Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe;

Sabbeva bhūtā sumanā bhavantu, athopi sakkacca suṇantu bhāsitaṃ.

Tasmā hi bhūtā nisāmetha sabbe, mettaṃ karotha mānusiyā pajāya;

Divā ca ratto ca haranti ye baliṃ, tasmā hi ne rakkhatha appamattā.

Yaṃ kiñci vittaṃ idha vā huraṃ vā, saggesu vā yaṃ ratanaṃ paṇītaṃ;

Na no samaṃ atthi tathāgatena, idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ;

Etena saccena suvatthi hotu.

Khayaṃ virāgaṃ amataṃ paṇītaṃ, yadajjhagā sakyamunī samāhito;

Na tena dhammena samatthi kiñci, idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ;

Etena saccena suvatthi hotu.

Yaṃ buddhaseṭṭho parivaṇṇayī suciṃ, samādhimānantarikaññamāhu;

Samādhinā tena samo na vijjati, idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ;

Etena saccena suvatthi hotu.

Ye puggalā aṭṭha sataṃ pasatthā, cattāri etāni yugāni honti;

Te dakkhiṇeyyā sugatassa sāvakā, etesu dinnāni mahapphalāni;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

Ye suppayuttā manasā daḷhena, nikkāmino gotamasāsanamhi;

Te pattipattā amataṃ vigayha, laddhā mudhā nibbutiṃ bhuñjamānā;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

Yathindakhīlo pathavissito siyā, catubbhi vātehi asampakampiyo;

Tathūpamaṃ sappurisaṃ vadāmi, yo ariyasaccāni avecca passati;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

Ye ariyasaccāni vibhāvayanti, gambhīrapaññena sudesitāni;

Kiñcāpi te honti bhusaṃ pamattā, na te bhavaṃ aṭṭhamamādiyanti;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

Sahāvassa dassanasampadāya, tayassu dhammā jahitā bhavanti;

Sakkāyadiṭṭhi vicikicchitañca, sīlabbataṃ vāpi yadatthi kiñci.

Catūhapāyehi ca vippamutto, chaccābhiṭhānāni bhabba kātuṃ;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

Kiñcāpi so kamma karoti pāpakaṃ, kāyena vācā uda cetasā vā;

Abhabba so tassa paṭicchadāya, abhabbatā diṭṭhapadassa vuttā;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

Vanappagumbe yatha phussitagge, gimhānamāse paṭhamasmiṃ gimhe;

Tathūpamaṃ dhammavaraṃ adesayi, nibbānagāmiṃ paramaṃ hitāya;

Idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

Varo varaññū varado varāharo, anuttaro dhammavaraṃ adesayi;

Idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

Khīṇaṃ purāṇaṃ nava natthi sambhavaṃ, virattacittāyatike bhavasmiṃ;

Te khīṇabījā avirūḷhichandā, nibbanti dhīrā yathāyaṃ padīpo;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe;

Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, buddhaṃ namassāma suvatthi hotu.

Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe;

Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, dhammaṃ namassāma suvatthi hotu.

Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe;

Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, saṅghaṃ namassāma suvatthi hotūti.

‘‘Sāmākaciṅgūlakacīnakāni ca, pattapphalaṃ mūlaphalaṃ gavipphalaṃ;

Dhammena laddhaṃ satamasnamānā, na kāmakāmā alikaṃ bhaṇanti.

‘‘Yadasnamāno sukataṃ suniṭṭhitaṃ, parehi dinnaṃ payataṃ paṇītaṃ;

Sālīnamannaṃ paribhuñjamāno, so bhuñjasī kassapa āmagandhaṃ.

‘‘Na āmagandho mama kappatīti, icceva tvaṃ bhāsasi brahmabandhu;

Sālīnamannaṃ paribhuñjamāno, sakuntamaṃsehi susaṅkhatehi;

Pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ, kathaṃ pakāro tava āmagandho’’.

‘‘Pāṇātipāto vadhachedabandhanaṃ, theyyaṃ musāvādo nikativañcanāni ca;

Ajjhenakuttaṃ paradārasevanā, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

‘‘Ye idha kāmesu asaññatā janā, rasesu giddhā asucibhāvamassitā;

Natthikadiṭṭhī visamā durannayā, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

‘‘Ye lūkhasā dāruṇā piṭṭhimaṃsikā, mittadduno nikkaruṇātimānino;

Adānasīlā na ca denti kassaci, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

‘‘Kodho mado thambho paccupaṭṭhāpanā, māyā usūyā bhassasamussayo ca;

Mānātimāno ca asabbhi santhavo, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

‘‘Ye pāpasīlā iṇaghātasūcakā, vohārakūṭā idha pāṭirūpikā;

Narādhamā yedha karonti kibbisaṃ, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

‘‘Ye idha pāṇesu asaññatā janā, paresamādāya vihesamuyyutā;

Dussīlaluddā pharusā anādarā, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

‘‘Etesu giddhā viruddhātipātino, niccuyyutā pecca tamaṃ vajanti ye;

Patanti sattā nirayaṃ avaṃsirā, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

‘‘Na macchamaṃsānamanāsakattaṃ, na naggiyaṃ na muṇḍiyaṃ jaṭājallaṃ;

Kharājināni nāggihuttassupasevanā, ye vāpi loke amarā bahū tapā;

Mantāhutī yaññamutūpasevanā, sodhenti maccaṃ avitiṇṇakaṅkhaṃ.

‘‘Yo tesu gutto viditindriyo care, dhamme ṭhito ajjavamaddave rato;

Saṅgātigo sabbadukkhappahīno, na lippati diṭṭhasutesu dhīro’’.

Iccetamatthaṃ bhagavā punappunaṃ, akkhāsi naṃ vedayi mantapāragū;

Citrāhi gāthāhi munī pakāsayi, nirāmagandho asito durannayo.

Sutvāna buddhassa subhāsitaṃ padaṃ, nirāmagandhaṃ sabbadukkhappanūdanaṃ;

Nīcamano vandi tathāgatassa, tattheva pabbajjamarocayitthāti.

Hiriṃ tarantaṃ vijigucchamānaṃ, tavāhamasmi iti bhāsamānaṃ;

Sayhāni kammāni anādiyantaṃ, neso mamanti iti naṃ vijaññā.

Ananvayaṃ piyaṃ vācaṃ, yo mittesu pakubbati;

Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.

Na so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī;

Yasmiñca seti urasīva putto, sa ve mitto yo parehi abhejjo.

Pāmujjakaraṇaṃ ṭhānaṃ, pasaṃsāvahanaṃ sukhaṃ;

Phalānisaṃso bhāveti, vahanto porisaṃ dhuraṃ.

Pavivekarasaṃ pitvā, rasaṃ upasamassa ca;

Niddaro hoti nippāpo, dhammapītirasaṃ pivanti.

‘‘Bahū devā manussā ca, maṅgalāni acintayuṃ;

Ākaṅkhamānā sotthānaṃ, brūhi maṅgalamuttamaṃ’’.

‘‘Asevanā ca bālānaṃ, paṇḍitānañca sevanā;

Pūjā ca pūjaneyyānaṃ, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

‘‘Patirūpadesavāso ca, pubbe ca katapuññatā;

Attasammāpaṇidhi ca, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

‘‘Bāhusaccañca sippañca, vinayo ca susikkhito;

Subhāsitā ca yā vācā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

‘‘Mātāpitu upaṭṭhānaṃ, puttadārassa saṅgaho;

Anākulā ca kammantā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

‘‘Dānañca dhammacariyā ca, ñātakānañca saṅgaho;

Anavajjāni kammāni, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

‘‘Āratī viratī pāpā, majjapānā ca saṃyamo;

Appamādo ca dhammesu, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

‘‘Gāravo ca nivāto ca, santuṭṭhi ca kataññutā;

Kālena dhammassavanaṃ, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

‘‘Khantī ca sovacassatā, samaṇānañca dassanaṃ;

Kālena dhammasākacchā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

‘‘Tapo ca brahmacariyañca, ariyasaccāna dassanaṃ;

Nibbānasacchikiriyā ca, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

‘‘Phuṭṭhassa lokadhammehi, cittaṃ yassa na kampati;

Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

‘‘Etādisāni katvāna, sabbatthamaparājitā;

Sabbattha sotthiṃ gacchanti, taṃ tesaṃ maṅgalamuttama’’nti.

‘‘Rāgo ca doso ca kutonidānā, aratī ratī lomahaṃso kutojā;

Kuto samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajanti’’.

‘‘Rāgo ca doso ca itonidānā, aratī ratī lomahaṃso itojā;

Ito samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajanti.

‘‘Snehajā attasambhūtā, nigrodhasseva khandhajā;

Puthū visattā kāmesu, māluvāva vitatāvane.

‘‘Ye naṃ pajānanti yatonidānaṃ, te naṃ vinodenti suṇohi yakkha;

Te duttaraṃ oghamimaṃ taranti, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti.

Dhammacariyaṃ brahmacariyaṃ, etadāhu vasuttamaṃ;

Pabbajitopi ce hoti, agārā anagāriyaṃ.

So ce mukharajātiko, vihesābhirato mago;

Jīvitaṃ tassa pāpiyo, rajaṃ vaḍḍheti attano.

Kalahābhirato bhikkhu, mohadhammena āvuto;

Akkhātampi na jānāti, dhammaṃ buddhena desitaṃ.

Vihesaṃ bhāvitattānaṃ, avijjāya purakkhato;

Saṃkilesaṃ na jānāti, maggaṃ nirayagāminaṃ.

Vinipātaṃ samāpanno, gabbhā gabbhaṃ tamā tamaṃ;

Sa ve tādisako bhikkhu, pecca dukkhaṃ nigacchati.

Gūthakūpo yathā assa, sampuṇṇo gaṇavassiko;

Yo ca evarūpo assa, dubbisodho hi sāṅgaṇo.

Yaṃ evarūpaṃ jānātha, bhikkhavo gehanissitaṃ;

Pāpicchaṃ pāpasaṅkappaṃ, pāpaācāragocaraṃ.

Sabbe samaggā hutvāna, abhinibbajjiyātha naṃ;

Kāraṇḍavaṃ niddhamatha, kasambuṃ apakassatha.

Tato palāpe vāhetha, assamaṇe samaṇamānine;

Niddhamitvāna pāpicche, pāpaācāragocare.

Suddhā suddhehi saṃvāsaṃ, kappayavho patissatā;

Tato samaggā nipakā, dukkhassantaṃ karissathāti.

‘‘Isayo pubbakā āsuṃ, saññatattā tapassino;

Pañca kāmaguṇe hitvā, attadatthamacārisuṃ.

‘‘Na pasū brāhmaṇānāsuṃ, na hiraññaṃ na dhāniyaṃ;

Sajjhāyadhanadhaññāsuṃ, brahmaṃ nidhimapālayuṃ.

‘‘Yaṃ nesaṃ pakataṃ āsi, dvārabhattaṃ upaṭṭhitaṃ;

Saddhāpakatamesānaṃ, dātave tadamaññisuṃ.

‘‘Nānārattehi vatthehi, sayanehāvasathehi ca;

Phītā janapadā raṭṭhā, te namassiṃsu brāhmaṇe.

‘‘Avajjhā brāhmaṇā āsuṃ, ajeyyā dhammarakkhitā;

Na ne koci nivāresi, kuladvāresu sabbaso.

‘‘Aṭṭhacattālīsaṃ vassāni, (komāra) brahmacariyaṃ cariṃsu te;

Vijjācaraṇapariyeṭṭhiṃ, acaruṃ brāhmaṇā pure.

‘‘Na brāhmaṇā aññamagamuṃ, napi bhariyaṃ kiṇiṃsu te;

Sampiyeneva saṃvāsaṃ, saṅgantvā samarocayuṃ.

‘‘Aññatra tamhā samayā, utuveramaṇiṃ pati;

Antarā methunaṃ dhammaṃ, nāssu gacchanti brāhmaṇā.

‘‘Brahmacariyañca sīlañca, ajjavaṃ maddavaṃ tapaṃ;

Soraccaṃ avihiṃsañca, khantiñcāpi avaṇṇayuṃ.

‘‘Yo nesaṃ paramo āsi, brahmā daḷhaparakkamo;

Sa vāpi methunaṃ dhammaṃ, supinantepi nāgamā.

‘‘Tassa vattamanusikkhantā, idheke viññujātikā;

Brahmacariyañca sīlañca, khantiñcāpi avaṇṇayuṃ.

‘‘Taṇḍulaṃ sayanaṃ vatthaṃ, sappitelañca yāciya;

Dhammena samodhānetvā, tato yaññamakappayuṃ.

‘‘Upaṭṭhitasmiṃ yaññasmiṃ, nāssu gāvo haniṃsu te;

Yathā mātā pitā bhātā, aññe vāpi ca ñātakā;

Gāvo no paramā mittā, yāsu jāyanti osadhā.

‘‘Annadā baladā cetā, vaṇṇadā sukhadā tathā;

Etamatthavasaṃ ñatvā, nāssu gāvo haniṃsu te.

‘‘Sukhumālā mahākāyā, vaṇṇavanto yasassino;

Brāhmaṇā sehi dhammehi, kiccākiccesu ussukā;

Yāva loke avattiṃsu, sukhamedhitthayaṃ pajā.

‘‘Tesaṃ āsi vipallāso, disvāna aṇuto aṇuṃ;

Rājino ca viyākāraṃ, nāriyo samalaṅkatā.

‘‘Rathe cājaññasaṃyutte, sukate cittasibbane;

Nivesane nivese ca, vibhatte bhāgaso mite.

‘‘Gomaṇḍalaparibyūḷhaṃ, nārīvaragaṇāyutaṃ;

Uḷāraṃ mānusaṃ bhogaṃ, abhijjhāyiṃsu brāhmaṇā.

‘‘Te tattha mante ganthetvā, okkākaṃ tadupāgamuṃ;

Pahūtadhanadhaññosi, yajassu bahu te vittaṃ;

Yajassu bahu te dhanaṃ.

‘‘Tato ca rājā saññatto, brāhmaṇehi rathesabho;

Assamedhaṃ purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggaḷaṃ;

Ete yāge yajitvāna, brāhmaṇānamadā dhanaṃ.

‘‘Gāvo sayanañca vatthañca, nāriyo samalaṅkatā;

Rathe cājaññasaṃyutte, sukate cittasibbane.

‘‘Nivesanāni rammāni, suvibhattāni bhāgaso;

Nānādhaññassa pūretvā, brāhmaṇānamadā dhanaṃ.

‘‘Te ca tattha dhanaṃ laddhā, sannidhiṃ samarocayuṃ;

Tesaṃ icchāvatiṇṇānaṃ, bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatha;

Te tattha mante ganthetvā, okkākaṃ punamupāgamuṃ.

‘‘Yathā āpo ca pathavī ca, hiraññaṃ dhanadhāniyaṃ;

Evaṃ gāvo manussānaṃ, parikkhāro so hi pāṇinaṃ;

Yajassu bahu te vittaṃ, yajassu bahu te dhanaṃ.

‘‘Tato ca rājā saññatto, brāhmaṇehi rathesabho;

Nekā satasahassiyo, gāvo yaññe aghātayi.

‘‘Na pādā na visāṇena, nāssu hiṃsanti kenaci;

Gāvo eḷakasamānā, soratā kumbhadūhanā;

Tā visāṇe gahetvāna, rājā satthena ghātayi.

‘‘Tato devā pitaro ca, indo asurarakkhasā;

Adhammo iti pakkanduṃ, yaṃ satthaṃ nipatī gave.

‘‘Tayo rogā pure āsuṃ, icchā anasanaṃ jarā;

Pasūnañca samārambhā, aṭṭhānavutimāgamuṃ.

‘‘Eso adhammo daṇḍānaṃ, okkanto purāṇo ahu;

Adūsikāyo haññanti, dhammā dhaṃsanti yājakā.

‘‘Evameso aṇudhammo, porāṇo viññugarahito;

Yattha edisakaṃ passati, yājakaṃ garahatī jano.

‘‘Evaṃ dhamme viyāpanne, vibhinnā suddavessikā;

Puthū vibhinnā khattiyā, patiṃ bhariyāvamaññatha.

‘‘Khattiyā brahmabandhū ca, ye caññe gottarakkhitā;

Jātivādaṃ niraṃkatvā, kāmānaṃ vasamanvagu’’nti.

Yasmā hi dhammaṃ puriso vijaññā, indaṃva naṃ devatā pūjayeyya;

So pūjito tasmi pasannacitto, bahussuto pātukaroti dhammaṃ.

Tadaṭṭhikatvāna nisamma dhīro, dhammānudhammaṃ paṭipajjamāno;

Viññū vibhāvī nipuṇo ca hoti, yo tādisaṃ bhajati appamatto.

Khuddañca bālaṃ upasevamāno, anāgatatthañca usūyakañca;

Idheva dhammaṃ avibhāvayitvā, avitiṇṇakaṅkho maraṇaṃ upeti.

Yathā naro āpagamotaritvā, mahodakaṃ salilaṃ sīghasotaṃ;

So vuyhamāno anusotagāmī, kiṃ so pare sakkhati tārayetuṃ.

Tatheva dhammaṃ avibhāvayitvā, bahussutānaṃ anisāmayatthaṃ;

Sayaṃ ajānaṃ avitiṇṇakaṅkho, kiṃ so pare sakkhati nijjhapetuṃ.

Yathāpi nāvaṃ daḷhamāruhitvā, phiyena rittena samaṅgibhūto;

So tāraye tattha bahūpi aññe, tatrūpayaññū kusalo mutīmā.

Evampi yo vedagu bhāvitatto, bahussuto hoti avedhadhammo;

So kho pare nijjhapaye pajānaṃ, sotāvadhānūpanisūpapanne.

Tasmā have sappurisaṃ bhajetha, medhāvinañceva bahussutañca;

Aññāya atthaṃ paṭipajjamāno, viññātadhammo sa sukhaṃ labhethāti.

‘‘Kiṃsīlo kiṃsamācāro, kāni kammāni brūhayaṃ;

Naro sammā niviṭṭhassa, uttamatthañca pāpuṇe’’.

‘‘Vuḍḍhāpacāyī anusūyako siyā, kālaññū cassa garūnaṃ dassanāya;

Dhammiṃ kathaṃ erayitaṃ khaṇaññū, suṇeyya sakkacca subhāsitāni.

‘‘Kālena gacche garūnaṃ sakāsaṃ, thambhaṃ niraṃkatvā nivātavutti;

Atthaṃ dhammaṃ saṃyamaṃ brahmacariyaṃ, anussare ceva samācare ca.

‘‘Dhammārāmo dhammarato, dhamme ṭhito dhammavinicchayaññū;

Nevācare dhammasandosavādaṃ, tacchehi nīyetha subhāsitehi.

‘‘Hassaṃ jappaṃ paridevaṃ padosaṃ, māyākataṃ kuhanaṃ giddhi mānaṃ;

Sārambhaṃ kakkasaṃ kasāvañca mucchaṃ, hitvā care vītamado ṭhitatto.

‘‘Viññātasārāni subhāsitāni, sutañca viññātasamādhisāraṃ;

Na tassa paññā ca sutañca vaḍḍhati, yo sāhaso hoti naro pamatto.

‘‘Dhamme ca ye ariyapavedite ratā,

Anuttarā te vacasā manasā kammunā ca;

Te santisoraccasamādhisaṇṭhitā,

Sutassa paññāya ca sāramajjhagū’’ti.

Uṭṭhahatha nisīdatha, ko attho supitena vo;

Āturānañhi kā niddā, sallaviddhāna ruppataṃ.

Uṭṭhahatha nisīdatha, daḷhaṃ sikkhatha santiyā;

Mā vo pamatte viññāya, maccurājā amohayittha vasānuge.

Yāya devā manussā ca, sitā tiṭṭhanti atthikā;

Tarathetaṃ visattikaṃ, khaṇo vo mā upaccagā;

Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā.

Pamādo rajo pamādo, pamādānupatito rajo;

Appamādena vijjāya, abbahe sallamattanoti.

‘‘Kacci abhiṇhasaṃvāsā, nāvajānāsi paṇḍitaṃ;

Ukkādhāro manussānaṃ, kacci apacito tayā’’.

‘‘Nāhaṃ abhiṇhasaṃvāsā, avajānāmi paṇḍitaṃ;

Ukkādhāro manussānaṃ, niccaṃ apacito mayā’’.

‘‘Pañca kāmaguṇe hitvā, piyarūpe manorame;

Saddhāya gharā nikkhamma, dukkhassantakaro bhava.

‘‘Mitte bhajassu kalyāṇe, pantañca sayanāsanaṃ;

Vivittaṃ appanigghosaṃ, mattaññū hohi bhojane.

‘‘Cīvare piṇḍapāte ca, paccaye sayanāsane;

Etesu taṇhaṃ mākāsi, mā lokaṃ punarāgami.

‘‘Saṃvuto pātimokkhasmiṃ, indriyesu ca pañcasu;

Sati kāyagatātyatthu, nibbidābahulo bhava.

‘‘Nimittaṃ parivajjehi, subhaṃ rāgūpasañhitaṃ;

Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ.

‘‘Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;

Tato mānābhisamayā, upasanto carissatī’’ti.

‘‘Pucchāma satthāramanomapaññaṃ, diṭṭheva dhamme yo vicikicchānaṃ chettā;

Aggāḷave kālamakāsi bhikkhu, ñāto yasassī abhinibbutatto.

‘‘Nigrodhakappo iti tassa nāmaṃ, tayā kataṃ bhagavā brāhmaṇassa;

So taṃ namassaṃ acari mutyapekkho, āraddhavīriyo daḷhadhammadassī.

‘‘Taṃ sāvakaṃ sakya mayampi sabbe, aññātumicchāma samantacakkhu;

Samavaṭṭhitā no savanāya sotā, tuvaṃ no satthā tvamanuttarosi.

‘‘Chindeva no vicikicchaṃ brūhi metaṃ, parinibbutaṃ vedaya bhūripañña;

Majjheva no bhāsa samantacakkhu, sakkova devāna sahassanetto.

‘‘Ye keci ganthā idha mohamaggā, aññāṇapakkhā vicikicchaṭhānā;

Tathāgataṃ patvā na te bhavanti, cakkhuñhi etaṃ paramaṃ narānaṃ.

‘‘No ce hi jātu puriso kilese, vāto yathā abbhadhanaṃ vihāne;

Tamovassa nivuto sabbaloko, na jotimantopi narā tapeyyuṃ.

‘‘Dhīrā ca pajjotakarā bhavanti, taṃ taṃ ahaṃ vīra tatheva maññe;

Vipassinaṃ jānamupāgamumhā, parisāsu no āvikarohi kappaṃ.

‘‘Khippaṃ giraṃ eraya vaggu vagguṃ, haṃsova paggayha saṇikaṃ nikūja;

Bindussarena suvikappitena, sabbeva te ujjugatā suṇoma.

‘‘Pahīnajātimaraṇaṃ asesaṃ, niggayha dhonaṃ vadessāmi dhammaṃ;

Na kāmakāro hi puthujjanānaṃ, saṅkheyyakāro ca tathāgatānaṃ.

‘‘Sampannaveyyākaraṇaṃ tavedaṃ, samujjupaññassa samuggahītaṃ;

Ayamañjalī pacchimo suppaṇāmito, mā mohayī jānamanomapañña.

‘‘Parovaraṃ ariyadhammaṃ viditvā, mā mohayī jānamanomavīra;

Vāriṃ yathā ghammani ghammatatto, vācābhikaṅkhāmi sutaṃ pavassa.

‘‘Yadatthikaṃ brahmacariyaṃ acarī, kappāyano kaccissa taṃ amoghaṃ;

Nibbāyi so ādu saupādiseso, yathā vimutto ahu taṃ suṇoma’’.

‘‘Acchecchi taṇhaṃ idha nāmarūpe, (iti bhagavā)

Kaṇhassa sotaṃ dīgharattānusayitaṃ;

Atāri jātiṃ maraṇaṃ asesaṃ,’’

Iccabravī bhagavā pañcaseṭṭho.

‘‘Esa sutvā pasīdāmi, vaco te isisattama;

Amoghaṃ kira me puṭṭhaṃ, na maṃ vañcesi brāhmaṇo.

‘‘Yathāvādī tathākārī, ahu buddhassa sāvako;

Acchidā maccuno jālaṃ, tataṃ māyāvino daḷhaṃ.

‘‘Addasā bhagavā ādiṃ, upādānassa kappiyo;

Accagā vata kappāyano, maccudheyyaṃ suduttara’’nti.

‘‘Pucchāmi muniṃ pahūtapaññaṃ,

Tiṇṇaṃ pāraṅgataṃ parinibbutaṃ ṭhitattaṃ;

Nikkhamma gharā panujja kāme, kathaṃ bhikkhu

Sammā so loke paribbajeyya’’.

‘‘Yassa maṅgalā samūhatā, (iti bhagavā)

Uppātā supinā ca lakkhaṇā ca;

So maṅgaladosavippahīno,

Sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Rāgaṃ vinayetha mānusesu, dibbesu kāmesu cāpi bhikkhu;

Atikkamma bhavaṃ samecca dhammaṃ, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Vipiṭṭhikatvāna pesuṇāni, kodhaṃ kadariyaṃ jaheyya bhikkhu;

Anurodhavirodhavippahīno, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Hitvāna piyañca appiyañca, anupādāya anissito kuhiñci;

Saṃyojaniyehi vippamutto, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Na so upadhīsu sārameti, ādānesu vineyya chandarāgaṃ;

So anissito anaññaneyyo, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Vacasā manasā ca kammunā ca, aviruddho sammā viditvā dhammaṃ;

Nibbānapadābhipatthayāno, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Yo vandati manti nuṇṇameyya, akkuṭṭhopi na sandhiyetha bhikkhu;

Laddhā parabhojanaṃ na majje, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Lobhañca bhavañca vippahāya, virato chedanabandhanā ca bhikkhu;

So tiṇṇakathaṃkatho visallo, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Sāruppaṃ attano viditvā, no ca bhikkhu hiṃseyya kañci loke;

Yathā tathiyaṃ viditvā dhammaṃ, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Yassānusayā na santi keci, mūlā ca akusalā samūhatāse;

So nirāso anāsisāno, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Āsavakhīṇo pahīnamāno, sabbaṃ rāgapathaṃ upātivatto;

Danto parinibbuto ṭhitatto, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Saddho sutavā niyāmadassī, vaggagatesu na vaggasāri dhīro;

Lobhaṃ dosaṃ vineyya paṭighaṃ, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Saṃsuddhajino vivaṭṭacchado, dhammesu vasī pāragū anejo;

Saṅkhāranirodhañāṇakusalo, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Atītesu anāgatesu cāpi, kappātīto aticcasuddhipañño;

Sabbāyatanehi vippamutto, sammā so loke paribbajeyya.

‘‘Aññāya padaṃ samecca dhammaṃ, vivaṭaṃ disvāna pahānamāsavānaṃ;

Sabbupadhīnaṃ parikkhayāno, sammā so loke paribbajeyya’’.

‘‘Addhā hi bhagavā tatheva etaṃ, yo so evaṃvihārī danto bhikkhu;

Sabbasaṃyojanayogavītivatto, sammā so loke paribbajeyyā’’ti.

‘‘Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña, kathaṃkaro sāvako sādhu hoti;

Yo vā agārā anagārameti, agārino vā panupāsakāse.

‘‘Tuvañhi lokassa sadevakassa, gatiṃ pajānāsi parāyaṇañca;

Na catthi tulyo nipuṇatthadassī, tuvañhi buddhaṃ pavaraṃ vadanti.

‘‘Sabbaṃ tuvaṃ ñāṇamavecca dhammaṃ, pakāsesi satte anukampamāno;

Vivaṭṭacchadosi samantacakkhu, virocasi vimalo sabbaloke.

‘‘Āgañchi te santike nāgarājā, erāvaṇo nāma jinoti sutvā;

Sopi tayā mantayitvājjhagamā, sādhūti sutvāna patītarūpo.

‘‘Rājāpi taṃ vessavaṇo kuvero, upeti dhammaṃ paripucchamāno;

Tassāpi tvaṃ pucchito brūsi dhīra, so cāpi sutvāna patītarūpo.

‘‘Ye kecime titthiyā vādasīlā, ājīvakā vā yadi vā nigaṇṭhā;

Paññāya taṃ nātitaranti sabbe, ṭhito vajantaṃ viya sīghagāmiṃ.

‘‘Ye kecime brāhmaṇā vādasīlā, vuddhā cāpi brāhmaṇā santi keci;

Sabbe tayi atthabaddhā bhavanti, ye cāpi aññe vādino maññamānā.

‘‘Ayañhi dhammo nipuṇo sukho ca, yoyaṃ tayā bhagavā suppavutto;

Tameva sabbepi sussūsamānā, taṃ no vada pucchito buddhaseṭṭha.

‘‘Sabbepi me bhikkhavo sannisinnā, upāsakā cāpi tatheva sotuṃ;

Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ, subhāsitaṃ vāsavasseva devā’’.

‘‘Suṇātha me bhikkhavo sāvayāmi vo, dhammaṃ dhutaṃ tañca carātha sabbe;

Iriyāpathaṃ pabbajitānulomikaṃ, sevetha naṃ atthadaso mutīmā.

‘‘No ve vikāle vicareyya bhikkhu, gāme ca piṇḍāya careyya kāle;

Akālacāriñhi sajanti saṅgā, tasmā vikāle na caranti buddhā.

‘‘Rūpā ca saddā ca rasā ca gandhā, phassā ca ye sammadayanti satte;

Etesu dhammesu vineyya chandaṃ, kālena so pavise pātarāsaṃ.

‘‘Piṇḍañca bhikkhu samayena laddhā, eko paṭikkamma raho nisīde;

Ajjhattacintī na mano bahiddhā, nicchāraye saṅgahitattabhāvo.

‘‘Sacepi so sallape sāvakena, aññena vā kenaci bhikkhunā vā;

Dhammaṃ paṇītaṃ tamudāhareyya, na pesuṇaṃ nopi parūpavādaṃ.

‘‘Vādañhi eke paṭiseniyanti, na te pasaṃsāma parittapaññe;

Tato tato ne pasajanti saṅgā, cittañhi te tattha gamenti dūre.

‘‘Piṇḍaṃ vihāraṃ sayanāsanañca, āpañca saṅghāṭirajūpavāhanaṃ;

Sutvāna dhammaṃ sugatena desitaṃ, saṅkhāya seve varapaññasāvako.

‘‘Tasmā hi piṇḍe sayanāsane ca, āpe ca saṅghāṭirajūpavāhane;

Etesu dhammesu anūpalitto, bhikkhu yathā pokkhare vāribindu.

‘‘Gahaṭṭhavattaṃ pana vo vadāmi, yathākaro sāvako sādhu hoti;

Na hesa labbhā sapariggahena, phassetuṃ yo kevalo bhikkhudhammo.

‘‘Pāṇaṃ na hane na ca ghātayeyya, na cānujaññā hanataṃ paresaṃ;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, ye thāvarā ye ca tasā santi loke.

‘‘Tato adinnaṃ parivajjayeyya, kiñci kvaci sāvako bujjhamāno;

Na hāraye harataṃ nānujaññā, sabbaṃ adinnaṃ parivajjayeyya.

‘‘Abrahmacariyaṃ parivajjayeyya, aṅgārakāsuṃ jalitaṃva viññū;

Asambhuṇanto pana brahmacariyaṃ, parassa dāraṃ na atikkameyya.

‘‘Sabhaggato vā parisaggato vā, ekassa veko na musā bhaṇeyya;

Na bhāṇaye bhaṇataṃ nānujaññā, sabbaṃ abhūtaṃ parivajjayeyya.

‘‘Majjañca pānaṃ na samācareyya, dhammaṃ imaṃ rocaye yo gahaṭṭho;

Na pāyaye pivataṃ nānujaññā, ummādanantaṃ iti naṃ viditvā.

‘‘Madā hi pāpāni karonti bālā, kārenti caññepi jane pamatte;

Etaṃ apuññāyatanaṃ vivajjaye, ummādanaṃ mohanaṃ bālakantaṃ.

‘‘Pāṇaṃ na hane na cādinnamādiye, musā na bhāse na ca majjapo siyā;

Abrahmacariyā virameyya methunā, rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.

‘‘Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare, mañce chamāyaṃ va sayetha santhate;

Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ, buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.

‘‘Tato ca pakkhassupavassuposathaṃ, cātuddasiṃ pañcadasiñca aṭṭhamiṃ;

Pāṭihāriyapakkhañca pasannamānaso, aṭṭhaṅgupetaṃ susamattarūpaṃ.

‘‘Tato ca pāto upavutthuposatho, annena pānena ca bhikkhusaṅghaṃ;

Pasannacitto anumodamāno, yathārahaṃ saṃvibhajetha viññū.

‘‘Dhammena mātāpitaro bhareyya, payojaye dhammikaṃ so vaṇijjaṃ;

Etaṃ gihī vattayamappamatto, sayampabhe nāma upeti deve’’ti.