, ariyā paccorohaṇī?
Idha, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati -
‘micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko -
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti.
So iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṃ pajahati;
micchādiṭṭhiyā paccorohati.
Micchāsaṅkappassa kho pāpako vipāko...
micchāvācāya kho...
micchākammantassa kho...
micchāājīvassa kho...
micchāvāyāmassa kho...
micchāsatiyā kho...
micchāsamādhissa kho...
micchāñāṇassa kho...
micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko -
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti.
So iti paṭisaṅkhāya micchāvimuttiṃ pajahati;
micchāvimuttiyā paccorohati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyā paccorohaṇī’’ti.
Aṭṭhamaṃ.
9.
Pubbaṅgamasuttaṃ
121. ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ - aruṇuggaṃ. Evamevaṃ kho, bhikkhave, kusalānaṃ dhammānaṃ etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ - sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, sammāsaṅkappo pahoti, sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti, sammākammanto pahoti, sammākammantassa sammāājīvo pahoti, sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa sammāsamādhi pahoti, sammāsamādhissa sammāñāṇaṃ pahoti, sammāñāṇissa sammāvimutti pahotī’’ti. Navamaṃ.
10.
Āsavakkhayasuttaṃ
122. ‘‘Dasayime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattanti. Katame dasa? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṃ, sammāvimutti - ime kho, bhikkhave, dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattantī’’ti. Dasamaṃ.
Paccorohaṇivaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ -
Dve ceva paccorohaṇī, pubbaṅgamaṃ āsavakkhayoti.
3.
Parisuddhavaggo
1.
Paṭhamasuttaṃ
123.
‘‘Dasayime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā, nāññatra sugatavinayā.
Katame dasa?
Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṃ, sammāvimutti -
ime kho, bhikkhave, dasa dhammā parisuddhā pariyodātā, nāññatra sugatavinayā’’ti.
Paṭhamaṃ.
2.
Dutiyasuttaṃ
124. ‘‘Dasayime, bhikkhave, dhammā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ime kho, bhikkhave, dasa dhammā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Dutiyaṃ.
3.
Tatiyasuttaṃ
125. ‘‘Dasayime, bhikkhave, dhammā mahapphalā mahānisaṃsā, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ime kho, bhikkhave, dasa dhammā mahapphalā mahānisaṃsā, nāññatra sugatavinayā’’ti. Tatiyaṃ.
4.
Catutthasuttaṃ
126. ‘‘Dasayime, bhikkhave, dhammā rāgavinayapariyosānā honti dosavinayapariyosānā honti mohavinayapariyosānā honti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ime kho, bhikkhave, dasa dhammā rāgavinayapariyosānā honti dosavinayapariyosānā honti mohavinayapariyosānā honti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Catutthaṃ.
5.
Pañcamasuttaṃ
127. ‘‘Dasayime, bhikkhave, dhammā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ime kho, bhikkhave, dasa dhammā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Pañcamaṃ.
6.
Chaṭṭhasuttaṃ
128. ‘‘Dasayime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ime kho, bhikkhave, dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7.
Sattamasuttaṃ
129. ‘‘Dasayime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ime kho, bhikkhave, dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā, nāññatra sugatavinayā’’ti. Sattamaṃ.
8.
Aṭṭhamasuttaṃ
130. ‘‘Dasayime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā honti dosavinayapariyosānā honti mohavinayapariyosānā honti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ime kho, bhikkhave, dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā honti dosavinayapariyosānā honti mohavinayapariyosānā honti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Navamasuttaṃ
131. ‘‘Dasayime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ime kho, bhikkhave, dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Navamaṃ.
10.
Dasamasuttaṃ
132. ‘‘Dasayime, bhikkhave, micchattā. Katame dasa? Micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi, micchāñāṇaṃ, micchāvimutti - ime kho, bhikkhave, dasa micchattā’’ti. Dasamaṃ.
11.
Ekādasamasuttaṃ
133. ‘‘Dasayime, bhikkhave, sammattā. Katame dasa? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṃ, sammāvimutti - ime kho, bhikkhave, dasa sammattā’’ti. Ekādasamaṃ.
Parisuddhavaggo tatiyo.
4.
Sādhuvaggo
1.
Sādhusuttaṃ
134.
‘‘Sādhuñca vo, bhikkhave, desessāmi asādhuñca.
Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha;
bhāsissāmī’’ti.
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca -
‘‘Katamañca, bhikkhave, asādhu? Micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi, micchāñāṇaṃ, micchāvimutti - idaṃ vuccati, bhikkhave, asādhu. Katamañca, bhikkhave, sādhu? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṃ, sammāvimutti - idaṃ vuccati, bhikkhave, sādhū’’ti. Paṭhamaṃ.
2.
Ariyadhammasuttaṃ
135. ‘‘Ariyadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi anariyadhammañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, anariyo dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, anariyo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, ariyo dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyo dhammo’’ti. Dutiyaṃ.
3.
Akusalasuttaṃ
136. ‘‘Akusalañca vo, bhikkhave, desessāmi kusalañca. Taṃ suṇātha...pe... katamañca, bhikkhave, akusalaṃ? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - idaṃ vuccati, bhikkhave, akusalaṃ. Katamañca, bhikkhave, kusalaṃ? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - idaṃ vuccati, bhikkhave, kusala’’nti. Tatiyaṃ.
4.
Atthasuttaṃ
137. ‘‘Atthañca vo, bhikkhave, desessāmi anatthañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, anattho? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, anattho. Katamo ca, bhikkhave, attho? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, attho’’ti. Catutthaṃ.
5.
Dhammasuttaṃ
138. ‘‘Dhammañca vo, bhikkhave, desessāmi adhammañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, adhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, adhammo. Katamo ca, bhikkhave, dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, dhammo’’ti. Pañcamaṃ.
6.
Sāsavasuttaṃ
139. ‘‘Sāsavañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi anāsavañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, sāsavo dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, sāsavo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, anāsavo dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, anāsavo dhammo’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7.
Sāvajjasuttaṃ
140. ‘‘Sāvajjañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi anavajjañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, sāvajjo dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, sāvajjo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, anavajjo dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, anavajjo dhammo’’ti. Sattamaṃ.
8.
Tapanīyasuttaṃ
141. ‘‘Tapanīyañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi atapanīyañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, tapanīyo dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, tapanīyo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, atapanīyo dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, atapanīyo dhammo’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Ācayagāmisuttaṃ
142. ‘‘Ācayagāmiñca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi apacayagāmiñca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, ācayagāmī dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, ācayagāmī dhammo. Katamo ca, bhikkhave, apacayagāmī dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, apacayagāmī dhammo’’ti. Navamaṃ.
10.
Dukkhudrayasuttaṃ
143. ‘‘Dukkhudrayañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi sukhudrayañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, dukkhudrayo dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhudrayo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, sukhudrayo dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, sukhudrayo dhammo’’ti. Dasamaṃ.
11.
Dukkhavipākasuttaṃ
144. ‘‘Dukkhavipākañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi sukhavipākañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, dukkhavipāko dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhavipāko dhammo. Katamo ca, bhikkhave, sukhavipāko dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, sukhavipāko dhammo’’ti. Ekādasamaṃ.
Sādhuvaggo catuttho.
5.
Ariyavaggo
1.
Ariyamaggasuttaṃ
145. ‘‘Ariyamaggañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi anariyamaggañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, anariyo maggo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, anariyo maggo. Katamo ca, bhikkhave, ariyo maggo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyo maggo’’ti. Paṭhamaṃ.
2.
Kaṇhamaggasuttaṃ
146. ‘‘Kaṇhamaggañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi sukkamaggañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, kaṇhamaggo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, kaṇhamaggo. Katamo ca, bhikkhave, sukkamaggo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, sukkamaggo’’ti. Dutiyaṃ.
3.
Saddhammasuttaṃ
147. ‘‘Saddhammañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi asaddhammañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, asaddhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaddhammo. Katamo ca, bhikkhave, saddhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, saddhammo’’ti. Tatiyaṃ.
4.
Sappurisadhammasuttaṃ
148. ‘‘Sappurisadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi asappurisadhammañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, asappurisadhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappurisadhammo. Katamo ca, bhikkhave, sappurisadhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, sappurisadhammo’’ti. Catutthaṃ.
5.
Uppādetabbasuttaṃ
149. ‘‘Uppādetabbañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi na uppādetabbañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, na uppādetabbo dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, na uppādetabbo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, uppādetabbo dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, uppādetabbo dhammo’’ti. Pañcamaṃ.
6.
Āsevitabbasuttaṃ
150. ‘‘Āsevitabbañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi na āsevitabbañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, na āsevitabbo dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, na āsevitabbo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, āsevitabbo dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, āsevitabbo dhammo’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7.
Bhāvetabbasuttaṃ
151. ‘‘Bhāvetabbañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi na bhāvetabbañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, na bhāvetabbo dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, na bhāvetabbo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, bhāvetabbo dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhāvetabbo dhammo’’ti. Sattamaṃ.
8.
Bahulīkātabbasuttaṃ
152. ‘‘Bahulīkātabbañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi na bahulīkātabbañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, na bahulīkātabbo dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, na bahulīkātabbo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, bahulīkātabbo dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, bahulīkātabbo dhammo’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Anussaritabbasuttaṃ
153. ‘‘Anussaritabbañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi na anussaritabbañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, na anussaritabbo dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, na anussaritabbo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, anussaritabbo dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, anussaritabbo dhammo’’ti. Navamaṃ.
10.
Sacchikātabbasuttaṃ
154. ‘‘Sacchikātabbañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi na sacchikātabbañca. Taṃ suṇātha...pe... katamo ca, bhikkhave, na sacchikātabbo dhammo? Micchādiṭṭhi...pe... micchāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, na sacchikātabbo dhammo. Katamo ca, bhikkhave, sacchikātabbo dhammo? Sammādiṭṭhi...pe... sammāvimutti - ayaṃ vuccati, bhikkhave, sacchikātabbo dhammo’’ti. Dasamaṃ.
Ariyavaggo pañcamo.
Tatiyapaṇṇāsakaṃ samattaṃ.