9.
Mettasuttaṃ
Karaṇīyamatthakusalena, yantasantaṃ padaṃ abhisamecca;
Sakko ujū ca suhujū ca, suvaco cassa mudu anatimānī.
Santussako ca subharo ca, appakicco ca sallahukavutti;
Santindriyo ca nipako ca, appagabbho kulesvananugiddho.
Na ca khuddamācare kiñci, yena viññū pare upavadeyyuṃ;
Sukhinova khemino hontu, sabbasattā bhavantu sukhitattā.
Ye keci pāṇabhūtatthi, tasā vā thāvarā vanavasesā;
Dīghā vā yeva mahantā, majjhimā rassakā aṇukathūlā.
Diṭṭhā vā yeva adiṭṭhā, ye va dūre vasanti avidūre;
Bhūtā va sambhavesī va, sabbasattā bhavantu sukhitattā.
Na paro paraṃ nikubbetha, nātimaññetha katthaci na kañci;
Byārosanā paṭighasaññā, nāññamaññassa dukkhamiccheyya.
Mātā yathā niyaṃ puttamāyusā ekaputtamanurakkhe;
Evampi sabbabhūtesu, mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ.
Mettañca sabbalokasmi, mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ;
Uddhaṃ adho ca tiriyañca, asambādhaṃ averamasapattaṃ.
Tiṭṭhaṃ caraṃ nisinno va, sayāno yāvatāssa vitamiddho;
Etaṃ satiṃ adhiṭṭheyya, brahmametaṃ vihāramidhamāhu.
Diṭṭhiñca anupaggamma, sīlavā dassanena sampanno;
Kāmesu vinaya gedhaṃ, na hi jātuggabbhaseyya puna retīti.
Mettasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
Khuddakapāṭhapāḷi niṭṭhitā.