5.
Pañcamapaṇṇāsakaṃ
1.
Kimilavaggo
1.
Kimilasuttaṃ
201.
Ekaṃ samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ viharati veḷuvane.
Atha kho āyasmā kimilo yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kimilo bhagavantaṃ etadavoca -
‘‘ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī’’ti?
‘‘Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā, dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅghe agāravā viharanti appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, aññamaññaṃ agāravā viharanti appatissā.
Ayaṃ kho, kimila, hetu ayaṃ paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī’’ti.
‘‘Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī’’ti? ‘‘Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, aññamaññaṃ sagāravā viharanti sappatissā. Ayaṃ kho, kimila, hetu ayaṃ paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī’’ti. Paṭhamaṃ.
2.
Dhammassavanasuttaṃ
202. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā dhammassavane. Katame pañca? Assutaṃ suṇāti, sutaṃ pariyodāpeti, kaṅkhaṃ vitarati, diṭṭhiṃ ujuṃ karoti, cittamassa pasīdati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā dhammassavane’’ti. Dutiyaṃ.
3.
Assājānīyasuttaṃ
203.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
‘‘Katamehi pañcahi? Ajjavena, javena, maddavena, khantiyā, soraccena - imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. ‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.
‘‘Katamehi pañcahi? Ajjavena, javena, maddavena, khantiyā, soraccena - imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Tatiyaṃ.
4.
Balasuttaṃ
204.
‘‘Pañcimāni, bhikkhave, balāni.
Katamāni pañca?
Saddhābalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ, vīriyabalaṃ, paññābalaṃ -
imāni kho, bhikkhave, pañca balānī’’ti.
Catutthaṃ.
5.
Cetokhilasuttaṃ
205.
‘‘Pañcime, bhikkhave, cetokhilā.
Katame pañca?
Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.
Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.
Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ paṭhamo cetokhilo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati...pe... saṅghe kaṅkhati...pe... sikkhāya kaṅkhati...pe... sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ pañcamo cetokhilo. Ime kho, bhikkhave, pañca cetokhilā’’ti. Pañcamaṃ.
6.
Vinibandhasuttaṃ
206.
‘‘Pañcime, bhikkhave, cetasovinibandhā.
Katame pañca?
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho.
Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.
Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ paṭhamo cetasovinibandho.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti...pe... rūpe avītarāgo hoti...pe... yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati...pe... aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati - ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati - ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ pañcamo cetasovinibandho. Ime kho, bhikkhave, pañca cetasovinibandhā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7.
Yāgusuttaṃ
207.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā yāguyā.
Katame pañca?
Khuddaṃ paṭihanati, pipāsaṃ paṭivineti, vātaṃ anulometi, vatthiṃ sodheti, āmāvasesaṃ pāceti.
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā yāguyā’’ti.
Sattamaṃ.
8.
Dantakaṭṭhasuttaṃ
208.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane.
Katame pañca?
Acakkhussaṃ, mukhaṃ duggandhaṃ hoti, rasaharaṇiyo na visujjhanti, pittaṃ semhaṃ bhattaṃ pariyonandhati, bhattamassa nacchādeti.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā dantakaṭṭhassa khādane. Katame pañca? Cakkhussaṃ, mukhaṃ na duggandhaṃ hoti, rasaharaṇiyo visujjhanti, pittaṃ semhaṃ bhattaṃ na pariyonandhati, bhattamassa chādeti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā dantakaṭṭhassa khādane’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Gītassarasuttaṃ
209.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṃ bhaṇantassa.
Katame pañca?
Attanāpi tasmiṃ sare sārajjati, parepi tasmiṃ sare sārajjanti, gahapatikāpi ujjhāyanti -
‘yatheva mayaṃ gāyāma, evamevaṃ kho samaṇā sakyaputtiyā gāyantī’ti, sarakuttimpi nikāmayamānassa samādhissa bhaṅgo hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṃ bhaṇantassā’’ti.
Navamaṃ.
10.
Muṭṭhassatisuttaṃ
210.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamayato.
Katame pañca?
Dukkhaṃ supati, dukkhaṃ paṭibujjhati, pāpakaṃ supinaṃ passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamayato.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṃ okkamayato. Katame pañca? Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, devatā rakkhanti, asuci na muccati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṃ okkamayato’’ti. Dasamaṃ.
Kimilavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ -
Vinibandhaṃ yāgu kaṭṭhaṃ, gītaṃ muṭṭhassatinā cāti.
2.
Akkosakavaggo
1.
Akkosakasuttaṃ
211.
‘‘Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṃ, tassa pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā.
Katame pañca?
Pārājiko vā hoti chinnaparipantho, aññataraṃ vā saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati, bāḷhaṃ vā rogātaṅkaṃ phusati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṃ, tassa ime pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā’’ti.
Paṭhamaṃ.
2.
Bhaṇḍanakārakasuttaṃ
212.
‘‘Yo so, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, tassa pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā.
Katame pañca?
Anadhigataṃ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
Yo so, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, tassa ime pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā’’ti.
Dutiyaṃ.
3.
Sīlasuttaṃ
213.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.
Katame pañca?
Idha, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati.
Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati - yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ - avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati - yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ - visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāyā’’ti. Tatiyaṃ.
4.
Bahubhāṇisuttaṃ
214.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā bahubhāṇismiṃ puggale.
Katame pañca?
Musā bhaṇati, pisuṇaṃ bhaṇati, pharusaṃ bhaṇati, samphappalāpaṃ bhaṇati, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā bahubhāṇismiṃ puggale.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā mantabhāṇismiṃ puggale. Katame pañca? Na musā bhaṇati, na pisuṇaṃ bhaṇati, na pharusaṃ bhaṇati, na samphappalāpaṃ bhaṇati, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā mantabhāṇismiṃ puggale’’ti. Catutthaṃ.
5.
Paṭhamaakkhantisuttaṃ
215.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā akkhantiyā.
Katame pañca?
Bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, verabahulo ca hoti, vajjabahulo ca, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā akkhantiyā.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā khantiyā. Katame pañca? Bahuno janassa piyo hoti manāpo, na verabahulo hoti, na vajjabahulo, asammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā khantiyā’’ti. Pañcamaṃ.
6.
Dutiyaakkhantisuttaṃ
216.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā akkhantiyā.
Katame pañca?
Bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, luddo ca hoti, vippaṭisārī ca, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā akkhantiyā.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā khantiyā. Katame pañca? Bahuno janassa piyo hoti manāpo, aluddo ca hoti, avippaṭisārī ca, asammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā khantiyā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7.
Paṭhamaapāsādikasuttaṃ
217.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā apāsādike.
Katame pañca?
Attāpi attānaṃ upavadati, anuvicca viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā apāsādike.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā pāsādike. Katame pañca? Attāpi attānaṃ na upavadati, anuvicca viññū pasaṃsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā pāsādike’’ti. Sattamaṃ.
8.
Dutiyaapāsādikasuttaṃ
218. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā apāsādike. Katame pañca? Appasannā nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattaṃ hoti, satthusāsanaṃ akataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati, cittamassa nappasīdati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā apāsādike.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā pāsādike. Katame pañca? Appasannā pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hoti, satthusāsanaṃ kataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati, cittamassa pasīdati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā pāsādike’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Aggisuttaṃ
219. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā aggismiṃ. Katame pañca? Acakkhusso, dubbaṇṇakaraṇo, dubbalakaraṇo, saṅgaṇikāpavaḍḍhano, tiracchānakathāpavattaniko hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā aggismi’’nti. Navamaṃ.
10.
Madhurāsuttaṃ
220.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā madhurāyaṃ.
Katame pañca?
Visamā, bahurajā, caṇḍasunakhā, vāḷayakkhā, dullabhapiṇḍā -
ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā madhurāya’’nti.
Dasamaṃ.
Akkosakavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ -
Apāsādikā dve vuttā, aggismiṃ madhurena cāti.
3.
Dīghacārikavaggo
1.
Paṭhamadīghacārikasuttaṃ
221.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dīghacārikaṃ anavatthacārikaṃ anuyuttassa viharato.
Katame pañca?
Assutaṃ na suṇāti, sutaṃ na pariyodāpeti, sutenekaccena avisārado hoti, gāḷhaṃ rogātaṅkaṃ phusati, na ca mittavā hoti.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dīghacārikaṃ anavatthacārikaṃ anuyuttassa viharato.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā samavatthacāre. Katame pañca? Assutaṃ suṇāti, sutaṃ pariyodāpeti, sutenekaccena visārado hoti, na gāḷhaṃ rogātaṅkaṃ phusati, mittavā ca hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā samavatthacāre’’ti. Paṭhamaṃ.
2.
Dutiyadīghacārikasuttaṃ
222. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dīghacārikaṃ anavatthacārikaṃ anuyuttassa viharato. Katame pañca? Anadhigataṃ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, adhigatenekaccena avisārado hoti, gāḷhaṃ rogātaṅkaṃ phusati, na ca mittavā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dīghacārikaṃ anavatthacārikaṃ anuyuttassa viharato.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā samavatthacāre. Katame pañca? Anadhigataṃ adhigacchati, adhigatā na parihāyati, adhigatenekaccena visārado hoti, na gāḷhaṃ rogātaṅkaṃ phusati, mittavā ca hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā samavatthacāre’’ti. Dutiyaṃ.
3.
Atinivāsasuttaṃ
223.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā atinivāse.
Katame pañca?
Bahubhaṇḍo hoti bahubhaṇḍasannicayo, bahubhesajjo hoti bahubhesajjasannicayo, bahukicco hoti bahukaraṇīyo byatto kiṃkaraṇīyesu, saṃsaṭṭho viharati gahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaṃsaggena, tamhā ca āvāsā pakkamanto sāpekkho pakkamati.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā atinivāse.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā samavatthavāse. Katame pañca? Na bahubhaṇḍo hoti na bahubhaṇḍasannicayo, na bahubhesajjo hoti na bahubhesajjasannicayo, na bahukicco hoti na bahukaraṇīyo na byatto kiṃkaraṇīyesu, asaṃsaṭṭho viharati gahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaṃsaggena, tamhā ca āvāsā pakkamanto anapekkho pakkamati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā samavatthavāse’’ti. Tatiyaṃ.
4.
Maccharīsuttaṃ
224.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā atinivāse.
Katame pañca?
Āvāsamaccharī hoti, kulamaccharī hoti, lābhamaccharī hoti, vaṇṇamaccharī hoti, dhammamaccharī hoti.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā atinivāse.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā samavatthavāse. Katame pañca? Na āvāsamaccharī hoti, na kulamaccharī hoti, na lābhamaccharī hoti, na vaṇṇamaccharī hoti, na dhammamaccharī hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā samavatthavāse’’ti. Catutthaṃ.
5.
Paṭhamakulūpakasuttaṃ
225.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kulūpake.
Katame pañca?
Anāmantacāre āpajjati, raho nisajjāya āpajjati, paṭicchanne āsane āpajjati, mātugāmassa uttari chappañcavācāhi dhammaṃ desento āpajjati, kāmasaṅkappabahulo viharati.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā kulūpake’’ti.
Pañcamaṃ.
6.
Dutiyakulūpakasuttaṃ
226.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kulūpakassa bhikkhuno ativelaṃ kulesu saṃsaṭṭhassa viharato.
Katame pañca?
Mātugāmassa abhiṇhadassanaṃ, dassane sati saṃsaggo, saṃsagge sati vissāso, vissāse sati otāro, otiṇṇacittassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ -
‘anabhirato vā brahmacariyaṃ carissati aññataraṃ vā saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjissati sikkhaṃ vā paccakkhāya hīnāyāvattissati’.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā kulūpakassa bhikkhuno ativelaṃ kulesu saṃsaṭṭhassa viharato’’ti.
Chaṭṭhaṃ.
7.
Bhogasuttaṃ
227. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā bhogesu. Katame pañca? Aggisādhāraṇā bhogā, udakasādhāraṇā bhogā, rājasādhāraṇā bhogā, corasādhāraṇā bhogā, appiyehi dāyādehi sādhāraṇā bhogā. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā bhogesu.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā bhogesu. Katame pañca? Bhoge nissāya attānaṃ sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati, mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati, puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati, mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā bhogesū’’ti. Sattamaṃ.
8.
Ussūrabhattasuttaṃ
228.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā ussūrabhatte kule.
Katame pañca?
Ye te atithī pāhunā, te na kālena paṭipūjenti;
yā tā balipaṭiggāhikā devatā, tā na kālena paṭipūjenti;
ye te samaṇabrāhmaṇā ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā, te na kālena paṭipūjenti;
dāsakammakaraporisā vimukhā kammaṃ karonti;
tāvatakaṃyeva asamayena bhuttaṃ anojavantaṃ hoti.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā ussūrabhatte kule.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā samayabhatte kule. Katame pañca? Ye te atithī pāhunā, te kālena paṭipūjenti; yā tā balipaṭiggāhikā devatā, tā kālena paṭipūjenti; ye te samaṇabrāhmaṇā ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā, te kālena paṭipūjenti; dāsakammakaraporisā avimukhā kammaṃ karonti; tāvatakaṃyeva samayena bhuttaṃ ojavantaṃ hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā samayabhatte kule’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Paṭhamakaṇhasappasuttaṃ
229.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kaṇhasappe.
Katame pañca?
Asuci, duggandho, sabhīru, sappaṭibhayo, mittadubbhī -
ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā kaṇhasappe.
Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcime ādīnavā mātugāme.
Katame pañca?
Asuci, duggandho, sabhīru, sappaṭibhayo, mittadubbhī -
ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā mātugāme’’ti.
Navamaṃ.
10.
Dutiyakaṇhasappasuttaṃ
230.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kaṇhasappe.
Katame pañca?
Kodhano, upanāhī, ghoraviso, dujjivho, mittadubbhī -
ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā kaṇhasappe.
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcime ādīnavā mātugāme. Katame pañca? Kodhano, upanāhī, ghoraviso, dujjivho, mittadubbhī. Tatridaṃ, bhikkhave, mātugāmassa ghoravisatā - yebhuyyena, bhikkhave, mātugāmo tibbarāgo. Tatridaṃ, bhikkhave, mātugāmassa dujjivhatā - yebhuyyena, bhikkhave, mātugāmo pisuṇavāco. Tatridaṃ, bhikkhave, mātugāmassa mittadubbhitā - yebhuyyena, bhikkhave, mātugāmo aticārinī. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā mātugāme’’ti. Dasamaṃ.
Dīghacārikavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ -
Dve ca kulūpakā bhogā, bhattaṃ sappāpare duveti.
4.
Āvāsikavaggo
1.
Āvāsikasuttaṃ
231.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu abhāvanīyo hoti.
Katamehi pañcahi?
Na ākappasampanno hoti na vattasampanno;
na bahussuto hoti na sutadharo;
na paṭisallekhitā hoti na paṭisallānārāmo;
na kalyāṇavāco hoti na kalyāṇavākkaraṇo;
duppañño hoti jaḷo eḷamūgo.
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu abhāvanīyo hoti.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu bhāvanīyo hoti. Katamehi pañcahi? Ākappasampanno hoti vattasampanno; bahussuto hoti sutadharo; paṭisallekhitā hoti paṭisallānārāmo; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo; paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu bhāvanīyo hotī’’ti. Paṭhamaṃ.
2.
Piyasuttaṃ
232. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca.
‘‘Katamehi pañcahi? Sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā; catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’’ti. Dutiyaṃ.
3.
Sobhanasuttaṃ
233.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsaṃ sobheti.
Katamehi pañcahi?
Sīlavā hoti...pe...
samādāya sikkhati sikkhāpadesu;
bahussuto hoti...pe...
diṭṭhiyā suppaṭividdhā;
kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā;
paṭibalo hoti upasaṅkamante dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ;
catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsaṃ sobhetī’’ti.
Tatiyaṃ.
4.
Bahūpakārasuttaṃ
234.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsassa bahūpakāro hoti.
Katamehi pañcahi?
Sīlavā hoti...pe...
samādāya sikkhati sikkhāpadesu;
bahussuto hoti...pe...
diṭṭhiyā suppaṭividdhā;
khaṇḍaphullaṃ paṭisaṅkharoti;
mahā kho pana bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū gihīnaṃ upasaṅkamitvā āroceti -
‘mahā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū, karotha puññāni, samayo puññāni kātu’nti;
catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsassa bahūpakāro hotī’’ti.
Catutthaṃ.
5.
Anukampasuttaṃ
235.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu gihīnaṃ anukampati.
Katamehi pañcahi?
Adhisīle samādapeti;
dhammadassane niveseti;
gilānake upasaṅkamitvā satiṃ uppādeti -
‘arahaggataṃ āyasmanto satiṃ upaṭṭhāpethā’ti;
mahā kho pana bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū gihīnaṃ upasaṅkamitvā āroceti -
‘mahā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū, karotha puññāni, samayo puññāni kātu’nti;
yaṃ kho panassa bhojanaṃ denti lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā taṃ attanā paribhuñjati, saddhādeyyaṃ na vinipāteti.
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu gihīnaṃ anukampatī’’ti.
Pañcamaṃ.
6.
Paṭhamaavaṇṇārahasuttaṃ
236. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati; ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati; ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti; ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti; saddhādeyyaṃ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati; anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati; anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti; anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti; saddhādeyyaṃ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7.
Dutiyaavaṇṇārahasuttaṃ
237.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
Katamehi pañcahi?
Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati;
ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati;
āvāsamaccharī hoti āvāsapaligedhī;
kulamaccharī hoti kulapaligedhī;
saddhādeyyaṃ vinipāteti.
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati; anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati; na āvāsamaccharī hoti na āvāsapaligedhī; na kulamaccharī hoti na kulapaligedhī; saddhādeyyaṃ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Sattamaṃ.
8.
Tatiyaavaṇṇārahasuttaṃ
238. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati; ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati; āvāsamaccharī hoti; kulamaccharī hoti; lābhamaccharī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati; anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati; na āvāsamaccharī hoti; na kulamaccharī hoti; na lābhamaccharī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Paṭhamamacchariyasuttaṃ
239. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Āvāsamaccharī hoti; kulamaccharī hoti; lābhamaccharī hoti; vaṇṇamaccharī hoti; saddhādeyyaṃ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Na āvāsamaccharī hoti; na kulamaccharī hoti; na lābhamaccharī hoti; na vaṇṇamaccharī hoti; saddhādeyyaṃ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Navamaṃ.
10.
Dutiyamacchariyasuttaṃ
240. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Āvāsamaccharī hoti; kulamaccharī hoti; lābhamaccharī hoti; vaṇṇamaccharī hoti; dhammamaccharī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Na āvāsamaccharī hoti; na kulamaccharī hoti; na lābhamaccharī hoti; na vaṇṇamaccharī hoti; na dhammamaccharī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Dasamaṃ.
Āvāsikavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ -
Bahūpakāro anukampako ca;
Tayo avaṇṇārahā ceva,
Macchariyā duvepi cāti.
5.
Duccaritavaggo
1.
Paṭhamaduccaritasuttaṃ
241.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā duccarite.
Katame pañca?
Attāpi attānaṃ upavadati;
anuvicca viññū garahanti;
pāpako kittisaddo abbhuggacchati;
sammūḷho kālaṃ karoti;
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā duccarite.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā sucarite. Katame pañca? Attāpi attānaṃ na upavadati; anuvicca viññū pasaṃsanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; asammūḷho kālaṃ karoti; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā sucarite’’ti. Paṭhamaṃ.
2.
Paṭhamakāyaduccaritasuttaṃ
242. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kāyaduccarite...pe... ānisaṃsā kāyasucarite...pe... Dutiyaṃ.
3.
Paṭhamavacīduccaritasuttaṃ
243. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā vacīduccarite...pe... ānisaṃsā vacīsucarite...pe... Tatiyaṃ.
4.
Paṭhamamanoduccaritasuttaṃ
244. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā manoduccarite...pe... ānisaṃsā manosucarite. Katame pañca? Attāpi attānaṃ na upavadati; anuvicca viññū pasaṃsanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; asammūḷho kālaṃ karoti; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā manosucarite’’ti. Catutthaṃ.
5.
Dutiyaduccaritasuttaṃ
245. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā duccarite. Katame pañca? Attāpi attānaṃ upavadati; anuvicca viññū garahanti; pāpako kittisaddo abbhuggacchati; saddhammā vuṭṭhāti; asaddhamme patiṭṭhāti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā duccarite.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā sucarite. Katame pañca? Attāpi attānaṃ na upavadati; anuvicca viññū pasaṃsanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; asaddhammā vuṭṭhāti; saddhamme patiṭṭhāti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā sucarite’’ti. Pañcamaṃ.
6.
Dutiyakāyaduccaritasuttaṃ
246. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kāyaduccarite...pe... ānisaṃsā kāyasucarite...pe... Chaṭṭhaṃ.
7.
Dutiyavacīduccaritasuttaṃ
247. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā vacīduccarite...pe... ānisaṃsā vacīsucarite...pe... Sattamaṃ.
8.
Dutiyamanoduccaritasuttaṃ
248. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā manoduccarite...pe... ānisaṃsā manosucarite. Katame pañca? Attāpi attānaṃ na upavadati; anuvicca viññū pasaṃsanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; asaddhammā vuṭṭhāti; saddhamme patiṭṭhāti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā manosucarite’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9.
Sivathikasuttaṃ
249.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā sivathikāya.
Katame pañca?
Asuci, duggandhā, sappaṭibhayā, vāḷānaṃ amanussānaṃ āvāso, bahuno janassa ārodanā -
ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā sivathikāya.
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcime ādīnavā sivathikūpame puggale. Katame pañca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo asucinā kāyakammena samannāgato hoti; asucinā vacīkammena samannāgato hoti; asucinā manokammena samannāgato hoti. Idamassa asucitāya vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā asuci; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
‘‘Tassa asucinā kāyakammena samannāgatassa, asucinā vacīkammena samannāgatassa, asucinā manokammena samannāgatassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Idamassa duggandhatāya vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā duggandhā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
‘‘Tamenaṃ asucinā kāyakammena samannāgataṃ, asucinā vacīkammena samannāgataṃ, asucinā manokammena samannāgataṃ pesalā sabrahmacārī ārakā parivajjanti. Idamassa sappaṭibhayasmiṃ vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā sappaṭibhayā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
‘‘So asucinā kāyakammena samannāgato, asucinā vacīkammena samannāgato, asucinā manokammena samannāgato sabhāgehi puggalehi saddhiṃ saṃvasati. Idamassa vāḷāvāsasmiṃ vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā vāḷānaṃ amanussānaṃ āvāso; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
‘‘Tamenaṃ asucinā kāyakammena samannāgataṃ, asucinā vacīkammena samannāgataṃ, asucinā manokammena samannāgataṃ pesalā sabrahmacārī disvā khīyadhammaṃ āpajjanti - ‘aho vata no dukkhaṃ ye mayaṃ evarūpehi puggalehi saddhiṃ saṃvasāmā’ti! Idamassa ārodanāya vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā bahuno janassa ārodanā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā sivathikūpame puggale’’ti. Navamaṃ.
10.
Puggalappasādasuttaṃ
250.
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā puggalappasāde.
Katame pañca?
Yasmiṃ, bhikkhave, puggale puggalo abhippasanno hoti, so tathārūpaṃ āpattiṃ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā saṅgho ukkhipati.
Tassa evaṃ hoti -
‘yo kho myāyaṃ puggalo piyo manāpo so saṅghena ukkhitto’ti.
Bhikkhūsu appasādabahulo hoti.
Bhikkhūsu appasādabahulo samāno aññe bhikkhū na bhajati.
Aññe bhikkhū abhajanto saddhammaṃ na suṇāti.
Saddhammaṃ asuṇanto saddhammā parihāyati.
Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo ādīnavo puggalappasāde.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ puggale puggalo abhippasanno hoti, so tathārūpaṃ āpattiṃ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā saṅgho ante nisīdāpeti. Tassa evaṃ hoti - ‘yo kho myāyaṃ puggalo piyo manāpo so saṅghena ante nisīdāpito’ti. Bhikkhūsu appasādabahulo hoti. Bhikkhūsu appasādabahulo samāno aññe bhikkhū na bhajati. Aññe bhikkhū abhajanto saddhammaṃ na suṇāti. Saddhammaṃ asuṇanto saddhammā parihāyati. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo ādīnavo puggalappasāde.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ puggale puggalo abhippasanno hoti, so disāpakkanto hoti...pe... so vibbhanto hoti...pe... so kālaṅkato hoti. Tassa evaṃ hoti - ‘yo kho myāyaṃ puggalo piyo manāpo so kālaṅkato’ti. Aññe bhikkhū na bhajati. Aññe bhikkhū abhajanto saddhammaṃ na suṇāti. Saddhammaṃ asuṇanto saddhammā parihāyati. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo ādīnavo puggalappasāde. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā puggalappasāde’’ti. Dasamaṃ.
Duccaritavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ -
Catūhi pare dve sivathikā, puggalappasādena cāti.
Pañcamapaṇṇāsakaṃ samattaṃ.
6.
Upasampadāvaggo
1.
Upasampādetabbasuttaṃ
251.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ.
Katamehi pañcahi?
Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti;
asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti;
asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti;
asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti;
asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti.
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabba’’nti.
Paṭhamaṃ.
2.
Nissayasuttaṃ
252.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo.
Katamehi pañcahi?
Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti...pe...
asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti.
Imehi...pe...
nissayo dātabbo’’ti.
Dutiyaṃ.
3.
Sāmaṇerasuttaṃ
253.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.
Katamehi pañcahi?
Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti;
asekhena samādhikkhandhena...
asekhena paññākkhandhena...
asekhena vimuttikkhandhena...
asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti.
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo’’ti.
Tatiyaṃ.
4.
Pañcamacchariyasuttaṃ
254. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, macchariyāni. Katamāni pañca? Āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ - imāni kho, bhikkhave, pañca macchariyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ macchariyānaṃ etaṃ paṭikuṭṭhaṃ, yadidaṃ dhammamacchariya’’nti. Catutthaṃ.
5.
Macchariyappahānasuttaṃ
255. ‘‘Pañcannaṃ, bhikkhave, macchariyānaṃ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Katamesaṃ pañcannaṃ? Āvāsamacchariyassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati; kulamacchariyassa...pe... lābhamacchariyassa... vaṇṇamacchariyassa... dhammamacchariyassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ macchariyānaṃ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussatī’’ti. Pañcamaṃ.
6.
Paṭhamajhānasuttaṃ
256. ‘‘Pañcime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ - ime kho, bhikkhave, pañca dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ.
‘‘Pañcime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ - ime kho, bhikkhave, pañca dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitu’’nti. Chaṭṭhaṃ.
7-13.
Dutiyajhānasuttādisattakaṃ
257-263. ‘‘Pañcime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo dutiyaṃ jhānaṃ...pe... abhabbo tatiyaṃ jhānaṃ... abhabbo catutthaṃ jhānaṃ... abhabbo sotāpattiphalaṃ... abhabbo sakadāgāmiphalaṃ... abhabbo anāgāmiphalaṃ... abhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ - ime kho, bhikkhave, pañca dhamme appahāya abhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ.
‘‘Pañcime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo dutiyaṃ jhānaṃ...pe... bhabbo tatiyaṃ jhānaṃ... bhabbo catutthaṃ jhānaṃ... bhabbo sotāpattiphalaṃ... bhabbo sakadāgāmiphalaṃ... bhabbo anāgāmiphalaṃ... bhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ - ime kho, bhikkhave, pañca dhamme pahāya bhabbo arahattaṃ sacchikātu’’nti. Terasamaṃ.
14.
Aparapaṭhamajhānasuttaṃ
264. ‘‘Pañcime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, akataññutaṃ akataveditaṃ - ime kho, bhikkhave, pañca dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ.
‘‘Pañcime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, akataññutaṃ akataveditaṃ - ime kho, bhikkhave, pañca dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitu’’nti. Cuddasamaṃ.
15-21.
Aparadutiyajhānasuttādisattakaṃ
265-271. ‘‘Pañcime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo dutiyaṃ jhānaṃ...pe... tatiyaṃ jhānaṃ... catutthaṃ jhānaṃ... sotāpattiphalaṃ... sakadāgāmiphalaṃ... anāgāmiphalaṃ... arahattaṃ sacchikātuṃ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, akataññutaṃ akataveditaṃ - ime kho, bhikkhave, pañca dhamme appahāya abhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ.
‘‘Pañcime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo dutiyaṃ jhānaṃ...pe... tatiyaṃ jhānaṃ... catutthaṃ jhānaṃ... sotāpattiphalaṃ... sakadāgāmiphalaṃ... anāgāmiphalaṃ... arahattaṃ sacchikātuṃ. Katame pañca? Āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, akataññutaṃ akataveditaṃ - ime kho, bhikkhave, pañca dhamme pahāya bhabbo arahattaṃ sacchikātu’’nti. Ekavīsatimaṃ.
Upasampadāvaggo chaṭṭho.
1.
Sammutipeyyālaṃ
1.
Bhattuddesakasuttaṃ
272.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako na sammannitabbo.
Katamehi pañcahi?
Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṃ na jānāti -
imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhattuddesako na sammannitabbo.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṃ jānāti - imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhattuddesako sammannitabboti.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako sammato na pesetabbo...pe... sammato pesetabbo... bālo veditabbo... paṇḍito veditabbo... khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati... akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati... yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye... yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṃ jānāti - imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Paṭhamaṃ.
2-14.
Senāsanapaññāpakasuttāditerasakaṃ
273-285.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato senāsanapaññāpako na sammannitabbo...pe...
paññattāpaññattaṃ na jānāti...pe...
senāsanapaññāpako sammannitabbo...pe...
paññattāpaññattaṃ jānāti...pe...
Senāsanagāhāpako na sammannitabbo...pe... gahitāgahitaṃ na jānāti...pe... senāsanagāhāpako sammannitabbo...pe... gahitāgahitaṃ jānāti...pe...
Bhaṇḍāgāriko na sammannitabbo...pe... guttāguttaṃ na jānāti... bhaṇḍāgāriko sammannitabbo...pe... guttāguttaṃ jānāti...pe...
Cīvarapaṭiggāhako na sammannitabbo...pe... gahitāgahitaṃ na jānāti... cīvarapaṭiggāhako sammannitabbo...pe... gahitāgahitaṃ jānāti...pe...
Cīvarabhājako na sammannitabbo...pe... bhājitābhājitaṃ na jānāti... cīvarabhājako sammannitabbo...pe... bhājitābhājitaṃ jānāti...pe...
Yāgubhājako na sammannitabbo...pe... yāgubhājako sammannitabbo...pe...
Phalabhājako na sammannitabbo...pe... phalabhājako sammannitabbo...pe...
Khajjakabhājako na sammannitabbo...pe... bhājitābhājitaṃ na jānāti... khajjakabhājako sammannitabbo...pe... bhājitābhājitaṃ jānāti...pe...
Appamattakavissajjako na sammannitabbo...pe... vissajjitāvissajjitaṃ na jānāti... appamattakavissajjako sammannitabbo...pe... vissajjitāvissajjitaṃ jānāti...
Sāṭiyaggāhāpako na sammannitabbo...pe... gahitāgahitaṃ na jānāti... sāṭiyaggāhāpako sammannitabbo...pe... gahitāgahitaṃ jānāti...
Pattaggāhāpako na sammannitabbo...pe... gahitāgahitaṃ na jānāti... pattaggāhāpako sammannitabbo...pe... gahitāgahitaṃ jānāti...
Ārāmikapesako na sammannitabbo...pe... ārāmikapesako sammannitabbo...pe...
Sāmaṇerapesako na sammannitabbo...pe... sāmaṇerapesako sammannitabbo...pe...
Sammato na pesetabbo...pe... sammato pesetabbo...pe...
Sāmaṇerapesako bālo veditabbo...pe... paṇḍito veditabbo... khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati... akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati... yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye... yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, pesitāpesitaṃ jānāti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Cuddasamaṃ.
Sammutipeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.
2.
Sikkhāpadapeyyālaṃ
1.
Bhikkhusuttaṃ
286. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, abrahmacariyā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Paṭhamaṃ.
2-7.
Bhikkhunīsuttādichakkaṃ
287-292. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī...pe... sikkhamānā... sāmaṇero... sāmaṇerī... upāsako... upāsikā yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātinī hoti, adinnādāyinī hoti, kāmesumicchācārinī hoti, musāvādinī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭiviratā hoti, adinnādānā paṭiviratā hoti, kāmesumicchācārā paṭiviratā hoti, musāvādā paṭiviratā hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge’’ti. Sattamaṃ.
8.
Ājīvakasuttaṃ
293.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ājīvako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
Katamehi pañcahi?
Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti.
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato ājīvako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti.
Aṭṭhamaṃ.
9-17.
Nigaṇṭhasuttādinavakaṃ
294-302.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato nigaṇṭho...pe...
muṇḍasāvako...
jaṭilako...
paribbājako...
māgaṇḍiko...
tedaṇḍiko...
āruddhako...
gotamako...
devadhammiko yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
Katamehi pañcahi?
Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti...pe...
surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti.
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato devadhammiko yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti.
Sattarasamaṃ.
Sikkhāpadapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.
3.
Rāgapeyyālaṃ
303. ‘‘Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca? Asubhasaññā, maraṇasaññā, ādīnavasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā - rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā’’ti.
304. ‘‘Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca? Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā - rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā’’ti.
305. ‘‘Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca? Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā - rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā’’ti.
306. ‘‘Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ - rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā’’ti.
307. ‘‘Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. Katame pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ - rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā’’ti.
308-1151. ‘‘Rāgassa, bhikkhave, pariññāya... parikkhayāya... pahānāya... khayāya... vayāya... virāgāya... nirodhāya... cāgāya... paṭinissaggāya pañca dhammā bhāvetabbā. Dosassa... mohassa... kodhassa... upanāhassa... makkhassa... paḷāsassa... issāya... macchariyassa... māyāya... sāṭheyyassa... thambhassa... sārambhassa... mānassa... atimānassa... madassa... pamādassa abhiññāya... pariññāya... parikkhayāya... pahānāya... khayāya... vayāya... virāgāya... nirodhāya... cāgāya... paṭinissaggāya pañca dhammā bhāvetabbā.
‘‘Katame pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ - pamādassa, bhikkhave, paṭinissaggāya ime pañca dhammā bhāvetabbā’’ti.
Rāgapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.
Tassuddānaṃ -
Pahānāya khayāya vayena ca;
Virāganirodhā cāgañca,
Paṭinissaggo ime dasāti.
Pañcakanipāto niṭṭhito.
Tatridaṃ vagguddānaṃ -
Muṇḍanīvaraṇañca saññañca, yodhājīvañca aṭṭhamaṃ;
Theraṃ kakudhaphāsuñca, andhakavindadvādasaṃ;
Gilānarājatikaṇḍaṃ, saddhammāghātupāsakaṃ;
Araññabrāhmaṇañceva, kimilakkosakaṃ tathā;
Dīghācārāvāsikañca, duccaritūpasampadanti.
Pañcakanipātapāḷi niṭṭhitā.