5.
Bālavaggo
Dīgho bālānaṃ saṃsāro, saddhammaṃ avijānataṃ.
Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, natthi bāle sahāyatā.
Attā hi attano natthi, kuto puttā kuto dhanaṃ.
Bālo ca paṇḍitamānī, sa ve ‘‘bālo’’ti vuccati.
Na so dhammaṃ vijānāti, dabbī sūparasaṃ yathā.
Khippaṃ dhammaṃ vijānāti, jivhā sūparasaṃ yathā.
Karontā pāpakaṃ kammaṃ, yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ.
Yassa assumukho rodaṃ, vipākaṃ paṭisevati.
Yassa patīto sumano, vipākaṃ paṭisevati.
Yadā ca paccati pāpaṃ, bālo dukkhaṃ nigacchati.
Na so saṅkhātadhammānaṃ, kalaṃ agghati soḷasiṃ.
Ḍahantaṃ bālamanveti, bhasmacchannova pāvako.
Hanti bālassa sukkaṃsaṃ, muddhamassa vipātayaṃ.
Āvāsesu ca issariyaṃ, pūjā parakulesu ca.
Mamevātivasā assu, kiccākiccesu kismici;
Iti bālassa saṅkappo, icchā māno ca vaḍḍhati.
Evametaṃ abhiññāya, bhikkhu buddhassa sāvako;
Sakkāraṃ nābhinandeyya, vivekamanubrūhaye.
Bālavaggo pañcamo niṭṭhito.