Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Vinayavinicchayo
Ganthārambhakathā
1.
Bhavābhāvakaraṃ dhammaṃ, gaṇañceva niraṅgaṇaṃ.
2.
Pavakkhāmi samāsena, vinayassavinicchayaṃ.
3.
Paṭubhāvakaraṃ etaṃ, paramaṃ vinayakkame.
4.
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, nāvābhūtaṃ manoramaṃ.
5.
Avikkhittena cittena, vadato me nibodhatha.
Bhikkhuvibhaṅgo
Pārājikakathā
Paṭhamapārājikakathā
6.
Aṅgajātaṃ pavesento, allokāse parājito.
7.
Sasikkho sādiyanto so, ṭhapetvā kiriyaṃ cuto.
8.
Maggaṃ pana pavesento, tathevāsanthatena ca.
9.
Ghaṭṭite anupādinne, sace sādiyatettha so.
10.
Khette thullaccayaṃ tassa, dukkaṭañca viniddise.
11.
Methunaṃ paṭisevanto, hoti pārājiko naro.
12.
Hoti thullaccayāpatti, sese āpatti dukkaṭaṃ.
13.
Nimitte methunaṃ tasmiṃ, sevatopi parājayo.
14.
Khāyitākkhāyitaṃ nāma, sabbaṃ matasarīrake.
15.
Vaṇasaṅkhepato tasmiṃ, sevaṃ thullaccayaṃ phuse.
16.
Tāyaṃ upakkamantassa, dukkaṭaṃ maṃsapesiyaṃ.
17.
Methunaṃ paṭisevanto, jīvamāne parājito.
18.
Aṅgajātaṃ pavesento, rāgā thullaccayaṃ phuse.
19.
Vasā methunarāgassa, sevamānassa dukkaṭaṃ.
20.
Nāsāsu vatthikosesu, sevaṃ thullaccayaṃ phuse.
21.
Avasesasarīresu, sevamānassa dukkaṭaṃ.
22.
Tividhāpi siyāpatti, khettasmiṃ tividhe sati.
23.
Nimittena chupantassa, tassa thullaccayaṃ siyā.
24.
Nimittaṃ itthiyā tassa, chupato garukaṃ siyā.
25.
Nimittena chupantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
26.
Thullaccayaṃ chupantassa, hoti methunarāgato.
27.
Nimittena nimittassa, chupane dukkaṭaṃ mataṃ.
28.
Tatthākāsagataṃ katvā, nīharantassa dukkaṭaṃ.
29.
Achupantaṃ pavesetvā, nīharantassa dukkaṭaṃ.
30.
Dantesu vāyamantassa, tassa thullaccayaṃ siyā.
31.
Sukke muttepi vāmutte, vāyamantassa dukkaṭaṃ.
32.
Hatthaggāhaparāmāsa-cumbanādīsvayaṃ nayo.
33.
Godhā catuppade heṭṭhā, vatthu pārājikassime.
34.
Idamaṅgadvayaṃ vuttaṃ, paṭhamantimavatthuno.
35.
Sesānaṃ pana tiṇṇampi, thullaccayamudīritaṃ.
36.
Tathevāsādiyantassa, jānantassādikammino.
37.
Sujanassa sukhānayane nayane;
Paṭu hoti padhānarato na rato;
Idha yo pana sāramate ramate.
38.
Avedi surasambhavaṃ sambhavaṃ;
Sa mārabaḷisāsane sāsane;
Samo bhavatupālinā pālinā.
Iti vinayavinicchaye paṭhamapārājikakathā niṭṭhitā.
Dutiyapārājikakathā
39.
Vikopento tathā ṭhānā, cāventopi parājito.
40.
Avahārā dasevete, viññātabbā vibhāvinā.
41.
Dhuranikkhepanañcāti, idaṃ sāhatthapañcakaṃ.
42.
Saṅketakammaṃ nemittaṃ, pubbayogādipañcakaṃ.
43.
Avahārā ime pañca, veditabbāva viññunā.
44.
Ñatvā etāni kātabbo, paṇḍitena vinicchayo.
45.
Gacchato theyyacittena, dukkaṭaṃ pubbayogato.
46.
Dukkaṭaṃ ubhayatthāpi, vuttaṃ sahapayogato.
47.
Āmasantassa vā kumbhiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
48.
Bandhanānaṃ vasā ñeyyo, ṭhānabhedo vijānatā.
49.
Valayaṃ rukkhamūlasmiṃ, pavesetvā katāya vā.
50.
Thullaccayaṃ tato kumbhiṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
51.
Ṭhānā cāveti khāṇuṃ vā, saṅkhaliṃ vāpi so nayo.
52.
Valayaṃ khegataṃ tattha, karontova parājito.
53.
Samīpe chindato tassa, pācittiyamatatthajaṃ.
54.
Apabyūheti tattheva, tassa thullaccayaṃ siyā.
55.
Bhājane vā gataṃ katvā, hoti bhikkhu parājito.
56.
Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
57.
Ekeneva payogena, pītamatte parājayo.
58.
Sakalampi ca taṃ kumbhiṃ, pivato na parājayo.
59.
Taṃ pādagghanakaṃ telaṃ, dhuvaṃ pivati tāvade.
60.
Āviñjetvāpi vā kumbhiṃ, telaṃ gāḷeti ce tathā.
61.
Pītaṃ telañca taṃ bhaṇḍaṃ, uddharantova dhaṃsito.
62.
Jhāpentassa abhogaṃ vā, karontassa ca dukkaṭaṃ.
Bhūmaṭṭhakathā.
63.
Veṭhetvā uddharantassa, mutte ṭhānā parābhavo.
64.
Pārājikamatikkante, kaḍḍhato ujukampi vā.
Thalaṭṭhakathā.
65.
Dvīsu passesu pakkhanto, heṭṭhā pādanakhā tathā.
66.
Morassa cha paricchedā, veditabbā vibhāvinā.
67.
Hatthaṃ vāpi pasāreti, purato vāssa tiṭṭhati.
68.
Dukkaṭaṃ gamanacchede, āmasantassa ceva taṃ.
69.
Evaṃ phandāpane tassa, thullaccayamudīritaṃ.
70.
Ṭhānā cāveti ce moraṃ, sayaṃ ṭhānā cuto siyā.
71.
Kalāpaggena vā phuṭṭhaṃ, mukhatuṇḍena bhikkhu ce.
72.
Eseva ca nayo pāda-sikhāpakkhesu dīpito.
73.
Taṃ kareneva cārento, phandāpetīti vuccati.
74.
Cāvitattā pana ṭhānā, bhikkhu ṭhānā cuto siyā.
75.
Na doso tattha uḍḍetvā, sayameva nilīyati.
76.
Pāde thullaccayaṃ hoti, dutiye ca parājayo.
77.
Pādānañca kalāpassa, vasena paridīpaye.
78.
Hoti pārājikaṃ tassa, ukkhipantassa bhikkhuno.
79.
Hatthena uddharantassa, tassa pārājikaṃ siyā.
80.
Dutiye padavārasmiṃ, pārājikamudīraye.
81.
Taṃ taṃ tassa bhave ṭhānaṃ, yattha yattha patiṭṭhitaṃ.
Ākāsaṭṭhakathā.
82.
Āmāsampi anāmāsaṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
83.
Katvā punorato bhogaṃ, tathā antañca pārato.
84.
Na tu cīvaravaṃso so, hotīti sakalo mato.
85.
Itarenapi vā phuṭṭhaṃ, orimantena vā puna.
86.
Vāmantena phuṭṭhaṭṭhānaṃ, atikkāmayato cuti.
87.
Kesaggamatte ukkhitte, tassa pārājikaṃ bhave.
88.
Thullaccayaṃ vimocento, mutte pārājikaṃ phuse.
89.
Valayaṃ chindato vāpi, mocentassapyayaṃ nayo.
90.
Saṃharitvā tu nikkhitte, cīvare viya nicchayo.
91.
Sikkāto taṃ haranto vā, saha sikkāya vā cuto.
92.
Agge vā pana bunde vā, gahetvā parikaḍḍhato.
93.
Ujukaṃ ukkhipantassa, kesaggena parājayo.
94.
Orimantaphuṭṭhokāsa-mitarantaccaye cuto.
95.
Bhittiṃ pana ca nissāya, ṭhapitepi ayaṃ nayo.
96.
Yenassa bandhanā mutte, tasmiṃ pārājikaṃ bhave.
97.
Eseva ca nayo sesa-rukkhapupphaphalesupi.
Vehāsaṭṭhakathā.
98.
Udake pana gambhīre, tathā nimujjanādisu.
99.
Vatthu taṃ chindato pupphaṃ, tassa pārājikaṃ vade.
100.
Na chijjati tato yāva, tāva naṃ parirakkhati.
101.
Pubbe vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
102.
Ākārena sace tāni, ṭhānā cāveti nassati.
103.
Cāletvā udakaṃ puppha-ṭṭhānā cāveti ce cuto.
104.
Uddharanto gataṭṭhānā, bhaṭṭho nāma pavuccati.
105.
Uppāṭetvā tato pupphaṃ, ujumuddharato pana.
106.
Amutte jalato tasmiṃ, thullaccayamudīritaṃ.
107.
Na tassa udakaṃ ṭhānaṃ, naṭṭho uppāṭitakkhaṇe.
108.
Baḷisenapi jālena, hatthena kuminena vā.
109.
Tasmiṃ uddhaṭamattasmiṃ, jalā hoti parājayo.
110.
Salilaṭṭhaṃ vimocento, jalā pārājiko bhave.
111.
Gaṇhato taṃ panāpattiṃ, bhaṇḍagghena viniddise.
112.
Ninne macchavisaṃ nāma, pakkhipitvā gate pana.
113.
Pārājikaṃ mate macche, theyyacittena gaṇhato.
114.
Sāmikesvāharantesu, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ.
115.
Gaṇhato pana te sese, theyyacittena dukkaṭaṃ.
116.
Eseva ca nayo sese, kacchapādimhi vārije.
Udakaṭṭhakathā.
117.
Pāduddhāre dosā vuttā, bhikkhussevaṃ gacchantassa.
118.
Ṭhānaṃ mataṃ bandhanamekameva;
Bhikkhussa tasmiṃ muttamatte;
Pārājikaṃ tassa vadanti dhīrā.
119.
Purato pacchato vāpi, passato vāpi kaḍḍhato.
120.
Atikkāmayato nāvaṃ, tassa pārājikaṃ siyā.
121. Tathā –
Adhonāvātalaṃ tena, phuṭṭhañca mukhavaṭṭiyā.
122.
Bandhanañca ṭhitokāso, ṭhānaṃ tassā dvidhā mataṃ.
123.
Pacchā kenacupāyena, ṭhānā cāveti ce cuto.
124.
Eseva ca nayo vutto, theyyacittassa bhikkhuno.
125.
Phuṭṭhokāsova hi ṭhānaṃ, nāvāya mukhavaṭṭiyā.
126.
Ākāreheva pañcahi;
Yato kutoci cāvento;
Hoti pārājiko naro.
127.
Ṭhapitāyapi nāvāya, ghaṭikānaṃ tathūpari.
128.
Arittena phiyenāpi, pājentassa parājayo.
129.
Laṅkārasadisaṃ katvā, gaṇhāpeti samīraṇaṃ.
130.
Vāteneva haṭā nāvā, na doso koci vijjati.
131.
Acāventova taṃ ṭhānā, kiṇitvā ce palāyati.
132.
Sayameva ca gacchantiṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
Nāvaṭṭhakathā.
133.
Yānaṃ avaharissāmi, yānaṭṭhamiti vā pana.
134.
Ṭhānā cāvanayogasmiṃ, vijjamāne parājayo.
135.
Yānaṃ pājayato tassa, nisīditvā dhure pana.
136.
Cakkānañhi ṭhitokāsa-matikkante parābhavo.
137.
Vasenupatthambhanicakkakānaṃ, ṭhānāni tīṇeva bhavanti tassa.
138.
Bhūmiyampi dhureneva, tatheva ṭhapitassa ca.
139.
Thullaccayaṃ tu tiṇṇampi, ṭhānā cāve parājayo.
140.
Ṭhitassūpari dārūnaṃ, ṭhānāni dve viniddise.
141.
Ṭhapitassa panaññassa, bhūmiyaṃ yassa kassaci.
142.
Uddhīsu vā gahetvā taṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
143.
Ekameva siyā ṭhānaṃ, paricchedopi pañcadhā.
144.
Ṭhānāni dve bhavantassa, naṭṭho tesamatikkame.
145.
Āruhitvā acodetvā, kiṇitvā yāti vaṭṭati.
Yānaṭṭhakathā.
146.
Tattha sīsagataṃ bhāraṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
147.
Sirasmiṃyeva sāreti, tassa thullaccayaṃ siyā.
148.
Sīsato kesamattampi, mocentopi parājito.
149.
Pacchā taṃ theyyacittena, uddharanto parājito.522
150.
Bhāresu matisārena, veditabbo vinicchayo.
Bhāraṭṭhakathā.
151.
Parājeti paraṃ dhammaṃ, caranto ce parājito.522
152.
Parajjati sayaṃ dhammaṃ, caranto yopi tassa ca.
153.
Pārājikaṃ bhave tassa, sabbesaṃ kūṭasakkhinaṃ.
Ārāmaṭṭhakathā.
154.
Sabbesaṃ dhuranikkhepā-bhāvatova na sijjhati.
Vihāraṭṭhakathā.
155.
Asitena ca lāyitvā, chinditvā vā karena ca.
156.
Bandhanā mocite tasmiṃ, tassa pārājikaṃ bhave.
157.
Vīhināḷampi vā dīghaṃ, anikkhantova rakkhati.
158.
Papphoṭetvā ito sāraṃ, gaṇhissāmī’’ti rakkhati.
159.
Attano bhājanagataṃ, karontassa parājayo.
160.
Theyyacittena ce khīlaṃ, saṅkāmeti parājayo.
161.
Anagghā bhūmi nāmesā, tasmā evamudīritaṃ.
162.
Ādo thullaccayaṃ tesu, dutiyeva parājayo.
163.
Rajjuṃ vāpi pasāreti, yaṭṭhiṃ pāteti dukkaṭaṃ.
164.
Ādo thullaccayaṃ tesu, dutiye ca parājayo.
Khettaṭṭhakathā.
165.
Gāmaṭṭhepi ca vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.
Vatthuṭṭhagāmaṭṭhakathā.
166.
Bhaṇḍaggheneva kātabbo, gaṇhanto tatthajātakaṃ.
167.
Tacchetvā ṭhapito rukkho, gahetabbo na kocipi.
168.
‘‘Chaḍḍito sāmikehī’’ti, gahetuṃ pana vaṭṭati.
169.
Ajjhāvutthaṃ kataṃ vāpi, vinassantañca gaṇhato.
170.
Citte cintento vā aññaṃ, bhaṇḍadeyyaṃ hotevassa.
171.
Upaddavā muccitukāmatāya yo;
Tatheva taṃ ṭhānamatikkameti ce;
Na koci doso pana bhaṇḍadeyyakaṃ.
172.
Tasmā dukkaṭamuddiṭṭhaṃ, tamanokkamma gacchato.
173.
Pārājikamanuddiṭṭhaṃ, ākāsenāpi gacchato.
174.
Appamattena hotabbaṃ, piyasīlena bhikkhunā.
Araññaṭṭhakathā.
175.
Āviñjitvā pavesetvā, chiddaṃ katvāpi vā tathā.
176.
Gaṇhantassa pavesetvā, bhaṇḍagghena viniddise.
177.
Bhūtagāmena saddhimpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
178.
Bahiantena kātabbo, antoantena majjhato.
Udakakathā.
179.
Ānetvācariyānampi, āharanti sace pana.
180.
Ābhataṃ tāva taṃ sabbaṃ, tesameva ca santakaṃ.
181.
Garubhaṇḍañca saṅghassa, bhaṇḍagghena parābhavo.
182.
Gaṇhantassāpi theyyāya, avahāro na vijjati.
183.
Sabbasādhāraṇattā ca, aññaṃ viya na hotidaṃ.
Dantakaṭṭhakathā.
184.
Ākoṭeti visaṃ vāpi, maṇḍūkaṇṭakanāmakaṃ.
185.
Sabbattha bhikkhuno tassa, bhaṇḍadeyyaṃ pakāsitaṃ.
Vanappatikathā.
186.
Chinditvā vāpi mocetvā, gaṇhato theyyacetasā.
187.
Thullaccayaṃ karontassa, ākaḍḍhanavikaḍḍhanaṃ.
188.
Aggabāhuñca ghaṃsanto, cāreti aparāparaṃ.
189.
Saviññāṇakato mūle, valayaṃva na hotidaṃ.
190.
Paropi pana lajjāya, sahasā taṃ na muñcati.
191.
Parassa hatthato vatthe, muttamatte parājayo.
192.
Thullaccayamatikkante, dutiyeva cuto siyā.
193.
Parassa hatthato bhaṇḍe, muttamatte parājayo.
194.
Tassa pātāpane vuttaṃ, dukkaṭāmasanepi ca.
195.
‘‘Tiṭṭha tiṭṭhā’’ti vadato, na doso chaḍḍitepi ca.
196.
Pārājikaṃ taduddhāre, sālaye sāmike gate.
197.
Bhaṇḍadeyyaṃ tathā paṃsu-kūlasaññāya gaṇhato.
198.
Katvāva dhuranikkhepaṃ, bhīto corā palāyati.
199.
Dātabbamāharāpente, adentassa parājayo.
200.
Mahāaṭṭhakathāyaṃ tu, vuttamaññāsu nāgataṃ.
Haraṇakathā.
201.
Adinnādānapubbattā, dukkaṭaṃ hoti bhikkhuno.
202.
Iccevaṃ vimatuppāde, tassa thullaccayaṃ siyā.
203.
Ubhinnaṃ dhuranikkhepe, bhikkhu hoti parājito.
204.
Vadato dhuranikkhepe, sāmino hi parājayo.
Upanidhikathā.
205.
Dhuvaṃ patati ce hatthā, muttamatte parājayo.
206.
Vātukkhittampi vā anto, sace patati rakkhati.
207.
Sace pavisatyantova, tassa pārājikaṃ siyā.
208.
Atiṭṭhamānaṃ vaṭṭitvā, paviṭṭhaṃ pana rakkhati.
209.
Sārato taṃ gahetabbaṃ, yuttaṃ viya ca dissati.
210.
Aṭṭhatvā vaṭṭamānaṃ taṃ, gataṃ nāsakaraṃ siyā.
211.
Ṭhapite suddhacittena, sayaṃ vaṭṭati vaṭṭati.
212.
Bahi nīharaṇatthāya, nāvahāropi nīhaṭe.
213.
Satipi theyyacittasmiṃ, avahāro na vijjati.
214.
Siyā pārājikaṃ tassa, sīmātikkamane pana.
215.
Seso idha kathāmaggo, araññaṭṭhakathāsamo.
Suṅkaghātakathā.
216.
Dāsaṃ karamarānītaṃ, harantassa parājayo.
217.
Pitarāṭhapitaṃ vāpi, avahāro na vijjati.
218.
Taṃ ṭhitaṭṭhānato kiñci, saṅkāmeti parājayo.
219.
Honti āpattiyo vuttā, tassa thullaccayādayo.
220.
‘‘Gaccha yāhi palāyā’’ti, vadatopi ayaṃ nayo.
221.
Hoti pārājikenassa, anāpatti hi bhikkhuno.
222.
Sīghaṃ gacchati ce tassa, vacanena parājayo.
223.
Gataṃ disvā tato tañce, palāpeti parājayo.
Pāṇakathā.
224.
Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānato cāvane cuto.
225.
Karaṇḍatalato mutte, naṅguṭṭhe tu parājayo.
226.
Tassa sappakaraṇḍassa, muttamatte parājayo.
227.
So nikkhamati ce sappo, tassa pārājikaṃ siyā.
228.
Pakkosantassa nāmena, nikkhantepi parājayo.
229.
Yena kenaci nikkhante, sappe pārājikaṃ siyā.
230.
Na pakkosati ce tassa, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ.
Apadakathā.
231.
Honti āpattiyo tassa, tividhā dukkaṭādayo.
232.
Ṭhānaṃ sālā ca vatthu ca, aṅgaṇaṃ sakalaṃ siyā.
233.
Tasmā tesaṃ vasā hatthiṃ, harato kāraye budho.
234.
Ṭhitaṭṭhānaṃ bhave ṭhānaṃ, padavārena kāraye.
235.
Tasmiṃ uṭṭhitamatte tu, tassa pārājikaṃ siyā.
236.
Natthi kiñcipi vattabbaṃ, dvipadepi bahuppade.
Catuppadakathā.
237.
Garukaṃ theyyacittena, ṭhānā cāveti ce cuto.
238.
Tāvakālikavissāsa-ggāhe petapariggahe.
239.
Taṃ mayaṃ paratoyeva, bhaṇissāma pakiṇṇake.
240.
Pārājikaṃ yaṃ dutiyaṃ jinena;
Vutto samāsena mayassa cattho;
Vattuṃ asesena hi ko samattho.
Iti vinayavinicchaye dutiyapārājikakathā niṭṭhitā.
Tatiyapārājikakathā
241.
Nikkhipeyyassa satthaṃ vā, vadeyya maraṇe guṇaṃ.
242.
Asandheyyova so ñeyyo, dvedhā bhinnasilā viya.
243.
Sāhatthiko tathāṇatti-nissaggithāvarādayo.
244.
Mārentassa paraṃ ghāto, ayaṃ sāhatthiko mato.
245.
Parassāṇāpanaṃ nāma, ayamāṇattiko nayo.
246.
Kāyena paṭibaddhena, ayaṃ nissaggiyo vidhi.
247.
Opātādividhānaṃ tu, payogo thāvaro ayaṃ.
248.
Ayaṃ vijjāmayo nāma, payogo pañcamo mato.
249.
Ayamiddhimayo nāma, payogo samudīrito.
250.
Uddesopi anuddeso, bhedo tesamayaṃ pana.
251.
Maraṇena ca tasseva, kammunā tena bajjhati.
252.
Pahārappaccayā tassa, maraṇaṃ ce parājayo.
253.
Hantā pahaṭamattasmiṃ, kammunā tena bajjhati.
254.
Ettāvatā samāsena, dve payogā hi dassitā.
255.
Karaṇassa visesoti, cha āṇattiniyāmakā.
256.
Pubbaṇhādi siyā kālo, sattānaṃ yobbanādi ca.
257.
Māretabbassa sattassa, nisajjādiriyāpatho.
258.
Evamādividhoneko, viseso karaṇassa tu.
259.
‘‘Purato paharitvāna, mārehī’’ti ca bhāsito.
260.
Vatthāṇatti visaṅketā, mūlaṭṭho pana muccati.
261.
Ubhayesaṃ yathākālaṃ, kammabaddho udīrito.
262.
So ce māreti sāyanhe, mūlaṭṭho parimuccati.
263.
Kammabaddho mahesinā;
Kālassa hi visaṅketā;
Doso nāṇāpakassa so.
264.
Yadā kadāci pubbaṇhe, visaṅketo na mārite.
265.
Saṅketo ca visaṅketo, veditabbo vibhāvinā.
266.
Sace so pana māreti, ṭhitaṃ taṃ yattha katthaci.
267.
‘‘Gāmeyevā’’ti āṇatto, vane vā sāvadhāraṇaṃ.
268.
Visaṅketo viññātabbo, mūlaṭṭho parimuccati.
269.
Saṅketo ca visaṅketo, veditabbova viññunā.
270.
Yena kenaci satthena, visaṅketo na mārite.
271.
‘‘Imassāsissa vāpi tvaṃ, dhārāyetāya māraya’’.
272.
Tharunā vāpi tuṇḍena, visaṅketova mārite.
273.
Saṅketo ca visaṅketo, veditabbo visesato.
274.
Māreti naṃ nisinnaṃ ce, visaṅketo na vijjati.
275.
Vutto māreti gacchantaṃ, nisinnaṃ vā yathākkamaṃ.
276.
Eseva ca nayo ñeyyo, sabbiriyāpathesu ca.
277.
Vijjhitvāva tamāreti, visaṅketo na vijjati.
278.
Chinditvā yadi māreti, visaṅketova hoti so.
279.
Saṅkete ca visaṅkete, veditabbo vinicchayo.
280.
Āṇatto aniyāmetvā, mārehīti ca kenaci.
281.
Natthi tattha visaṅketo, ubhinnampi parājayo.
282.
Khaṇantassa ca opātaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
283.
Patitvā ca mate tasmiṃ, tassa pārājikaṃ bhave.
284.
Anuddissakamopāto, khato hoti sace pana.
285.
Maranti nipatitvā ce, dosā hontissa tattakā.
286.
Tathā thullaccayādīnaṃ, honti thullaccayādayo.
287.
Honti pāṇātipātā dve, ekovekekadhaṃsane.
288.
Opātakhaṇakasseva, hoti pārājikaṃ kira.
289.
Patitaṃ tattha mārenti, nīharitvā sace bahi.
290.
Asakkontā ca nikkhantuṃ, sabbattha ca parājayo.
291.
Dukkaṭaṃ maraṇe vatthu-vasā thullaccayādayo.
292.
Anāpatti patitvā hi, yakkhādīsu matesupi.
293.
Nipatitvā marantesu, manussesupyayaṃ nayo.
294.
Pāsaṃ oḍḍeti yo tattha, sace bajjhanti pāṇino.
295.
Ānantariyavatthusmiṃ, ānantariyameva ca.
296.
Bandhanesu tadaññesaṃ, anāpatti pakāsitā.
297.
Mūlaṭṭhasseva hotīti, kammabaddho niyāmito.
298.
Thiraṃ vāpi karotevaṃ, ubhinnaṃ kammabandhanaṃ.
299.
Taṃ disvā puna aññopi, saṇṭhapeti hi tattha ca.
300.
Ṭhapetvā gahitaṭṭhāne, pāsayaṭṭhiṃ vimuccati.
301.
Tamañño puna gaṇhitvā, saṇṭhapeti sace pana.
302.
Nāsetvā sabbaso vā taṃ, jhāpetvā vā vimuccati.
303.
Opātena ca pāsena, sadisova vinicchayo.
304.
Tathāmaraṇacittassa, matepyummattakādino.
305.
Sacassa cittaṃ maraṇūpasaṃhitaṃ;
Upakkamo tena ca tassa nāso;
Pañcettha aṅgāni manussaghāte.
Iti vinayavinicchaye tatiyapārājikakathā niṭṭhitā.
Catutthapārājikakathā
306.
Bhavaṃ adhiṭṭhāya ca vattamānaṃ;
Aññāpadesañca vinādhimānaṃ;
Jhānādibhedaṃ samudācareyya.
307.
Ñāteva viññattipathe abhabbo;
Yatheva tālo pana matthakasmiṃ;
Chinno abhabbo puna ruḷhibhāve.
308.
Dīpeti jhānādimanantaraṃ so;
Jānāti ce hoti cuto hi no ce;
Jānāti thullaccayamassa hoti.
309.
So jhānalābhī’’ti ca dīpite ce;
Jānāti thullaccayamassa no ce;
Jānāti taṃ dukkaṭameva hoti.
310.
Atthīti katvā vadatodhimānā;
Vutto anāpattinayo panevaṃ;
Avattukāmassa tathādikassa.
311.
Ārocanañceva manussakassa;
Naññāpadesena tadeva ñāṇaṃ;
Pañcettha aṅgāni vadanti dhīrā.
312.
Dutiye tatiyeyeva, āṇatti na panetare.
313.
Sesā ca tisamuṭṭhānā, tesamaṅgāni satta tu.
314.
Dutiyañca catutthañca, tivedanamudīritaṃ.
315.
Dutiyassa catutthassa, dasa cittāni labbhare.
316.
Kriyā saññāvimokkhañca, lokavajjanti dīpitaṃ.
317.
Tasmā āpattiyaṃyeva, gahetabbaṃ vibhāvinā.
318.
Pārājikā ime tesaṃ, cattāro anulomikā.
319.
Tathā ekādasābhabbā, sabbete catuvīsati.
320.
Abhabbā bhikkhubhāvāya, sīsacchinnova jīvituṃ.
321.
Tayo vatthuvipannā hi, ahetupaṭisandhikā.
322.
Titthipakkantako ceti, kriyānaṭṭhā panaṭṭha te.
323.
Pārājikānaṃ kathito mayāyaṃ;
Tassānusārena budhena ñātuṃ;
Sakkā hi sesopi asesatova.
324.
Vinaye vividhehi nayehi yute;
Paramatthanayaṃ abhipatthayatā;
Pariyāpuṇitabbamayaṃ satataṃ.
Iti vinayavinicchaye catutthapārājikakathā niṭṭhitā.
Saṅghādisesakathā
325.
Aññatra supinantena, hoti saṅghādisesatā.
326.
Sukkaṃ yadi vimoceti, garukaṃ tassa niddise.
327.
Thullaccayaṃ samuddiṭṭhaṃ, sace sukkaṃ na muccati.
328.
Hoti thullaccayaṃ tassa, yadi sukkaṃ na muccati.
329.
Nimittaṃ pana hatthena, kīḷāpentassa dukkaṭaṃ.
330.
Purato pacchato vāpi, olokentassa dukkaṭaṃ.
331.
Nāpattiyā bhave aṅgaṃ, ummīlananimīlanaṃ.
332.
Supinantena muttasmiṃ, anāpatti pakāsitā.
Sukkavisaṭṭhikathā.
333.
‘‘Manussitthī’’ti saññāya, hoti saṅghādisesiko.
334.
Kāyasaṃsaggarāgena, hoti āpatti bhikkhuno.
335.
Vāyamitvādhivāseti, hoti saṅghādisesatā.
336.
Tattha tattha phusantassa, ekāvāpatti dīpitā.
337.
Kāyā hatthamamocetvā, ekāva divasampi ca.
338.
Ekāyeva siyāpatti, na hi koṭṭhāsato siyā.
339.
Ekato pañca saṅghādi-sesā hontissa bhikkhuno.
340.
Kāyena itthiyā kāya-sambaddhaṃ phusatopi vā.
341.
Dukkaṭaṃ kāyasaṃsagge, tiracchānagatitthiyā.
342.
Kāyena paṭibaddhañca, phusantassapi dukkaṭaṃ.
343.
Tāsaṃ vatthamalaṅkāraṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
344.
Dhaññāni pana sabbāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
345.
Ratanāni ca sabbāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
346.
Anāmāsamidaṃ sabbaṃ, jālañca saravāraṇaṃ.
347.
Anāmāsanti niddiṭṭhaṃ, kurundaṭṭhakathāya hi.
348.
Vādāpetuñca vādetuṃ, vāditaṃ na ca vaṭṭati.
349.
Pūjā buddhassa kātabbā, vattabbāti ca viññunā.
350.
Avāyamitvā kāyena, phassaṃ paṭivijānato.
351.
Mokkhādhippāyino ceva, tathā ummattakādino.
352.
Kāyasaṃsaggarāgassa, tathā sukkavisaṭṭhiyā.
Kāyasaṃsaggakathā.
353.
Dvinnañca pana maggānaṃ, vaṇṇāvaṇṇavasena ca.
354.
Viññuṃ antamaso hattha-muddāyapi garuṃ siyā.
355.
Akkosavacanenāpi, garukaṃ tu suṇantiyā.
356.
Gaṇanāya ca vācānaṃ, itthīnaṃ garukā siyuṃ.
357.
Ādissa bhaṇane cāpi, ubbhajāṇumadhakkhakaṃ.
358.
Vaṇṇādibhaṇane kāya-paṭibaddhe ca dukkaṭaṃ.
359.
Adhakkhakobbhajāṇumhi, dukkaṭaṃ paṇḍakādisu.
360.
Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, tiracchānagatitthiyā.
361.
Vadatopi anāpatti, purakkhatvānusāsaniṃ.
362.
Adinnādānatulyāva, vedanettha dvidhā matā.
Duṭṭhullavācākathā.
363.
Tasmiṃyeva khaṇe sā ce, jānāti garukaṃ siyā.
364.
Hoti thullaccayaṃ tassa, sese āpatti dukkaṭaṃ.
365.
Natthi doso bhaṇantassa, pāricariyāya vaṇṇanaṃ.
366.
Obhāso tena rāgena, khaṇe tasmiṃ vijānanaṃ.
367.
Samuṭṭhānādayopyassa, anantarasamā matā.
Attakāmapāricariyakathā.
368.
Vīmaṃsati garu hoti, paccāharati ce pana.
369.
Tamadisvā tadaññassa, avassārocakassa so.
370.
Bhikkhu saṅghādisesamhā, sañcarittā na muccati.
371.
Piturakkhitamaññaṃ vā, visaṅketova bhāsato.
372.
Sañcaritte samāpanne, garukāpattimādise.
373.
Ekeneva ca sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
374.
Gacchato pana kiccena, anāpatti pakāsitā.
375.
Paṭiggaṇhanatādīnaṃ, vasā pañcaṅgikaṃ mataṃ.
376.
Alaṃvacanīyattaṃ vā, paṇṇattiṃ vā ajānato.
377.
Vīmaṃsitvā harantassa, garukaṃ kāyato siyā.
378.
Taṃ tatthevāgatasseva, ārocentassa vācato.
379.
Karoto harato vāpi, garukaṃ kāyavācato.
380.
Sacittakehi tīheva, samuṭṭhānehi jāyare.
Sañcarittakathā.
381.
Attuddesaṃ karontassa, tathādesitavatthukaṃ.
382.
Sace ekavipannā sā, garukaṃ ekakaṃ siyā.
383.
Mūlacchejjavaseneva, yācamānassa dukkaṭaṃ.
384.
Hatthakammampi nāmetaṃ, kiñci vatthu na hoti hi.
385.
Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, mūlacchejjena tesupi.
386.
Sakaṭaṃ dārubhaṇḍattā, gahetuṃ pana vaṭṭati.
387.
Anajjhāvutthakaṃ sabbaṃ, harāpetumpi vaṭṭati.
388.
Paresaṃ santakeyeva, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
389.
Tatiye parikathobhāsa-nimittāni ca labbhare.
390.
Karissāmī’’ti cintetvā, araññaṃ gacchatopi ca.
391.
Chindato dukkaṭaṃ rukkhaṃ, tassa pācittiyā saha.
392.
Yathāpayogamāpattiṃ, vinayaññū viniddise.
393.
Hoti thullaccayaṃ tesu, paṭhame dutiye garu.
394.
Tathā bhūmiṃ samaṃ katvā, bhindatopi ca taṃ kuṭiṃ.
395.
Vāsāgāraṃ ṭhapetvāna, aññassatthāya vā tathā.
396.
Kriyatova samuṭṭhāti, karoto appamāṇikaṃ.
397.
Samuṭṭhānādayo sesā, sañcarittasamā matā.
Kuṭikārasikkhāpadakathā.
398.
Vihāraṃ attavāsatthaṃ, garukaṃ tassa niddise.
399.
Tasmā kriyasamuṭṭhānā-bhāvaṃ samupalakkhaye.
400.
Samuṭṭhānādikaṃ sesaṃ, anantarasamaṃ mataṃ.
Mahallakakathā.
401.
Bhikkhuno anurūpāni, tesu ekūnavīsati.
402.
Suddhaṃ vā yadi vāsuddhaṃ, tesu aññatarena yo.
403.
Tatheva akatokāse, dukkaṭāpattiyā saha.
404.
Sāmaṇerosi tāpaso;
Gahaṭṭhosi tathā jeṭṭha-;
Bbatikosi upāsako.
405.
Iccevampi vadantassa, garukaṃ tassa niddise.
406.
Taṃ ce paro vijānāti, hoti āpatti bhikkhuno.
407.
Tassa vācāya vācāya, codāpentassa niddise.
408.
Tesaṃ dvinnampi saṅghādi-seso hoti na saṃsayo.
409.
Codāpentassa āpatti, na hotīti pakāsitā.
410.
Hoti pācittiyāpatti, sesāpattīhi dukkaṭaṃ.
411.
Saha pācittiyenassa, vadantassa ca dukkaṭaṃ.
412.
Tathā kammaṃ karontassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
413.
Upasampannatā tasmiṃ, puggale suddhasaññitā.
414.
Sammukhā codanā ceva, tassa cāvanasaññino.
415.
Idaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
Duṭṭhadosakathā.
416.
Codeyya garukāpatti, sace cāvanacetano.
417.
Anāpatti siyā seso, anantarasamo mato.
Dutiyaduṭṭhadosakathā.
418.
Bhedahetuṃ gahetvā vā, tiṭṭheyya paridīpayaṃ.
419.
Iti ‘‘saṅghassa mā tiṭṭha, gahetvā bhedakāraṇaṃ’’.
420.
Samanubhāsitabbo taṃ, accajaṃ garukaṃ phuse.
421.
Disvā sutvā hi ñatvā vā, avadantassa dukkaṭaṃ.
422.
Dūrampi pana gantabbaṃ, sace sakkoti tāvade.
423.
Dūtaṃ vā pana paṇṇaṃ vā, pesatopi ca dukkaṭaṃ.
424.
Kammavācāhi ca dvīhi, hoti thullaccayaṃ dvayaṃ.
425.
Passambhanti hi tissopi, bhikkhuno dukkaṭādayo.
426.
Tassa saṅghādisesena, anāpatti pakāsitā.
427.
Asampatte yya-kārasmiṃ, paṭinissajjatopi ca.
428.
Tathevummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
429.
Yasmiñca nibbematiko, taṃ sabbaṃ tassa vaṭṭati.
430.
Tathā akappiyaṃ maṃsaṃ, ajānitvāpi khādato.
431.
Sīhabyagghataracchānaṃ, maṃsaṃ hoti akappiyaṃ.
432.
Sacittakaṃ samuddissa-kataṃ sesamacittakaṃ.
433.
Etaṃ vattanti vattaṭṭhā, vadanti vinayaññuno.
434.
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.
Saṅghabhedakathā.
435.
Samuṭṭhānādayopissa, paṭhamena samā matā.
Dutiyasaṅghabhedakathā.
436.
Avacanīyamattānaṃ, karoti garukaṃ siyā.
437.
Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
Dubbacakathā.
438.
Kamme kariyamāne taṃ, accajaṃ garukaṃ phuse.
439.
Kulasaṅgahaṇatthāya, attano vā parassa vā.
440.
Bhaṇḍagghena ca kātabbo, theyyā saṅghaññasantake.
441.
Yopissaravatāyeva, dento thullaccayaṃ phuse.
442.
Kulasaṅgahaṇatthāya, pupphaṃ dentassa dukkaṭaṃ.
443.
Dātuṃ pupphaṃ panaññassa, āgatasseva ñātino.
444.
Sivādipūjanatthaṃ vā, maṇḍanatthaṃ na vaṭṭati.
445.
Pupphe vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
446.
Sammatenassa dātabbaṃ, ñāpetvā itarena tu.
447.
‘‘Thokaṃ thoka’’nti niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
448.
Paribbayavihīnassa, sampattissariyassapi.
449.
Phalarukkhaparicchedaṃ, katvā tatrāgatassapi.
450.
‘‘Dassetabbāpi vā rukkhā’’, ‘‘ito gaṇha phala’’nti ca.
451.
Hoti pācittiyenassa, dukkaṭaṃ kuladūsane.
452.
Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, bhikkhuno kuladūsane.
453.
Tathā ropāpane vuttaṃ, ubhayattha ca bhikkhuno.
454.
Sadukkaṭā tu pācitti, suddhaṃ vā dukkaṭaṃ siyā.
455.
Ropane paribhogatthaṃ, na doso koci vijjati.
456.
Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
457.
Vaṭṭateva ca bhikkhūnaṃ, taṃ phalaṃ paribhuñjituṃ.
458.
Akappiyodakeneva, hoti pācitti bhikkhuno.
459.
Saddhiṃ pācittiyenassa, siñcato hoti dukkaṭaṃ.
460.
Siñcane dukkaṭaṃ vuttaṃ, tathā siñcāpanepi ca.
461.
Sayamocinane cāpi, sapācittiyadukkaṭaṃ.
462.
Hoti pācittiyāpatti, kulatthaṃ ce sadukkaṭā.
463.
Pūrimaṃ vāyimaṃ ceti, chabbidho pupphasaṅgaho.
464.
Ganthitvā karaṇaṃ sabbaṃ, ‘‘ganthima’’nti pavuccati.
465.
Ekatovaṇṭikā mālā, ubhatovaṇṭikā ca taṃ.
466.
Āvutā sūciādīhi, mālāvikati vuccati.
467.
Vākādīhi ca baddhaṃ vā, ‘‘veṭhima’’nti pavuccati.
468.
Bodhiṃ pupphapaṭādīnaṃ, parikkhepesu labbhati.
469.
Pupphamālāguṇeheva, vāyitvā karaṇe pana.
470.
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, buddhassapi na vaṭṭati.
471.
Aññehi pūritaṃ puppha-paṭaṃ vā vāyitumpi ca.
472.
Kharapattamayaṃ mālaṃ, sabbaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
473.
Hīrādīhi paṭākatthaṃ, vijjhantassapi dukkaṭaṃ.
474.
Pupphesuyeva vā pupphaṃ, pavesetuṃ na vaṭṭati.
475.
Pavesentassa pupphāni, na doso koci vijjati.
476.
Kaṇṭakesupi pupphāni, vijjhantassapi dukkaṭaṃ.
477.
Nimittobhāsapariyā, vaṭṭantīti pakāsitā.
478.
Atha kho vejjakammādi, na kattabbaṃ kudācanaṃ.
479.
Katvāpyakataviññattiṃ, kā kathā attano dhane.
480.
Bhaṇḍukassattano ceva, veyyāvaccakarassapi.
481.
Cūḷamātā cūḷapitā, mahāmātā mahāpitā.
482.
Imesampi dasannañca, kātuṃ vaṭṭati bhikkhuno.
483.
Yācantipi ca taṃ bhikkhuṃ, dātabbaṃ tāvakālikaṃ.
484.
Ābhogaṃ pana katvā vā, ‘‘dassanti puna me ime’’.
485.
Bhesajjakaraṇāpatti, viññatti vā na rūhati.
486.
Sace te ñātakā honti, kātuṃ tesampi vaṭṭati.
487.
‘‘Tumhākaṃ jagganaṭṭhāne, dethā’’ti ca vade budho.
488.
‘‘Mātāpitūnaṃ tumhākaṃ, dethā’’ti vinayaññunā.
489.
Coropi vā yuddhaparājito vā;
Āgantuko khīṇaparibbayo vā;
Akallako ñātijanujjhito vā.
490.
Kātabbo paṭisanthāro, bhikkhunā sādhunādhunā.
491.
Jalaṃ hatthena cāletvā, madditvā pana suttakaṃ.
492.
Attano udakaṃ tesaṃ, suttaṃ vā deti dukkaṭaṃ.
493.
Dvinnaṃ mātāpitūnampi, tadupaṭṭhāyakassa ca.
494.
Bhaṇḍukassattano ceva, veyyāvaccakarassapi.
495.
Ṭhapetvā taṃ panaññassa, pitunopi na vaṭṭati.
496.
Satthunā dukkaṭaṃ vuttaṃ, karontassa pade pade.
497.
Sāsanaṃ sahadhammīnaṃ, harituṃ pana vaṭṭati.
498.
Pañcannaṃ sahadhammīnaṃ, na ca vaṭṭati bhuñjituṃ.
499.
Paribhogavaseneva, sesesupi ayaṃ nayo.
500.
Uppannapaccayā sabbe, samānāti pakāsitā.
501.
Pāribhaṭukataṃ mugga-sūpataṃ vatthuvijjakaṃ.
502.
Abhūtārocanaṃ buddha-paṭikuṭṭhaṃ vivajjaye.
503.
Samuṭṭhānādikaṃ sabbaṃ, saṅghabhedasamaṃ mataṃ.
Kuladūsanakathā.
504.
Akāmā parivatthabbaṃ, tena tāvatihaṃ pana.
505.
Catusvapi ca taṃsaññī, tassa chādetukāmatā.
506.
Channā nāma siyāpatti, aruṇuggamanena sā.
Dve bhāṇavārā niṭṭhitā.
507.
Paṭicchanno ca suddhanto, samodhānoti dīpito.
508.
Paṭicchannāya dātabbo, vasenāpattiyāti ca.
509.
Kammavācā hi kātabbā, dātabbo tassa tena ca.
510.
Samādiyitvā saṅghassa, ārocetabbamādito.
511.
Chedaṃ vā vattabhedaṃ vā, akatvāva sadā vase.
512.
Nikkhipitvāna taṃ vattaṃ, vatthabbaṃ tena bhikkhunā.
513.
Nikkhipāmīti vattaṃ vā, parivāsanti vā tathā.
514.
Vattaṃ nikkhipitabbaṃ taṃ, samādānepyayaṃ nayo.
515.
Puna paccūsakālasmiṃ, saddhimekena bhikkhunā.
516.
Parikkhepārahaṭṭhānā, aparikkhittato bahi.
517.
Gumbena vatiyā vāpi, channaṭṭhāne ṭhitena tu.
518.
Ārocetvāruṇe tasmiṃ, vuṭṭhite tassa santike.
519.
Antoyevāruṇe bhikkhu, gato ce yassa kassaci.
520.
Sesaṃ samuccayassaṭṭha-kathāya ca vibhāvaye.
521.
Yo tassa pana dātabbo, ‘‘suddhanto’’ti pavuccati.
522.
Cūḷasuddhantanāmo ca, mahāsuddhantanāmako.
523.
Ekaccaṃ sakalaṃ vāpi, dātabbo vimatissa vā.
524.
So odhānasamodhāno, agghamissakapubbako.
525.
Divase parivutthe tu, odhunitvā padīyate.
526.
Pacchā āpannamāpattiṃ, samodhāya vidhānato.
527.
Esodhānasamodhāna-parivāso pakāsito.
528.
Yā yā cirapaṭicchannā, tāsaṃ agghavasena hi.
529.
Samodhāya padātabbo, parivāsoti vuccati.
530.
Sabbātā ekato katvā, dātabbo missako mato.
531.
Cha rattiyo paṭicchannā-paṭicchannavasā duve.
532.
Tassa dātabbamānattaṃ, apaṭicchannanāmakaṃ.
533.
Tassa dātabbamānattaṃ, ‘‘paṭicchanna’’nti vuccati.
534.
Parivāse viniddiṭṭha-ppakāraṃ desameva ca.
535.
Ādiyitvāna taṃ tesaṃ, ārocetvā visārado.
536.
Bhikkhussa pubbadiṭṭhassa, ārocetvāna nikkhipe.
537.
Ñeyyo samuccayassaṭṭha-kathāpāḷivasena tu.
538.
Abbheyya vidhinā bhikkhu, pakatatto punabbhito.
539.
Na ca bhikkhuniyāpatti, attano chādayantiyā.
540.
Kevalaṃ caritabbanti, pakkhamānattameva tu.
541.
Vinayavinicchayametamuttamaṃ;
Vividhanayanayutaṃ upenti ye;
Vinayanaye paṭutaṃ upenti te.
Iti vinayavinicchaye saṅghādisesakathā niṭṭhitā.
Aniyatakathā
542.
Gantukāmo nivāseti, akkhiṃ añjeti bhuñjati.
543.
Gacchato padavārena, gantvā cassa nisīdato.
544.
Hoti pācittiyaṃ tassa, bahukāni bahūsvapi.
545.
Na karoti anāpattiṃ, itthīnaṃ tu satampi ca.
546.
Dvāre pihitagabbhassa, nisinnopi na rakkhati.
547.
Nisajjapaccayā doso, natthi vikkhittacetaso.
548.
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
Paṭhamāniyatakathā.
549.
Antodvādasahatthaṭṭho, anāpattikaro siyā.
550.
Na karoti anāpattiṃ, tisamuṭṭhānamevidaṃ.
Dutiyāniyatakathā.
Iti vinayavinicchaye aniyatakathā niṭṭhitā.
Nissaggiyakathā
551.
Cīvaraṃ chabbidhaṃ vuttaṃ, jātito pana kappiyaṃ.
552.
Iddhijaṃ devadinnañca, tassetaṃ anulomikaṃ.
553.
Nisīdanamadhiṭṭheyya, paccattharaṇameva ca.
554.
Na vaseyya tathādhiṭṭhā, cātumāsaṃ nisīdanaṃ.
555.
Upapannaṃ pamāṇena, adhiṭṭhātabbameva taṃ.
556.
Muṭṭhittikā ca tiriyaṃ, uttamantena sā pana.
557.
Idamevuttarāsaṅge, pamāṇaṃ paridīpitaṃ.
558.
Aḍḍhateyyaṃ dvihatthaṃ vā, sese antaravāsake.
559.
Ekapaṭṭuttarāsaṅgo, evamantaravāsako.
560.
Saṅghāṭi bhikkhussa catugguṇā vā;
Duvepi sesā diguṇāva vuttā;
Yathāsukhaṃ vaṭṭati paṃsukūlaṃ.
561.
Sabbesu appahontesu, deyyamanvādhikampi vā.
562.
Bhikkhuno dukkaṭaṃ vuttaṃ, dubbhogena ca sevato.
563.
Vivaṭṭaṃ anuvivaṭṭaṃ, bāhantampi ca bhikkhuno.
564.
Chinnaṃ samaṇasāruppaṃ, kātabbaṃ tu ticīvaraṃ.
565.
Hīnāyāvattanenāpi, sikkhāya ca pahānato.
566.
Sabbaṃ bhijjatidhiṭṭhānaṃ, chiddabhāve ticīvaraṃ.
567.
Vinividdhaṃ panacchidda-madhiṭṭhānavināsanaṃ.
568.
Setabhāvaṃ karontena, dhotampi rajakena vā.
569.
Ghaṭetvā koṭiyo dve vā, pacchā chindati rakkhati.
570.
Tiṇṇampi dīghato chiddaṃ, bhindateva vidatthiyā.
571.
Vitthārena diyaḍḍhā ca, sugatassa vidatthiyā.
572.
Dīghatopi catassova, sugatassa vidatthiyā.
573.
Vitthārenaḍḍhateyyāva, siyā vassikasāṭikā.
574.
Adhikacchedanaṃ tassa, pācittiyamudīritaṃ.
575.
Pamāṇaṃ appamāṇena, na ceva paridīpitaṃ.
576.
Mahantaṃ khuddakaṃ eka-manekampi ca vaṭṭati.
577.
Sadasaṃ adasaṃ vāpi, sadasaṃva nisīdanaṃ.
578.
Vuttā kaṇḍuppaṭicchādi, tathā vassikasāṭikā.
579.
Pamāṇagaṇanātīti, bhaṇanti pakataññuno.
580.
Vikappanupagaṃ hoti, pacchimaṃ nāma cīvaraṃ.
581.
Adhiṭṭheyya parikkhāra-coḷaṃ pacchimacīvaraṃ.
582.
Mātuādīnamatthāya, ṭhapite natthi dosatā.
583.
Puna paccuddharitvā taṃ, vikappeyya tato paraṃ.
584.
Adhiṭṭhahitvā tato uddhaṃ, uddharitvā vikappaye.
585.
Adhiṭṭhāmī’’tidhiṭṭheyya, sesesupi ayaṃ nayo.
586.
Vatvā paccuddhareyyevaṃ, sesesupi vicakkhaṇo.
587.
Vacasādhiṭṭhitañcāti, adhiṭṭhānaṃ dvidhā mataṃ.
588.
Tathā vatvāvadhiṭṭheyya, taṃ parikkhāracoḷiko.
589.
Evaṃ cudosite vutto, parihāro niratthako.
590.
Taṃ parikkhāracoḷassa, tasmā sabbampi vaṭṭati.
591.
Adhiṭṭhātabbakasseva, vikappanavidhānato.
592.
Evañca na siyā kasmā, mukhapuñchanakādikaṃ.
593.
Akiccassāmikassassa, adhiṭṭhānaṃ tu yujjati.
594.
Vuttattā ca nisedhetuṃ, na sakkā vinayaññunā.
595.
Nidhānamukhametanti, veditabbaṃ vibhāvinā.
596.
Thullaccayaṃ dhārayato-lūkapakkhājinakkhipe.
597.
Dukkaṭaṃ tiriṭe vāpi, veṭhane kañcukepi ca.
598.
Mahānāmamahāraṅga-rattesupi ca dukkaṭaṃ.
599.
Acchinnacīvarassettha, natthi kiñci akappiyaṃ.
600.
Antodasāhaṃ vissāse, anāpatti pakāsitā.
601.
Acittamakriyaṃ vuttaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Paṭhamakathinakathā.
602.
Ṭhapetvā ekarattampi, saṅghasammutiyā vinā.
603.
Hoti nissaggiyaṃ vippa-vasato aruṇuggame.
604.
Aruṇe uṭṭhite kiṃ nu, kātabbaṃ tena bhikkhunā.
605.
Tabbhayā pana so bhikkhu, naggo gacchati dukkaṭaṃ.
606.
Na tassākappiyaṃ nāma, cīvaraṃ atthi kiñcipi.
607.
Nissajjitvā panāpatti, desetabbāva viññunā.
608.
Payoge ca payoge ca, hoti pārupanādisu.
609.
Adentassa ca nissaṭṭhaṃ, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ.
610.
Pattacīvaramādāya, ohīne dahare pana.
611.
Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, na passambhati nissayo.
612.
Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, passambhati ca nissayo.
613.
Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, passambhati ca nissayo.
614.
Antoyevāruṇe taṃ vā, vissajjeti vinassati.
615.
Apaccuddharaṇaṃ ettha, akriyāti visesitaṃ.
Dutiyakathinakathā.
616.
Paccāsāya tato uddhaṃ, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
617.
Paṭhame kathine idha;
Māsassātikkamo vutto;
Seso tena samo mato.
Tatiyakathinakathā.
618.
Dhovāpeti rajāpeti, ākoṭāpeti ce tato.
619.
Tathā sesehi ca dvīhi, dīpitaṃ dukkaṭadvayaṃ.
620.
Sā hutvā upasampannā, pacchā dhovati so nayo.
621.
Bhikkhunīsupasampajja, dhote nissaggiyaṃ siyā.
622.
Parivattitaliṅgesu, tesupesa nayo mato.
623.
Parivatte tu liṅgasmiṃ, sace dhovati vaṭṭati.
624.
Dhovanappaccayāyeva, tassa nissaggiyaṃ siyā.
625.
Hoti nissaggiyañceva, vadato dukkaṭadvayaṃ.
626.
Aññassa santakaṃ vāpi, dhovāpentassa dukkaṭaṃ.
627.
Tāya dhovāpane vāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
628.
Na doso, sañcarittena, samuṭṭhānādayo samā.
Purāṇacīvaradhovāpanakathā.
629.
Gaṇhato hoti āpatti, ṭhapetvā pārivattakaṃ.
630.
Tassa nissaggiyāpatti, gahaṇena pakāsitā.
631.
Aññatra pārivattāpi, gahetuṃ pana vaṭṭati.
632.
Ekatoupasampanna-hatthā gaṇhāti dukkaṭaṃ.
633.
Tāvakālikavissāsa-ggāhe doso na vijjati.
634.
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuttaṃ kriyākriyaṃ.
Cīvarapaṭiggahaṇakathā.
635.
Hoti nissaggiyāpatti, aññatra samayā pana.
636.
Ñātakeñātisaññissa, tattha vematikassa ca.
637.
Aññassatthāya vā tassa, ñātake vā pavārite.
638.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Aññātakaviññattikathā.
639.
Hoti nissaggiyāpatti, viññāpentassa bhikkhuno.
640.
Dve vā ekampi vā tena, sāditabbaṃ na kiñcipi.
641.
Santake ñātakādīnaṃ, attanopi dhanena vā.
642.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Tatuttarikathā.
643.
Cīvare pana yo tassa, lābhā nissaggiyaṃ bhave.
644.
Santake ñātakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
645.
Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.
Paṭhamopakkhaṭakathā.
646.
Tasmā anantarenassa, sadisova vinicchayo.
Dutiyopakkhaṭakathā.
647.
Akappiyaṃ suvaṇṇādiṃ, gahetuṃ na ca vaṭṭati.
648.
Atthāya gaṇhituṃ kiñci, dīyamānaṃ na vaṭṭati.
649.
Dukkaṭaṃ tassa hotīti, mahāpaccariyaṃ pana.
650.
‘‘Idaṃ saṅghassa dammīti, puggalassa gaṇassa vā.
651.
Na ca vaṭṭati taṃ vatthuṃ, sabbesaṃ sampaṭicchituṃ.
652.
‘‘Cetiyassa vihārassa, demā’’tipi vadanti ce.
653.
Ārāmikānaṃ vattabbaṃ, ‘‘vadantevamime’’ti ca.
654.
Hoti nissaggiyāpatti, paribhoge ca dukkaṭaṃ.
655.
Gahaṇaṃ paribhogo vā, na ca vaṭṭati bhikkhuno.
656.
Iccevaṃ pana vatvā ce, deti sabbampi vaṭṭati.
657.
Kedāresu purāṇesu, atirekampi gaṇhati.
658.
Bhāgaṃ dethā’’ti vatvā ce, uṭṭhāpeti kahāpaṇe.
659.
Uppāditañca sabbesaṃ, hoti sabbamakappiyaṃ.
660.
Patiṭṭhāpeti yo bhūmiṃ, avatvā kasathādikaṃ.
661.
Rajjuyā vāpi daṇḍena, khettaṃ mināti yo pana.
662.
Nīharāpeti vā vīhī, tassevetamakappiyaṃ.
663.
Āharanti sace vuttā, tassevetamakappiyaṃ.
664.
Āharanti ca yaṃ vuttā, sabbesaṃ tamakappiyaṃ.
665.
Ārāmikānaṃ nāmena, dente vaṭṭati gaṇhituṃ.
666.
Pañcagorasabhogatthaṃ, vutte demāti vaṭṭati.
667.
Kappiyena ca vākyena, sabbaṃ vaṭṭati gaṇhituṃ.
668.
Dentesu ca manussesu, na ca vaṭṭati gaṇhituṃ.
669.
Mūlaṃ datvā ca saṅghassa, keci gaṇhanti vaṭṭati.
670.
Vihārassā’’ti vuttepi, nisedhetuṃ na vaṭṭati.
671.
Yadi codetiyeva cha, codanā diguṇā ṭhiti.
672.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Rājasikkhāpadakathā.
Cīvaravaggo paṭhamo.
673.
Hoti nissaggiyāpatti, kārāpentassa bhikkhuno.
674.
Aññena ca kataṃ laddhā, sevamānassa dukkaṭaṃ.
675.
Bhisi bibbohanaṃ vāpi, karontassādikammino.
Kosiyakathā.
676.
Kareyyāpatti hotissa, sesaṃ tu paṭhamūpamaṃ.
Suddhakāḷakakathā.
677.
Karontassa gahetvāna, odātaṃ kapilampi vā.
678.
Nissajjitvāpi laddhāni, sevamānassa dukkaṭaṃ.
679.
Imesaṃ pana tiṇṇampi, tatiyaṃ tu kriyākriyaṃ.
Dvebhāgakathā.
680.
Hoti nissaggiyāpatti, ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.
681.
Kataṃ vā pana aññena, labhitvā paribhuñjato.
682.
Vitāne sāṇipākāre, nissajjitvā katepi ca.
Chabbassakathā.
683.
Aññassatthāya kāretuṃ, katañca paribhuñjituṃ.
684.
Karaṇena ca satthārā, vuttametaṃ kriyākriyaṃ.
685.
Anantarassimassāpi, viseso nupalabbhati.
Nisīdanasanthatakathā.
686.
Ṭhapeti yadi lomāni, sāmikassa ajānato.
687.
Agacchantesu tesveva, ṭhapitesupyayaṃ nayo.
688.
Ṭhapetvā abhirūhitvā, sace sāreti vaṭṭati.
689.
Taṃ panaññaṃ harāpeti, vacanena virujjhati.
690.
Hotiyeva kirāpatti, lomānaṃ gaṇanāvasā.
691.
Veṇiṃ katvā harantassa, āpatti paridīpitā.
692.
Yo caññavihito vāpi, āpatti yadi gacchati.
693.
Tathā paccāharantassa, tāniyeva tiyojanaṃ.
694.
Acchinnaṃ vāpi nissaṭṭhaṃ, labhitvā haratopi ca.
695.
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
696.
Acittaṃ kāyakammañca, ticittañca tivedanaṃ.
Eḷakalomakathā.
697.
Cīvarassa purāṇassa, dhovāpanasamaṃ mataṃ.
Eḷakalomadhovāpanakathā.
698.
Nissajjitvā panāpatti, desetabbāva bhikkhunā.
699.
Etaṃ catubbidhaṃ vatthu, hoti nissaggiyāvahaṃ.
700.
Masāragallaṃ dhaññāni, satta gomahisādikaṃ.
701.
Dukkaṭasseva vatthūni, dīpitāni mahesinā.
702.
Suttaṃ vatthaṃ halaṃ phālaṃ, kappiyaṃ evamādikaṃ.
703.
Sampaṭicchati yo bhikkhu, tassa nissaggiyaṃ siyā.
704.
Dukkaṭassa ca vatthumpi, sabbatthāya ca dukkaṭaṃ.
705.
Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, āpattigaṇanā siyā.
706.
Āpattigaṇanā vuttā, mahāpaccariyaṃ pana.
707.
Sace gaṇhitukāmopi, nisedhetabbameva ca.
708.
Tathā gopāyitabbaṃ taṃ, yathā taṃ na vinassati.
709.
Iccevaṃ bhikkhuno vattuṃ, na vaṭṭati akappiyaṃ.
710.
Sabbehi paribhottabbaṃ, bhājetvā sappiādikaṃ.
711.
Gahetuṃ aññato laddhaṃ, bhuñjituṃ vā na vaṭṭati.
712.
Bhikkhuno sevamānassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
713.
Gahetvā vā gahāpetvā, nikkhipantassa bhikkhuno.
714.
Saññino vimatissāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
715.
Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ayameva visesatā.
Rūpiyapaṭiggahaṇakathā.
716.
Kappiyassa ca vatthuṃ vā, yo nissaggiyavatthunā.
717.
Parivatteti āpatti, kappiyena ca vatthunā.
718.
Vatthunā dukkaṭasseva, parivatteti dukkaṭaṃ.
719.
Parivatteti yo tassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
720.
Gahaṇaṃ vāritaṃ pubbe, iminā parivattanaṃ.
721.
Tena dve dukkaṭā honti, cetāpentassa rūpiyaṃ.
722.
‘‘Idaṃ gahetvā dehī’’ti, vadatopi ca pañcahi.
723.
Idaṃ kriyasamuṭṭhānaṃ, ayameva visesatā.
Rūpiyasaṃvohārakathā.
724.
Hoti nissaggiyāpatti, ṭhapetvā sahadhammike.
725.
Na gacchatīti niddiṭṭhaṃ, kayavikkayasaṅgahaṃ.
726.
‘‘Imaṃ dehiminā hī’’ti, vadato pana dukkaṭaṃ.
727.
Mātuyā vā tathā bhaṇḍaṃ, sayaṃ gaṇhāti dukkaṭaṃ.
728.
Bhaṇḍake pana sampatte, nissaggiyamudīritaṃ.
729.
Idaṃ nāma karohī’’ti, vattuṃ pana na vaṭṭati.
730.
Challiṃ vā pana valliṃ vā, kaṭṭhaṃ vā dārumeva vā.
731.
Honti āpattiyo tassa, bhikkhuno kayavikkaye.
732.
Bhuttosi bhuñjissasi bhuñjasīdaṃ;
Bhattaṃ, imaṃ nāma karohi kammaṃ’’;
Icceva vattuṃ pana vaṭṭateva.
733.
Ettha kiñcāpi natthaññaṃ, bhaṇḍaṃ nissajjitabbakaṃ.
734.
Desetabbāva āpatti, desetabbā tathā ayaṃ.
735.
Ācikkhati anāpatti, ṭhapetvā bhaṇḍasāmikaṃ.
736.
Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ.
Kayavikkayakathā.
Kosiyavaggo dutiyo.
737.
Tayo pattassa vaṇṇā tu, ukkaṭṭho majjhimomako.
738.
Khādanañca catubbhāgaṃ, byañjanañca tadūpiyaṃ.
739.
Majjhimo tassupaḍḍho ca, tadupaḍḍho ca omako.
740.
Evaṃ majjhimaomesu, nava pattā bhavanti hi.
741.
Tasmā nāpi adhiṭṭhānaṃ, na gacchanti vikappanaṃ.
742.
Adhiṭṭhāya vikappetvā, paribhuñjeyya paṇḍito.
743.
Atikkamayato pattaṃ, tañhi nissaggiyaṃ siyā.
744.
Vinayaññūhi so patto, atirekoti vaṇṇito.
745.
‘‘Etaṃ patta’’nti dūrasmiṃ, paccuddhārepyayaṃ nayo.
746.
Kāyenapi ca pattassa, adhiṭṭhānaṃ pakāsitaṃ.
747.
Vibbhamuddhārapaccakkha-parivattanagāhato.
748.
Pidahitvā adhiṭṭheyya, ayocuṇṇena vāṇiyā.
749.
Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, bhutvā dhovanadhovane.
750.
Kaṃsakācamayo patto, tipusīsamayopi ca.
751.
Ekādasavidho patto, vutto dukkaṭavatthuko.
752.
Tambalohamayaṃ tattha, thālakaṃ pana vaṭṭati.
753.
Puggalassa na vaṭṭanti, vaṭṭanti gihisaṅghikā.
754.
Sādhukaṃ vodakaṃ katvā, paṭisāmeyya paṇḍito.
755.
Uṇhe na nidahetabbo, nidahantassa dukkaṭaṃ.
756.
Miḍḍhiyā paribhaṇḍe vā, vitthiṇṇe pana vaṭṭati.
757.
Ayameva nayo daṇḍa-bhūmiādhārakesupi.
758.
Paribhaṇḍakatāyāpi, bhūmiyaṃ vālukāsu vā.
759.
Sarajāya ṭhapentassa, dukkaṭaṃ kharabhūmiyā.
760.
Chattaṅgamañcapīṭhesu, ṭhapentassa ca dukkaṭaṃ.
761.
Bandhitvā pana mañcassa, ṭhapetuṃpari vaṭṭati.
762.
Bhattapūropi vā chatte, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
Tayo bhāṇavārā niṭṭhitā.
763.
Yena kenaci aṅgena, paṇāmeyyassa dukkaṭaṃ.
764.
Ucchiṭṭhamudakaṃ vāpi, nīharantassa dukkaṭaṃ.
765.
Mukhato nīhaṭaṃ patte, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
766.
Adhiṭṭheti vikappeti, vissajjeti vinassati.
767.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Paṭhamapattakathā.
768.
Viññāpeyya navaṃ pattaṃ, tassa nissaggiyaṃ siyā.
769.
Bandhanāni ca cattāri, tathāṭṭhaṅgularājiyā.
770.
Apatto nāmayaṃ patto, viññāpeyya tato paraṃ.
771.
Baddho vaṭṭati maṭṭho ce, ayocuṇṇena vāṇiyā.
772.
Anukampāya taṃ tasmiṃ, agaṇhantassa dukkaṭaṃ.
773.
Appicchatāya vā pattaṃ, taṃ na gaṇhāti vaṭṭati.
774.
Na dātabboti dīpito;
Tattha yo pattapariyanto;
So deyyo tassa bhikkhuno.
775.
Vissajjeti abhogena, paribhuñjati dukkaṭaṃ.
776.
Attano ñātakādīnaṃ, gaṇhato vā dhanena vā.
777.
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Dutiyapattakathā.
778.
Sāmisampi purebhattaṃ, paribhuñjati vaṭṭati.
779.
Sattāhātikkame tassa, nissaggiyamudīritaṃ.
780.
Sāyato pana sattāhaṃ, vaṭṭateva nirāmisaṃ.
781.
Sarīrabhoge netabbaṃ, sāyituṃ na ca vaṭṭati.
782.
Tāpetvānupasampanno, deti vaṭṭati sāmisaṃ.
783.
Tāpanaṃ navanītassa, sāmapāko na hoti so.
784.
Vaṭṭateva ca taṃ sappi, sattāhampi nirāmisaṃ.
785.
Sayaṃ purebhattamatho karoti;
Sappiṃ purebhattakameva tassa;
Nirāmisaṃ vaṭṭati bhikkhuno taṃ.
786.
Savatthukassa sappissa, gahitattāva bhikkhuno.
787.
‘‘Paṭiggahetvā tānī’’ti, vuttattā hi mahesinā.
788.
Tathākappiyasappimhi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
789.
Khīraṃ dadhi ca sappi ca, navanītañca vaṭṭati.
790.
Paṇītabhojanassāpi, tathā sattāhakālike.
791.
Na cākappiyamaṃsānaṃ, sappiādi nivāritaṃ.
792.
Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
793.
Telaṃ vā navanītaṃ vā, sappiṃ vā ākiranti hi.
794.
Ādiccapakkasaṃsaṭṭhaṃ, hoti sattāhakālikaṃ.
795.
Gahitaṃ tu purebhattaṃ, sāmisampi nirāmisaṃ.
796.
Sattāhātikkame tesaṃ, vasā nissaggiyaṃ siyā.
797.
Gahetvā katatelampi, hoti sattāhakālikaṃ.
798.
Savatthugahaṇe tassa, kācāpatti na vijjati.
799.
Sattāhātikkamenassa, hoti nissaggiyaṃ pana.
800.
Gahetvā ṭhapitānaṃ tu, sattāhātikkame siyā.
801.
Nimbakosambakānañca, telaṃ bhallātakassa ca.
802.
Gahetvā nikkhipantassa, dukkaṭaṃ samayaccaye.
803.
Viditvā sesametthāpi, sappinā sadiso nayo.
804.
Vasānaṃ pana pañcannaṃ, telaṃ pañcavidhaṃ bhave.
805.
Manussānaṃ vasātelaṃ, ṭhapetvā pana vaṭṭati.
806.
Pakkaṃ vaṭṭati saṃsaṭṭhaṃ, sattāhampi nirāmisaṃ.
807.
Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.
808.
Seso vuttanayeneva, veditabbo vibhāvinā.
809.
Vaṭṭateva purebhattaṃ, sāmisampi nirāmisaṃ.
810.
Sattāhātikkame doso, vatthūnaṃ gaṇanāvasā.
811.
Rasādi pana taṃ sabbaṃ, ‘‘phāṇita’’nti pavuccati.
812.
Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.
813.
Gahitena purebhattaṃ, tadaheva nirāmisaṃ.
814.
Pacchābhattakato uddhaṃ, taṃ na vaṭṭati sāyituṃ.
815.
Hoti tassa anāpatti, pacchābhattaṃ katepi ca.
816.
Tadahe deti ce katvā, sāmisampi ca vaṭṭati.
817.
Pacchābhattaṃ katañcāpi, sattāhampi nirāmisaṃ.
818.
Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.
819.
Pakkhipitvā kataṃ khīraṃ, hoti taṃ yāvakālikaṃ.
820.
Yāvakālikamicceva, phāṇitaṃ paridīpitaṃ.
821.
Kālikā pana vaṭṭanti, purebhattaṃ yathāsukhaṃ.
822.
Aruādīni makkhetuṃ, sāyituṃ vā na vaṭṭati.
823.
Cajitvā nirapekkhova, labhitvā puna sāyituṃ.
824.
Acchinditvā ca vissāsaṃ, gaṇhatummattakādino.
825.
Sadākathinacittena, paṭhameneva satthunā.
Bhesajjasikkhāpadakathā.
826.
Addhamāsova sesoti, katvā paridahe budho.
827.
Nipphādentassa bhikkhussa, samaye piṭṭhisammate.
828.
Tesuyeva ca viññattiṃ, katvā nipphādane tathā.
829.
Nipphādentassa bhikkhussa, vatthamaññātakādino.
830.
Karoto tatra viññattiṃ, nissaggiyamudīritaṃ.
831.
Nhānassa pariyosāne, dukkaṭaṃ vivaṭaṅgaṇe.
832.
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
833.
Nhānakoṭṭhakavāpīsu, nhāyantassa ca bhikkhuno.
834.
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Vassikasāṭikakathā.
835.
Sakasaññāya bhikkhussa, tassa nissaggiyaṃ siyā.
836.
Bahūni ekabaddhāni, acchindantassa vā tathā.
837.
Vatthānaṃ gaṇanāyassa, āpattigaṇanā siyā.
838.
Ekena vacaneneva, honti āpattiyo bahū.
839.
Bahūni gaṇhatāṇatto, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
840.
Ekāyassa ca vācāya, honti āpattiyo bahū.
841.
Hoti vācāya vācāya, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.
842.
Aññaṃ pana parikkhāraṃ, chindāpentassa dukkaṭaṃ.
843.
Acchindatopi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
844.
Tattha vematikassāpi, acchindantassa dukkaṭaṃ.
845.
Gaṇhatopi anāpatti, tathā ummattakādino.
846.
Aññatra vedanāyettha, hoti sā dukkhavedanā.
Cīvaracchindanakathā.
847.
Cīvaraṃ tantavāyehi, vāyāpeti na vaṭṭati.
848.
Tantavāyopi viññatto, tathā aññātakādiko.
849.
Cīvaraṃ vāyāpentassa, nissaggiyamudīritaṃ.
850.
Vīte nissaggiyaṃ vuttaṃ, phalake phalakepi ca.
851.
Tatheva tantavāyena, kappiyena akappiyaṃ.
852.
Kappiyākappiyeheva, vīte suttehi dukkaṭaṃ.
853.
Kappiyākappiyaṃ suttaṃ, missetvā tassa dukkaṭaṃ.
854.
Dassetvāva paricchedaṃ, akappiyavite pana.
855.
Itarena vite vatthe, ubhayattheva dukkaṭaṃ.
856.
Phalake phalake tassa, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
857.
Āpattibhedo viññeyyo, viññunā vinayaññunā.
858.
Cīvaraṃ vāyāpentassa, anāpatti pakāsitā.
859.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Suttaviññattikathā.
860.
Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjati na vaṭṭati.
861.
Bhikkhu nissaggiyāpattiṃ, āpajjati na saṃsayo.
862.
Dhanenaññassa catthāya, anāpattiṃ viniddise.
863.
Tathā ummattakādīnaṃ, sesaṃ vuttamanantare.
Pesakārakathā.
864.
Pavāraṇāya pubbeva, taṃ hotaccekacīvaraṃ.
865.
Vassacchedo na kātabbo, saṅghikaṃ taṃ karoti ce.
866.
Vissajjeti vikappeti, vinassati ca ḍayhati.
867.
Parihārekamāsova, dasāhaparamo mato.
868.
Parihāro munindena, dasāhaparamā pana.
869.
Paṭhamenākriyācittaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Accekacīvarakathā.
870.
Ṭhapetvā cīvaraṃ gāme, paccaye sati tādise.
871.
Uttariṃ vasato doso, vinā saṅghassa sammutiṃ.
872.
Pacchimena pamāṇena, yutte sāsaṅkasammate.
873.
Caturaṅgasamāyoge, labhatīti pakāsito.
874.
Tasmiṃ gāme ṭhapetuṃ taṃ, māsamekaṃ tu vaṭṭati.
875.
Ayamassa adhippāyo, paṭicchanno pakāsito.
876.
Uṭṭhāpetuṃ vidūrattā, asakkontassa bhikkhuno.
877.
Cīvarassa pavattiṃ so, ñatvā gacchati vaṭṭati.
878.
Khippaṃ paccuddhare ṭhāne, atireke hi tiṭṭhati.
879.
Acchindane ca vissāse, bhikkhusammutiyāpi vā.
880.
Dutiyena, munindena, tena sāsaṅkasammate.
Sāsaṅkakathā.
881.
Attano pariṇāmeyya, tassa nissaggiyaṃ siyā.
882.
Suddhikaṃ suddhacittena, pācittiyamudīritaṃ.
883.
Pariṇāmeyya ce saddhiṃ, dve pācittiyo siyuṃ.
884.
Saṅghasseva padātabbo, adentassa parājayo.
885.
Aññassa poṇamaññassa, pariṇāmeyya dukkaṭaṃ.
886.
Sunakhassa panaññassa, pariṇāmeyya dukkaṭaṃ.
887.
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Pariṇatakathā.
Pattavaggo tatiyo.
888.
Sīlantamāpattivipattigāhaṃ;
Taranti paññattimahāsamuddaṃ;
Vinicchayaṃ ye panimaṃ taranti.
Iti vinayavinicchaye nissaggiyakathā niṭṭhitā.
Pācittiyakathā
889.
Davā ravā bhaṇantassa, na dosummattakādino.
890.
Samuṭṭhānādayo sabbe, adinnādānatulyakā.
Sampajānamusāvādakathā.
891.
Bhūtena vā abhūtena, yena kenaci vatthunā.
892.
Pārājikamanāpannaṃ, bhikkhumāpannameva vā.
893.
Tattha pācittiyāpatti, sambuddhena pakāsitā.
894.
Sabbatthānupasampannaṃ, akkosantassa dukkaṭaṃ.
895.
Vadato pana sabbattha, dubbhāsitamudīritaṃ.
896.
Anāpatti purakkhatvā, atthadhammānusāsaniṃ.
897.
Anantarasamā vuttā, dukkhā hotettha vedanā.
Omasavādakathā.
898.
Attano piyakāmassa, parabhedatthinopi vā.
899.
Vacanassupasaṃhāre, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
900.
Ṭhitā anupasampanna-ṭṭhāne idha ca bhikkhunī.
901.
Pāpānaṃ garahatthāya, vadantassa ca bhikkhuno.
902.
Samuṭṭhānādayo sabbe, adinnādānasādisā.
Pesuññakathā.
903.
Dhammaṃ saha bhaṇantassa, tassa pācittiyaṃ siyā.
904.
Anāruḷhesu saṅgītiṃ, āpattijanakāti hi.
905.
Bhikkhussānupasampanna-saññino vimatissa vā.
906.
Bhaṇantaṃ paguṇaṃ ganthaṃ, opāteti ca yo pana.
907.
Uddesaṃ tu anāpatti, bhaṇane tena ekato.
908.
Samuṭṭhānamidaṃ vuttaṃ, padasodhammasaññitaṃ.
Padasodhammakathā.
909.
Yebhuyyena paricchanne, channe senāsanepi vā.
910.
Ṭhapetvā bhikkhuṃ aññena, tassa pācittiyaṃ siyā.
911.
Āpatyantamaso tena, tiracchānagatenapi.
912.
Itarasmiṃ nipanne vā, sace bhikkhu nipajjati.
913.
Āpattānupasampanna-gaṇanāyapi vā siyā.
914.
Āpattatthaṅgate sūriye, catutthadivase siyā.
915.
Parikkhittampi taṃ sabbaṃ, parikkhittanti vuccati.
916.
Sahaseyyāya āpatti, hotīti paridīpito.
917.
Satta pācittiyānettha, daṭṭhabbāni subuddhinā.
918.
Sabbacūḷaparicchanna-channādīhipi pañcadhā.
919.
Aruṇassa pureyeva, tatiyāya ca rattiyā.
920.
Tathā sabbaparicchanna-sabbacchannādikepi ca.
921.
Sesā eḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
Sahaseyyakathā.
922.
Sahaseyyaṃ pakappeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
923.
Rattiyaṃ yo nipajjeyya, deviyā paṇḍakena vā.
924.
Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
925.
Seso anantare vutta-sadisova vinicchayo.
Dutiyasahaseyyakathā.
926.
Vinā dhammaṃ bhaṇantassa, hoti pācitti itthiyā.
927.
Padasodhammaṃ niddiṭṭhaṃ, dhammamaṭṭhakathampi vā.
928.
Desentassa siyāpatti, padādigaṇanāya ca.
929.
Yakkhenapi ca petena, tiracchānagatenapi.
930.
Channaṃ upari vācānaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.
931.
Uttari chahi vācāhi, vadato hoti dukkaṭaṃ.
932.
Dukkaṭaṃ yakkhipetīnaṃ, tiracchānagatitthiyā.
933.
Desentassa nisīditvā, mātugāmassa vā tathā.
934.
Chahi pañcahi vācāhi, anāpatti pakāsitā.
935.
Ayameva visesoti, kriyākriyamidaṃ pana.
Dhammadesanākathā.
936.
Ṭhapetvā bhikkhuniṃ bhikkhuṃ, bhūte pācittiyaṃ siyā.
937.
Pariyāyavacane cassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
938.
Sabbassapi ca sīlādiṃ, vadato ādikammino.
939.
Bhūtārocanakaṃ nāma, samuṭṭhānamidaṃ mataṃ.
940.
Kusalābyākateheva, dvicittañca dvivedanaṃ.
Bhūtārocanakathā.
941.
Āpattānupasampanne, ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.
942.
Ghaṭetvā vatthunāpattiṃ, vadantasseva vajjatā.
943.
Tasmā suddhassa duṭṭhullaṃ, vadaṃ pācittiyaṃ phuse.
944.
Āpattiyopi vā sesā, ārocentassa dukkaṭaṃ.
945.
Ajjhācāramaduṭṭhullaṃ, ārocetuṃ na vaṭṭati.
946.
Anāpattīti ñātabbaṃ, bhikkhusammutiyā tathā.
947.
Adinnādānatulyāva, vedanā dukkhavedanā.
Duṭṭhullārocanakathā.
948.
Bhedāpeyya ca bhindeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
949.
Pahārasmiṃ pahārasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.
950.
Punappunāṇāpentassa, vācato vācato siyā.
951.
Iccevaṃ tu vadantassa, koci doso na vijjati.
952.
Imasmiṃ khaṇa okāse’’, vattumevaṃ na vaṭṭati.
953.
Mūlaṃ khaṇa ca tālaṃ vā’’, evaṃ vadati vaṭṭati.
954.
Khaṇā’’ti niyametvāna, vattuṃ pana na vaṭṭati.
955.
Bhikkhunā apanetabbo, bahalaṃ na ca vaṭṭati.
956.
Taṭaṃ vaṭṭhaṃ vikopetuṃ, cātumāsampi vaṭṭati.
957.
Cātumāsamatikkante, toye devo hi vassati.
958.
Rajaṃ patati ce pubbaṃ, pacchā devobhivassati.
959.
Cātumāsakato uddhaṃ, vikopetuṃ na vaṭṭati.
960.
Taṃ vaṭṭati vikopetuṃ, toye devo hi vassati.
961.
Cātumāsaccaye tampi, vikopetuṃ na vaṭṭati.
962.
Yathāsukhaṃ vikopeyya, cātumāsaccayepi ca.
963.
Rukkhe upacikādīnaṃ, mattikāyapi so nayo.
964.
Ayameva nayo vutto, asambaddhesu bhūmiyā.
965.
Acchinnā bhūmisambandhā, sā jātapathavī siyā.
966.
Cātumāsakato uddhaṃ, ovaṭṭhaṃ na vikopaye.
967.
Gaṇhissāmī’’ti saññāya, gahetuṃ pana vaṭṭati.
968.
Anāpatti siyāpatti, mattikaṃ yadi gaṇhati.
969.
Anovaṭṭho ca bhikkhūnaṃ, sabbadā hoti kappiyo.
970.
Cātumāsaccaye sabbo, tinto hoti akappiyo.
971.
Atintaṃ tattha yaṃ yaṃ tu, taṃ taṃ hoti hi kappiyaṃ.
972.
Pathavī ceva sā jātā, na vaṭṭati tato paraṃ.
973.
Cātumāsaccaye ‘‘jātā, pathavī’’ti pavuccati.
974.
Chupitvā allahatthena, sace gaṇhāti vaṭṭati.
975.
Ṭhāne tiṭṭhati so tasmā, vikopeyya yathāsukhaṃ.
976.
Pathaviṃ tu vikopetvā, gahetuṃ na ca vaṭṭati.
977.
Ayameva nayo doso, ujumuddharato na ca.
978.
Na doso suddhacittassa, sace pathavi bhijjati.
979.
Ayameva nayo vutto, bhūmiyaṃ suddhacetaso.
980.
Ākoṭetuṃ pavesetuṃ, bhikkhuno na ca vaṭṭati.
981.
Bhikkhussa pana passāva-mevaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
982.
Samajjato samaṃ kātuṃ, ghaṃsituṃ na ca vaṭṭati.
983.
Bhindantena ca pādehi, tathā caṅkamitumpi vā.
984.
Aghaṃsanto gahetvā ce, hatthaṃ dhovati vaṭṭati.
985.
Āpattantamaso pattaṃ, dahantassāpi bhikkhuno.
986.
Tattakāneva bhikkhussa, honti pācittiyānipi.
987.
Kapāle pattapacane, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati.
988.
Dahanto tāni gantvā so, bhūmiṃ dahati ce pana.
989.
Ṭhapetuṃ iṭṭhakādīnaṃ, matthakesveva vaṭṭati.
990.
Khāṇuke sukkharukkhe vā, aggiṃ dātuṃ na vaṭṭati.
991.
Ḍayhamāne tu hatthasmiṃ, sace pāteti bhūmiyaṃ.
992.
Aggiṃ vaṭṭati kātunti, mahāpaccariyaṃ rutaṃ.
993.
Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ.
994.
Vadantassa, sacittañca, tisamuṭṭhānameva ca.
Pathavīkhaṇanakathā.
Musāvādavaggo paṭhamo.
995.
Pātabyatānimittaṃ tu, pācittiyamudīritaṃ.
996.
Tilabījādiko tattha, sapaṇṇopi apaṇṇako.
997.
Vikopentassa taṃ sabbaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.
998.
Hoti tassa ca sabbampi, ṭhānañhi sakalaṃ jalaṃ.
999.
Na ca vaṭṭati bhikkhussa, ṭhānasaṅkamanañhi taṃ.
1000.
Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, sabbaaṭṭhakathāsupi.
1001.
Vikopentassa vā tattha, hoti pācitti bhikkhuno.
1002.
Gacchanti hi yato tāni, bījagāmena saṅgahaṃ.
1003.
Uddhaṃ vaḍḍhanako tassa, bhūtagāmena saṅgaho.
1004.
Tasmā tassa kato hoti, bījagāmena saṅgaho.
1005.
Aphalitāya yo khāṇu, bhūtagāmena so mato.
1006.
Naḷaveḷutiṇādīna-mayameva vinicchayo.
1007.
Tadā saṅgahito hoti, bījagāmena nāmaso.
1008.
Chinditvā ṭhapitānaṃ tu, viññeyyo vinayaññunā.
1009.
Niggate mūlapaṇṇasmiṃ, bhūtagāmena saṅgaho.
1010.
Niggatepi kato tesaṃ, bījagāmena saṅgaho.
1011.
Pattavaṭṭi yadā nīlā, niggacchati tadā na ca.
1012.
Niggacchati tadā sopi, bījagāmoti vuccati.
1013.
Aniggatepi mūlasmiṃ, bhūtagāmoti vuccati.
1014.
Niggatesupi paṇṇesu, bījagāmena saṅgaho.
Cattāro bhāṇavārā niṭṭhitā.
1015.
Vandākā vāpi aññaṃ vā, rukkhe jāyati yaṃ pana.
1016.
Amūlavalliādīna-mayameva vinicchayo.
1017.
Yāva dve tīṇi pattāni, na sañjāyanti tāva so.
1018.
Ghaṃsitvā pana taṃ tasmā, apanetuṃ na vaṭṭati.
1019.
Abbohārova so anto, pūvādīsupi kaṇṇakaṃ.
1020.
Honti dukkaṭavatthūni, apattānīti niddise.
1021.
Sace taṃ makuḷaṃ hoti, hoti dukkaṭavatthukaṃ.
1022.
Niyyāsampi panallasmiṃ, gahetuṃ na ca vaṭṭati.
1023.
Likhato tatthajātesu, pācittiyamudīraye.
1024.
Pātentassa ca cāletvā, pācittiyamudīritaṃ.
1025.
Sayaṃ khāditukāmo ce, dātumevaṃ na vaṭṭati.
1026.
Pupphāni ocinantesu, ayameva vinicchayo.
1027.
Kappiyaṃ tamakāretvā, vikopentassa dukkaṭaṃ.
1028.
Dukkaṭaṃ bījagāmesu, niddiṭṭhattā mahesinā.
1029.
Uppāṭehī’’ti vattumpi, vaṭṭatevāniyāmato.
1030.
Gahetvā pana nāmampi, vaṭṭatevāniyāmato.
1031.
Chinda bhindā’’ti vā vattuṃ, niyametvā na vaṭṭati.
1032.
Sabbameva kataṃ hoti, ekasmiṃ kappiye kate.
1033.
Kappiyaṃ karonto pana, dāruṃ vijjhati vaṭṭati.
1034.
Bhājanena samānattā, taṃ vijjhati na vaṭṭati.
1035.
Ekasitthepi bhattassa, sace vijjhati vaṭṭati.
1036.
Ekābaddhe kapitthepi, kaṭāhe kappiyaṃ kare.
1037.
Bhindāpetvā kapitthaṃ taṃ, kāretabbaṃ tu kappiyaṃ.
1038.
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1039.
Ummattakādikānañca, anāpatti pakāsitā.
1040.
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Bhūtagāmakathā.
1041.
Tathā puna karontassa, hoti pācittiyadvayaṃ.
1042.
Kamme aropite cevaṃ, vadantassa ca dukkaṭaṃ.
1043.
Bhavissatī’’ti saññissa, gilānassa na dosatā.
1044.
Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, vedanā dukkhavedanā.
Aññavādakathā.
1045.
Vadanto upasampanne, ujjhāpeti ca khīyati.
1046.
Tikapācittiyaṃ dhamme, adhamme tikadukkaṭaṃ.
1047.
Asammatassa bhikkhussa, bhāsato yassa kassaci.
1048.
Vadato dukkaṭaṃ hoti, yassa kassaci santike.
1049.
Anāpatti kriyāsesa-manantarasamaṃ mataṃ.
Ujjhāpanakathā.
1050.
Atthāya santharāpetvā, santharitvāpi vā pana.
1051.
Pakkamanto sace tassa, hoti pācitti bhikkhuno.
1052.
Ajjhokāse tathā cāpi, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
1053.
Ṭhapetuṃ tattha mañcādiṃ, aṭṭha māse na vaṭṭati.
1054.
Mañcādiṃ pana saṅghassa, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
1055.
Yattha katthaci vā ṭhāne, yena kenaci bhikkhunā.
1056.
Tāva santhārakasseva, bhāro tanti pavuccati.
1057.
Santharāpitabhikkhussa, palibodhoti dīpito.
1058.
Yāva āṇāpako tattha, āgantvā na nisīdati.
1059.
Anāpucchā niyyātetvā, saṅghikaṃ sayanāsanaṃ.
1060.
Dukkaṭaṃ, dutiye vāre, pācittiyamudīritaṃ.
1061.
Asukasmiṃ divāṭṭhāne, paññāpehīti mañcakaṃ.
1062.
Pāduddhārena so bhikkhu, kāretabboti dīpito.
1063.
Tathā puggalike tena, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
1064.
Bhūmattharaṇakaṃ vāpi, uttarattharaṇampi vā.
1065.
Abbhokāse ṭhapetvā taṃ, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
1066.
Laggetvā pana rukkhasmiṃ, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ.
1067.
Tathā katvāpi taṃ sabbaṃ, gantuṃ pana ca vaṭṭati.
1068.
Attano santake ruddhe, āpadāsupi bhikkhuno.
1069.
Kriyākriyamidaṃ vutta-mayameva visesatā.
Paṭhamasenāsanakathā.
1070.
Taṭṭikā cammakhaṇḍo ca, paccattharanisīdanaṃ.
1071.
Sabbacchannaparicchanne, vihāre bhikkhu yo pana.
1072.
Anuddharitvānāpucchā, atikkamati taṃ sace.
1073.
Paṭhame dukkaṭaṃ pāde, pācitti dutiye siyā.
1074.
Gacchato santharitvanto-gabbhe pācitti vaṇṇitā.
1075.
Gacchato santharitvā vā, seyyāmattaṃ vināsato.
1076.
Tathā puggalike tassa, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
1077.
Palibuddhepi vāññena, attano santakepi vā.
1078.
Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
Dutiyasenāsanakathā.
1079.
Kappeyya saṅghikāvāse, seyyaṃ pācittiyassa ce.
1080.
Yāva taṃ mañcapīṭhaṃ vā, nikkhamantassa vā pana.
1081.
Etthantare idaṃ ṭhānaṃ, upacāroti vuccati.
1082.
Dasasvaññataraṃ seyyaṃ, santharantassa dukkaṭaṃ.
1083.
Tathā dvepi karontassa, hoti pācittiyadvayaṃ.
1084.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, puggale tikadukkaṭaṃ.
1085.
Vihārassūpacāre vā, ajjhokāsepi vā pana.
1086.
Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, nivāso ca nivārito.
1087.
Āpadāsupi bhikkhussa, tathā ummattakādino.
1088.
Sadisāti ca viññeyyā, hotīdaṃ dukkhavedanaṃ.
Anupakhajjakathā.
1089.
Nikkaḍḍhāpeyya vā kuddho, tassa pācittiyaṃ siyā.
1090.
Nikkaḍḍheti sace tassa, ekā pācitti dīpitā.
1091.
Dvārānaṃ gaṇanāyassa, honti pācittiyo pana.
1092.
Āṇattiyā khaṇeyeva, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.
1093.
Atikkāmeti ekāva, bahukāni bahūni ce.
1094.
Kāyenapi ca vācāya, tathā nikkaḍḍhanepi ca.
1095.
Nikkaḍḍhantassa sabbesaṃ, parikkhārampi dukkaṭaṃ.
1096.
Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, dukkaṭaṃ paridīpaye.
1097.
Nikkaḍḍhantassa ummattaṃ, sayaṃ ummattakassa ca.
1098.
Parikkhārañca vā tesaṃ, anāpatti pakāsitā.
1099.
Idaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, vedanā dukkhavedanā.
Nikkaḍḍhanakathā.
1100.
Āhaccapādake mañce, pīṭhe vā pana bhikkhuno.
1101.
Payogagaṇanāyeva, tassa pācittiyo siyuṃ.
1102.
Heṭṭhā aparibhoge vā, sīsaghaṭṭāya vā pana.
1103.
Vissāsikavihāre vā, na dosummattakādino.
1104.
Idameḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.
Vehāsakuṭikathā.
1105.
Bhikkhunā limpitabbaṃ vā, lepāpetabbameva vā.
1106.
Chadanassa dvattipariyāyaṃ, ṭhitena harite pana.
1107.
Tassa pācittiyaṃ hoti, dukkaṭaṃ tattha tiṭṭhato.
1108.
Yasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ bhikkhuṃ, olokento na passati.
1109.
Vihārassa patantassa, patanokāsato hi taṃ.
1110.
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1111.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Dvattipariyāyakathā.
1112.
Yadi siñceyya pācitti, siñcāpeyya parehi vā.
1113.
Ekasmimpi ghaṭe ekā, pācitti paridīpitā.
1114.
Sammukhampi karontassa, mātikaṃ sandamānakaṃ.
1115.
Bandhato tattha tatthassa, payogagaṇanā siyā.
1116.
Udake pakkhipantassa, ekā pācitti ekato.
1117.
Khayaṃ vā āvilattaṃ vā, jalaṃ gacchati tādise.
1118.
Ekāyāṇattiyā ekā, divasampi ca siñcato.
1119.
Sabbattha vimatissāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1120.
Ajānato anāpatti, tathā ummattakādino.
1121.
Vinā vadhakacittena, tiṇādīnaṃ nisecanaṃ.
1122.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
1123.
Idamevettha niddiṭṭhaṃ, tassa cassa visesanaṃ.
Sappāṇakakathā.
Senāsanavaggo dutiyo.
1124.
Idha ñatticatutthena, anuññātā mahesinā.
1125.
Ekaṃ sambahulā vāpi, bhikkhunisaṅghameva vā.
1126.
Ovādapariyosāne, tassa pācittiyaṃ siyā.
1127.
Ekatoupasampannaṃ, garudhammehi vā tathā.
1128.
Tathā, liṅgavipallāse, pācitteva pakāsitā.
1129.
Ovādaṃ aniyādetvā, dhammenaññena bhāsato.
1130.
‘‘Vaggamhā’’ti ca vuttepi, garudhammehi dukkaṭaṃ.
1131.
Ṭhapetvā dukkaṭaṃ bālaṃ, gilānaṃ gamikaṃ siyā.
1132.
Vagge bhikkhunisaṅghasmiṃ, tikapācittiyaṃ siyā.
1133.
Nava pācittiyo vuttā, samaggepi ca tattakā.
1134.
Dukkaṭaṃ dhammakammepi, sattarasavidhaṃ siyā.
1135.
Sikkhamānāya vā neva, doso ummattakādino.
1136.
Suttantato ca cattāro, bhāṇavārā pakāsitā.
1137.
Maṅgalāmaṅgalatthāya, tissoyevānumodanā.
1138.
Kammaṭṭhānaṃ tathā ekaṃ, uttamatthassa pāpakaṃ.
1139.
Muñcitvā nissayaṃ kāmaṃ, vasituṃ labhatissaro.
1140.
Catūsvapi nikāyesu, eko vā potthakopi ca.
1141.
Sabbantimaparicchedo, dasavasso sace pana.
1142.
Parisaṃ labhate kāmaṃ, upaṭṭhāpetumissaro.
1143.
Soyaṃ bahussuto nāma, bhikkhunovādako siyā.
1144.
Padasodhammatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Ovādakathā.
1145.
Hotyatthaṅgate sūriye, ovadantassa bhikkhuniṃ.
1146.
Ekatoupasampannaṃ, ovadantassa dukkaṭaṃ.
1147.
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1148.
Anantarasamā sesā, samuṭṭhānādayo nayā.
Atthaṅgatasūriyakathā.
1149.
Garudhammehi aññatra, kālā pācittiyaṃ siyā.
1150.
Atthaṅgate ca sūriye, sace vadati tīṇipi.
1151.
Ekaṃ pācittiyaṃ hoti, bhikkhuno rattihetukaṃ.
1152.
Garudhammanidānassa, sammatattā abhāvato.
1153.
Sammatattā anāpatti, ekā pācitti rattiyaṃ.
1154.
Ekatoupasampannaṃ, ovadantassa dukkaṭaṃ.
1155.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Bhikkhunupassayakathā.
1156.
Vadato sammate bhikkhu, tassa pācittiyaṃ siyā.
1157.
Saṅghenāsammataṃ bhikkhuṃ, vadantassa ca dukkaṭaṃ.
1158.
Na doso āmisatthāya, ovadantassa bhāsato.
1159.
Idañhi tisamuṭṭhānaṃ, vedanā dukkhavedanā.
Āmisakathā.
1160.
Aññātikāya pācitti, ṭhapetvā pārivattakaṃ.
1161.
Avaseso mato saddhiṃ, samuṭṭhānādinā pana.
1162.
Tattha nissaggiyaṃ suddha-pācitti idha sūcitā.
Cīvaradānakathā.
1163.
Aññātikāya pācitti, hoti bhikkhuniyā pana.
1164.
Cīvaranti adhippeto, idamettha mahesinā.
1165.
Sūcinīharaṇe tassa, pācittiyamudīritaṃ.
1166.
Ekaṃ pācittiyaṃ vuttaṃ, payogassa vasā bahū.
1167.
Niṭṭhāpeti sace sabbaṃ, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
1168.
Āṇatto bhikkhunā sabbaṃ, niṭṭhāpeti sace pana.
1169.
Honti pācittiyāpatti, anekārāpathe pathe.
1170.
Kā hi nāma kathā atthi? Tikapācittiyaṃ siyā.
1171.
Ekatoupasampanna-cīvare dukkaṭaṃ siyā.
1172.
Anāpatti viniddiṭṭhā, sikkhamānādikāyapi.
1173.
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Cīvarasibbanakathā.
1174.
Paṭipajjeyya maggaṃ ce, aññatra samayā idha.
1175.
Agāmake araññe vā, hoti āpatti bhikkhuno.
1176.
Saṃvidhānanimittaṃ tu, dukkaṭaṃ tassa dīpitaṃ.
1177.
Saṃvidhānanimittaṃ tu, na vadantassa dukkaṭaṃ.
1178.
Anantarassa gāmassa, upacārokkame siyā.
1179.
Dutiye padavārasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.
1180.
Dvāramaggavisaṅkete, sati cāpatti vuccati.
1181.
Bhikkhusseva vidhānasmiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1182.
Āpadāsu anāpatti, tathā ummattakādino.
1183.
Kāyacittā samuṭṭhāti, kāyavācādikattayā.
Saṃvidhānakathā.
1184.
Abhirūheyya pācitti, saddhiṃ bhikkhuniyā sace.
1185.
Agāmatīrapassena, gamane addhayojane.
1186.
Addhayojanasaṅkhāya, honti pācittiyo pana.
1187.
Nadiyaṃyeva āpatti, na samudde vicāritā.
1188.
Sace haranti taṃyuttā, anāpatti pakāsitā.
1189.
Āpadāsu viseso hi, anantarasamo mato.
Nāvābhiruhanakathā.
1190.
Hitvā gihisamārambhaṃ, hoti pācitti bhikkhuno.
1191.
Ajjhohāresu sabbesu, tassa pācittiyo siyuṃ.
1192.
Vinā bhikkhuniyā doso, bhuñjato paripācitaṃ.
1193.
Ubhosu vimatissāpi, hoti sabbattha dukkaṭaṃ.
1194.
Ajjhohāravaseneva, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
1195.
Bhuñjantassa anāpatti, yāgukhajjaphalādikaṃ.
1196.
Idaṃ paṇṇattivajjaṃ tu, ticittañca tivedanaṃ.
Paripācitakathā.
1197.
Idaṃ sikkhāpadaṃ sabbaṃ, samuṭṭhānanayādinā.
Rahonisajjakathā.
Bhikkhunivaggo tatiyo.
1198.
Bhuñjitabbo tato uddhaṃ, pācitti paribhuñjato.
1199.
Bhuñjitabbaṃ sakiṃ tattha, tato uddhaṃ na vaṭṭati.
1200.
Ajjhohāresu sabbesu, tassa pācittiyo matā.
1201.
Nānekaṭṭhānabhedesu, ekabhāgova vaṭṭati.
1202.
Bhuñjato pana sabbattha, na doso paṭipāṭiyā.
1203.
Ādito pana paṭṭhāya, na ca kappati bhikkhuno.
1204.
Odissapi ca paññatte, paritte bhuñjato sakiṃ.
1205.
Sesameḷakalomena, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ.
Āvasathakathā.
1206.
Gaṇoti pana niddiṭṭhā, cattāro vā tatuttariṃ.
1207.
Bhojanaṃ pana pañcannaṃ, hoti aññataraṃ idha.
1208.
Nimanteti sace bhikkhū, cattāro bahukepi vā.
1209.
Iti vevacaneheva, atha bhāsantarena vā.
1210.
Ekato nānato vā ce, gantvā gaṇhanti ekato.
1211.
Ekato gahaṇaṃ ettha, gaṇabhojanakāraṇaṃ.
1212.
Kāraṇanti na taṃ viññū, bhaṇanti gaṇabhojane.
1213.
Ekato nānato vāpi, viññāpetvā manussake.
1214.
Evampi pana hotīti, vaṇṇitaṃ gaṇabhojanaṃ.
1215.
Dukkaṭaṃ hoti pācitti, ajjhohāresu dīpitā.
1216.
Gahetvā ekato dvinnaṃ, tiṇṇaṃ vā bhuñjataṃ tathā.
1217.
Catutthe ekato katvāpi, gaṇabhedo pakāsito.
1218.
Gaṇabhedo panāpatti, veditabbā vibhāvinā.
1219.
Nattheva ca visaṅketaṃ, yāguādīsu taṃ siyā.
1220.
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1221.
Anāpattīti ñātabbā, niccabhattādikesupi.
1222.
Idaṃ eḷakalomena, sadisanti pakāsitaṃ.
Gaṇabhojanakathā.
1223.
Nimantito pañcahi bhojanehi;
Hitvā sace pubbanimantanāya;
Vikappanaṃ pañcasu yassa kassa.
1224.
Bhuñjato ekasitthampi, tassa pācittiyaṃ siyā.
1225.
Taṃ ṭhapetvā sace aññaṃ, bhojanaṃ paribhuñjati.
1226.
Etaṃ paramparaṃ nāma, bhojanaṃ paridīpitaṃ.
1227.
Yena ajjhotthaṭaṃ bhattaṃ, sabbamekarasaṃ siyā.
1228.
Anāpattīti niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
1229.
Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
1230.
Nimantitassa vā nicca-bhatte doso na vijjati.
1231.
Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, bhojanañcāvikappanaṃ.
Paramparabhojanakathā.
1232.
Pātheyyatthāya manthā vā, ye hi tattha ca bhikkhunā.
1233.
Tato ce uttariṃ tassa, hoti pācitti gaṇhato.
1234.
Gahitā pana pūvā’’ti, bhikkhuṃ disvā vade budho.
1235.
Gaṇhatopi ca taṃ sutvā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1236.
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1237.
Dve saṅghassa padātabbā, dve ce eko, na ekato.
1238.
Santakaṃ ñātakādīnaṃ, dentānampi tadūnakaṃ.
1239.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Kāṇamātukathā.
1240.
Pācittinatirittaṃ ce, puna bhuñjati bhojanaṃ.
1241.
Kāyavācāpaṭikkhepo, pañcaṅgehi pavāraṇā.
1242.
Nippapañcena niddiṭṭhaṃ, bhojanaṃ pañcadhā mataṃ.
1243.
Bhajjitānaṃ tu dhaññānaṃ, cuṇṇaṃ ‘‘sattū’’ti vuccati.
1244.
Maṃsampi kappiyamaṃsaṃ, ayamettha vinicchayo.
1245.
Kudrūsakoti sattete, dhaññā dhaññena desitā.
1246.
Nīvāro sāliyaṃ vutto, varake varakacorako.
1247.
Aṅgasampattiyā yuttā, sañjaneti pavāraṇaṃ.
1248.
Yāgusā idha sabbāpi, odanoti pavuccati.
1249.
Sace odhiṃ na dasseti, na janeti pavāraṇaṃ.
1250.
Odhiṃ dasseti so pubbe, tanubhāvo na rakkhati.
1251.
Phalapaṇṇakaḷīrāni, pakkhipitvāna tattha ca.
1252.
Odhiṃ pana ca dasseti, sañjaneti pavāraṇaṃ.
1253.
‘‘Yāguṃ gaṇhatha, yāgu’’nti, vatvā denti sace pana.
1254.
Taṃ pacitvā sace denti, yāgusaṅgahitā pana.
1255.
Sace sāsapamattampi, paññāyati pavāraṇaṃ.
1256.
Na cākappiyamaṃsaṃ vā, sañjaneti pavāraṇaṃ.
1257.
Veḷutaṇḍulakādīnaṃ, na pavāreti odano.
1258.
Suddhā na pana pūvā vā, pavārenti kadācipi.
1259.
Koṭṭetvā denti taṃ cuṇṇaṃ, sattusaṅgahitaṃ mataṃ.
1260.
Tesaṃ pana ca yaṃ cuṇṇaṃ, taṃ janeti pavāraṇaṃ.
1261.
Sattunaṃ modako vāpi, sañjaneti pavāraṇaṃ.
1262.
Kuṇḍakaṃ pana vīhīnaṃ, na janeti pavāraṇaṃ.
1263.
Khajjakaṃ pana suddhaṃ vā, na janeti pavāraṇaṃ.
1264.
Yaṃ kiñci bhajjitaṃ piṭṭhaṃ, na pavāreti suddhakaṃ.
1265.
Macchamaṃsesu vattabbaṃ, pākaṭattā na vijjati.
1266.
Na so tena pavāreti, avatthuttāti dīpitaṃ.
1267.
Nisedheti pavāreti, vatthukattāti vaṇṇitaṃ.
1268.
Pavāreti nisedheti, kiñci kappiyabhojanaṃ.
1269.
Nisedhaṃ na pavāreti, tathā aññaṃ akappiyaṃ.
1270.
Patte hatthe mukhe vāpi, bhojanaṃ pana vijjati.
1271.
Pavāreti sace natthi, na pavāreti katthaci.
1272.
Antarā ca nisedhento, na pavāreti bhojanaṃ.
1273.
Bhattaṃ tu aññassa ca dātukāmo;
Patte ca bhattaṃ puna dātukāmo;
Paṭikkhipanto na pavārito so.
1274.
Kathayanti mahāpaññā, kāraṇākāraṇaññuno.
1275.
Ubhinnaṃ aḍḍhateyyaṃ ce, vinā hatthaṃ pasāritaṃ.
1276.
Tādisaṃ bhuñjamānova, nisedheti pavārito.
1277.
Āharitvā sace bhikkhu, ‘‘bhattaṃ gaṇhā’’ti bhāsati.
1278.
Abhihārassa cābhāvā, natthi tassa pavāraṇā.
1279.
Gaṇhāhī’’ti ca vuttepi, ayameva vinicchayo.
1280.
Pidahanto sakaṃ pattaṃ, hatthehi na pavārito.
1281.
Kāyena vāpi vācāya, hoti kassa pavāraṇā.
1282.
‘‘Ākirākira koṭṭetvā, koṭṭetvā pūrayā’’ti ca.
1283.
Iccevāha mahāthero, mahāpadumanāmako.
1284.
Taṃ sutvā ca nisedhento, neva hoti pavārito.
1285.
‘‘Idaṃ gaṇhā’’ti vā vutte, paṭikkhepe pavāraṇā.
1286.
Vadeyyatthi ca maṃsaṃ ce, paṭikkhepe pavāraṇā.
1287.
Gahaṇatthaṃ ṭhapentassa, neva tassa pavāraṇā.
1288.
‘‘Kaḷīrasūpakaṃ gaṇha, panasabyañjana’’nti vā.
1289.
Apavāraṇahetūnaṃ, nāmena pana vuttato.
1290.
‘‘Idaṃ gaṇhā’’ti vā vutte, hotiyeva pavāraṇā.
1291.
Sabbesu macchamaṃsehi, missakesu ayaṃ nayo.
1292.
‘‘Yāguṃ gaṇhā’’ti vuttasmiṃ, na pavāreti vārayaṃ.
1293.
Yena vāpucchito tassa, atthitāyāti kāraṇaṃ.
1294.
Samā bahutarā vā sā, na pavāreti so kira.
1295.
Idaṃ sabbattha niddiṭṭhaṃ, kāraṇaṃ pana duddasaṃ.
1296.
Gaṇhathāti visuṃ katvā, deti natthi pavāraṇā.
1297.
Bhuñjitabbaṃ ṭhiteneva, ṭhatvā yadi pavārito.
1298.
Atirittaṃ tu kāretvā, bhuñjitabbaṃ tato puna.
1299.
Āsanaṃ avicāletvā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.
1300.
Ito saṃsarituṃ etto, īsakampi na labbhati.
1301.
Evaṃ sabbattha ñātabbaṃ, viññunā vinayaññunā.
1302.
Vāretukkuṭiko hutvā, bhuñjitabbaṃ tatheva ca.
1303.
Atirittaṃ karontena, onametvāna bhājanaṃ.
1304.
Pacchiyaṃ yadi vā kuṇḍe, kātuṃ vaṭṭati bhājane.
1305.
Aññesametaṃ pana vaṭṭateva;
Yenātirittaṃ tu kataṃ ṭhapetvā;
Tameva cekaṃ paribhuñjitabbaṃ.
1306.
Byañjanaṃ vāpi yaṃ kiñci, patte tassākiranti ce.
1307.
Yena taṃ akataṃ yaṃ vā, kātabbaṃ tena taṃ visuṃ.
1308.
Na gilānātirittañca, taṃ hotinatirittakaṃ.
1309.
Upakaṭṭhūpanītampi, kātuṃ labhati kappiyaṃ.
1310.
Anāmisaṃ tamevassa, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
1311.
Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1312.
Gilānassātirittaṃ vā, tathā ummattakādino.
1313.
Kappiyākaraṇañceva, bhojanañca kriyākriyaṃ.
Paṭhamapavāraṇakathā.
1314.
Jānaṃ āsādanāpekkho, bhutte pācitti tassa tu.
1315.
Ajjhohārapayogesu, sabbesupi ca dukkaṭaṃ.
1316.
Abhihārakabhikkhussa, sabbaṃ tasseva dassitaṃ.
1317.
Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1318.
Gilānassāvasesaṃ vā, aññassatthāya deti vā.
1319.
Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Dutiyapavāraṇakathā.
1320.
Kiñci vikāle yo pana bhikkhu;
Khādati bhuñjati vāpi ca taṃ;
So jinavuttaṃ dosamupeti.
1321.
Kālikesvasammohatthaṃ, veditabbamidaṃ pana.
1322.
Pattaṃ pupphaṃ phalaṃ aṭṭhi, piṭṭhaṃ niyyāsameva ca.
1323.
Bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya, nāmatthesu nibodhatha.
1324.
Tambakaṃ jajjharikañca, caccu vajakalīpi ca.
1325.
Saṅgahaṃ idha gacchanti, āhāratthaṃ pharanti hi.
1326.
Taṃ yāvajīvikaṃ vuttaṃ, sesānaṃ yāvakālikaṃ.
1327.
Usīraṃ bhaddamuttañca, tathā kaṭukarohiṇī.
1328.
Nānappakārakaṃ mūlaṃ, viññeyyaṃ yāvajīvikaṃ.
1329.
Kando uppalajātīnaṃ, tathā padumajātiyā.
1330.
Satāvari kaserūnaṃ, kando ambāṭakassa ca.
1331.
Dassitā yāvakālikā;
Dhoto so āmise vutto;
Kando yo khīravalliyā.
1332.
Kandā vākyapathātītā, viññeyyā yāvajīvikā.
1333.
Evamādimanekampi, muḷālaṃ yāvakālikaṃ.
1334.
Haliddisiṅgiverānaṃ, muḷālaṃ yāvajīvikaṃ.
1335.
Kadalīnāḷikerānaṃ, matthakaṃ mūlakassa ca.
1336.
Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, kaḷīro sāsapassa ca.
1337.
Aññe haliddiādīnaṃ, matthakā yāvajīvikā.
1338.
Gato jaraṭṭhabundo so, saṅgahaṃ yāvajīvike.
1339.
Sālakalyāṇiyā khandho, tathā pathaviyaṃ gato.
1340.
Paṇṇadaṇḍuppalādīnaṃ, sabbo padumajātiyā.
1341.
Tacesucchutacoveko, saraso yāvakāliko.
1342.
Vatthulo cīnamuggo ca, ummā vajakalī tathā.
1343.
Varuṇo aggimantho ca, jīvantī sunisannako.
1344.
Vaṇṭako bhūmiloṇīti, evamādimanekakaṃ.
1345.
Itarā ca mahāloṇi, dīpitā yāvajīvikā.
1346.
Nimbassa kuṭajassāpi, paṇṇaṃ sulasiyāpi ca.
1347.
Phaṇijjakajjukānañca, paṇṇaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
1348.
Tathā pupphaṃ karīrassa, pupphaṃ varuṇakassa ca.
1349.
Padumuppalajātīnaṃ, pupphānaṃ kaṇṇikāpi ca.
1350.
Iccevamādikaṃ puppha-manekaṃ yāvakālikaṃ.
1351.
Yāvajīvikapupphanti, dīpaye sabbameva ca.
1352.
Kakudhakapitthakakundakaḷīnaṃ;
Kuravakakaravīrapāṭalīnaṃ;
Kusumamidaṃ pana yāvajīvikaṃ.
1353.
Mātuluṅgakapitthānaṃ, phalaṃ tintiṇikassa ca.
1354.
Labujassa ca cocassa, mocassa madhukassa ca.
1355.
Kumbhaṇḍatipusānañca, phalaṃ eḷālukassa ca.
1356.
Evamādimanekampi, phalaṃ taṃ yāvakālikaṃ.
1357.
Goṭṭhaphalaṃ bilaṅgañca, takkolamaricāni ca.
1358.
Phalāni pana gacchanti, yāvajīvikasaṅgahaṃ.
1359.
Ciñcābimbaphalaṭṭhīni, pokkharaṭṭhi ca sabbaso.
1360.
Evamādīni gacchanti, yāvakālikasaṅgahaṃ.
1361.
Evamādīni aṭṭhīni, niddiṭṭhāni anāmise.
1362.
Piṭṭhaṃ panasasālānaṃ, labujambāṭakassa ca.
1363.
Evamādimanekampi, kathitaṃ yāvakālikaṃ.
1364.
Assagandhādipiṭṭhañca, hoti taṃ yāvajīvikaṃ.
1365.
Avaseso ca hiṅgādi, niyyāso yāvajīviko.
1366.
Etassevānusārena, seso ñeyyo vibhāvinā.
1367.
Kāle vikālasaññissa, kāle vematikassa ca.
1368.
Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Vikālabhojanakathā.
1369.
Bhuñjeyya vāpi khādeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
1370.
Nidahitvā sace tassa, denti taṃ puna vaṭṭati.
1371.
Dutiye divase tassa, nihitaṃ taṃ na vaṭṭati.
1372.
Pācitti kathitā suddhā, suddhacittena tādinā.
1373.
Thullaccayena pācitti, dukkaṭena sahetare.
1374.
Dukkaṭāpattiyā saddhiṃ, āhāratthāya bhuñjato.
1375.
Bhuñjato pakataṃ tassa, hoti pācittiyadvayaṃ.
1376.
Sese akappiye maṃse, dukkaṭena saha dvayaṃ.
1377.
Sāmisena mukhena dve, ekameva nirāmisaṃ.
1378.
Dvīsu tesu vikappesu, dukkaṭaṃ pana vaḍḍhati.
1379.
Vikālabhojanā ceva, hoti pācittiyadvayaṃ.
1380.
Manussamaṃse sese ca, yathānukkamato dvayaṃ.
1381.
Doso sabbavikappesu, bhikkhuno tannimittako.
1382.
Sattāhakālikaṃ yāva-jīvikaṃ paṭigaṇhato.
1383.
Ajjhohārapayogesu, dukkaṭaṃ tu nirāmise.
1384.
Puna ajjhoharantassa, pācitteva pakāsitā.
1385.
Atikkamayato doso, kālaṃ taṃ taṃ tu kālikaṃ.
1386.
Sabhāvamupaneteva, yāvakālikamattano.
1387.
Imesu pana sabbesu, kālikesu catūsvapi.
1388.
Ubhayampi na hoteva, pacchimaṃ kālikadvayaṃ.
1389.
Gahitaṃ tadahe vāpi, dvayaṃ pubbaṃ na vaṭṭati.
1390.
Iti vuttaṃ daḷhaṃ katvā, mahāpaccariyaṃ pana.
1391.
Taṃ taṃ sakaṃ sakaṃ kāla-manatikkamma bhuñjato.
1392.
Samameḷakalomena, samuṭṭhānādinā idaṃ.
Sannidhikārakathā.
1393.
Atthāya viññāpetvāna, pācitti paribhuñjato.
1394.
Sappibhattañca dehī’’ti, viññāpentassa dukkaṭaṃ.
1395.
Puna ajjhoharantassa, pācitti pariyāputā.
1396.
Sekhiyesupi viññatti, dukkaṭaṃ paridīpaye.
1397.
Sattadhaññamayaṃ bhattaṃ, pācittiyamudīraye.
1398.
Ajiyā sappiādīhi, visaṅketaṃ dadāti ce.
1399.
Deti aññatarenassa, visaṅketanti dīpitaṃ.
1400.
Laddhepi pana taṃ laddhaṃ, hotiyeva na aññathā.
1401.
Aññehi viññāpentassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1402.
Bhuñjatekarasaṃ katvā, nava pācittiyo matā.
1403.
Gahaṇe paribhogepi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1404.
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, anāpatti pakāsitā.
1405.
Gilānassāvasesaṃ vā, ñātakādīnameva vā.
1406.
Kāyacittā tathā kāya-vācācittattayāpi ca.
Paṇītabhojanakathā.
1407.
Dantaponodakaṃ hitvā, tassa pācittiyaṃ siyā.
1408.
Manusso vāmanusso vā, deti kāyādinā tidhā.
1409.
Evaṃ pañcaṅgasaṃyoge, gahaṇaṃ tassa rūhati.
1410.
Bhūmaṭṭhassa ca sīsena, gaganaṭṭhassa dehino.
1411.
Dātuṃ vāpi gahetuṃ vā, vinā hatthaṃ pasāritaṃ.
1412.
Evarūpe pana ṭhāne, ṭhatvā ce deti vaṭṭati.
1413.
Sace yaṃ kiñci pupphaṃ vā, phalaṃ vā deti vaṭṭati.
1414.
Sīsenādāya bhikkhussa, gantvā kassaci santikaṃ.
1415.
Tena hatthaṃ pasāretvā, heṭṭhimaṃ pana bhājanaṃ.
1416.
Honti ettāvatā tāni, gahitāneva sabbaso.
1417.
Ugghāṭetvā tato iṭṭhaṃ, gahetuṃ pana vaṭṭati.
1418.
Kājabhattaṃ haranto ce, onatvā deti vaṭṭati.
1419.
Sappino, gahitekasmiṃ, sabbaṃ gahitameva taṃ.
1420.
Ṭhapitā dāyako hattha-pāse ṭhatvāna deti ce.
1421.
Nisīdati phusitvā yo, yañca pattesu dīyati.
1422.
Paṭiggahessāmicceva, mañcādīni sace pana.
1423.
Āhacca kucchiyā kucchiṃ, ṭhitā pattā hi bhūmiyaṃ.
1424.
Nisinno tattha tattheva, dīyamānaṃ tu vaṭṭati.
1425.
Gaṇhato hatthapāsasmiṃ, vijjamāne tu vaṭṭati.
1426.
Na panetāni kāyena, paṭibaddhāni honti hi.
1427.
Khāṇubaddhepi vā mañce, gahaṇaṃ neva rūhati.
1428.
Dhāretumasamatthattā, gahaṇaṃ na ca rūhati.
1429.
Vattabbo bhikkhunāgantvā, dehīti parivesako.
1430.
Tasmiṃ asati puñchitvā, gahetabbo asesato.
1431.
Bhikkhā paṭiggahetvāva, gahetabbā vijānatā.
1432.
Paṭiggahetvānāpatti, pacchā taṃ paribhuñjato.
1433.
Asutvānādiyitvā vā, denti ce natthi dukkaṭaṃ.
1434.
Sace rajaṃ nipāteti, mahāvāto tato tato.
1435.
Aññassa dātukāmena, gahetuṃ pana vaṭṭati.
1436.
Tassa vissāsato vāpi, bhuñjituṃ pana vaṭṭati.
1437.
‘‘Paṭiggahetvā bhikkhaṃ tvaṃ, gaṇha vā bhuñja vā’’ti ca.
1438.
Rajaṃ upari bhattassa, tassuplavati ce pana.
1439.
Anto paṭiggahetabbaṃ, paviṭṭhaṃ tu sace pana.
1440.
Sukhumaṃ ce sabhattampi, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.
1441.
Thevo uḷuṅkato patte, sace patati vaṭṭati.
1442.
Masi vā chārikā vāpi, sace patati bhājane.
1443.
Anantarassa bhikkhussa, dīyamānaṃ tu pattato.
1444.
Patati vaṭṭatevāyaṃ, paṭiggahitameva taṃ.
1445.
Uṇhattā pana taṃ heṭṭhā, gahetuṃ na ca sakkati.
1446.
Na sakkā ce gahetabbo, tathā ādhārakenapi.
1447.
Niddāyati nisinnova, dīyamānaṃ na jānati.
1448.
Ābhogaṃ pana katvā ce, nisinno hoti vaṭṭati.
1449.
Pelletvā pana pādena, niddāyati hi vaṭṭati.
1450.
Jāgarassāpi hoteva, gahaṇasmiṃ anādaro.
1451.
Yaṃ dīyamānaṃ patati, gahetuṃ taṃ tu vaṭṭati.
1452.
Tathā pattassa vaṇṇo vā, abbohāranayo ayaṃ.
1453.
Paññāyati hi taṃ tesu, siyā navasamuṭṭhitaṃ.
1454.
Na paññāyati ce tasmiṃ, malaṃ vaṭṭati khādituṃ.
1455.
Nisadodukkhalādīnaṃ, khīyanepi ayaṃ nayo.
1456.
Uṭṭheti nīlikā tattha, satthake viya nicchayo.
1457.
Sāmapākanimittamhā, na tu muccati dukkaṭā.
1458.
Patte patati ce toyaṃ, kiliṭṭhaṃ kāyavatthato.
1459.
Eseva ca nayo vutto, rukkhamūlepi bhuñjato.
1460.
Abbhokāsepi vā patte, toyaṃ patati vaṭṭati.
1461.
Dātabbo acchupantena, tassa pattagatodanaṃ.
1462.
Chupitvā deti ce bhattaṃ, taṃ panuggahitaṃ siyā.
1463.
Yāva hatthagataṃ tāva, paṭiggahitameva taṃ.
1464.
Sace vadati pacchā taṃ, paṭiggaṇheyya paṇḍito.
1465.
‘‘Etto pūvampi bhattaṃ vā, kiñci gaṇhā’’ti bhāsati.
1466.
Attapattagataṃ bhattaṃ, aphusitvā sace pana.
1467.
Taṃpaṭiggahaṇe kiccaṃ, puna tassa na vijjati.
1468.
Pacchā paṭiggahetabbaṃ, saṃsaṭṭhattā parena taṃ.
1469.
Pakkhipitvā ṭhapentena, aññassatthāya odanaṃ.
1470.
Patitaṃ hatthato tasmiṃ, na karoti akappiyaṃ.
1471.
Bhuñjitabbaṃ tu taṃ katvā, pattaṃ viya nirāmisaṃ.
1472.
Bhikkhuṃ paṭiggahāpetuṃ, na sakkoti hi taṃ puna.
1473.
Bhikkhunā upanītassa, āvajjeti hi vaṭṭati.
1474.
Āropeti pavaṭṭetvā, tattha ce pana vaṭṭati.
1475.
Dve tayo sāmaṇerā vā, denti ce gahaṇūpagaṃ.
1476.
Ekena vā tathā dinnaṃ, gaṇhanti dve tayopi vā.
1477.
Laggenti tattha bhikkhussa, vaṭṭateva nisīdituṃ.
1478.
Sammujjanto ca ghaṭṭeti, na panuggahitaṃ siyā.
1479.
Gaṇhitvā puna taṃ ñatvā, ṭhapetuṃ tattha vaṭṭati.
1480.
Tatheva taṃ ṭhapetabbaṃ, kattabbaṃ na panaññathā.
1481.
Yadi chupati ce ñatvā, taṃ panuggahitaṃ siyā.
1482.
Siṅgīverādike mūle, ghanacuṇṇampi vā tathā.
1483.
Paṭiggahaṇakiccaṃ tu, tasmiṃ puna na vijjati.
1484.
Tatraṭṭho tālapiṇḍiṃ so, otāretvāna rajjuyā.
1485.
Tamañño pana bhūmaṭṭho, gahetvā deti vaṭṭati.
1486.
Daṇḍake aphusitvāva, niggataṃ pana vaṭṭati.
1487.
Antoṭṭhitabahiṭṭhānaṃ, hatthapāso pahoti ce.
1488.
Gaṇhato bhikkhuno doso, koci nevūpalabbhati.
1489.
Phalaṃ gahetvā tattheva, nisinno deti vaṭṭati.
1490.
Phalaṃ khandhe nisinnassa, bhikkhuno deti vaṭṭati.
1491.
Puna citte samuppanne, khādituṃ pana bhikkhuno.
1492.
Makkhikānaṃ nivāratthaṃ, gahitāyapyayaṃ nayo.
1493.
Bhottukāmo sace mūla-gahaṇaṃyeva vaṭṭati.
1494.
Gacchanto antarāmagge, yaṃ icchati tato pana.
1495.
Taṃ paṭiggahitaṃ mūla-gahaṇaṃyeva vaṭṭati.
1496.
Bhikkhussa sāmaṇeropi, gahetvā pana gacchati.
1497.
Sace yāguṃ pacitvāna, taṇḍulehitarehipi.
1498.
Yāguṃ bhikkhussa taṃ datvā, sayaṃ pivati tassa ce.
1499.
Sāmaṇerassa pītattā, doso bhikkhussa vijjati.
1500.
Sākhaṃ chāyādiatthāya, imassa na visesatā.
1501.
Tassa sālayabhāvaṃ tu, visesaṃ takkayāmahaṃ.
1502.
Na sakkoti sace te ca, taṇḍule bhājanampi ca.
1503.
Bhikkhunāggi na kātabbo, vivaritvāpi pakkatā.
1504.
Bhuñjitabbaṃ, na pacchassa, paṭiggahaṇakāraṇaṃ.
1505.
Udakaṃ yāguatthāya, tāpeti yadi vaṭṭati.
1506.
Tato paṭṭhāya tenaggi, na kātabbova bhikkhunā.
1507.
Sace pacati pacchā taṃ, sāmapākā na muccati.
1508.
Tasseva ca tato laddhaṃ, phalaṃ kiñci na vaṭṭati.
1509.
Kaṇṭake bandhituṃ vāpi, bhikkhuno kira vaṭṭati.
1510.
Pacato bhikkhuno telaṃ, bhasmaṃ patati tattha ce.
1511.
Otāretvāva taṃ pacchā, paṭiggaṇheyya vaṭṭati.
1512.
Ṭhapitāni sace honti, pubbagāhova vaṭṭati.
1513.
‘‘Chinditvā tvamito gaṇha’’, iti vutto ca gaṇhati.
1514.
Khādato guḷapiṇḍampi, ayameva vinicchayo.
1515.
Yāvajīvikasaṅkhātaṃ, toyattā na tu gacchati.
1516.
Nibbānaṃ viya nibbāna-kusalena mahesinā.
1517.
Kūpādīsu jalaṃ pātuṃ, bahalampi ca vaṭṭati.
1518.
Sanditvā yadi taṃ gantvā, nadiṃ pūreti vaṭṭati.
1519.
Na ñāyati raso tesaṃ, na paṭiggahaṇakāraṇaṃ.
1520.
Pakkhittāni sace honti, paṭiggaṇheyya taṃ pana.
1521.
Kamallikāsu dinnāsu, abbohāroti vaṭṭati.
1522.
Ajānantassa pācitti, so ce visati khādato.
1523.
Kappākappiyamaṃsānaṃ, khīraṃ sabbampi vaṭṭati.
1524.
Semhaṃ siṅghāṇikā kheḷo, assu loṇanti vaṭṭati.
1525.
Patte vā pana hatthe vā, paṭiggaṇheyya taṃ puna.
1526.
Uṇhayāguṃ pivantassa, sedo hatthesu jāyati.
1527.
Orohati sace pattaṃ, na paṭiggahaṇakāraṇaṃ.
1528.
Sappadaṭṭhakkhaṇeyeva, na doso paribhuñjato.
1529.
Tarumpi chārikatthāya, bhikkhuno pana vaṭṭati.
1530.
Sikkhappahānamaraṇehi ca liṅgabhedā;
Dānena tassa ca parassa abhikkhukassa;
Sabbaṃ paṭiggahaṇameti vināsamevaṃ.
1531.
Antovutthe sayaṃpakke, antopakke ca dukkaṭaṃ.
1532.
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1533.
Na doseḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
1534.
Avisesena yaticchitabbako;
Sakalo asamāsatova mayā;
Kathito ettha vinicchayo tato.
Dantaponakathā.
Bhojanavaggo catuttho.
1535.
Dentassekapayogena, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
1536.
Honti pācittiyo tassa, tikapācittiyaṃ siyā.
1537.
Titthiyoti ca saññissa, dukkaṭaṃ vimatissa ca.
1538.
Nikkhittabhājane tesaṃ, dentassa bahilepanaṃ.
1539.
Vadantassa anāpatti, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
Acelakakathā.
1540.
Kattukāmo sace saddhiṃ, hasanādīni itthiyā.
1541.
Tassuyyojanamattasmiṃ, dukkaṭaṃ paṭhamena ca.
1542.
Dutiyenassa pācitti, sīmātikkamane pana.
1543.
Pamāṇaṃ savane cevaṃ, ajjhokāse na cetare.
1544.
Ubhinnaṃ dukkaṭaṃ vuttaṃ, kalisāsanaropane.
1545.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Uyyojanakathā.
1546.
Sabhojane kule tassa, hoti pācitti bhikkhuno.
1547.
Sayanassa panāsanne, ṭhāne doso mahallake.
1548.
Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1549.
Vītarāgesu vā tesu, nikkhantesu ubhosu vā.
1550.
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
Sabhojanakathā.
1551.
Vattabbaṃ yañca taṃ sabbaṃ, vuttaṃ aniyatadvaye.
1552.
Ayameva visesoti, tesamesañca dīpito.
Rahopaṭicchannarahonisajjakathā.
1553.
Santaṃ bhikkhumanāpucchā, āpajjeyya kulesu ce.
1554.
Ṭhapetvā samayaṃ bhikkhu, duvidhaṃ vuttalakkhaṇaṃ.
1555.
Gharūpacārokkamane, paṭhamena hi dukkaṭaṃ.
1556.
Dutiyena ca pādena, pācitti samatikkame.
1557.
‘‘Asanta’’nti anāpucchā, paviṭṭho nāma vuccati.
1558.
Natthi ārocane kiccaṃ, gavesitvā ito cito.
1559.
Bhikkhuṃ gharena maggo ce, ārāmaṃ gacchatopi ca.
1560.
Āpadāsanasālaṃ vā, bhattiyassa gharampi vā.
1561.
Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.
Cārittakathā.
1562.
Bhikkhunā agilānena, puna niccapavāraṇā.
1563.
Na paṭikkhipitabbā sā, ‘‘rogo dāni na me’’ti ca.
1564.
Tatuttarinti saññissa, tattha vematikassa ca.
1565.
Tato aññehi vā bhiyyo, ācikkhitvā yathātathaṃ.
1566.
Ñātakānamanāpatti, attano vā dhanenapi.
1567.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Bhesajjakathā.
1568.
Aññatra paccayā tassa, dukkaṭaṃ tu pade pade.
1569.
Upacāraṃ vimuñcitvā, passantassa payogato.
1570.
Evaṃ dvādasaposo ca, eko hatthīti vuccati.
1571.
Eko sārathi yodheko, āṇirakkhā duve janā.
1572.
Cattāro padahatthā ca, purisā pattīti vuccati.
1573.
Caturaṅgasamāyuttā, senā nāma pavuccati.
1574.
Anuyyuttepi uyyutta-saññissāpi ca dukkaṭaṃ.
1575.
Āpadāsu anāpatti, tathārūpe ca paccaye.
Uyyuttakathā.
1576.
Sace tiṭṭhatu senāya, nisīdatu nipajjatu.
1577.
Hoteva tassa pācitti, tikapācittiyaṃ siyā.
1578.
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1579.
Na doso puna vasantassa, gilānassāpadāsupi.
Senāvāsakathā.
1580.
Dassanatthāyanīkaṃ vā, hoti pācitti gacchato.
1581.
Iti tena tayo hatthī, ‘‘hatthānīka’’nti dīpitaṃ.
1582.
Tiṇṇameḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
Uyyodhikakathā.
Aceḷakavaggo pañcamo.
1583.
Pupphādīhi kato sabbo, āsavo hoti merayaṃ.
1584.
Payoge ca payoge ca, hoti pācitti bhikkhuno.
1585.
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1586.
Ariṭṭhaṃ loṇasovīraṃ, suttakaṃ pivatopi ca.
1587.
Sūpādīnaṃ tu pākepi, anāpatti pakāsitā.
1588.
Idañcākusaleneva, pānato lokavajjakaṃ.
Surāpānakathā.
1589.
Phusato upasampannaṃ, hoti pācitti bhikkhuno.
1590.
Tathevānupasampanne, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
1591.
Khiḍḍādhippāyino tampi, phusantassa ca dukkaṭaṃ.
1592.
Sati kicce phusantassa, tathā ummattakādino.
Aṅgulipatodakakathā.
1593.
Padavāresu sabbesu, otarantassa dukkaṭaṃ.
1594.
Nimujjeyyapi vā bhikkhu, ummujjeyya tareyya vā.
1595.
Antoyevodake tassa, nimujjitvāna gacchato.
1596.
Hattheheva tarantassa, hatthavārehi kāraye.
1597.
Tassa tassa payogena, pācittiṃ paridīpaye.
1598.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ.
1599.
Ussārentopi tīre vā, nāvaṃ kīḷati dukkaṭaṃ.
1600.
Udakaṃ nīharantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1601.
Kīḷantassāpi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1602.
Karontassa anāpatti, tathā pārañca gacchato.
1603.
Anantarassimassāpi, natthi kāci visesatā.
Hasadhammakathā.
1604.
Akattukāmatāyassa, vacanaṃ dhammameva vā.
1605.
Tassānādariye tasmiṃ, pācittiyamudīraye.
1606.
Tathevānupasampannā-nādare tikadukkaṭaṃ.
1607.
Dukkaṭaṃ sāmaṇerena, vuttassa ubhayenapi.
1608.
Āgato’’ti bhaṇantassa, na dosummattakādino.
1609.
Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Anādariyakathā.
1610.
Bhayānakaṃ kathaṃ vāpi, katheyya parasantike.
1611.
Itarassa tu bhikkhussa, hoti pācitti taṅkhaṇe.
1612.
Sāmaṇeraṃ gahaṭṭhaṃ vā, bhiṃsāpentassa bhikkhuno.
1613.
Samuṭṭhānādi sabbampi, anantarasamaṃ mataṃ.
Bhiṃsāpanakathā.
1614.
Ṭhapetvā hoti pācitti, tathārūpaṃ tu paccayaṃ.
1615.
Tāva sabbapayogesu, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1616.
Jālāpentassa aññena, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1617.
Alātaṃ ukkhipantassa, avijjhātaṃ tu dukkaṭaṃ.
1618.
Anāpatti gilānassa, kataṃ aññena vā pana.
1619.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Jotisamādahanakathā.
1620.
‘‘Nhāyissāmī’’ti cuṇṇaṃ vā, mattikaṃ vāpi gomayaṃ.
1621.
Nhānassa pariyosāne, hoti pācitti bhikkhuno.
1622.
Dukkaṭaṃ atirekaddha- māse ca samayesu ca.
1623.
Vālikaṃ ukkiritvāna, katāvāṭesu vā tathā.
1624.
Idameḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Nhānakathā.
1625.
Channamaññataraṃ bhikkhu, rajitvā yattha katthaci.
1626.
Yena kenaci kāḷena, kaddamenapi vā tathā.
1627.
Akatvā kappiyaṃ binduṃ, pācitti paribhuñjato.
1628.
Ekaṃ vāpi anekaṃ vā, bindu vaṭṭati vaṭṭakaṃ.
1629.
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, anāpatti pakāsitā.
1630.
Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
Dubbaṇṇakaraṇakathā.
1631.
Sammukhāya vikappento, bhikkhussekassa santike.
1632.
Cīvarānaṃ tu jānitvā, yathāvacanayogato.
1633.
Kappatettāvatā kāmaṃ, nidhetuṃ, na ca kappati.
1634.
Tena paccuddhaṭeyeva, paribhogādi vaṭṭati.
1635.
Yathāpaccayaṃ karohī’’ti, vutte paccuddhaṭaṃ siyā.
1636.
Yassa kassaci nāmaṃ tu, gahetvā sahadhamminaṃ.
1637.
Vikappemī’’ti vattabbaṃ, vattabbaṃ puna tenapi.
1638.
Santakaṃ paribhuñjāhi, vissajjehī’’ti vā tathā.
1639.
Evaṃ parammukhāyāpi, vattabbaṃ ekasantike.
1640.
Puna tenapi vattabbaṃ, ‘‘ko te mitto’’ti bhikkhunā.
1641.
Vattabbaṃ bhikkhunā tena, ‘‘idaṃ tissassa santakaṃ.
1642.
Vissajjehī’’ti vā vutte, hoti paccuddhaṭaṃ puna.
1643.
Vikappetvā sadhammesu, yassa kassaci pañcasu.
1644.
Yena taṃ vinayaṃ kammaṃ, kataṃ panidha bhikkhunā.
1645.
Tañcevādhiṭṭhahantassa, vissajjantassa dukkaṭaṃ.
1646.
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1647.
Anāpatti samuṭṭhānaṃ, kathinenādinā samaṃ.
Vikappanakathā.
1648.
Tathā sūcigharaṃ kāya-bandhanaṃ vā nisīdanaṃ.
1649.
Hoti pācittiyaṃ aññaṃ, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.
1650.
Vuttaṃ anupasampanna-santake tikadukkaṭaṃ.
1651.
Aññaṃ apanidhentassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1652.
Dunnikkhittamanāpatti, paṭisāmayato pana.
1653.
Avihesetukāmassa, akīḷassādikammino.
1654.
Idaṃ akusaleneva, sacittañca tivedanaṃ.
Cīvarāpanidhānakathā.
Surāpānavaggo chaṭṭho.
1655.
Hoti pācittiyāpatti, mārentassassa bhikkhuno.
1656.
Dukkaṭaṃ tu anāpatti, asañcicca ajānato.
1657.
Samuṭṭhānādayo tulyā, tatiyantimavatthunā.
Sañciccapāṇakathā.
1658.
Payogabahutāyassa, pācittibahutā siyā.
1659.
Pivato pattapūrampi, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
1660.
Dhovato pana pattaṃ vā, nibbāpentassa yāguyo.
1661.
Payoge ca payoge ca, pācitti paridīpitā.
1662.
Vimatissāpi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1663.
Na doso ‘‘paribhogena, na marantī’’ti jānato.
1664.
Padīpujjalanañcettha, ñatvā sappāṇabhāvataṃ.
1665.
Siñcane siñcanaṃ vuttaṃ, paribhoge idaṃ pana.
1666.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Sappāṇakakathā.
1667.
Nihātabbanti pācitti, ukkoṭentassa bhikkhuno.
1668.
Vadatā pana taṃ kammaṃ, uccāletuṃ na vaṭṭati.
1669.
Saññāpetvāva kātabbaṃ, na kātabbaṃ panaññathā.
1670.
Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1671.
Kata’’nti jānato natthi, doso ukkoṭane pana.
1672.
Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Ukkoṭanakathā.
1673.
Ñatvā chādayato tassa, pācitti pariyāputā.
1674.
Āroceti sacaññassa, sopi aññassa vāti hi.
1675.
Āpajjateva āpattiṃ, yāva koṭi na chijjati.
1676.
Tatiyena nivattitvā, koṭi chinnāti vuccati.
1677.
Itaresu pana dvīsu, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1678.
Sabbatthānupasampanna-vāresupi ca dukkaṭaṃ.
1679.
Na ca chādetukāmo vā, sabhāgaṃ vā na passati.
1680.
Anāroceti ce doso, natthi ummattakādino.
1681.
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.
Duṭṭhullakathā.
1682.
Tassa pācittiyaṃ hoti, sesānaṃ hoti dukkaṭaṃ.
1683.
Hotevānupasampanno, kātabbo punareva so.
1684.
Upasampādane doso, aññesaṃ natthi kocipi.
1685.
Honti te sūpasampannā, na doso koci vijjati.
1686.
Pariyesati pattaṃ vā, sammannati ca māḷakaṃ.
1687.
Ñattiyā ca tathā dvīsu, kammavācāsu dukkaṭaṃ.
1688.
Ūnavīsatisaññissa, paripuṇṇepi puggale.
1689.
Paripuṇṇoti saññissa, ubhayattha na dosatā.
1690.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Ūnavīsatikathā.
1691.
Maggaṃ gacchati saddhiṃ yo, tassa pācittiyaṃ siyā.
1692.
So ca bhikkhunivaggasmiṃ, vuttattā na ca uddhaṭo.
1693.
Tesvasaṃvidahantesu, sayaṃ vidahatopi ca.
1694.
Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1695.
Āpadāsu anāpatti, visaṅkete ca kālike.
1696.
Kāyavācācittato ca, ticittañca tivedanaṃ.
Theyyasatthakathā.
1697.
Samuṭṭhānādinā tulyaṃ, viseso natthi kocipi.
Saṃvidhānakathā.
1698.
Antarāyakarā ete, pañca dhammā pakāsitā.
1699.
Desitaṃ muninā dhamma-mājānāmī’’ti yo vade.
1700.
‘‘Mā hevaṃ avacāyasmā’’, iti bhikkhūhi so pana.
1701.
Ñattiyā ca tathā dvīhi, kammavācāhi dukkaṭaṃ.
1702.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, adhamme tikadukkaṭaṃ.
1703.
Samuṭṭhānādayo sabbe, vuttā samanubhāsane
Ariṭṭhakathā.
1704.
Saṃvaseyya ca bhuñjeyya, pācitti saha seyya vā.
1705.
Kammassa pariyosāne, tassa pācittiyaṃ siyā.
1706.
Dadatopi tathā ekaṃ, bahūni ca bahūsvapi.
1707.
Itarasmiṃ nipanne vā, paro seti ubhopi vā.
1708.
Ekanānūpacāresu, ekacchanne vinicchayo.
1709.
Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1710.
Nissaṭṭhoti ca taṃ diṭṭhiṃ, saññissosāritoti ca.
1711.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Ukkhittakathā.
1712.
Upaṭṭhāpeyya pācitti, saṃbhuñjeyya vaseyya vā.
1713.
Tisso ettha adhippetā, daṇḍakammena nāsanā.
1714.
Tattha vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
1715.
Na hettha kiñci vattabbaṃ, sabbaṃ uttānamevidaṃ.
Kaṇṭakakathā.
Sappāṇakavaggo sattamo.
1716.
‘‘Sikkhāpade panetasmiṃ, na sikkhissāmi tāvahaṃ.
1717.
Pucchāmī’’ti bhaṇantassa, tassa pācittiyaṃ siyā.
1718.
Na sallekhāyidaṃ hoti, vuccamānassubhohipi.
1719.
Na dosummattakādīnaṃ, ‘‘sikkhissāmī’’ti bhāsato.
Sahadhammikakathā.
1720.
Hoti pācittiyāpatti, sikkhāpadavivaṇṇane.
1721.
Vivaṇṇenupasampanna-santike taṃ sace pana.
1722.
Navivaṇṇetukāmassa, ‘‘suttantaṃ pariyāpuṇa.
1723.
Iccevaṃ tu vadantassa, tathā ummattakādino.
1724.
Anantarassimassāpi, omasavādasādisā.
Vilekhanakathā.
1725.
Kāretabbo tathā bhikkhu, yathā dhammo ṭhito pana.
1726.
Dutiyeneva kammena, ninditvā tañhi puggalaṃ.
1727.
Tasmiṃ mohanake vuttā, pācitti pana puggale.
1728.
Tathānāropite mohe, dukkaṭaṃ parikittitaṃ.
1729.
Ūnake dvattikkhattuṃ vā, vitthārenāsutassa ca.
1730.
Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
Mohanakathā.
1731.
Sampaharitukāmena, pahāre bhikkhuno pana.
1732.
So ce maratu vā, mā vā, pācitti paridīpitā.
1733.
Kaṇṇaṃ vā tassa nāsaṃ vā, yadi chindati dukkaṭaṃ.
1734.
Tiracchānagatassāpi, pahāraṃ deti dukkaṭaṃ.
1735.
Garukā tassa āpatti, viniddiṭṭhā mahesinā.
1736.
Kāyena kāyabaddhena, tathā nissaggiyena vā.
1737.
Heṭhetukāmamāyantaṃ, ‘‘mā idhāgacchupāsaka’’.
1738.
Satthaṃ vāpi gahetvā vā, paharitvā tu yāti ce.
1739.
Eseva ca nayo vutto, dhuttavāḷamigesupi.
1740.
Kāyacittasamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
Pahārakathā.
1741.
Hoti pācittiyāpatti, tassuggiraṇapaccayā.
1742.
Asampaharitukāmena, dinnattā dukkaṭaṃ siyā.
1743.
Hatthādīsupi yaṃ kiñci, aṅgaṃ bhijjati dukkaṭaṃ.
1744.
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, veditabbo vinicchayo.
Talasattikathā.
1745.
Codāpeyyapi codeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
1746.
Codato dukkaṭāpatti, sese ca tikadukkaṭaṃ.
1747.
Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Amūlakakathā.
1748.
‘‘Ūnavīsativasso tvaṃ, maññe’’ iccevamādinā.
1749.
Tathārūpe panaññasmiṃ, sace asati paccaye.
1750.
Nauppādetukāmassa, kukkuccaṃ natthi vajjatā.
1751.
Vikāle ca tayā bhuttaṃ, mā eva’’nti ca bhāsato.
1752.
Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
Sañciccakathā.
1753.
Tiṭṭheyyupassutiṃ sotuṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.
1754.
Codetukāmatāyassa, dukkaṭaṃ tu pade pade.
1755.
Gacchato turitaṃ vāpi, ayameva vinicchayo.
1756.
Ukkāsitvāpi vā ettha, ñāpetabbamahanti vā.
1757.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ.
1758.
Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā.
1759.
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, sadosaṃ dukkhavedanaṃ.
Upassutikathā.
1760.
Pacchā khīyati pācitti, vācato vācato siyā.
1761.
Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1762.
Ime kammaṃ karontī’’ti, ñatvā khīyati tassa ca.
1763.
Amūlakasamānāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Kammapaṭibāhanakathā.
1764.
Ṭhapitā ñatti vā niṭṭhaṃ, kammavācā na gacchati.
1765.
Hatthapāsaṃ jahantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1766.
Dhammakamme adhamme ca, vimatissa ca dukkaṭaṃ.
1767.
‘‘Saṅghassa bhaṇḍanādīni, bhavissantī’’ti saññino.
1768.
Na ca kopetukāmassa, kammaṃ passāvanādinā.
1769.
Samaṃ samanubhāsena, samuṭṭhānaṃ kriyākriyaṃ.
Chandaṃ adatvā gamanakathā.
1770.
Sammatassa hi bhikkhussa, pacchā khīyati yo pana.
1771.
Tikapācittiyaṃ dhamma- kamme vuttaṃ tu cīvaraṃ.
1772.
Saṅghenāsammatassāpi, cīvaraṃ aññameva vā.
1773.
Chandādīnaṃ vaseneva, karontañca sabhāvato.
1774.
Amūlakasamā ñeyyā, samuṭṭhānādayo nayā.
Dubbalakathā.
1775.
Tulyaṃ dvādasamaṃ sabbaṃ, ayameva visesatā.
1776.
Idha suddhikapācitti, puggale pariṇāmanā.
Pariṇāmanakathā.
Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.
1777.
Sayanīyagharā tassa, ummāraṃ yo atikkame.
1778.
Deviyā vāpi rañño vā, sace na viditāgamo.
1779.
Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1780.
Na khattiyābhisekena, abhisittassa vā pana.
1781.
Na dosummattakādīnaṃ, kathinena kriyākriyaṃ.
Antepurakathā.
1782.
Tassa nissaggiyāpatti, uggaṇhāpayatopi vā.
1783.
Uggaṇhāpayato hoti, dukkaṭaṃ gaṇhatopi vā.
1784.
Saṅghādīnampi atthāya, uggaṇhantassa dukkaṭaṃ.
1785.
Tālapaṇṇampi vā hotu, mātukaṇṇapilandhanaṃ.
1786.
Tassa pācittiyāpatti, paṭisāmayato pana.
1787.
‘‘Na vaṭṭatī’’ti vatvā taṃ, na nidhetabbameva tu.
1788.
Palibodho hi nāmeso, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati.
1789.
Sammā anikkhipantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1790.
Nikkhipantassa vā sammā, bhaṇḍaṃ ratanasammataṃ.
1791.
Na dosummattakādīnaṃ, sañcarittasamodayaṃ.
Ratanakathā.
1792.
Etasmiṃ antare kālo, vikāloti pavuccati.
1793.
Parikkhittassa gāmassa, parikkhepokkame pana.
1794.
Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā.
1795.
Āpucchitvāva gantabbaṃ, aññamaññaṃ na caññathā.
1796.
Puna āpucchane kiccaṃ, natthi gāmasatepi ca.
1797.
Pavisanti sace aññaṃ, pucchitabbaṃ tu antarā.
1798.
Sace caritukāmo yo, sappibhikkhāya vā siyā.
1799.
Asante pana natthīti, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ.
1800.
Natthi āpucchane kiccaṃ, caritabbaṃ yathāsukhaṃ.
1801.
‘‘Carissāmī’’ti uppanne, telabhikkhāya mānase.
1802.
Anokkamma carantassa, maggā āpucchanena kiṃ?
1803.
Kāle vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1804.
Kicce accāyike vāpi, pavisantassa bhikkhuno.
1805.
Tathā āsanasālaṃ vā, titthiyānaṃ upassayaṃ.
1806.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
1807.
Apārupitvā saṅghāṭiṃ, gacchatopinavajjatā.
Vikālagāmappavesanakathā.
1808.
Kārāpane ca karaṇe, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.
1809.
Aññassatthāya karaṇe, tathā kārāpanepi ca.
1810.
Anāpattāraṇike vidhe, gaṇṭhikañjanikāsupi.
1811.
Samuṭṭhānādayo nayā, sañcarittasamā matā.
Sūcigharakathā.
1812.
Aṭṭhaṅgulappamāṇena, sugataṅgulato pana.
1813.
Sacchedā tassa pācitti, tamatikkamato siyā.
1814.
Aññena ca kataṃ laddhā, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
1815.
Labhitvā tassa pādesu, chinditvā paribhuñjato.
1816.
Uttānaṃ vāpi aṭṭaṃ vā, bandhitvā paribhuñjato.
Mañcakathā.
1817.
Tassuddālanakaṃ vuttaṃ, pācittiyamanītinā.
1818.
Bibbohane parissāve, thavikādīsu bhikkhuno.
1819.
Anantarassimassāpi, sañcarittasamā nayā.
Tūlonaddhakathā.
1820.
Pamāṇātikkame tassa, payoge dukkaṭaṃ siyā.
1821.
Dvīsu ṭhānesu phāletvā, tassa tisso dasā siyuṃ.
1822.
Vitānādiṃ karontassa, sañcarittasamā nayā.
Nisīdanakathā.
1823.
Pamāṇātikkame tassa, payoge dukkaṭaṃ siyā.
1824.
Anāpattinayopettha, anantarasamo mato.
Kaṇḍupaṭicchādikathā.
1825.
Pamāṇātikkame tassa, anantarasamo nayo.
Vassikasāṭikakathā.
1826.
Cīvaraṃ bhikkhu kāreyya, karaṇe dukkaṭaṃ siyā.
1827.
Anantarasamoyeva, anāpattinayo mato.
1828.
Tiriyaṃ cha viniddiṭṭhā, sugatassa vidatthiyā.
1829.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Nandakathā.
Rājavaggo navamo.
Iti vinayavinicchaye pācittiyakathā niṭṭhitā.
Pāṭidesanīyakathā
1830.
Aññātikāya yaṃ kiñci, tassa bhikkhuniyā pana.
1831.
Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā.
1832.
Hatthisālādike ṭhatvā, gaṇhatopi ayaṃ nayo.
1833.
Āpatti antarārāme, ṭhatvā gaṇhāti bhikkhu ce.
1834.
Bhikkhussa ca ṭhitaṭṭhānaṃ, nappamāṇanti vaṇṇitaṃ.
1835.
Vīthiyādīsu ce ṭhatvā, na doso paṭigaṇhato.
1836.
Āhāratthāya gahaṇe, ajjhohāre ca dukkaṭaṃ.
1837.
Pāṭidesaniyāpatti, sambhinnekarase siyā.
1838.
Kālikānaṃ catunnampi, āhāratthāya dukkaṭaṃ.
1839.
Dukkaṭaṃ ñātisaññissa, tathā aññātikāya vā.
1840.
Nikkhipitvāntarārāmā-dīsu ṭhatvāpi dentiyā.
1841.
‘‘Paccaye sati bhuñjā’’ti, deti ce kālikattayaṃ.
1842.
Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.
Paṭhamapāṭidesanīyakathā.
1843.
Sacejjhoharaṇatthāya, āmisaṃ paṭigaṇhati.
1844.
Ekatoupasampannaṃ, na vārentassa dukkaṭaṃ.
1845.
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1846.
Tathā aññassa bhattaṃ vā, na dāpeti padeti ce.
1847.
Tattha tampi ca sabbesaṃ, samaṃ dāpeti bhikkhunī.
1848.
Bhojanāni ca pañceva, vinā, ummattakādino.
1849.
Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Dutiyapāṭidesanīyakathā.
1850.
Gharūpacārokkamanā, pubbeva animantito.
1851.
Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā.
1852.
Gahaṇe paribhoge ca, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1853.
Tattha vematikassāpi, tatheva paridīpitaṃ.
1854.
Nimantitassa vā bhikkhā, aññesaṃ tattha dīyati.
1855.
Niccabhattādike vāpi, tathā ummattakādino.
1856.
Nīharitvā sace dvāre, sampatte denti vaṭṭati.
1857.
Na vaṭṭati sace denti, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
Tatiyapāṭidesanīyakathā.
1858.
Ārāmaṃ upacāraṃ vā, pavisitvā sace pana.
1859.
Evamārocitaṃ vuttaṃ, paṭisaṃviditanti hi.
1860.
Tassa vā parivārampi, aññaṃ katvā bahuṃ pana.
1861.
Idampi viditaṃ vuttaṃ, vaṭṭatīti kurundiyaṃ.
1862.
Haranti tena saddhiṃ ce, sabbaṃ vaṭṭati tampi ca.
1863.
Taṃ asaṃviditaṃ nāma, sahadhammikañāpitaṃ.
1864.
Ārāmaṃ pana pesetvā, kārāpetvā tamāhare.
1865.
Sace evamakatvā taṃ, ārāme upacārato.
1866.
Ajjhohārapayogesu, pāṭidesaniyaṃ mataṃ.
1867.
Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1868.
Bahārāme gahetvā vā, antoyevassa bhuñjato.
1869.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Catutthapāṭidesanīyakathā.
Iti vinayavinicchaye pāṭidesanīyakathā niṭṭhitā.
Sekhiyakathā
1870.
Olambetvā nivāseyya, tassa cāpatti dukkaṭaṃ.
1871.
Āpattibhīrunā niccaṃ, vatthabbaṃ parimaṇḍalaṃ.
1872.
Otāretvā nivatthabbaṃ, tato ūnaṃ na vaṭṭati.
1873.
Anāpatti gilānassā-padāsummattakādino.
Parimaṇḍalakathā.
1874.
Katvā pārupitabbevaṃ, akarontassa dukkaṭaṃ.
1875.
Tasmā ghare vihāre vā, kattabbaṃ parimaṇḍalaṃ.
Dutiyaṃ.
1876.
Chādetvā maṇibandhañca, gantabbaṃ gīvameva ca.
1877.
Vivaritvā yathākāmaṃ, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
Tatiyaṃ.
1878.
Hatthe piṇḍikamaṃsamhā, heṭṭhā pāde ubhopi ca.
1879.
Hoti so suppaṭicchanno, doso vāsūpagassa na.
Catutthaṃ.
1880.
Suvinītena gantabbaṃ, chaṭṭhe natthi visesatā.
Pañcamachaṭṭhāni.
1881.
Susaṃvutena gantabbaṃ, bhikkhunokkhittacakkhunā.
1882.
Ṭhatvā parissayābhāvaṃ, oloketumpi vaṭṭati.
1883.
Sacentaraghare yāti, dukkaṭaṃ aṭṭhamaṃ tathā.
Sattamaṭṭhamāni.
1884.
Indakhīlakato anto, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
Navamaṃ.
1885.
Anukkhipitvā dātabbā, doso vāsūpagassa na.
Dasamaṃ.
Paṭhamo vaggo.
1886.
Vatthusmiṃ hasanīyasmiṃ, sitamattaṃ tu vaṭṭati.
Paṭhamadutiyāni.
1887.
Mahāsaddaṃ karontassa, ubhayatthāpi dukkaṭaṃ.
Tatiyacatutthāni.
1888.
Gacchato dukkaṭaṃ hoti, tatheva ca nisīdato.
1889.
Gantabbamāsitabbañca, sameniriyāpathena tu.
1890.
Anāpattīti ñātabbaṃ, viññunā vinayaññunā.
Dutiyo vaggo.
1891.
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, tathā ukkuṭikāya vā.
1892.
Tassantaraghare hoti, nisīdantassa dukkaṭaṃ.
1893.
Anāpattīti sāruppā, chabbīsati pakāsitā.
Chaṭṭhaṃ.
1894.
Piṇḍapāto gahetabbo, samasūpova viññunā.
1895.
Muggamāsakulatthānaṃ, sūpo ‘‘sūpo’’ti vuccati.
1896.
Tatheva ñātakādīnaṃ, aññatthāya dhanena vā.
Sattamaṭṭhamanavamāni.
1897.
Pūritova gahetabbo, adhiṭṭhānūpagassa tu.
1898.
Yaṃ kiñci pana bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1899.
Sese thūpīkataṃ sabbaṃ, vaṭṭateva na saṃsayo.
1900.
Pūretvā yadi peseti, bhikkhūnaṃ pana vaṭṭati.
1901.
Orohati sace heṭṭhā, na taṃ thūpīkataṃ siyā.
1902.
Dinnaṃ ayāvakālittā, na taṃ thūpīkataṃ siyā.
1903.
Piṇḍapātaṃ sace denti, idaṃ thūpīkataṃ siyā.
1904.
Ṭhapetvā paripūretvā, sace gaṇhāti vaṭṭati.
1905.
Gahitaṃ sugahitaṃ, pacchā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.
Tatiyo vaggo.
1906.
Uparodhimadassetvā, bhottabbaṃ paṭipāṭiyā.
1907.
Natthomasati ce doso, tathā uttaribhaṅgakaṃ.
Tatiyaṃ.
1908.
Pañcame matthakaṃ doso, madditvā paribhuñjato.
1909.
Ekato pana madditvā, saṃkaḍḍhitvāna bhuñjato.
Catutthapañcamāni.
1910.
Paṭicchādeyya bhattena, tassa cāpatti dukkaṭaṃ.
Chaṭṭhaṃ.
1911.
Aṭṭhame pana ujjhāne, gilānopi na muccati.
1912.
Anāpattīti ñātabbaṃ, na ca ujjhānasaññino.
Aṭṭhamaṃ.
1913.
Tesaṃ majjhappamāṇena, kattabbo kabaḷo pana.
1914.
Phalāphale anāpatti, gilānummattakādino.
Navamaṃ.
1915.
Khajjatuttaribhaṅgasmiṃ, anāpatti phalāphale.
Dasamaṃ.
Catuttho vaggo.
1916.
Attano ca mukhadvāraṃ, vivarantassa dukkaṭaṃ.
Paṭhamaṃ.
1917.
Mukhe ca kabaḷaṃ katvā, kathetuṃ na ca vaṭṭati.
1918.
Mukhasmiṃtattake sante, byāharantassa dukkaṭaṃ.
1919.
Vacanaṃ paripuṇṇaṃ ce, kathetuṃ pana vaṭṭati.
Dutiyatatiyāni.
1920.
Makkaṭo viya gaṇḍe vā, katvā bhuñjeyya dukkaṭaṃ.
Catutthapañcamachaṭṭhāni.
1921.
Jivhānicchārakaṃ vāpi, tathā ‘‘capu capū’’ti vā.
1922.
Sattame aṭṭhame natthi, doso kacavarujjhane.
Sattamadasamāni.
Pañcamo vaggo.
1923.
Hatthanillehakaṃ vāpi, na ca vaṭṭati bhuñjituṃ.
1924.
Mukhe aṅguliyo bhottuṃ, pavesetvāpi vaṭṭati.
1925.
Ekaoṭṭhopi jivhāya, na ca nillehitabbako.
Catutthaṃ.
1926.
Gahetabbaṃ, paṭikkhittaṃ, paṭikkūlavasena hi.
1927.
Santako pana saṅkho vā, sarāvaṃ vāpi thālakaṃ.
1928.
Anāmisena hatthena, gahaṇaṃ pana vaṭṭati.
Pañcamaṃ.
1929.
Nīharitvā anāpatti, chaḍḍentassa gharā bahi.
Chaṭṭhaṃ.
1930.
Sace dhārayamānassa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ.
Sattamaṃ.
1931.
Catuhatthappamāṇova, daṇḍo majjhimahatthato.
Aṭṭhamaṃ.
1932.
Satthapāṇī na hotāsiṃ, sannayhitvā ṭhito pana.
Navamaṃ.
1933.
Sajiyaṃ nijiyaṃ vāpi, gahetvā dhanudaṇḍakaṃ.
1934.
Sace deseti saddhammaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1935.
Na gaṇhāti naro tāva, dhammaṃ deseyya vaṭṭati.
Chaṭṭho vaggo.
1936.
Akkamitvā ṭhitassāpi, paṭimukkassa vā tathā.
Paṭhamaṃ.
1937.
Sabbattha agilānassa, yāne vā sayanepi vā.
1938.
Pīṭhe mañcepi vā ucce, nisinnena ṭhitena vā.
1939.
Sayanesu gatenāpi, sayanesu gatassa ca.
1940.
Nipannena ṭhitassāpi, nipannassapi vaṭṭati.
1941.
Ṭhitasseva ṭhitenāpi, desetumpi tatheva ca.
Dutiyatatiyacatutthāni.
1942.
Tathā veṭhitasīsassa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ.
1943.
Sasīsaṃ pārutassāpi, ayameva vinicchayo.
Pañcamachaṭṭhasattamāni.
1944.
Sacepi therupaṭṭhānaṃ, gantvāna daharaṃ ṭhitaṃ.
1945.
Tassa passe panaññassa, kathetabbaṃ vijānatā.
Aṭṭhamanavamadasamāni.
Sattamo vaggo.
1946.
‘‘Pacchimassa kathemī’’ti, vattabbaṃ vinayaññunā.
1947.
Samameva yugaggāhaṃ, kathetuṃ gacchatopi ca.
Paṭhamaṃ.
1948.
Uppathena samaṃ vāpi, gacchantasseva vaṭṭati.
Dutiyaṃ.
1949.
Uccārādicatukkaṃ tu, karoto dukkaṭaṃ siyā.
1950.
Sākhā vā bhūmilaggā taṃ, sabbaṃ haritameva hi.
1951.
Vaccaṃ nikkhamatevassa, sahasā pana vaṭṭati.
1952.
Kattabbaṃ, haritaṃ pacchā, tamottharati vaṭṭati.
1953.
Siṅghāṇikā gatā ettha, kheḷeneva ca saṅgahaṃ.
Catutthaṃ.
1954.
Tesaṃ aparibhogattā, karoto natthi dukkaṭaṃ.
1955.
Ajalaṃ alabhantena, jale kātumpi vaṭṭati.
Pañcamaṃ.
Aṭṭhamo vaggo.
1956.
Ujjagghikādicattāri, kabaḷena mukhena ca.
1957.
Samuṭṭhānādayo tulyā, vuttā samanubhāsane.
1958.
Yānaṃ sayanapallattha-veṭhitoguṇṭhitāni ca.
1959.
Sūpodanena viññatti, theyyasatthasamaṃ mataṃ.
1960.
Sekhiyesupi sabbesu, anāpattāpadāsupi.
1961.
Tīsu sikkhāpadesveva, gilāno na panāgato.
Sekhiyakathā.
1962.
Visārado hoti, vinītamānaso;
Parehi so hoti ca duppadhaṃsiyo;
Tato hi sikkhe satataṃ samāhito.
1963.
Avecca savanāmataṃ nāmataṃ;
Paṭuttamadhike hite ke hi te;
Na yanti kalisāsane sāsane.
Iti vinayavinicchaye
Bhikkhuvibhaṅgakathā niṭṭhitā.
Bhikkhunīvibhaṅgo
1964.
Tasmiṃ api samāsena, kiñcimattaṃ bhaṇāmahaṃ.
Pārājikakathā
1965.
Hoti pārājikā nāma, samaṇī sā pavuccati.
1966.
Sajīvassāpyajīvassa, santhataṃ vā asanthataṃ.
1967.
Aṅgajātaṃ pavesentī, allokāse parājitā.
1968.
Asādhāraṇamevāhaṃ, bhaṇissāmi samāsato.
1969.
Sarīrakena ce tena, phuseyya bhikkhunī pana.
1970.
Sarīramassa tena vā, phuṭṭhā pārājikā siyā.
1971.
Yathāvuttappakārena, kāyenānena attano.
1972.
Tathā yathāparicchinna- kāyabaddhena attano.
1973.
Hoti thullaccayaṃ tassā, payoge purisassa ca.
1974.
Ubbhajāṇuṃ tathevassā, ubhatovassave sati.
1975.
Avasese ca sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1976.
Kapparassa ca heṭṭhāpi, gataṃ ettheva saṅgahaṃ.
1977.
Ubhinnaṃ kāyasaṃsagga-rāge sati hi bhikkhuno.
1978.
Kāyasaṃsaggarāgo ca, sace bhikkhuniyā siyā.
1979.
Tassā thullaccayaṃ vuttaṃ, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.
1980.
Avisesena niddiṭṭhaṃ, ubhinnaṃ dukkaṭaṃ pana.
1981.
Ubhinnampi anāpatti, ubhinnaṃ cittasuddhiyā.
1982.
Pacchā dūseti ce neva, hoti bhikkhunidūsako.
1983.
Niccalo hoti ce bhikkhu, na hotāpatti bhikkhuno.
1984.
Adhivāseti samphassaṃ, tassā pārājikaṃ siyā.
1985.
Vuttattā ‘‘kāyasaṃsaggaṃ, sādiyeyyā’’ti satthunā.
1986.
Idaṃ tabbahuleneva, nayena paridīpitaṃ.
1987.
Sati āmasane tassā, phassaṃ vāsādiyantiyā.
1988.
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
Ubbhajāṇumaṇḍalakathā.
1989.
‘‘Na kassaci parassāhaṃ, ārocessāmi dāni’’ti.
1990.
Ayaṃ vajjapaṭicchādi- nāmikā pana nāmato.
1991.
Viseso tatra pācitti, idha pārājikaṃ siyā.
Vajjapaṭicchādikathā.
1992.
Yaṃdiṭṭhiko ca so tassā, diṭṭhiyā gahaṇena taṃ.
1993.
Saṅghamajjhepi aññāhi, vuccamānā tatheva ca.
1994.
Tassa kammassa osāne, ukkhittassānuvattikā.
1995.
Puna appaṭisandheyā, dvidhā bhinnā silā viya.
1996.
Samuṭṭhānādayo sabbe, vuttā samanubhāsane.
Ukkhittānuvattikakathā.
1997.
Aṅgassa pana taṃ hattha-ggahaṇanti pavuccati.
1998.
Etaṃ saṅghāṭiyā kaṇṇa-ggahaṇanti pavuccati.
1999.
Bhikkhunī hatthapāsasmiṃ, tiṭṭheyya purisassa vā.
2000.
Saṅketaṃ vāpi gaccheyya, iccheyyā gamanassa vā.
2001.
Upasaṃhareyya kāyaṃ vā, hatthapāse ṭhitā pana.
2002.
Abhabbā punaruḷhāya, chinno tālova matthake.
2003.
Aṭṭhamaṃ paripūrentī, tathekantarikāya vā.
2004.
Satakkhattumpi pūrentī, neva pārājikā siyā.
2005.
Dhuranikkhepanaṃ katvā, desitā gaṇanūpikā.
2006.
Desanāgaṇanaṃ neti, desitāpi adesitā.
2007.
Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
2008.
Ayamuddisito attho, sabbaaṭṭhakathāsupi.
2009.
Kāyasaṃsaggabhāve tu, sādhakaṃ vacanaṃ idaṃ.
Aṭṭhavatthukakathā.
2010.
Asādhāraṇapaññattā, catassova mahesinā.
Pārājikakathā niṭṭhitā.
Saṅghādisesakathā
2011.
Aṭṭakarī mukharī vihareyya;
Yena kenaci narenidha saddhiṃ;
Sā garukaṃ kira dosamupeti.
2012.
Pade pade tathā aṭṭaṃ, kātuṃ gacchantiyāpi ca.
2013.
Disvā vohārikaṃ tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2014.
Hoti bhikkhuniyā tassā, thullaccayamanantaraṃ.
2015.
Pacchā bhikkhunī ce pubba-sadisova vinicchayo.
2016.
Ārocetu yathākāmaṃ, paṭhame dukkaṭaṃ siyā.
2017.
Upāsakena vuttepi, ayameva vinicchayo.
2018.
Vinicchaye kate tehi, aṭṭe pana ca niṭṭhite.
2019.
Parājayepi vā tassā, hoti saṅghādisesatā.
2020.
Paccatthikamanussehi, ākaḍḍhīyati yā pana.
2021.
Anodissa paraṃ kiñci, rakkhaṃ yācati tattha yā.
2022.
Sutvā taṃ aññato aṭṭaṃ, niṭṭhāpenti sace pana.
2023.
Kathinena samuṭṭhānaṃ, tulyaṃ sakiriyaṃ idaṃ.
Aṭṭakārikathā.
2024.
Saṅghaṃ anapaloketvā, rājānaṃ gaṇameva vā.
2025.
Saṅghādisesamāpatti-māpannā nāma hoti sā.
2026.
Atirekagghanaṃ vāpi, ayaṃ ‘‘corī’’ti vuccati.
2027.
Yā pabbajitapubbā sā, ayaṃ ‘‘kappā’’ti vuccati.
2028.
Sace ācariniṃ pattaṃ, cīvaraṃ pariyesati.
2029.
Ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi, kammavācāhi ca dvayaṃ.
2030.
Gaṇo ācarinī ceva, na ca muccati dukkaṭaṃ.
2031.
Kappaṃ vā apaloketvā, tassā ummattikāya vā.
2032.
Kāyavācādito ceva, sacittañca kriyākriyaṃ.
Corivuṭṭhāpanakathā.
2033.
Ohīyeyya gaṇamhā vā, rattiṃ vippavaseyya vā.
2034.
Sakagāmā anāpatti, ñātabbā nikkhamantiyā.
2035.
Dukkaṭaṃ padavārena, veditabbaṃ vibhāvinā.
2036.
Parikkhepe atikkante, upacārokkamepi vā.
2037.
Pādena garukāpatti, hoti bhikkhuniyā pana.
2038.
Ayameva nayo ñeyyo, vaticchiddena vā tathā.
2039.
Kappiyanti paviṭṭhattā, na doso koci vijjati.
2040.
Hoti bhikkhuvihārassa, bhūmi tāsamakappiyā.
2041.
Anāpatti siyāpatti, padasā gamane pana.
2042.
Bahigāme pana ṭhatvā, āpatti pavisantiyā.
2043.
Pāraṃ gacchati yā tīraṃ, tassā samaṇiyā pana.
2044.
Hoti thullaccayāpatti, dutiyātikkame garu.
2045.
Bhaṇḍitvā orimaṃ tīraṃ, tathā paccuttarantiyā.
2046.
Evampi ca paraṃ tīraṃ, anāpattuttarantiyā.
2047.
Padasāvorimaṃ tīraṃ, paccuttarati vaṭṭati.
2048.
Ārohitvā tathā setuṃ, anāpattuttarantiyā.
2049.
Yāti uttaraṇe kāle, padasā garukaṃ phuse.
2050.
Ullaṅghitvāna vegena, anāpattuttarantiyā.
2051.
Hatthasaṅghātane vāpi, dussayānepi vaṭṭati.
2052.
Gamissāmī’’ti ābhogaṃ, vinā bhikkhuniyā pana.
2053.
Atikkamma siyāpatti, aruṇaṃ uṭṭhapentiyā.
2054.
Na doso dutiyā pāsaṃ, uṭṭheti aruṇaṃ sace.
2055.
Gāmato bahi nikkhamma, tassā dutiyikāya tu.
2056.
Hoti thullaccayāpatti, jahite garukaṃ siyā.
2057.
Savanassupacārepi, sati āpatti hoti hi.
2058.
Hoti, ettha kathaṃ dhamma-savanārocane viya.
2059.
‘‘Ayye’’ti tassā saddassa, savanātikkamepi ca.
2060.
Ettha bhikkhunī ekāpi, gaṇāyevāti vuccati.
2061.
Iccevaṃ tu saussāhā, anubandhati vaṭṭati.
2062.
Ussāhassacchedaṃ katvā, ohīnā ce tassāpatti.
2063.
Hoti tassāpi āpatti, saussāhā na hoti ce.
2064.
Aññaṃ pana sace maggaṃ, pacchimāpi ca gaṇhati.
2065.
Tasmā tattha ubhinnampi, anāpatti pakāsitā.
2066.
Aruṇuggamane kāle, gāmantaragatāya hi.
2067.
Āpattiyo catassopi, honti ekakkhaṇe pana.
2068.
Pakkhasaṅkantā vā naṭṭhā, saddhiṃ yātā sā ce hoti.
2069.
Anāpattīti ñātabbaṃ, evaṃ ummattikāyapi.
2070.
Agāmake araññe tu, gaṇā ohīyanaṃ mataṃ.
2071.
Cattāropi ca saṅghādi-sesā tassā na vijjare.
2072.
Sacittaṃ kāyakammañca, ticittañca tivedanaṃ.
Gāmantaragamanakathā.
2073.
Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi, honti thullaccayā duve.
2074.
Tikasaṅghādisesaṃ tu, adhamme tikadukkaṭaṃ.
2075.
Vatte vā pana vattantiṃ, asante kārakepi vā.
2076.
Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā.
2077.
Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ayameva visesatā.
Catutthaṃ.
2078.
Manussapuggalassa ce, yadeva kiñci gaṇhati.
2079.
Thullaccayamudīritaṃ;
Ajjhohāresu saṅghādi-;
Sesā honti payogato.
2080.
Ajjhohārappayogesu, thullaccayacayo siyā.
2081.
Manussaviggahānampi, ubhatovassute tathā.
2082.
Gahaṇe paribhoge ca, sabbatthāpi ca dukkaṭaṃ.
2083.
‘‘Avassuto na cāya’’nti, ñatvā gaṇhati yā pana.
2084.
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
Pañcamaṃ.
2085.
Dukkaṭāni ca bhogesu, thullaccayagaṇo siyā.
2086.
Yakkhādīnaṃ catunnampi, tatheva purisassa ca.
2087.
Tesañca paribhogepi, dukkaṭaṃ parikittitaṃ.
2088.
Bhoge ca dukkaṭaṃ, bhutte, thullaccayamudīritaṃ.
2089.
Kulānuddayatā vāpi, uyyojeti ca yā pana.
2090.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Chaṭṭhaṃ.
2091.
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, natthi kāci visesatā.
Sattamaṭṭhamāni.
2092.
Anantarasamāyeva, samuṭṭhānādayo nayā.
Navamadasamāni.
2093.
Yāvatatiyakā aṭṭha, cattāri ca ito tato.
Saṅghādisesakathā.
Nissaggiyakathā
2094.
Vikappanamakatvā vā, ekāhampi ṭhapeyya ce.
2095.
Tassā nissaggiyāpatti, pattasannidhikāraṇā.
2096.
Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
2097.
Tassimassa ubhinnampi, ayameva visesatā.
Paṭhamaṃ.
2098.
Ādissa pana ‘‘sampattā, bhājentū’’ti niyāmitaṃ.
2099.
Bhājāpeyya ca yā tassā, payoge dukkaṭaṃ siyā.
2100.
Labhitvā pana nissaṭṭhaṃ, yathādāne niyojaye.
2101.
Tassa cāyamadhippāyo, sevituṃ na ca vaṭṭati.
2102.
Ubhayatthapi niddiṭṭhaṃ, tathā vematikāyapi.
2103.
Na dosummattikādīnaṃ, tisamuṭṭhānatā matā.
Dutiyaṃ.
2104.
Ekāyeva siyāpatti, acchindati sace sayaṃ.
2105.
Itaresu ca vatthūnaṃ, payogassa vasā siyā.
2106.
Tikadukkaṭamuddiṭṭhaṃ, itarissā tu cīvare.
2107.
Gaṇhantiyā anāpatti, tisamuṭṭhānatā matā.
Tatiyaṃ.
2108.
Viññattidukkaṭaṃ tassā, lābhā nissaggiyaṃ siyā.
2109.
Anaññenaññasaññāya, appahontepi vā puna.
2110.
Ānisaṃsañca dassetvā, tadaññaṃ viññāpentiyā.
2111.
Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.
Catutthaṃ.
2112.
Evaṃ saññāyaññaṃ dhaññaṃ, mayhaṃ ānetvā detīti.
2113.
Lābhe nissaggiyaṃ hoti, tena caññena vābhataṃ.
2114.
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.
Pañcamaṃ.
2115.
Cetāpeyya sace aññaṃ, saṅghikenidha bhikkhunī.
2116.
Anaññadatthike ettha, niddiṭṭhaṃ dvikadukkaṭaṃ.
2117.
Pucchitvā sāmike vāpyā-padāsummattikāya vā.
2118.
Sattamaṃ chaṭṭhasadisaṃ, sayaṃ yācitakaṃ vinā.
Chaṭṭhasattamāni.
2119.
‘‘Mahājanikasaññāci-kenā’’ti padatādhikā.
2120.
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, viseso natthi kocipi.
Aṭṭhamanavamadasamāni.
Paṭhamo vaggo.
2121.
Cetāpeyya sace tassā, catusaccappakāsinā.
2122.
Kahāpaṇacatukkaṃ tu, kaṃso nāma pavuccati.
2123.
Anāpatti catukkaṃsa-paramaṃ garukaṃ pana.
2124.
Aññassatthāya vā atta-dhanenummattikāya vā.
2125.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Ekādasamaṃ.
2126.
Tato ce uttariṃ yaṃ tu, cetāpeti hi bhikkhunī.
2127.
Anantarasamaṃ sesaṃ, natthi kāci visesatā.
Dvādasamaṃ.
2128.
Imāni dvādasevāpi, samatiṃseva honti hi.
Nissaggiyakathā.
Pācittiyakathā
2129.
Āmakaṃ māgadhaṃyeva, ‘‘khādissāmī’’ti gaṇhati.
2130.
Ajjhohāravaseneva, pācittiṃ paridīpaye.
2131.
Ajjhoharati yā tassā, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
2132.
Miñjānaṃ gaṇanāyassā, pācittigaṇanā siyā.
2133.
Lasuṇā pana cattāro, vaṭṭanteva sabhāvato.
2134.
Harito haritavaṇṇo, cāpalo setakopi ca.
2135.
Tisso haritakassāpi, cāpalo hotyamiñjako.
2136.
Na dosummattikādīnaṃ, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
Paṭhamaṃ.
2137.
Ekalomampi pācitti, saṃharāpentiyā siyā.
2138.
Payogagaṇanāyassā, na lomagaṇanāya hi.
2139.
Samuṭṭhānādayo magga- saṃvidhānasamā matā.
Dutiyaṃ.
2140.
Kesarenāpi rāgena, pācitti padumassa vā.
2141.
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
Tatiyaṃ.
2142.
Kāmarāgaparetā tu, paveseti na vaṭṭati.
2143.
Daṇḍamelāḷukaṃ vāpi, muttassa karaṇe pana.
2144.
Pavesāpeti vā tasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā.
2145.
Talaghātakatulyāva, samuṭṭhānādayo matā.
Catutthaṃ.
2146.
Pācittiyaṃ pavesetvā, dakasuddhiṃ karontiyā.
2147.
Pācittiyaṃ bhave suddhiṃ, pavesetvādiyantiyā.
2148.
Vitthārato paveseti, tassā pācittiyaṃ siyā.
2149.
Abhibyattataraṃ katvā, ayamattho vibhāvito.
2150.
Adhikampi pavesetvā, dakasuddhiṃ karontiyā.
2151.
Samuṭṭhānādayo sabbe, talaghātasamā matā.
Pañcamaṃ.
2152.
Gahetvā upatiṭṭheyya, tassā pācittiyaṃ siyā.
2153.
‘‘Bījanī’’ti ca yā kāci, vatthakoṇādi vuccati.
2154.
Pahārapaccayā vuttaṃ, khandhake dukkaṭaṃ visuṃ.
2155.
Khādato khādanaṃ vāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2156.
Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.
Chaṭṭhaṃ.
2157.
Koṭṭetvā ca pacitvā ca, pācitti paribhuñjati.
2158.
Haraṇepi ca dhaññānaṃ, tathā sukkhāpane pana.
2159.
Aggissa karaṇe dabbi-sajjane ca, kapallake.
2160.
Papphoṭanādike sabba-payoge dukkaṭaṃ bhave.
2161.
Viññatvā vā sayaṃ tasmā, bhajjanādīni aññato.
2162.
Kārāpetvāpi katvā vā, ajjhoharati yā pana.
2163.
Mātaraṃ vāpi yācitvā, pācitti paribhuñjati.
2164.
Aviññatti sayaṃ laddhaṃ, dukkaṭaṃ paribhuñjati.
2165.
Kārāpetvāpi katvā vā, tathā ajjhoharantiyā.
2166.
Ṭhapetvā satta dhaññāni, sesaviññattiyāpi ca.
2167.
Ñātakānampi dhaññaṃ tu, āmakaṃ na ca vaṭṭati.
2168.
Samuṭṭhānādayo sabbe, addhānasadisā matā.
Sattamaṃ.
2169.
Chaḍḍeyya vā tirokuṭṭe, chaḍḍāpeyya parehi vā.
2170.
Chaḍḍentiyā panekeka-manekāpatti dīpitā.
2171.
Ekeneva payogena, ekā chaḍḍentiyā siyā.
2172.
Chaḍḍane dantakaṭṭhassa, pācitti paridīpitā.
2173.
Avalañjepi vā ṭhāne, oloketvāpi vā pana.
2174.
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, kriyākriyamidaṃ siyā.
Aṭṭhamaṃ.
2175.
Ropime haritaṭṭhāne, yattha katthaci bhikkhunī.
2176.
Chaḍḍāpeti tathā vutta-nayo āpattinicchayo.
2177.
Ucchuādīni khādantī, gacchantī pana tattha yā.
2178.
Hoti pācittiyaṃ tassā, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.
2179.
Pivitvā matthakacchinnaṃ, nāḷikerampi tādise.
2180.
Na uṭṭhetaṅkuraṃ yāva, sabbesaṃ tāva dukkaṭaṃ.
2181.
Rohanatthāya tatthassā, yathāvatthukameva hi.
2182.
Samuṭṭhānādayo sabbe, aṭṭhamena samā matā.
Navamaṃ.
2183.
Dassanatthāya gaccheyya, tassā pācittiyaṃ siyā.
2184.
Gacchantiyā siyā tassā, padavārena dukkaṭaṃ.
2185.
Suṇāti tesaṃ gītampi, ekā pācitti dīpitā.
2186.
Suṇāti aññato gītaṃ, visuṃ pācittiyo siyuṃ.
2187.
Naccituṃ gāyituṃ neva, sayaṃ labhati bhikkhunī.
2188.
‘‘Upaṭṭhānaṃ karomā’’ti, vutte vā sampaṭicchituṃ.
2189.
‘‘Upaṭṭhānaṃ karomā’’ti, vutte bhikkhuniyā pana.
2190.
Ārāmeyeva ṭhatvā vā, yā passati suṇāti vā.
2191.
Gantvā passantiyā vāpi, tathārūpā hi kāraṇā.
2192.
Tathā ummattikādīna-manāpattāpadāsupi.
2193.
Lokavajjamidaṃ pāpa-cittañceva tivedanaṃ.
Dasamaṃ.
Lasuṇavaggo paṭhamo.
2194.
Santiṭṭhati sace saddhiṃ, purisena ca bhikkhunī.
2195.
Hatthapāsaṃ samāgantvā, rahassādavasena tu.
2196.
Ajahitvāpi vā yakkha-petādīnampi bhikkhunī.
2197.
Anāpatti sace koci, dutiyā viññu vijjati.
2198.
Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ saññāvimokkhakaṃ.
Paṭhamaṃ.
2199.
Adhikaṃ itaraṃ sabbaṃ, paṭhamena samaṃ mataṃ.
Dutiyaṃ.
2200.
Samānaṃ paṭhameneva, samuṭṭhānādinā saha.
Tatiyacatutthāni.
2201.
Ajjhokāse nisīditvā, upacārampi vā sace.
2202.
Dutiye ca pade tassā, pācitti pariyāputā.
2203.
Tathāpuṭṭhe anāpuṭṭha-saññāya vicikicchato.
2204.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Pañcamaṃ.
2205.
Ekāva anisīditvā, nipajjitvā vajantiyā.
2206.
Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Chaṭṭhaṃ.
2207.
Vattabbaṃ tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
Sattamaṭṭhamāni.
2208.
Abhisapeyya pācitti, vācato vācato siyā
2209.
‘‘Sunakhī sūkarī kākī, kāṇā kuṇī’’tiādinā.
2210.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ.
2211.
Anāpattaṭṭhameneva, samuṭṭhānādayo samā.
Navamaṃ.
2212.
Dvīsu tesu panekekaṃ, dukkaṭaṃ tu karontiyā.
2213.
Dhuranikkhepatulyāva, kriyāmattaṃ visesakaṃ.
Dasamaṃ.
Andhakāravaggo dutiyo.
2214.
Sabbapayoge dukkaṭamassā;
Tassa ca vosāne jinavuttaṃ;
Bhikkhuni dosaṃ sā samupeti.
2215.
Na doseḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
Paṭhamaṃ.
2216.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Dutiyaṃ.
2217.
Anantarāya taṃ pacchā, yā na sibbeyya bhikkhunī.
2218.
Dhure nikkhittamatteva, tassā pācittiyaṃ siyā.
2219.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ.
2220.
Anāpatti gilānāya, antarāyepi vā sati.
2221.
Dhuranikkhepanaṃ nāma, samuṭṭhānamidaṃ mataṃ.
Tatiyaṃ.
2222.
Hoti pācittiyāpatti, chaṭṭhe tassāruṇuggame.
2223.
Ticīvarañca saṃkacci, dakasāṭīti pañca tu.
2224.
Pañcame divase pañca, cīvarāni nisevati.
2225.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Catutthaṃ.
2226.
Paribhuñjati aññissā, tassā pācittiyaṃ siyā.
2227.
Acchinnacīvarā naṭṭha-cīvarā āpadāsu vā.
2228.
Kathinena samuṭṭhānaṃ, tulyametaṃ kriyākriyaṃ.
Pañcamaṃ.
2229.
Nivāreti sace tassā, pācitti paridīpaye.
2230.
Tathevaññaṃ parikkhāraṃ, nivāreti sace pana.
2231.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo matā.
Chaṭṭhaṃ.
2232.
Hoti pācittiyaṃ tassā, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
2233.
Ānisaṃsaṃ nidassetvā, paṭisedhentiyā pana.
2234.
Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
Sattamaṃ.
2235.
Kappabindukataṃ kiñci, muñcitvā sahadhammike.
2236.
Yassa kassaci tassāpi, pācitti pariyāputā.
2237.
Pācittiyo gaṇetabbā, bhikkhuno dukkaṭaṃ siyā.
2238.
Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.
Aṭṭhamaṃ.
2239.
Kālaṃ atikkameyyassā, dubbalāsāya dosatā.
2240.
Ubhosu kaṅkhitāya vā, avoca dukkaṭaṃ jino.
2241.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo matā.
Navamaṃ.
2242.
Tassā pācittiyāpatti, munindena pakāsitā.
2243.
Uddhāramūlako appo, na dātabbo panīdiso.
2244.
Atthāramūlako appo, dātabbo evarūpako.
2245.
Ānisaṃsaṃ nidassetvā, paṭisedheti vaṭṭati.
2246.
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.
Dasamaṃ.
Naggavaggo tatiyo.
2247.
Nipajjeyyuṃ saheva dve, dvinnaṃ pācittiyaṃ siyā.
2248.
Ekāya ca nipannāya, sace ekā nisīdati.
2249.
Anāpatti samuṭṭhānaṃ, eḷakena samaṃ mataṃ.
Paṭhamaṃ.
2250.
Saṃhārimesu teneva, pārupitvā sace pana.
2251.
Ekasmiṃ dukkaṭaṃ dvinnaṃ, vuttaṃ tu dvikadukkaṭaṃ.
2252.
Na dosummattikādīnaṃ, sesaṃ tulyaṃ panādinā.
Dutiyaṃ.
2253.
Kareyya pana pācitti, aññissāphāsukāraṇā.
2254.
Pācittiyānaṃ gaṇanā ca ñeyyā;
Payogatoyeva bhavanti dosā;
Nipajjanaṭṭhānanisīdanānaṃ.
2255.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ.
2256.
Tassā caṅkamanādīni, anāpatti karontiyā.
2257.
Kriyākriyamidaṃ pāpa- mānasaṃ dukkhavedanaṃ.
Tatiyaṃ.
2258.
Nupaṭṭhāpeyya caññāya, nupaṭṭheyya sayampi vā.
2259.
Antevāsiniyā vāpi, dukkaṭaṃ itarāya vā.
2260.
Āpadummattikādīnaṃ, dhuranikkhepanodayaṃ.
Catutthaṃ.
2261.
Sayaṃ upassayā tamhā, nikkaḍḍhati sace pana.
2262.
Taṃ nikkaḍḍhantiyā tassā, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
2263.
Āṇattiyampi eseva, nayo vutto mahesinā.
2264.
Ekāyāṇattiyā dvāra-gaṇanāpattiyo siyuṃ.
2265.
Ubhinnaṃ pana sabbattha, parikkhāresu dukkaṭaṃ.
2266.
Saṅghikā hi vihārasmā, nikkaḍḍhanasamaṃ mataṃ.
Pañcamaṃ.
2267.
Sikkhāpadenariṭṭhassa, sadisova vinicchayo.
Chaṭṭhaṃ.
2268.
Carantiyā siyāpatti, vinā satthena cārikaṃ.
2269.
Pācittiyanayo ñeyyo, bhikkhunā vinayaññunā.
2270.
Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Sattamaṃ.
2271.
Sattamena samānāni, samuṭṭhānādinā saha.
Aṭṭhamanavamāni.
2272.
Katvā ca dhuranikkhepaṃ, pacchā gacchantiyā tathā.
2273.
Chasu vattabbamevatthi, kinnu nāmidha taṃ siyā.
2274.
Aññena pana maggena, pacchāgacchati vaṭṭati.
2275.
Āpadāsu gilānāya, alābhe dutiyāya vā.
2276.
Manussajīvitabrahma-cariyassantarāyikā.
2277.
Ayameva viseso hi, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.
Dasamaṃ.
Tuvaṭṭavaggo catuttho.
2278.
Kīḷāvāpiṃ nānākāraṃ, daṭṭhuṃ gacchantinaṃ tāni.
2279.
Padaṃ anuddharitvāva, sace passanti pañcapi.
2280.
Gantvā passanti ce taṃ taṃ, pāṭekkāpattiyo siyuṃ.
2281.
Bhikkhussa pana sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2282.
Naccadassanatulyova, samuṭṭhānādinā saha.
Paṭhamaṃ.
2283.
Sevantīnaṃ yāsaṃ tāsaṃ, pācittāpattiṃ satthāha.
2284.
Payogabāhullavasena hoti;
Iccevamaccantayasena vuttā;
Pācittiyānaṃ gaṇanā panevaṃ.
2285.
Anāpatti samuṭṭhāna-manantarasamaṃ mataṃ.
Dutiyaṃ.
2286.
Yattakaṃ añchitaṃ hatthā, tasmiṃ takkamhi veṭhite.
2287.
Sabbapubbapayogesu, dukkaṭaṃ hatthavārato.
2288.
Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Tatiyaṃ.
2289.
Sabbapubbapayogesu, veyyāvaccaṃ karontiyā.
2290.
Khajjakādīsu rūpānaṃ, gaṇanāya hi dīpaye.
2291.
Kiñci kammaṃ akāretvā, kiñci kātuṃ na vaṭṭati.
2292.
Cetiyassa ca pūjāya, veyyāvaccakarassa vā.
2293.
Samuṭṭhānādayo sabbe, tatiyena samā matā.
Catutthaṃ.
2294.
Tathā idha panekāhaṃ, parihāro na labbhati.
2295.
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, veditabbaṃ vibhāvinā;
Pañcamaṃ.
2296.
Gihīnaṃ pana yaṃ kiñci, dantaponodakaṃ vinā.
2297.
Hoti pācittiyaṃ tassā, ṭhapetvā sahadhammike.
2298.
Yā na deti ca dāpeti, nikkhamitvāpi dentiyā.
2299.
Samuṭṭhānādayo sabbe, tatiyena samā matā.
Chaṭṭhaṃ.
2300.
Divase tu catutthe taṃ, dhovitvā puna cīvaraṃ.
2301.
Tassā pācittiyaṃ vuttaṃ, tikapācittiyaṃ siyā.
2302.
Utunīnaṃ abhāve tu, aññāsaṃ puna pariyaye.
2303.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Sattamaṃ.
2304.
Hoti pācittiyaṃ tassā, cārikaṃ pakkamantiyā.
2305.
Parikkhittavihārassa, parikkhepampi vā tathā.
2306.
Dukkaṭaṃ samatikkante, pācitti dutiyena tu.
2307.
Antarāye anāpatti, jaggikaṃ alabhantiyā.
2308.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Aṭṭhamaṃ.
2309.
Parūpaghātakaṃ mantā-gadayogappabhedakaṃ.
2310.
Hoti pācittiyaṃ tassā, padādīnaṃ vasenidha.
2311.
Parittesu ca sabbesu, tathā ummattikāya vā.
Navamaṃ.
2312.
Samuṭṭhānādayo dvinnaṃ, padasodhammasādisā.
Dasamaṃ.
Cittāgāravaggo pañcamo.
2313.
Anāpucchāva yaṃ kiñci, pācitti pariyāputā.
2314.
Anāpucchā parikkhepaṃ, atikkāmeti yā pana.
2315.
Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā.
2316.
Jātakaṅkhāya vā tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2317.
Tā sannipatitā yattha, tāsaṃ gacchati santikaṃ.
2318.
Tena gacchantiyā vāpi, āpadāsu visantiyā.
2319.
Dhuranikkhepatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Paṭhamaṃ.
2320.
Tikapācittiyaṃ tassā, sese ca tikadukkaṭaṃ.
2321.
Matthadhammānusāsaniṃ;
Na dosomasavādena;
Tulyo sesanayo mato.
Dutiyaṃ.
2322.
Ekaṃ sambahulā vāpi, tatheva itarāya vā.
2323.
Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Tatiyaṃ.
2324.
Nimantanapavāraṇā, ubhopi vuttalakkhaṇā.
2325.
Yā cajjhoharaṇatthāya, yaṃ kiñci pana āmisaṃ.
2326.
Ajjhohāravasenettha, pācitti paridīpitā.
2327.
Gahaṇe dukkaṭaṃ vuttaṃ, tathā ajjhoharantiyā.
2328.
Sacepi yāguṃ pivatīdha vaṭṭati;
Tathā kathetvā puna sāmikassa vā;
Sacepi sā bhuñjati aññabhojanaṃ.
2329.
Tathā ummattikādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
2330.
Nimantitā anāpucchā, sāmiṃ bhuñjati ce pana.
2331.
Paribhuñjati yā tassā, pācitti kriyato siyā.
Catutthaṃ.
2332.
Kulassāvaṇṇanaṃ vāpi, bhikkhunīnaṃ vadantiyā.
2333.
Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Pañcamaṃ.
2334.
Na vasati sace maggo, akhemo vā sace siyā.
2335.
Upagacchantiyā vassaṃ, āpatti aruṇuggame.
2336.
Vassaṃ upagatā bhikkhū, anāpattāpadāsupi.
2337.
Bhikkhunovādako pana;
Idaṃ eḷakalomena;
Samuṭṭhānādinā samaṃ.
Chaṭṭhaṃ.
2338.
‘‘Nāhaṃ pavāressāmī’’ti, sā nikkhipati ce dhuraṃ.
2339.
Sati vā antarāyasmiṃ, gilānāyāpadāsupi.
2340.
Idaṃ tu dhuranikkhepa-samuṭṭhānamudīritaṃ.
Sattamaṃ.
2341.
Dhure nikkhittamattasmiṃ, pācitti paridīpaye.
2342.
Akriyaṃ lokavajjañca, kāyikaṃ dukkhavedanaṃ.
Aṭṭhamaṃ.
2343.
Iccevaṃ pana nikkhitte, dhure pācittiyaṃ siyā.
2344.
Na doso pariyesitvā, dutiyaṃ alabhantiyā.
2345.
Idaṃ tu dhuranikkhepa-samuṭṭhānamudīritaṃ.
Navamaṃ.
2346.
Anāpucchāva saṅghaṃ vā, gaṇaṃ ekena ekikā.
2347.
Katesu dukkaṭāniccha, tassā pācittiyo cha ca.
2348.
Āṇāpeti sace evaṃ, so ca sabbaṃ karoti ce.
2349.
Tassā pācittiyacchakkaṃ, dvādasāpattiyo siyuṃ.
2350.
So karoti ca sabbāni, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
2351.
Bhedanādīni sabbāni, kārāpeti sace pana.
2352.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
Dasamaṃ.
Ārāmavaggo chaṭṭho.
2353.
Ñattiyā kammavācāhi, upajjhāyāya dukkaṭaṃ.
2354.
Tathā gabbhinisaññāya, na ca gabbhiniyā pana.
2355.
Tathācariniyā tassā, gaṇassāpi ca dīpitaṃ.
2356.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Paṭhamaṃ.
2357.
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, natthi kāci visesatā.
Dutiyaṃ.
2358.
Dve vassāni siyāpatti, vuṭṭhāpeyya sace pana.
2359.
Adhamme pana kammasmiṃ, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
2360.
Vuṭṭhāpeti anāpatti, tathā ummattikāya vā.
2361.
Pabbajjāya padātabbā, adatvā na ca kāraye.
Tatiyaṃ.
2362.
Sikkhamānamanāpatti, hoti taṃ vuṭṭhapentiyā.
2363.
Tatthāpi ca padātabbā, upasampadamāḷake.
2364.
Paṭhamena samaṃ ñeyyaṃ, catutthaṃ tu kriyākriyaṃ.
Catutthaṃ.
2365.
Paripuṇṇāti saññāya, na doso vuṭṭhapentiyā.
2366.
Asesena ca sesaṃ tu, paṭhamena samaṃ mataṃ.
Pañcamaṃ.
2367.
Sattamampi tathā sabbaṃ, catutthena samaṃ mataṃ.
Chaṭṭhasattamāni.
2368.
Vuttaṃ tena samaṃ ñeyyaṃ, aṭṭhamaṃ na visesatā.
Aṭṭhamaṃ.
2369.
Nānubandheyya ce tassā, pācitti pariyāputā.
2370.
Dhure nikkhittamattasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā.
2371.
Nānubandhantiyā tassā, na dosummattikāya vā.
2372.
Idaṃ panākriyaṃ vuttaṃ, vedanā dukkhavedanā.
Navamaṃ.
2373.
Taṃ gahetvā na gaccheyya, na caññaṃ āṇāpeyya ce.
2374.
Sati vā antarāyasmiṃ, dutiyaṃ alabhantiyā.
2375.
Na doso dhuranikkhepa-samuṭṭhānamidaṃ pana.
Dasamaṃ.
Gabbhinivaggo sattamo.
2376.
Gihigatehi tīheva, sadisānīti niddise.
2377.
‘‘Gatā vīsativassā’’ti, viññātabbā vibhāvinā.
2378.
‘‘Sikkhamānā’’ti vattabbā, tā hi sammutiādisu.
2379.
Vattabbā panubhopetā, evaṃ vattuṃ na vaṭṭati.
2380.
Kattabbā upasampannā, sesāsupi ayaṃ nayo.
2381.
Vuttā ‘‘kumāribhūtā’’ti, tathā ‘‘gihigatā’’tipi.
2382.
‘‘Kumāribhūtā’’ icceva, vattabbā na panaññathā.
2383.
‘‘Sikkhamānā’’ti vattumpi, vaṭṭateva na saṃsayo.
Tatiyaṃ.
2384.
Hutvā sayamupajjhāyā, sikkhamānaṃ tu bhikkhunī.
2385.
Kammavācānamosāne, tassā pācitti dīpitā.
Catutthaṃ.
2386.
Ubhayaṃ tisamuṭṭhānaṃ, pañcamaṃ tu kriyākriyaṃ.
Pañcamaṃ.
2387.
Upasampāditenettha, pacchā khīyati dosatā.
2388.
Na doso tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
Chaṭṭhaṃ.
2389.
‘‘Vuṭṭhāpessāmi nāha’’nti, dhuranikkhepane pana.
2390.
Na doso pariyesitvā, parisaṃ alabhantiyā.
2391.
Akriyaṃ lokavajjañca, hotidaṃ dukkhavedanaṃ.
Sattamaṃ.
2392.
Navamepi ca vattabbaṃ, natthi uttānamevidaṃ.
2393.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Aṭṭhamanavamāni.
2394.
Tassā pācittiyāpatti, taṃ vuṭṭhāpentiyā siyā.
2395.
Dvikkhattuṃ pucchitabbaṃ tu, bhikkhunīhi, na bhikkhunā.
2396.
Idaṃ catusamuṭṭhānaṃ, vācato kāyavācato.
2397.
Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.
Dasamaṃ.
2398.
Vuṭṭhāpeti sace sikkha-mānaṃ pācittiyaṃ siyā.
2399.
Chandaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Ekādasamaṃ.
2400.
Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
Dvādasamaterasamāni.
Kumārībhūtavaggo aṭṭhamo.
2401.
Tassā pācittiyāpatti, hotīti pariyāputā.
2402.
Divasampi ca dhāreti, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
2403.
Chattameva ca dhārentī, yadi gacchati dukkaṭaṃ.
2404.
Taṃ chattamapanāmetvā, dukkaṭaṃ hoti gacchati.
2405.
Puna dhārentiyā tassā, hoti pācittiyaṃ pana.
2406.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva dvikadukkaṭaṃ.
2407.
Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Paṭhamaṃ.
2408.
Abhirūhantiyāpatti, payogagaṇanāvasā.
2409.
Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Dutiyaṃ.
2410.
Tassā pācittiyāpatti, hotīti pariyāputā.
2411.
Payogagaṇanāyeva, tassā pācittiyo siyuṃ.
2412.
Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā.
2413.
Idha cākusalaṃ cittaṃ, lokavajjaṃ visesatā.
Tatiyaṃ.
2414.
Tassā tassa ca vatthussa, gaṇanāpattiyo siyuṃ.
2415.
Sesaṃ anantareneva, sadisaṃ paridīpitaṃ.
Catutthaṃ.
2416.
Nhāsantiyā panāpatti, nhānosāne pakāsitā.
2417.
Ābādhapaccayā doso, natthi ummattikāya vā.
2418.
Chaṭṭhampi tatiyeneva, sadisanti pakāsitaṃ.
Pañcamachaṭṭhāni.
2419.
Hoti bhikkhuniyāpatti, sace bhikkhuniyā pana.
2420.
Mocetvā pana mocetvā, payogagaṇanā siyā.
2421.
Āpadāsu gilānāya, anāpatti pakāsitā.
2422.
Sattamena samānāva, aṭṭhamādīni tīṇipi.
Sattamaṭṭhamanavamadasamāni.
2423.
Anāpucchā nisīdeyya, chamāyapi na vaṭṭati.
2424.
Āpadāsu gilānāya, na dosummattikāya vā.
2425.
Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.
Ekādasamaṃ.
2426.
Vinaye ca katokāsaṃ, suttaṃ pucchantiyāpi ca.
2427.
Na doso padasodhamma-samuṭṭhānamidaṃ pana.
Dvādasamaṃ.
2428.
Parikkhittassa gāmassa, parikkhepokkame pana.
2429.
Upacārokkamepettha, eseva ca nayo mato.
2430.
Anāpatti siyā tassā, gilānāyāpadāsupi.
2431.
Sesaṃ vuttanayeneva, viññātabbaṃ vibhāvinā.
Terasamaṃ.
Chattupāhanavaggo navamo.
Iti vinayavinicchaye pācittiyakathā niṭṭhitā.
Pāṭidesanīyakathā
2432.
‘‘Bhuñjissāmī’’ti gahaṇe, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
2433.
Tipāṭidesanīyaṃ tu, gilānāya dvidukkaṭaṃ.
2434.
Gilānāyāvasesaṃ vā, viññattaṃ ñātakādito.
2435.
Anāpatti samuṭṭhānaṃ, addhānasadisaṃ mataṃ.
Paṭhamaṃ.
2436.
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, natthi kāci visesatā.
2437.
Bhuñjantiyā tu viññatvā, aṭṭhasupi ca dukkaṭaṃ.
Iti vinayavinicchaye
Pāṭidesanīyakathā niṭṭhitā.
2438.
Tesaṃ mahāvibhaṅge tu, vutto atthavinicchayo.
Iti vinayavinicchaye
Sikkhākaraṇīyakathā niṭṭhitā.
2439.
Savibhaṅgānameva yo;
Attho aṭṭhakathāsāro;
So ca vutto visesato.
2440.
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, hitatthāya kato mayā.
2441.
Suṇanti vinaye hi te ye hite;
Janassa sumatāyane tāyane;
Bhavanti pakataññuno taññuno.
2442.
Abhipatthayatā hi visāradataṃ;
Paramā pana buddhimatā mahatī;
Karaṇīyatamā yatinādaratā.
2443.
Vinayassa vinicchayamatthayutaṃ;
Amaraṃ ajaraṃ arajaṃ arujaṃ;
Adhigacchati santipadaṃ pana so.
Iti vinayavinicchaye
Bhikkhunīvibhaṅgakathā niṭṭhitā.
Khandhakakathā
Mahāvaggo
Mahākhandhakakathā
Pabbajjākathā
2444.
Khandhakepi pavakkhāmi, samāsena vinicchayaṃ.
2445.
Bhaṇḍukammamapucchitvā, pabbājentassa dukkaṭaṃ.
2446.
Daharo āṇāpetabbo, pabbājetvānayāti ca.
2447.
Pabbājeti sace taṃ so, sayamevāpi vaṭṭati.
2448.
‘‘Khaṇḍasīmamimaṃ netvā, pabbājetvānayā’’ti ca.
2449.
Evampi bhikkhunāyeva, hoti pabbājito naro.
2450.
Itthiṃ bhikkhunito añño, pabbājeti na vaṭṭati.
2451.
Āṇattiyā ubhinnampi, kāsāyāni labhanti te.
2452.
Kesāpanayanaṃ katvā, paṭhamaṃ udake puna.
2453.
Sarīre pīḷakā vāpi, kacchu vā tassa honti ce.
2454.
Nhāpetabbova yatinā, tatheva ajigucchatā.
2455.
So sadā balavasneho, hotupajjhāyakādisu.
2456.
Sikkhāyo paripūretvā, nibbānaṃ pāpuṇanti hi.
2457.
Sarīraṃ tassa sīsañca, ubbaṭṭetvā punappunaṃ.
2458.
Dvattikkhattuṃ sakiṃ vāpi, dātabbānissa bhikkhunā.
2459.
Acchādeti upajjhāyo, vaṭṭatācariyopi vā.
2460.
Apanetvā tato sabbaṃ, puna dātabbameva taṃ.
2461.
Dinnaṃ vaṭṭati kāsāvaṃ, nādinnaṃ pana vaṭṭati.
2462.
Vandāpetvā tattha bhikkhū, kārāpetvāna ukkuṭiṃ.
2463.
Paṭipāṭivaseneva, na ca uppaṭipāṭiyā.
2464.
Paṭipāṭiṃ virajjhitvā, gahitaṃ ce na vaṭṭati.
2465.
Tathā sesesu cevampi, na dinnāneva honti hi.
2466.
Vicchinditvātha ma-ntāni, dātabbāni vijānatā.
2467.
Na hoti pana pabbajjā, ubhatosuddhiyā vinā.
2468.
Bu-ddha-kārādayo vaṇṇā, ṭhānakaraṇasampadaṃ.
2469.
Ekavaṇṇavināsena, pabbajjā hi na rūhati.
2470.
Dātabbā dasa sīlāni, pūraṇatthāya bhikkhunā.
Pabbajjākathā.
2471.
Kattabbāneva vattāni, piyasīlena bhikkhunā.
2472.
Dātabbaṃ tassa kālena, sace yāgu bhavissati.
2473.
Patte vattañca kātabbaṃ, vattaṃ gāmappavesane.
2474.
Senāsane tathā pāda-pīṭhakathalikādisu.
2475.
Vuṭṭhānāgamanantāni, sattatiṃsasataṃ siyuṃ.
2476.
Anādaravaseneva, akarontassa bhikkhuno.
Upajjhāyācariyavattakathā.
2477.
Sataṃ terasa honteva, tathāntevāsikepi ca.
Saddhivihārikantevāsikavattakathā.
2478.
Āṇattiyā upajjhāyā, passambhati ca nissayo.
2479.
Pakkante vāpi vibbhante, pakkhasaṅkantake mate.
2480.
Ekekassa ubhinnaṃ vā, nālaye sati bhijjati.
2481.
Dassanaṃ savanañcāti, samodhānaṃ dvidhā mataṃ.
2482.
Yācitassa na dosova, vasituṃ nissayaṃ vinā.
2483.
Sabhāge dāyakesante, vasitumpi ca vaṭṭati.
Nissayapaṭippassambhanakathā.
2484.
Tathā rājabhaṭaṃ coraṃ, likhitaṃ kārabhedakaṃ.
2485.
Iṇāyikañca dāsañca, pabbājentassa dukkaṭaṃ.
2486.
Kaṇṇanāsaṅgulicchinnaṃ, kaṇḍaracchinnameva ca.
2487.
Khañjaṃ pakkhahatañceva, sīpadiṃ pāparoginaṃ.
2488.
Pīṭhasappiṃ tathā mūgaṃ, pabbājentassa dukkaṭaṃ.
2489.
Accodātopi vā maṭṭha-tambalohanidassano.
2490.
Atikhuddakasīsena, sahitena yuttopi vā.
2491.
Veḷunāḷisamānena, sīsena ca yuto naro.
2492.
Tathā kaṇṇikakeso vā, thūlakesopi vā tathā.
2493.
Jātiyā tambakeso vā, tathevāvaṭṭasīsako.
2494.
Sambaddhabhamuko vāpi, nillomabhamukopi vā.
2495.
Kekaro vāpi gambhīra-netto visamacakkalo.
2496.
Chiddamattakakaṇṇo vā, tathevāviddhakaṇṇako.
2497.
Yonakādippabhedopi, nāyaṃ parisadūsako.
2498.
Assupaggharanetto vā, pakkapupphitalocano.
2499.
Tathā cipiṭanāso vā, naro kuṭilanāsiko.
2500.
Vaṅkabhinnamukho vāpi, mahāoṭṭhopi vā pana.
2501.
Oṭṭhachinnopi uppakka-mukho eḷamukhopi vā.
2502.
Mahādantopi accantaṃ, tathā asuradantako.
2503.
Adanto pūtidanto vā, atikhuddakadantako.
2504.
Sukhumova ṭhito, taṃ ce, pabbājetumpi vaṭṭati.
2505.
Dīghena hanunā yuto;
Cipiṭahanuko vāpi;
Rassena hanunā yuto.
2506.
Atirassagalopi vā, bhinnagaṇṭhigalopi vā.
2507.
Sudīgharassahattho vā, kacchukaṇḍusamāyuto.
2508.
Vātaṇḍiko mahāūru, saṅghaṭṭanakajāṇuko.
2509.
Vikaṭo vāpi paṇho vā, tathā ubbaddhapiṇḍiko.
2510.
Tathā piṭṭhikapādo vā, mahāpaṇhipi vā pana.
2511.
Yo panandhanakho vāpi, kāḷapūtinakhopi ca.
2512.
Pabbājentassa bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
Parisadūsakakathā.
2513.
Nivārentassa āhāraṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2514.
Anto nikkhipato sabba-payogesupi dukkaṭaṃ.
2515.
Daṇḍakammaṃ have katvā, hitakāmena bhikkhunā.
2516.
‘‘Āhaṭe daṇḍakamme tvaṃ, lacchasīda’’nti vaṭṭati.
2517.
Vālikāsalilādīna-māharāpanameva taṃ.
2518.
Nipajjāpetumuṇhe vā, pāsāṇe bhūmiyāpi vā.
2519.
Idhāvaraṇamattaṃ tu, daṇḍakammaṃ pakāsitaṃ.
Nivāraṇakathā.
2520.
Napuṃsakena pañcete, paṇḍakā paridīpitā.
2521.
Itaresaṃ tu tiṇṇampi, paṇḍakānaṃ nivāritā.
2522.
Tividhe pana te ñatvā, pabbājentassa dukkaṭaṃ.
Paṇḍakakathā.
2523.
Theyyasaṃvāsako nāma, tividhopi pavuccati.
2524.
Bhikkhuvassāni vā neva, yathāvuḍḍhampi vandanaṃ.
2525.
Yo ca pabbajito hutvā, bhikkhuvassāni gaṇhati.
2526.
Ubhayatthenako vutta-nayoyeva, yathāha ca.
2527.
Cīvarāharaṇatthaṃ vā, liṅgamādiyatīdha yo.
2528.
Theyyasaṃvāsako nāma, tāva esa na vuccati’’.
Theyyasaṃvāsakakathā.
2529.
Saliṅgeneva yo yāti, titthiyānamupassayaṃ.
2530.
Hoti titthiyapakkanto, liṅge tesaṃ tu nissite.
2531.
Sayameva nivāseti, sopi pakkantako siyā.
2532.
Luñcāpeti sace kese, vattānādiyatīdha vā.
2533.
Sārato ceva vā tesaṃ, pabbajjaṃ laddhimeva vā.
2534.
Naggassa gacchato vuttaṃ, padavārena dukkaṭaṃ.
2535.
Tathā titthiyapakkanto, upasampannabhikkhunā.
Titthiyapakkantakathā.
2536.
Tiracchānagato vutto, pabbājetuṃ na vaṭṭati.
Tiracchānakathā.
2537.
Ubhatobyañjanañceva, tathā bhikkhunidūsakaṃ.
2538.
Dūsetvā pana so neva, bhikkhunīdūsako siyā.
2539.
Labhateva ca pabbajjaṃ, sā ca neva parājitā.
Ekādasaabhabbapuggalakathā.
2540.
Karoto dukkaṭaṃ hoti, na kuppati sace kataṃ.
2541.
Sesesupi ayaṃ ñeyyo, nayo sabbattha viññunā.
2542.
Ajānitvā kato cāpi, osāro nāsanāraho.
2543.
Apatto tesamosāro, kato ce pana rūhati.
2544.
Honti ācariyā tayo;
Upasampadāpekkhā ca;
Honti dve vā tayopi vā.
2545.
Osāretvā kataṃ kammaṃ, na ca kuppati kappati.
2546.
Ācariyopi tathekato;
Upasampadāpekkhā ca;
Honti dve vā tayopi vā.
2547.
Ekato anusāvetvā, katampi ca na kuppati.
2548.
Aññamaññānusāvetvā, kataṃ kammañca vaṭṭati.
2549.
Tisso sumanatherassa, anusāveti sissakaṃ.
2550.
Upasampadā paṭikkhittā, buddhenādiccabandhunā.
Mahākhandhakakathā.
Uposathakkhandhakakathā
2551.
Nimittena nimittaṃ tu, ghaṭetvā pana sammatā.
2552.
Baddhā nāma siyā sīmā, sā tisampattisaṃyutā.
2553.
Iti baddhā tidhā vuttā, abaddhāpi tidhā matā.
2554.
Tattha gāmaparicchedo, ‘‘gāmasīmā’’ti vuccati.
2555.
Majjhimassudakukkhepo, udakukkhepasaññito.
2556.
Samantato ayaṃ sīmā, sattabbhantaranāmikā.
2557.
Guḷukkhepanayeneva, udakukkhepakā matā.
2558.
Abbhantarūdakukkhepā, ṭhitokāsā paraṃ siyuṃ.
2559.
Tattakaṃ anatikkamma, paricchedampi vā paraṃ.
2560.
Tasmā so hatthapāse vā, kātabbo bahi vā pana.
2561.
Ñatvā pamāṇaṃ sodhetvā, sīmaṃ bandheyya paṇḍito.
2562.
Vitānaṃ dhanukākāraṃ, mudiṅgasakaṭūpamaṃ.
2563.
Udakañca nadiñcāti, nimittānaṭṭha dīpaye.
2564.
Nimittānaṃ satenāpi, bandhituṃ pana vaṭṭati.
2565.
Ekavīsati bhikkhūnaṃ, gaṇhantī heṭṭhimā matā.
2566.
Etā dvepi asīmāti, vuttā ādiccabandhunā.
2567.
Pacchā ñattidutiyena, sīmaṃ bandhitumarahati.
2568.
Sammannitvāna baddhā sā-vippavāsāti vuccati.
2569.
Na vottharati teneva, asīmāti jinobravi.
Sīmākathā.
2570.
Navevuposathā vuttā, buddhenādiccabandhunā.
2571.
Divaseneva niddiṭṭhā, tayopete uposathā.
2572.
Kārakānaṃ vaseneva, tayo vuttā uposathā.
2573.
Adhiṭṭhānanti niddiṭṭhā, tayo kammenuposathā.
2574.
Adhiṭṭhānamathekassa, niddiṭṭhaṃ pana satthunā.
2575.
Nidānaṃ uddisitvāna, sāvetabbaṃ tu sesakaṃ.
2576.
Cattāro bhikkhunīnañca, uddesā navime pana.
2577.
Antarāyaṃ vinā ceva, anuddeso nivārito.
2578.
‘‘Therādheyya’’nti pāṭhato;
Avattantena ajjhiṭṭho;
Yassa so pana vattati.
2579.
Uddiṭṭhaṃ taṃ suuddiṭṭhaṃ, sāvetabbaṃ tu sesakaṃ.
2580.
Pārisuddhi tu kattabbā, mūle tesaṃ, sace bahū.
2581.
Viniddiṭṭhassa therena, akarontassa dukkaṭaṃ.
2582.
Gaṇañattiṃ ṭhapetvāva, kattabbo tīhuposatho.
2583.
No ce adhiṭṭhaheyyassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2584.
Tathā dhammena vaggena, samaggena ca dhammato.
2585.
Catūsvapi panetesu, catutthaṃ dhammikaṃ mataṃ.
2586.
Vasanti ekasīmāyaṃ, cattāro yattha bhikkhuno.
2587.
Karonti pārisuddhiṃ ce, adhammo vagguposatho.
2588.
Karonti pārisuddhiṃ ce, samaggo hotyadhammiko.
2589.
Vasanti ekasīmāyaṃ, cattāro yattha bhikkhuno.
2590.
Pātimokkhuddisante ce, vaggo dhammenuposatho.
2591.
Cattāro bhikkhunekato;
Pātimokkhuddisantīdha;
Samaggo dhammato mato.
2592.
Uposathaṃ karontassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2593.
Vagge samaggenāpatti, samaggoti ca saññino.
2594.
Cutanikkhittasikkhehi, ekādasahi vā saha.
2595.
Chandena pārivutthena, karoto hoti dukkaṭaṃ.
2596.
Uposatho na kātabbo, dine vā anuposathe.
2597.
Āvāso vā anāvāso, na gantabbo kudācanaṃ.
2598.
Āvāse pana vattati;
So ce sabhikkhuko nāma;
Āvāsoti pakāsito.
2599.
Uposatho samaggattho, visuddhatthā pavāraṇā.
2600.
Chandaṃ vā kāyasāmaggiṃ, adentassapi dukkaṭaṃ.
2601.
So ca kattabbakammassa, vasena paridīpito.
2602.
Ṭhapetvā catuvaggena, akattabbaṃ na vijjati.
2603.
Dasavaggena abbhānaṃ, vinā sabbaṃ tu vaṭṭati.
2604.
Ūne dosoti ñāpetuṃ, nādhike atirekatā.
2605.
Catuvaggena kattabbe, sesesu ca ayaṃ nayo.
2606.
Gaṇapūraṃ karontassa, kataṃ kuppati dukkaṭaṃ.
2607.
Katvā pana karontānaṃ, tathā, sesaṃ tu vaṭṭati.
Uposathakkhandhakakathā.
Vassūpanāyikakkhandhakakathā
2608.
Ālayo vā vacībhedo, kattabbo upagacchatā.
2609.
Temāsamavasitvā vā, carantassapi dukkaṭaṃ.
2610.
Ajjhokāsepi vā vassaṃ, upagantuṃ na vaṭṭati.
2611.
Chinnavassassa bhikkhussa, vāritāva pavāraṇā.
2612.
Pañcannamatthe sahadhammikānaṃ;
Daṭṭhuṃ gilānaṃ tadupaṭṭhakānaṃ;
Bhattādi nesaṃ pariyesanatthaṃ.
2613.
Diṭṭhiṃ vā tassa kukkuccaṃ, vinodessāmahanti vā.
2614.
Apesitepi gantabbaṃ, pageva pahite pana.
2615.
Dhammassa savanatthāya, gantuṃ pana na vaṭṭati.
2616.
Iccevaṃ katikā pubbaṃ, katā ce pana vaṭṭati.
2617.
Sacācariyupajjhāyā, pahiṇanti ca vaṭṭati.
2618.
Garūnaṃ dassanatthāya, gantuṃ labhati puggalo.
2619.
Ratticchede anāpatti, hotīti paridīpitā.
2620.
Gacchato dassanatthāya, ratticchede ca dukkaṭaṃ.
2621.
Sace pāpuṇituṃ gacchaṃ, na sakkoteva vaṭṭati.
2622.
Vassacchede anāpatti, pavāretuñca vaṭṭati.
2623.
Eseva antarāyoti, vassaṃ chetvāpi pakkame.
2624.
Dutiyā upagantabbā, chinnavassena vā pana.
2625.
Bahiddhā eva sattāhaṃ, upagantvāpi vā pana.
2626.
Paṭissave ca bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2627.
Gacchato pana sattāha-karaṇeneva bhikkhuno.
2628.
Anāpattīti ko vādo, vasitvā bahi gacchato.
2629.
Nopetasatiyā vassaṃ, tena senāsanaṃ pana.
2630.
Labhateva pavāretuṃ, na doso koci vijjati.
2631.
Nicchārite ca tikkhattuṃ, vassaṃ upagato siyā.
2632.
Āgacchatu ca pacchā so, mā vā doso na vijjati.
Vassūpanāyikakkhandhakakathā.
Pavāraṇakkhandhakakathā
2633.
Tevācī dvekavācī ca, saṅghe ca gaṇapuggale.
2634.
Tīṇi kammāni muñcitvā, anteneva pavāraye.
2635.
Ñattiṃ ṭhapetvā saṅghena, kattabbā hi pavāraṇā.
2636.
Sayaṃ yāva pavāreyya, tāva ukkuṭikañhi so.
2637.
Pubbakiccaṃ samāpetvā, ekāvāse vasanti ce.
2638.
Adhiṭṭheyya panekopi, sesā saṅghapavāraṇā.
2639.
Avuṭṭho chinnavasso vā, pārisuddhiuposathaṃ.
2640.
Ekekassa haritvāna, samaṇā te pavāraṇaṃ.
2641.
Sesaṃ uposathe vutta-nayenidha naye budho.
2642.
Chandadānena saṅghassa, sabbaṃ sādheti, nattano.
2643.
Pārisuddhipi dātabbā, chandaṃ dentena bhikkhunā.
2644.
Paramparāhaṭo chando, na gacchati visuddhiyā.
2645.
Sāmaṇerādibhāvaṃ vā, paṭijāneyya hārako.
2646.
Nāhaṭañceva taṃ sabbaṃ, patvā cevaṃ siyāhaṭaṃ.
2647.
Nāroceti anāpatti, hoti sañcicca dukkaṭaṃ.
2648.
Pubbarattāpararattaṃ, vipassanaparāyaṇā.
2649.
Pavāraṇāya saṅgāho, vutto kattikamāsake.
Pavāraṇakkhandhakakathā.
Cammakkhandhakakathā
2650.
Rohiteṇikuraṅgānaṃ, pasadaṃmigamātuyā.
2651.
Thavikopāhane sabbaṃ, cammaṃ vaṭṭatyamānusaṃ.
2652.
Vaṭṭanti antoārāme, sabbatthāpi ca rogino.
2653.
Tūlapuṇṇā na vaṭṭanti, sabbanīlādayopi ca.
2654.
Na ca vaṭṭanti morassa, piñchena parisibbitā.
2655.
Ajinassa ca cammena, na vaṭṭati parikkhaṭā.
2656.
Vaṇṇabhedaṃ tathā katvā, dhāretabbā upāhanā.
2657.
Ṭhapetvā tattha passāva- vaccācamanapādukā.
2658.
Atikkantapamāṇaṃ tu, sevamānassa dukkaṭaṃ.
2659.
Ekantalomiṃ vikatiṃ, tūlikaṃ uddalomikaṃ.
2660.
Kadalimigapavara-paccattharaṇakampi ca.
2661.
Akappiyamidaṃ sabbaṃ, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
2662.
Uddhaṃ setavitānampi, tasmiṃ asati vaṭṭati.
2663.
Sesaṃ pana ca sabbampi, labhate gihisantakaṃ.
2664.
Bhūmattharaṇake tattha, sayitumpi ca vaṭṭati.
Cammakkhandhakakathā.
Bhesajjakkhandhakakathā
2665.
Gonisādīti kappiyā, catasso honti bhūmiyo.
2666.
Kappiyaṃ pana kattabbaṃ, sahaseyyappahonakaṃ.
2667.
Atthāya santakaṃ tesaṃ, gehaṃ gahapatevidaṃ.
2668.
Kammavācamavatvā vā, vaṭṭatevāpalokanaṃ.
2669.
‘‘Kappiyakuṭiṃ karomā’’ti, vadantehi samantato.
2670.
Sayamevukkhipitvā vā, ṭhapeyyussāvanantikā.
2671.
Vācāya pariyosānaṃ, samakālaṃ tu vaṭṭati.
2672.
Duvidhopi ca viññūhi, gonisādīti vuccati.
2673.
Ettha pakkañca vutthañca, sabbaṃ vaṭṭati āmisaṃ.
2674.
Thambhādīsvapanītesu, tadaññesupi tiṭṭhati.
2675.
Gonisādī parikkhittā, sesā chadananāsato.
2676.
Tesañca sannidhi anto- vuttaṃ bhikkhussa vaṭṭati.
2677.
Antovutthañca pakkañca, ubhinnaṃ na ca vaṭṭati.
2678.
‘‘Antovuttha’’nti niddiṭṭhaṃ, paṭhamaṃ kālikadvayaṃ.
2679.
Pakkaṃ taṃ pana sattāhaṃ, vaṭṭateva nirāmisaṃ.
2680.
Antovutthañca bhiyyopi, sāmapakkañca bhuñjati.
2681.
Sattāhakālikaṃ nāma, sappiādikapañcakaṃ.
2682.
Catudhā kālikā vuttā, udakaṃ hotyakālikaṃ.
2683.
Honti dosakarā bhuttā, abhuttaṃ tatiyampi ca.
2684.
Sālu phārusakañcāti, pānakaṃ aṭṭhadhā mataṃ.
2685.
Pānahetu paṭikkhitto, savatthukapaṭiggaho.
2686.
Pacchā parissavaṃ katvā, pātuṃ vaṭṭati pānakaṃ.
2687.
Eseva ca nayo sesa-pānakesupi dīpito.
2688.
Anuññātā imānaṭṭha, pānāni anujānatā.
2689.
Sabbo pattaraso vutto, pakkaḍākarasaṃ vinā.
2690.
Ṭhapetvānumato sabbo, vikāle phalajo raso.
2691.
Madditvādiccapākopi, vikāle pana vaṭṭati.
2692.
Tipusālābukumbhaṇḍaṃ, tathā pussaphalampi ca.
2693.
Aparaṇṇañca sabbampi, sattadhaññānulomikaṃ.
2694.
Mātuluṅgakapitthañca, vettaṃ ciñcaphalampi ca.
2695.
Aṭṭhapānānulomattā, niddiṭṭho anulomike.
2696.
Añño phalaraso natthi, ayāmakāliko idha.
Bhesajjakkhandhakakathā.
Kathinakkhandhakakathā
2697.
Pañcannaṃ ānisaṃsānaṃ, kāraṇā munipuṅgavo.
2698.
Cīvaraṃ bhikkhunādāya, uddharitvā purāṇakaṃ.
2699.
‘‘Imināntaravāsena, kathinaṃ attharāmi’’ti.
2700.
Saṅghaṃ panupasaṅkamma, ādāya kathinaṃ iti.
2701.
Dhammiko kathinatthāro’’, vattabbaṃ tena bhikkhunā.
2702.
Dhammiko kathinatthāro, anumodāmi’’tīraye.
2703.
Katidhammavido bhikkhu, kathinatthāramarahati.
2704.
Aṭṭhadhammavido bhikkhu, kathinatthāramarahati.
2705.
Khomādīni cha vuttāni, cīvarāni cha bhūmiyo.
2706.
Palibodho ca uddhāro, ānisaṃsā panaṭṭhime.
2707.
Sibbanaṃ rajanaṃ kappaṃ, ‘‘pubbakicca’’nti vuccati.
2708.
Paccuddhāro adhiṭṭhānaṃ, atthāropesameva tu.
2709.
Savanāsā ca sīmā ca, sahubbhāroti aṭṭhimā.
2710.
Atikkantāya sīmāya, hoti pakkamanantikā.
2711.
Gantvā pana vihāraṃ so, aññaṃ sukhavihārikaṃ.
2712.
Niṭṭhite cīvare tasmiṃ, niṭṭhānantāti vuccati.
2713.
Evaṃ tu dhuranikkhepe, sanniṭṭhānantikā matā.
2714.
Karontasseva naṭṭhaṃ vā, daḍḍhaṃ vā nāsanantikā.
2715.
Suṇāti cantarubbhāraṃ, sā hoti savanantikā.
2716.
‘‘Dassāmi cīvaraṃ tuyhaṃ’’, vutto savati kenaci.
2717.
Āsāya chinnamattāya, āsāvacchedikā matā.
2718.
Āgacchaṃ antarāmagge, taduddhāramatikkame.
2719.
Kathinānisaṃsamādāya, sāpekkhova sace gato.
2720.
Tassa so kathinuddhāro, ‘‘sahubbhāro’’ti vuccati.
2721.
Cattāro puggalādhīnā, saṅghādhīnantarubbharo.
2722.
Tayopi kathinubbhārā, na tu saṅghā, na bhikkhuto.
2723.
Palibodhā duve vuttā, yuttamuttatthavādinā.
2724.
Ubbhārāpi duve vuttā, kathinassa mahesinā.
2725.
Tattha yo cīvaruppādo, ānisaṃsā ca pañcime.
Kathinakkhandhakakathā.
Cīvarakkhandhakakathā
2726.
Sīmāya deti, katikā, bhikkhāpaññattiyā, tathā.
2727.
Ādissa, puggalassāti, aṭṭhimā pana mātikā.
2728.
Bhikkhūhi bhājetabbanti, vaṇṇitaṃ varavaṇṇinā.
2729.
Ettha dinnañca sabbehi, bhājetabbanti vuccati.
2730.
Bhikkhāpaññattiyā dinnaṃ, dinnaṃ vuttaṃ mahesinā.
2731.
Tañhi sammukhibhūtena, bhājetabbanti vuccati.
2732.
Thokā vā bahu vā bhikkhū, samabhāgova vaṭṭati.
2733.
Taṃ tasmiṃ vuṭṭhavassena, bhājetabbanti vaṇṇitaṃ.
2734.
Cīvaraṃ tattha tattheva, yojetabbaṃ vijānatā.
2735.
Puggalodissakaṃ nāma, dānaṃ taṃ tu pavuccati.
2736.
Ayaṃ mayhaṃ parikkhāro, mātuyā pitunopi vā.
2737.
Na hoti pana taṃ tesaṃ, saṅghasseva ca santakaṃ.
2738.
Saṅghasseva ca taṃ hoti, gihīnaṃ pana rūhati.
2739.
Karotyassa parikkhārā, bhikkhūnaṃyeva santakā.
2740.
Honti tassā parikkhārā, bhikkhunīnaṃ tu santakā.
2741.
‘‘Idaṃ dammī’’ti dinnaṃ taṃ, pacchimasseva santakaṃ.
2742.
Vissāsaṃ vāpi gaṇheyya, gaṇhe matakacīvaraṃ.
2743.
Chabbidhaṃ rajanaṃ vuttaṃ, vantadosena tādinā.
2744.
Pattesu alliyā pattaṃ, tathā pattañca nīliyā.
2745.
Ṭhapetvā rajanaṃ sabbaṃ, phalaṃ sabbampi vaṭṭati.
2746.
Alliyā pana pattena, dhovituṃ pana vaṭṭati.
2747.
Tattha vuttanayeneva, veditabbā vibhāvinā.
Cīvarakkhandhakakathā.
Mahāvaggo niṭṭhito.
Cūḷavaggo
Pārivāsikakkhandhakakathā
2748.
Tividhukkhepanañcāti, satta kammāni dīpaye.
2749.
Navādhikāni tiṃseva, khandhake tadanantare.
2750.
Honti khandhakavattāni, gahitāgahaṇena tu.
2751.
Ratticchedo kathaṃ vutto, vattabhedo kathaṃ bhave?
2752.
Pārivāsikabhikkhussa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.
2753.
Nivāso dakapātena, ukkhittassa nivārito.
2754.
Iccevaṃ pana niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
2755.
Ubhinnaṃ dakapātena, nivāso vārito’’ti hi.
2756.
Vippavāsaṃ vasantassa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.
2757.
Nārocentassa cetassa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.
2758.
Kātuṃ tattheva ca ṭhatvā, uposathapavāraṇaṃ.
2759.
Oṇojanaṃ tathā bhattaṃ, labhate pañcime pana.
Pārivāsikakkhandhakakathā.
Samathakkhandhakakathā
2760.
Āpattādhāratā ceva, kiccādhikaraṇampi ca.
2761.
Bhedakārakavatthūni, vivādo tattha nissito.
2762.
Āpattādhāratā nāma, satta āpattiyo matā.
2763.
Etesaṃ tu catunnampi, samattā samathā matā.
2764.
Tassapāpiyasī ceva, tathā yebhuyyasīpi ca.
2765.
Sattime samathā vuttā, buddhenādiccabandhunā.
2766.
Āpatti pana tīheva, kiccamekena sammati.
2767.
Sammukhāvinayādīhi, anupubbena tīhipi.
2768.
Sammukhena paṭiññāya, tiṇavatthārakena ca.
2769.
Sammukhāvinayeneva, kiccamekena sammati.
2770.
Gūḷhena vivaṭenāpi, kaṇṇajappena vā pana.
2771.
Bālesu kaṇṇajappena, salākaṃ gāhaye budho.
2772.
Sakena kammunāyeva, tena sakkā vijānituṃ.
2773.
Chandādiagatiṃ yāti, alajjī ediso siyā.
2774.
Na gacchatigatiñcāpi, ediso lajji puggalo.
2775.
Ediso pana ‘‘bālo’’ti, lakkhaṇeneva ñāyati.
2776.
Yebhuyyasikakammena, kattabbanti jinobravi.
2777.
Tassapāpiyasīkamma-yoggo so hoti puggalo.
2778.
Bahuassāmaṇe ciṇṇe, anaggepi ca bhassake.
2779.
Tiṇavatthārakeneva, kātabbanti pakāsitaṃ.
2780.
Na ca vāyati duggandhaṃ, vūpasammati taṅkhaṇe.
2781.
Diṭṭhāvikammikañceva, yo ca tattha na hoti taṃ.
2782.
Suddho hoti nirāpatti, tiṇavatthārake tathā.
Samathakkhandhakakathā.
Khuddakavatthukkhandhakakathā
2783.
Nhāyamāno sakaṃ kāyaṃ, ugghaṃseyyassa dukkaṭaṃ.
2784.
Mallakena na ghaṃseyya, nāññamaññañca kāyato.
2785.
Kataṃ taṃ mallakaṃ nāma, sabbesampi na vaṭṭati.
2786.
Gilānassāgilānassa, vatthavaṭṭi ca vaṭṭati.
2787.
Vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā, katakaṃ na ca vaṭṭati.
2788.
Hoti antamaso tāla-paṇṇamattampi bhikkhuno.
2789.
Phaṇakenapi kocchena, dukkaṭaṃ tassa niddise.
2790.
Anulomanipātatthaṃ, uddhaṃlomena bhikkhunā.
2791.
Vaṭṭatuṇhābhitattassa, allahatthena puñchituṃ.
2792.
Mukhabimbaṃ vinā hetuṃ, olokentassa dukkaṭaṃ.
2793.
‘‘Jiṇṇo no’’tāyusaṅkhāra-jānanatthañca vaṭṭati.
2794.
Daṭṭhuṃ vā pana sotuṃ vā, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
2795.
Sotumantamaso danta-gītampi ca na vaṭṭati.
2796.
Anāpattantarārāme, ṭhatvā suṇāti passati.
2797.
Vihārato vihāraṃ vā, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
2798.
Ṭhatvā gīvaṃ pasāretvā, passatopi ca vīthiyaṃ.
2799.
Dvaṅgulaṃ vā dumāsaṃ vā, tato uddhaṃ na vaṭṭati.
2800.
Na ca vīsatimaṭṭhaṃ vā, kātuṃ vaṭṭati bhikkhuno.
2801.
Saṃharāpeyya vā lomaṃ, sambādhe tassa dukkaṭaṃ.
2802.
Agilānassa aññena, chindāpentassa vā tathā.
2803.
Sesaṅgachedane atta-vadhe āpatti dukkaṭaṃ.
2804.
Na doso chindato aṅgaṃ, mocentassa ca lohitaṃ.
2805.
Yācamānassa vā magge, tathevādadatopi taṃ.
2806.
Na dade na ca gaṇheyya, na gaccheyyapi añjasaṃ.
2807.
Parikammaṃ na kātabbaṃ, na naggena ca kāraye.
2808.
Vuttā, vatthapaṭicchādī, sabbattha pana vaṭṭati.
2809.
Ekato bhuñjato hoti, dukkaṭaṃ ekabhājane.
2810.
Ekamañcepi vā tesaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2811.
Kiñci kīḷaṃ na kīḷeyya, palitaṃ na ca gāhaye.
2812.
Tādisaṃ palitaṃ caññaṃ, gāhāpetumpi vaṭṭati.
2813.
Attano cīvarādīnaṃ, guttatthaṃ pana vaṭṭati.
2814.
Velliyaṃ tālavaṇṭañca, nivāsentassa dukkaṭaṃ.
2815.
Nivāsane pārupane, parimaṇḍalatā matā.
2816.
Na tiracchānavijjā vā, vācetabbāva bhikkhunā.
2817.
Na cālimpeyya dāyaṃ vā, na ca lañje mukhampi ca.
2818.
Sīsakkhandhakaṭolamba-bhāre doso na vijjati.
2819.
Khādato dantakaṭṭhañca, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2820.
Āpadāsu yathākāmaṃ, vaṭṭatevābhirūhituṃ.
2821.
Nāropetabbakaṃ buddha-vacanaṃ aññathā pana.
2822.
‘‘Jīvathā’’ti ca vuttena, ‘‘ciraṃ jīvā’’ti vaṭṭati.
2823.
Sayane pupphasaṃkiṇṇe, na vaṭṭati nipajjituṃ.
2824.
Na ca dhāraṇiyā uṇhī, sabbā bāhiralomikā.
2825.
Akāyabandhanassāpi, gāmaṃ pavisatopi ca.
2826.
Vinā satthañca pattañca, katakaṃ kumbhakārikaṃ.
Khuddakavatthukkhandhakakathā.
Senāsanakkhandhakakathā
2827.
Tathā pañcaṅgapīṭhampi, sattaṅgampi ca vaṭṭati.
2828.
Sīsapādūpadhānañca, agilānassa vaṭṭati.
2829.
Paccattharaṇakaṃ datvā, nipajjantassa vaṭṭati.
2830.
Dīghato ca diyaḍḍhaṃ vā, dvihatthanti kurundiyaṃ.
2831.
Bhisiyo bhāsitā pañca, tūlānaṃ gaṇanāvasā.
2832.
Lomāni migapakkhīnaṃ, gabbhā bimbohanassime.
2833.
Suddhaṃ tamālapattañca, paṇṇesu na ca vaṭṭati.
2834.
Mahesinā yaṃ bhisiyaṃ pavuttaṃ;
Masūrake taṃ pana vaṭṭatīti;
Kurundiyaṃ aṭṭhakathāya vuttaṃ.
2835.
Missaṃ tamālapattaṃ tu, sabbattha pana vaṭṭati.
2836.
Kārentassa karoto vā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2837.
Mālākammaṃ latākammaṃ, sayaṃ kātumpi vaṭṭati.
2838.
Vuḍḍho vā daharo vāpi, vassenekena vā pana.
2839.
Sattavassativassehi, pañcavasso nisīdati.
2840.
Ekamañcepi pīṭhe vā, dve nisīdanti vaṭṭati.
2841.
Dīghāsane anuññātaṃ, sabbehipi nisīdituṃ.
2842.
Tayo senāsanaggāhā, sambuddhena pakāsitā.
2843.
Punāruṇo bhijjati neva tāva;
Idañhi senāsanagāhakassa;
Khettanti vassūpagame vadanti.
2844.
Sace yācati āgantvā, vattabbo gāhitanti so.
2845.
Antovassepi vibbhanto, labhate tatrajaṃ sace.
2846.
Gahetvā kappiyaṃ bhaṇḍaṃ, datvā tassattano pana.
2847.
Gāhitaṃ gaṇha’’iccevaṃ, vatvā gacchati so disaṃ.
2848.
Gahetuṃ tassa sampattaṃ, saṅghikaṃyeva taṃ siyā.
2849.
Sabbaṃ labhati sampattaṃ, vassāvāsikacīvaraṃ.
2850.
Bhisi bimbohanaṃ mañca-pīṭhanti tatiyaṃ pana.
2851.
Vāsi pharasu kuddālo, kuṭhārī ca nikhādanaṃ.
2852.
Mattikā dārubhaṇḍañca, pañcamaṃ tu yathāha ca.
2853.
Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhadhā mataṃ.
2854.
Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayi’’.
2855.
Vissajjento vibhājento, bhikkhu thullaccayaṃ phuse.
2856.
Vissajjitamavissaṭṭhaṃ, vibhattamavibhājitaṃ.
2857.
Lohakumbhī kaṭāho ca, lohabhāṇakameva ca.
2858.
Pādagaṇhanako loha-vārako bhājiyo mato.
2859.
Bhiṅkārādīni sabbāni, garubhaṇḍāni honti hi.
2860.
Tambāyothālakāpi ca;
Dhūmanettādikaṃ neva;
Bhājetabbanti dīpitaṃ.
2861.
Na puggalikabhogena, bhuñjitabbañhi bhikkhunā.
2862.
Na puggalikabhogena, vaṭṭanti paribhuñjituṃ.
2863.
Na doso saṅghike atthi, gihīnaṃ santakesu vā.
2864.
Pādagaṇhanato uddhaṃ, ghaṭako garubhaṇḍako.
2865.
Bhājanāni na vaṭṭanti, gihīnaṃ santakānipi.
2866.
Tathā pharasu vejjānaṃ, sirāvedhanakampi ca.
2867.
Sikharampi ca teneva, gahitanti pakāsitaṃ.
2868.
Sadaṇḍaṃ khuddakaṃ sabbaṃ, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ.
2869.
Kiñci saṅghassa dinnaṃ ce, taṃ sabbaṃ garubhaṇḍakaṃ.
2870.
Mahāpipphalakaṃ tunna-kārānaṃ garubhaṇḍakaṃ.
2871.
Aḍḍhabāhuppamāṇāpi, garu vettalatādikā.
2872.
Saṅghassa dinnakāle tu, gacchanti garubhaṇḍataṃ.
2873.
Vaṭṭetvā hi katā eka-vaṭṭāpi garubhaṇḍakaṃ.
2874.
Aṭṭhaṅgulāyato sūci-daṇḍamatto garuṃ siyā.
2875.
Pādagaṇhanakā tela-nāḷī bhājaniyā ime.
2876.
Tālapaṇṇādimekampi, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ.
2877.
Mattikā pakatī vāpi, pañcavaṇṇā sudhāpi vā.
2878.
Tālapakkapamāṇaṃ tu, garubhaṇḍanti dīpitaṃ.
2879.
Garubhaṇḍaṃ na hoteva, gahetabbaṃ yathāsukhaṃ.
2880.
Samakaṃ atirekaṃ vā, datvā phātikameva vā.
2881.
Bhājetabbanti viññeyyaṃ, viññunā vinayaññunā.
2882.
Aṭṭhaṅgulāyato dāru-bhaṇḍako garubhaṇḍakaṃ.
2883.
Āsandikopi sattaṅgo, bhaddapīṭhañca pīṭhikā.
2884.
Kocchaṃ palālapīṭhañca, dhovane phalakampi ca.
2885.
Ambaṇampi ca mañjūsā, nāvā rajanadoṇikā.
2886.
Evamādi tu sabbampi, saṅghikaṃ garubhaṇḍakaṃ.
2887.
Bhājiyaṃ kappiyaṃ cammaṃ, akappiyamabhājiyaṃ.
2888.
Pesakārādibhaṇḍañca, kasibhaṇḍañca saṅghikaṃ.
2889.
Bījanī pacchi caṅkoṭaṃ, sabbā sammuñjanī garu.
2890.
Cakkayuttakayānañca, sabbampi garubhaṇḍakaṃ.
2891.
Upāhanāraṇīdhamma-karaṇādi lahuṃ idaṃ.
2892.
Mañcapādādi yaṃ kiñci, bhājanīyamaniṭṭhitaṃ.
2893.
Añjanī ca salākāyo, bhājanī udapuñchanī.
2894.
Pattaṅgārakaṭāhañca, dhūmadānaṃ kapallikā.
2895.
Saṅghikaṃ pana sabbampi, garubhaṇḍanti dīpitaṃ.
2896.
Ghaṭako lohabhaṇḍepi, kuṇḍikāpi ca bhājiyā.
2897.
Saṅghassa parivattetvā, gaṇhituṃ pana vaṭṭati.
2898.
Allapādena vā bhikkhu, tatheva saupāhano.
2899.
Parikammakataṃ bhittiṃ, apassentassa dukkaṭaṃ.
2900.
Attano santakeneva, pattharitvāna kenaci.
2901.
Sarīrāvayavo koci, mañcaṃ phusati dukkaṭaṃ.
2902.
Talena hatthapādānaṃ, vaṭṭatakkamituṃ pana.
2903.
Patto avassikaṃ bhikkhuṃ, likhitvā ṭhapitopi ca.
2904.
Uppanno saṭṭhivassassa, ṭhitikāya dade budho.
2905.
Gahetuṃ labhati taṃ pacchā, sāmaṇerassa pāḷiyā.
2906.
Ajja so upasampanno, atītā ṭhitikā siyā.
2907.
Laddhaṃ, punadine tassa, gāhetabbaṃ, na saṃsayo.
2908.
Visuñhi ṭhitikā katvā, dātabbā tu salākikā.
2909.
Laddhamuttaribhaṅgaṃ vā, na laddhaṃ bhattameva vā.
2910.
Taṃ taṃ punadine cāpi, gāhetabbanti dīpitaṃ.
2911.
Āgantukādibhattañca, catubbidhamudīritaṃ.
2912.
Pannarasavidhaṃ bhattaṃ, uddiṭṭhaṃ sabbamevidha.
2913.
Saṅghike paccaye sammā, vibhajeyya vicakkhaṇo.
Senāsanakkhandhakakathā.
Vattakkhandhakakathā
2914.
Senāsanāraññanumodanāsu;
Vattāni bhatte gamikassa jantā-;
Ghare tathā vaccakuṭippavese.
2915.
Vihārivattānipi sabbasova;
Vattāni vuttāni catuddaseva;
Visuddhacittena vināyakena.
2916.
Chattaṃ panāpanetabbaṃ, muñcitabbā upāhanā.
2917.
Na hi tena ca dhotabbā, pādā pānīyavārinā.
2918.
Kāle senāsanaṃ tena, pucchitabbañca bhikkhunā.
2919.
Paribhojanīyaṃ saṅgha-katikaṃ gocarādikaṃ.
2920.
Pattaṃ paṭiggahetabbaṃ, paccuggantvāna cīvaraṃ.
2921.
Upanikkhipitabbañca, pucchitabbañca vārinā.
2922.
Ajjhāvutthamavutthaṃ vā, gocarāgocarampi ca.
2923.
Pavese nikkhame kālo, vattabbo pāniyādikaṃ.
2924.
Āgatāgantuko yathā;
Nisinneneva tenassa;
Sabbamāvāsibhikkhunā.
2925.
Iccevaṃ pana vattabbaṃ, deyyaṃ senāsanampi ca.
2926.
Gantabbaṃ paṭisāmetvā, thaketvāvasathampi ca.
2927.
Pucchitabbe asantepi, gopetvā vāpi sādhukaṃ.
2928.
Nātidūre naccāsanne, ṭhātabbaṃ piṇḍacārinā.
2929.
Dakkhiṇena paṇāmetvā, bhikkhaṃ gaṇheyya paṇḍito.
2930.
Olokeyyantarā bhikkhu, na bhikkhādāyikāmukhaṃ.
2931.
Nakkhattaṃ tena yogo ca, jānitabbā disāpi ca.
2932.
Karontassa yathāvuḍḍhaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2933.
Ukkāsitvā bahi ṭhatvā, pavise saṇikaṃ pana.
2934.
Khādato dantakaṭṭhaṃ vā, karoto hoti dukkaṭaṃ.
2935.
Passāvopi na kātabbo, bahi passāvadoṇiyā.
2936.
Chaḍḍeyya na ca pāteyya, kheḷaṃ passāvadoṇiyā.
2937.
Paṭicchādeyya tattheva, ṭhatvā nikkhamane pana.
2938.
Tassa dukkaṭamuddiṭṭhaṃ, muninā mohanāsinā.
2939.
Ācamitvā sarāvepi, sesetabbaṃ na tūdakaṃ.
2940.
Uklāpāpi sace honti, sodhetabbaṃ asesato.
2941.
Chaḍḍeyya kumbhi rittā ce, kumbhiṃ pūreyya vārinā.
2942.
Dhammaṃ na ca bhaṇe, pañhaṃ, na puccheyya na vissaje.
2943.
Puna āpucchane kiccaṃ, natthīti paridīpitaṃ.
2944.
Anāpucchā hi sajjhāyo, na kātabbo kadācipi.
2945.
Na ca dhammo kathetabbo, bhikkhunā dhammacakkhunā.
2946.
Vātapānakavāṭāni, thakeyya vivareyya no.
2947.
Tampi cīvarakaṇṇena, kāyena na ca ghaṭṭaye.
2948.
Uttaraṃ otarantānaṃ, dade maggaṃ, na ghaṭṭaye.
2949.
Asuddhasīlo duppañño, cittekaggaṃ na vindati.
2950.
Apassamāno saddhammaṃ, dukkhā na parimuccati.
2951.
Ovādaṃ buddhaseṭṭhassa, katvā nibbānamehiti.
Vattakkhandhakakathā.
Bhikkhunikkhandhakakathā
2952.
Attano aṅgajātaṃ vā, bhikkhussa na ca dassaye.
2953.
Tato bhāsantiyā bhikkhuṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2954.
Teneva kāyabandhena, thanapaṭṭena vā pana.
2955.
Dussapaṭṭena vā dussa-veṇiyā dussavaṭṭiyā.
2956.
Na ghaṃsāpeyya samaṇī, jaghanaṃ aṭṭhikādinā.
2957.
Koṭṭāpeti sace tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
2958.
Manosilāya vāpatti, mukhaṃ lañjantiyā siyā.
2959.
Avaṅgaṃ na ca kātabbaṃ, na kātabbaṃ visesakaṃ.
2960.
Ṭhātabbaṃ na ca sāloke, sanaccaṃ na ca kāraye.
2961.
Suraṃ vā pana maṃsaṃ vā, paṇṇaṃ vā vikkiṇantiyā.
2962.
Tirīṭaṃ kañcukaṃ vāpi, yadi dhāreti dukkaṭaṃ.
2963.
Na cevupaṭṭhapetabbo, tiracchānagatopi vā.
2964.
Dhāretabbaṃ, na dhāreyya, sabbaṃ namatakampi ca.
2965.
Purisabyañjanaṃ sabbaṃ, oloketuṃ na vaṭṭati.
2966.
Maggo tassa padātabbo, okkamitvāna dūrato.
2967.
Nīharitvā tamukkujjaṃ, dassetabbaṃ tu bhikkhuno.
2968.
Utukāle anuññātaṃ, utunīnaṃ mahesinā.
2969.
Pāṭaṅkī ca gilānāya, vaṭṭatevābhirūhituṃ.
2970.
Sammannitvā padātabbā, dutiyā pana bhikkhunī.
2971.
Putto yadi ca tassāpi, dātabbā dutiyā tathā.
2972.
Maṇḍetumpi ure katvā, setuṃ labhati sā pana.
2973.
Purisesu yathāññesu, vattitabbaṃ tatheva ca.
2974.
Tasmā bhikkhuniyā sikkhā-paccakkhānaṃ na vijjati.
2975.
Gatāya titthāyatanaṃ, tathā natthūpasampadā.
2976.
Vaṇassa parikammampi, sādituṃ pana vaṭṭati.
2977.
Heṭṭhāpi vivaṭe uddhaṃ, paṭicchannepi vaṭṭati.
2978.
Gilānāyaḍḍhapallaṅkaṃ, vaṭṭatīti pakāsitaṃ.
2979.
Atitthe naratitthe vā, nhāyituṃ na ca vaṭṭati.
2980.
Nhāyeyya paṭisote vā, tassā āpatti dukkaṭaṃ.
2981.
Dinnaṃ abhutvā aññassa, dentiyā pana dukkaṭaṃ.
2982.
Asantenupasampanne, bhikkhunīnaṃ tu vaṭṭati.
Bhikkhunikkhandhakakathā.
Iti vinayavinicchaye khandhakakathā niṭṭhitā.
Catubbidhakammakathā
2983.
Ñatti ñattidutiyañca, kammaṃ ñatticatutthakaṃ.
2984.
Ñattikammaṃ navaṭṭhānaṃ, dutiyaṃ satta gacchati.
2985.
Nissāraṇañca osāro, bhaṇḍukaṃ brahmadaṇḍako.
2986.
Nissāraṇañca osāraṃ, samaṇuddesato vade.
2987.
Aññassapi ca kātabbo, tathārūpassa bhikkhuno.
2988.
Cīvarādiparikkhāraṃ, saṅgho yaṃ deti tassa hi.
2989.
Evaṃ saṅghassa dānaṃ tu, hoti taṃ kammalakkhaṇaṃ.
2990.
Sammuti ceva dānañca, paṭiggāho ca sattamo.
2991.
Kammassa lakkhaṇañcāti, nava ṭhānāni ñattiyā.
2992.
Tassa nissāraṇā vuttā, yā sā nissāraṇāti hi.
2993.
Uposathavasenāpi, pavāraṇavasenapi.
2994.
‘‘Upasampadāpekkhañhi, anusāseyyaha’’nti ca.
2995.
Evamādipavattā hi, edisā ñatti sammuti.
2996.
Āpattīnaṃ paṭiggāho, ‘‘paṭiggāho’’ti vuccati.
2997.
‘‘Imaṃ uposathaṃ katvā, kāle pavārayāmi’’ti.
2998.
Kammalakkhaṇametanti, nava ṭhānāni ñattiyā.
2999.
Nissāraṇamathosāraṃ, sammutiṃ dānameva ca.
3000.
Pattanikkujjanādī tu, nissārosāraṇā matā.
3001.
Dānaṃ kathinavatthassa, dānaṃ matakavāsaso.
3002.
Desanā kuṭivatthussa, vihārassa ca vatthuno.
3003.
Kammavācāvasenettha, kammalakkhaṇatā matā.
3004.
Tathā ñatticatutthampi, satta ṭhānāni gacchati.
3005.
Samanubhāsanañceva, sattamaṃ kammalakkhaṇaṃ.
3006.
Nissāraṇātha passaddhi, tesaṃ osāraṇā matā.
3007.
Mānattaparivāsānaṃ, dānaṃ ‘‘dāna’’nti vuccati.
3008.
Ukkhittassānuvattikā, aṭṭha yāvatatīyakā.
3009.
Imesaṃ tu vasā ñeyyā, dasekā samanubhāsanā.
3010.
Idaṃ ñatticatutthe tu, sattamaṃ kammalakkhaṇaṃ.
3011.
Ñattiyā dutiyenāpi, catutthena na kāraye.
3012.
Kātabbānapaloketvā, sabbā sammutiyo siyuṃ.
3013.
Yathāvuttanayeneva, tena teneva kāraye.
Catubbidhakammakathā.
Kammavipattikathā
3014.
Parisatoti pañceva, kammadosā pakāsitā.
3015.
Kammaṃ vatthuvipannaṃ taṃ, adhammanti pavuccati.
3016.
Pattanikkujjanañceva, pattassukkujjanampi ca.
3017.
Avandiyo tathā brahma-daṇḍo dūtūpasampadā.
3018.
Sammukhākaraṇīyāni, kammāni sugatobravi.
3019.
Na parāmasati vatthuñca, saṅghaṃ puggalameva vā.
3020.
Pañcahetehi kammāni, ñattitova vipajjare.
3021.
Na parāmasati vatthuṃ vā, saṅghaṃ puggalameva vā.
3022.
Evaṃ pana vipajjanti, anussāvanatopi ca.
3023.
Vuttā uposathe tāva, khandhake sabbaso mayā.
3024.
Chando ca na panānīto, paṭikkosanti sammukhā.
3025.
Āgatā kammapattā ca, chando ca na panāgato.
3026.
Āgatā kammapattā ca, chandopi ca samāhaṭo.
3027.
Evaṃ pañcādivaggesu, saṅghesu tividhesupi.
3028.
Evaṃ dvādasadhā ettha, kammāni hi vipajjare.
Kammavipattikathā.
Sedamocanakathā
Suṇātha nipuṇe pañhe, gūḷhatthe bhaṇato mama.
Kathañca paṭiggaṇhanto, na gaṇhanto kathaṃ pana.
Chādentassa tathāpatti-na chādentassa bhikkhuno.
Asamāpattilābhissa, kā ca nāmassa sā bhave.
Lahuṃ saccaṃ bhaṇantassa, musā ca bhaṇato garuṃ.
Nikkhamantova āpatti, na ceva pavisaṃ pana;
Anādiyantopi ca ādiyanto;
Dento adentopi siyā sadoso;
Tathā karontopi ca no karonto.
Dvinnaṃ mātā pitā sāva, kathaṃ hoti? Bhaṇāhi me.
Gaṇhāpeti paraṃ gabbhaṃ, tasmā mātāpitā ca sā.
Na harantova taṃ theyyā, kathaṃ pārājiko bhave;
Parabhaṇḍaṃ agaṇhanto, tena hoti parājito.
Methunaṃ tāya katvāpi, na so pārājiko kathaṃ;
Tāya methunasaṃyoge, katepi na bhavissati.
Chiddaṃ gehassa nevatthi, kathaṃ methunato cuto;
Santhatādivaseneva, katvā hoti parājito.
Sabbattha nipuṇā dhīrā, ime pañhe bhaṇanti te.
Ādaro karaṇīyova, paṭubhāvaṃ panicchitā.
Sedamocanakathā.
Pakiṇṇakavinicchayakathā
3029.
Pañcavaṇṇena suttena, sibbituṃ na ca vaṭṭati.
3030.
Ghaṭakaṃ vāḷarūpaṃ vā, lekhā daṇḍe na vaṭṭati.
3031.
Thiratthaṃ, pañcavaṇṇānaṃ, pañjaraṃ vā vinandhituṃ.
3032.
Bhinditvā vāpi ghaṃsitvā, dhāretuṃ pana vaṭṭati.
3033.
Ukkiritvā katā lekhā, bandhanatthāya vaṭṭati.
3034.
Samaṃ satapadādīnaṃ, sibbituṃ na ca vaṭṭati.
3035.
Veṇiṃ saṅkhalikaṃ vāpi, karoto hoti dukkaṭaṃ.
3036.
Tatthagghiyagadārūpaṃ, muggarādiṃ karonti ca.
3037.
Suttā ca piḷakā tattha, duviññeyyāva dīpitā.
3038.
Kaṇṇakoṇesu suttāni, ratte chindeyya cīvare.
3039.
Cīvare bhikkhunā kātuṃ, kārāpetuṃ na vaṭṭati.
3040.
Kañjipiṭṭhakhaliallikādisu;
Vaṇṇamaṭṭhamabhipatthayaṃ paraṃ;
Tassa natthi pana mutti dukkaṭā.
3041.
Tathā kiliṭṭhakāle ca, dhovanatthaṃ tu vaṭṭati.
3042.
Kiñci pakkhipituṃ tattha, bhikkhuno na ca vaṭṭati.
3043.
Cīvaraṃ na ca ghaṭṭeyya, ghaṃsitabbaṃ na doṇiyā.
3044.
Rattaṃ paharituṃ kiñci, hattheheva ca vaṭṭati.
3045.
Kappabinduvikāro vā, pāḷikaṇṇikabhedato.
3046.
Āraggena katā lekhā, na ca vaṭṭati kācipi.
3047.
‘‘Maṇivaṇṇaṃ karissāma’’, iti kātuṃ na vaṭṭati.
3048.
Na doso koci tatthassa, kātuṃ makaradantakaṃ.
3049.
Kucchiyaṃ vā ṭhapetvā taṃ, lekhaṃ tu mukhavaṭṭiyaṃ.
3050.
Kāyabandhanasobhatthaṃ, taṃ na vaṭṭati bhikkhuno.
3051.
Mālākammalatākamma-cittikampi na vaṭṭati.
3052.
Kakkaṭakkhīni vā tattha, uṭṭhāpetuṃ na vaṭṭati.
3053.
Vikārarūpaṃ yaṃ kiñci, na vaṭṭati dasāmukhe.
3054.
Khajjūripattakākāraṃ, katvā vaṭṭati koṭṭitaṃ.
3055.
Rajjukā dussapaṭṭādi, sabbaṃ tassānulomikaṃ.
3056.
Rajjuyo na ca vaṭṭanti, purimā dvedasā siyuṃ.
3057.
Ekā dviticatasso vā, vaṭṭanti na tato paraṃ.
3058.
Tañca pāmaṅgasaṇṭhānaṃ, ekampi ca na vaṭṭati.
3059.
Nirantarañhi veṭhetvā, kataṃ vaṭṭati bandhituṃ.
3060.
Jatusaṅkhamayāsutta-phalajā vidhakā matā.
3061.
Tattha tattha pariccheda-lekhāmattaṃ tu vaṭṭati.
3062.
Na ca vaṭṭati bhikkhūnaṃ, añjanī janarañjanī.
3063.
Vaḷañjantassa bhikkhussa, na doso koci vijjati.
3064.
Vaṭṭatevāti niddiṭṭhā, vaṇṇamaṭṭhā na vaṭṭati.
3065.
Nānāvaṇṇehi suttehi, cittakammaṃ na vaṭṭati.
3066.
Yaṃ kiñci pana sibbetvā, vaḷañjantassa vaṭṭati.
3067.
Ṭhapetuṃ pana yaṃ kiñci, na ca vaṭṭati bhikkhuno.
3068.
Valitvā ca nakhacchedaṃ, karontīti hi vaṭṭati.
3069.
Mālākammādi yaṃ kiñci, vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati.
3070.
Dvīsu passesu lohena, bandhituṃ pana vaṭṭati.
3071.
Vaṭṭalekhāva vaṭṭanti, ekā vā dvepi heṭṭhato.
3072.
Telabhājanake sabbaṃ, vaṇṇamaṭṭhaṃ tu vaṭṭati.
3073.
Ghaṭe phalakapīṭhepi, valayādhārakādike.
3074.
Pādapuñchaniyaṃ vāpi, sammuñjaniyameva ca.
3075.
Mālākammādikaṃ cittaṃ, sabbameva ca vaṭṭati.
3076.
Senāsanamanuññātaṃ, kā kathā vaṇṇamaṭṭhake.
3077.
Suvaṇṇanānāmaṇibhittibhūmiṃ;
Na kiñci ekampi nisedhanīyaṃ;
Senāsanaṃ vaṭṭati sabbameva.
3078.
Mūgabbatādikaṃ neva, gaṇheyya titthiyabbataṃ.
3079.
Bhikkhunīnaṃ tu tā vāpi, na siñce udakādinā.
3080.
Dukkaṭaṃ puna dātabbaṃ, gīvā naṭṭhepi jajjare.
3081.
Dhuranikkhepane tesaṃ, bhaṇḍaggheneva kāraye.
3082.
Davā silaṃ pavijjhanto, dukkaṭā na ca muccati.
3083.
Paricchedanayo vutto, saṅghacetiyasantake.
3084.
Pāṭaṅkiñca gilānassa, vaṭṭatevābhirūhituṃ.
3085.
Dukkaṭaṃ bhikkhuniṃ rāgā, obhāsentassa bhikkhuno.
3086.
Āpattiṃ vā sace tāsaṃ, paṭiggaṇheyya dukkaṭaṃ.
3087.
Paribhogamakatvāva, dadato pana dukkaṭaṃ.
3088.
Aggaṃ gahetvā dātuṃ vā, pattādīsupyayaṃ nayo.
3089.
Cammatthāro dhuvanhānaṃ, majjhadese na vaṭṭati.
3090.
Vāritaṃ, vatthikammampi, sambādheyeva satthunā.
3091.
Pakkhipitvāna pākatthaṃ, cāletuṃ na ca vaṭṭati.
3092.
Tattha cādīnavaṃ tassa, vattuṃ pana ca vaṭṭati.
3093.
Kataṃ nissāya dussīlaṃ, tayā viharatā’’ti ca.
3094.
Andhakāre anāvajjo, ekāvatto ca byāvaṭo.
3095.
Vandanā terasannaṃ tu, ayuttatthena vāritā.
3096.
Yo pacchā upasampanno, ukkhitto mātugāmako.
3097.
Vandato dukkaṭaṃ vuttaṃ, bāvīsati ca puggale.
3098.
Dhammavādī ca sambuddho, vandanīyā tayo ime.
3099.
Vandatopi anāpatti, tehi kammañca kubbato.
3100.
Diṭṭhāvikammamuddiṭṭhaṃ, tato uddhaṃ nivāraṇaṃ.
3101.
Gahitattamano hoti, vissāso pañcadhā siyā.
3102.
Vipattiyo catassova, vuttā ādiccabandhunā.
3103.
Āpattiyo duve sīla-vipattīti pakāsitā.
3104.
Ayaṃ diṭṭhivipattīti, duvidhā diṭṭhi dīpitā.
3105.
Vuttācāravipattīti, ācārakusalena sā.
3106.
Ājīvapaccayāpatti, chabbidhāti pakāsitā.
3107.
Ukkhitto tividho kamma-nānāsaṃvāsako mato.
3108.
‘‘Dhammavādī panete’’ti, uppanne pana mānase.
3109.
Tatraṭṭho pana so dvinnaṃ, kammaṃ kopeti saṅghikaṃ.
3110.
Nānāsaṃvāsakā evaṃ, tayo vuttā mahesinā.
3111.
Bhikkhūnekādasābhabbā, asaṃvāsā ime siyuṃ.
3112.
Saṅghe ummattakādīnaṃ, paṭikkhepo na rūhati.
3113.
Vacanena paṭikkhepo, rūhatānantarassapi.
3114.
Vuttā samaṇakappā ca, pañca, pañca visuddhiyo.
3115.
Vipattāpattanāpatti, samuṭṭhānanayampi ca.
3116.
Tathevaṅgavidhānañca, vedanā kusalattikaṃ.
3117.
Sikkhāpadesu yojeyya, tattha tattha yathārahaṃ.
3118.
Sāvatthāḷavi kosambī, sakkabhaggā pakāsitā.
3119.
Satāni hi cha ūnāni, tīṇi sāvatthiyā siyuṃ.
3120.
Aṭṭha sakkesu paññattā, tayo bhagge pakāsitā.
3121.
Bhikkhūnaṃ pātimokkhasmiṃ, ādikammikapuggalā.
3122.
Thullanandādayo satta, sabbe tiṃsa bhavanti te.
3123.
Dvayaṅkuraṃ sattaphalaṃ chapupphaṃ;
Jānāti yo dvippabhavaṃ dvisākhaṃ;
Jānāti paññattimasesato so.
3124.
Madhurapadatthamanākulaṃ tu yo;
Paṭhati suṇati pucchate ca so;
Bhavatupālisamo vinicchaye.
Iti vinayavinicchaye pakiṇṇakavinicchayakathā samattā.
Kammaṭṭhānabhāvanāvidhānakathā
3125.
Sabbadukkhakkhaye vutte, vuttamevitarattayaṃ.
3126.
Samādhiṃ puna bhāvetvā, paññāya parimuccati.
3127.
Catasso appamaññāyo, tathāruppā paradvayaṃ.
3128.
Kammaṭṭhānaṃ samuddiṭṭhaṃ, mammaṭṭhānaṃ manobhuno.
3129.
Vaḍḍhanāvaḍḍhanā cāpi, tathārammaṇabhūmito.
3130.
Viseso ayametesu, viññātabbo vibhāvinā.
3131.
Upacāravahā, sesā, tiṃsa jhānavahā matā.
3132.
Ānāpānañca kasiṇā, catukkajjhānikā ime.
3133.
Cattāropi ca āruppā, catutthajjhānikā matā.
3134.
Catukkatikajhānesu, aṅgātikkamatā matā.
3135.
Ārammaṇamatikkamma, āruppā pana jāyare.
3136.
Sesaṃ pana ca sabbampi, na vaḍḍhetabbameva taṃ.
3137.
Kāye satānāpānañca, bāvīsati bhavantime.
3138.
Viññāṇaṃ nevasaññā ca, dasa dve bhāvagocarā.
3139.
Ime dhammā viniddiṭṭhā, cha navattabbagocarā.
3140.
Devesu na pavattanti, dvādasevāti bhūmito.
3141.
Sabbaso terasa vāpi, brahmaloke na jāyare.
3142.
Aññe pana na jāyanti, sabbe jāyanti mānuse.
3143.
Diṭṭheneva gahetabbā, pubbabhāge bhavanti te.
3144.
Māluto diṭṭhaphuṭṭhena, sutena cettha sesakaṃ.
3145.
Paṭhamāruppacittassa, paccayā pana jāyare.
3146.
Tissopi appamaññāyo, catutthassa tu paccayā.
3147.
Nevasaññā nirodhassa, paccayoti pakāsitā.
3148.
Tathā bhavasukhānañca, paccayāti ca dīpitā.
3149.
Anukūlā ime rāga-caritassa visesato.
3150.
Anukūlā ime dosa-caritassa pakāsitā.
3151.
Ānāpānasatekāva, sappāyāti vibhāvitā.
3152.
Paññāpakatino ete, anukūlāti dīpitā.
3153.
Āruppā kasiṇā sesā, dasa sabbānurūpakā.
3154.
Cariyāyānukūlaṃ tu, tesu yaṃ attano pana.
3155.
Ucchedaṃ palibodhānaṃ, katvā paṭhamameva ca.
3156.
Bhāvetvā paṭhamādīni, jhānāni pana sabbaso.
3157.
Nāmarūpavavatthānaṃ, katvā kaṅkhaṃ vitīriya.
3158.
Maggo vipassanāñāṇaṃ, iti jānāti paṇḍito.
3159.
Tiṇṇaṃ pana ca saccānaṃ, vavatthānaṃ kataṃ siyā.
3160.
Muñcitukamyatāñāṇaṃ, paṭisaṅkhānupassanā.
3161.
Ayaṃ ‘‘paṭipadāñāṇa-dassana’’nti pakāsitā.
3162.
Santimārammaṇaṃ katvā, jāyate ñāṇadassanaṃ.
3163.
Paccavekkhaṇapariyantaṃ, phalaṃ tassānujāyate.
3164.
Pāpuṇāti yathā bhikkhu, sesamaggaphalāni ca.
3165.
Viddhaṃsayitvākusalaṃ asesaṃ;
Visosayitvāna tayo bhave so;
Upeti santiṃ nirupādisesaṃ.
3166.
Yadi akkharabandhe vā, ayuttaṃ viya dissati.
3167.
Mayā upaparikkhitvā, katattā pana sabbaso.
3168.
Sabbassa pana lokassa, gāme sampiṇḍite viya.
3169.
Kamaluppalasañchanna-salilāsayasobhite.
3170.
Iddhe sabbaṅgasampanne, maṅgale bhūtamaṅgale.
3171.
Vihāre veṇhudāsassa, dassanīye manorame.
3172.
Nānādijagaṇārāme, nānārāmamanorame.
3173.
Surasodakasampuṇṇa-varakūpopasobhite.
3174.
Āvāsehi canekehi, accantamupasobhite.
3175.
Jitvāvāvahasantena, kelāsasikharaṃ kharaṃ.
3176.
Pasādajanane ramme, pāsāde vasatā mayā.
3177.
Buddhasīhaṃ samuddissa, mama saddhivihārikaṃ.
3178.
Vinayassāvabodhatthaṃ, sukhenevācirena ca.
3179.
Mahiṃ samanusāsante, āraddho ca samāpito.
3180.
Sabbe sijjhantu saṅkappā, sattānaṃ dhammasaṃyutā.
3181.
Tāva tiṭṭhatu buddhassa, sāsanaṃ kalisāsanaṃ.
3182.
Pālayantu mahīpālā, dhammato sakalaṃ mahiṃ.
3183.
Karontena pattaṃ mayā yaṃ tu puññaṃ;
Ayaṃ tena loko munindappayātaṃ;
Sivaṃ vītasokaṃ puraṃ pāpuṇātu.
Iti vinayavinicchaye kammaṭṭhānabhāvanāvidhānakathā
Samattā.
Iti tambapaṇṇiyena paramaveyyākaraṇena tipiṭakanayavidhikusalena paramakavijanahadayapadumavanavikasanakarena kavivaravasabhena paramaratikaravaramadhuravacanuggārena uragapurena buddhadattena racitoyaṃ vinayavinicchayo.
Vinayavinicchayo samatto.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Uttaravinicchayo
Ganthārambhakathā
1.
Dhammañcādhammaviddhaṃsaṃ, gaṇamaṅgaṇanāsanaṃ.
2.
Tassa dāni karissāmi, sabbānuttaramuttaraṃ.
3.
Suṇato cintayato panuttaraṃ;
Paramaṃ abuddha buddhivaḍḍhanaṃ;
Vadato me niratā nibodhatha.
Mahāvibhaṅgasaṅgahakathā
4.
Methunaṃ paṭisevanto, tisso āpattiyo phuse.
5.
Thullaccayaṃ mukhe vaṭṭa-kate vuttaṃ tu dukkaṭaṃ.
6.
Kati āpattiyo phuse;
Adinnaṃ ādiyanto so;
Tisso āpattiyo phuse.
7.
Māse vā dukkaṭaṃ ūne, majjhe thullaccayaṃ tato.
8.
Kati āpattiyo phuse;
Manussajātiṃ mārento;
Tisso āpattiyo phuse.
9.
Dukkhe thullaccayaṃ jāte, mate pārājikaṃ siyā.
10.
Kati āpajjatāpattī? Tisso āpattiyo phuse.
11.
Thullaccayaṃ pariyāye, ñāte, no ce tu dukkaṭaṃ.
Pārājikakathā.
12.
Kati āpattiyo phuse;
Suṇa sukkaṃ vimocento;
Tisso āpattiyo phuse.
13.
Dvaṅge thullaccayaṃ vuttaṃ, payoge dukkaṭaṃ siyā.
14.
Vissajjanavaseneva, hoti atthavinicchayo.
15.
Āmasantassa kāyena, kāyaṃ tu garukaṃ siyā.
16.
Paṭibaddhena kāyena, paṭibaddhe tu dukkaṭaṃ.
17.
Vaṇṇāvaṇṇaṃ vadaṃ dvinnaṃ, maggānaṃ garukaṃ phuse.
18.
Hoti thullaccayaṃ, kāya-paṭibaddhe tu dukkaṭaṃ.
19.
Santike garukaṃ hoti, sace jānāti sā pana.
20.
Tiracchānagatassāpi, santike dukkaṭaṃ mataṃ.
21.
Sañcarittaṃ samāpanne, garukaṃ niddise budho.
22.
Aṅge sati panekasmiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
23.
Vihārañca mahallakaṃ;
Kārāpeti sace bhikkhu;
Tisso āpattiyo phuse.
24.
Hoti thullaccayaṃ, tasmiṃ, piṇḍe garukamāgate.
25.
Anuddhaṃseti yo tassa, tisso āpattiyo siyuṃ.
26.
Sace codeti saṅghādi-sesena saha dukkaṭaṃ.
27.
Codeti omasavāde, pācittiṃ paridīpaye.
28.
Sabbo āpattibhedo hi, natthi kāci visesatā.
29.
Samanubhāsanāyeva, gāhaṃ na paṭinissajaṃ.
30.
Kammavācāya osāne, āpatti garukaṃ siyā.
31.
Saṅghabhedakatulyova, hoti āpattinicchayo.
Saṅghādisesakathā.
32.
Dasāhamāpajjati ekameva;
Nissaggipācittiyamekarattiṃ;
Ticīvarenāpi vinā vasanto.
33.
Ekaṃ āpajjatāpattiṃ, nissaggiyamudīritaṃ.
34.
Purāṇacīvaraṃ pana;
Dhovāpeti sace tassa;
Honti āpattiyo duve.
35.
Nissaggiyāva pācitti, hoti dhovāpite pana.
36.
Gahaṇe dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti gahite siyā.
37.
Cīvaraṃ viññāpento dve, bhikkhu āpattiyo phuse.
38.
Viññāpite ca nissaggi, pācitti pariyāputā.
39.
Payoge dukkaṭaṃ, viññā-pite nissaggiyaṃ phuse.
40.
Upāsikaṃ vā upasaṅkamitvā;
Pubbeva hutvā pana appavārito;
Vatthe vikappaṃ paṭipajjamāno.
41.
Vikappaṃ pana āpanne, nissaggiyamudīritaṃ.
42.
Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjanto duve phuse.
43.
Gantvātirekachakkhattuṃ, ṭhānenapi ca cīvaraṃ.
44.
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ siyā.
Kathinavaggo paṭhamo.
45.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, lābhe nissaggiyaṃ siyā.
46.
Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, nissaggiṃ dutiye phuse.
47.
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, dhote nissaggiyaṃ siyā.
48.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, nissaggi gahite siyā.
49.
Samāpanne ca nissaggiṃ, payoge dukkaṭaṃ phuse.
50.
Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, kate nissaggiyaṃ phuse.
Kosiyavaggo dutiyo.
51.
Tassa nissaggiyāpatti, hoti ekāva bhikkhuno.
52.
Aññaṃ pana navaṃ pattaṃ, cetāpeti sace pana.
53.
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ phuse.
54.
Ekaṃ nissaggiyāpattiṃ, āpajjati hi so pana.
55.
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ phuse.
56.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, haṭe nissaggiyaṃ siyā.
57.
Vāyāpeti sace bhikkhu, dve panāpattiyo phuse.
58.
Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjaṃ appavārito.
59.
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ siyā.
60.
Kālaṃ atikkamento taṃ, ekaṃ nissaggiyaṃ phuse.
61.
Chārattato vinā tena, vasaṃ nissaggiyaṃ phuse.
62.
Pariṇāmeti ce bhikkhu, dve panāpattiyo phuse.
63.
Sabbattha appanāvāra-parihāni katā mayā.
Pattavaggo tatiyo.
Tiṃsanissaggiyakathā.
64.
Manussuttaridhamme tu, abhūtasmiṃ parājayo.
65.
Pariyāyavacane ñāte, thullaccayamudīritaṃ.
66.
Sampajānamusāvāde, pācitti paridīpitā.
67.
Pācitti upasampannaṃ, dukkaṭaṃ itaraṃ siyā.
68.
Upasampannapesuññe, sese āpatti dukkaṭaṃ.
69.
Payoge dukkaṭaṃ, pāde, pāde pācittiyaṃ siyā.
70.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, panne pācittiyaṃ siyā.
71.
Dve so āpajjatāpattī, rattiyaṃ dukkaṭādayo.
72.
Payoge dukkaṭaṃ, pāde, pāde pācittiyaṃ siyā.
73.
Āroceti sace tassa, honti dve dukkaṭādayo.
74.
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācittārocite siyā.
75.
Pahāre ca pahāre ca, pācitti pariyāputā.
Musāvādavaggo paṭhamo.
76.
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, pāte pācitti dīpitā.
77.
Aropite dukkaṭaṃ tu, hoti pācitti ropite.
78.
Payoge dukkaṭaṃ, ujjhā-pite pācittiyaṃ siyā.
79.
Pakkamanto anāpucchā, āpattiṃ duvidhaṃ phuse.
80.
Dukkaṭaṃ, dutiyenāpi, pācitti paridīpaye.
81.
Anāpucchā pakkamanto, duvidhāpattiyo phuse.
82.
Dukkaṭaṃ pana uddiṭṭhaṃ, pācitti dutiyena tu.
83.
Seyyaṃ kappayato honti, payoge dukkaṭādayo.
84.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, sesaṃ nikkaḍḍhite siyā.
85.
Āhaccapādake sīdaṃ, phuse dve dukkaṭādayo.
86.
Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti panadhiṭṭhite.
87.
Payoge dukkaṭaṃ hoti, sitte pācittiyaṃ siyā.
Bhūtagāmavaggo dutiyo.
88.
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, pācittovadite siyā.
89.
Paṭhamena samānāva, āpattīnaṃ vibhāgatā.
90.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, dinne pācittiyaṃ siyā.
91.
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitti pana sibbite.
92.
Saṃvidhāya tu gacchanto, phuse dve dukkaṭādayo.
93.
Saṃvidhāya phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.
94.
Bhuñjanto duvidhāpatti-māpajjati, na saṃsayo.
95.
Ajjhohārapayogesu, pācitti paridīpitā.
96.
Kappento hi phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.
Ovādavaggo tatiyo.
97.
Anantarassa vaggassa, navamena samo nayo.
98.
Anantarasamānāva, āpattīnaṃ vibhāgatā.
99.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti gahite siyā.
100.
Chaṭṭhe anatirittena, bhuttāviṃ tu pavāritaṃ.
101.
Vacanena ca tasseva, ‘‘bhuñjissāmī’’ti gaṇhati.
102.
Bhojanassa panosāne, pācitti pariyāputā.
103.
Paṭhamena samānāva, āpattīnaṃ vibhāgatā.
Bhojanavaggo catuttho.
104.
Payoge dukkaṭaṃ patto, dinne pācittiyaṃ phuse.
105.
Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, pācittuyyojite siyā.
106.
Āpattiyo phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.
107.
Tatiyena samānāva, āpattigaṇanā siyā.
108.
Kulesu pana cārittaṃ, āpajjanto duve phuse.
109.
Dukkaṭaṃ piṭake vuttaṃ, pācitti dutiyena tu.
110.
Payoge dukkaṭaṃ, viññā-pite pācittiyaṃ siyā.
111.
Gacchato dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti passato.
112.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti vasite siyā.
113.
Gacchanto dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti passato.
Acelakavaggo pañcamo.
114.
Gaṇhato dukkaṭaṃ pātuṃ, pīte pācittiyaṃ siyā.
115.
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitti hasite siyā.
116.
Dukkaṭaṃ gopphakā heṭṭhā, pācittuparigopphake.
117.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, kate pācittiyaṃ siyā.
118.
Payoge dukkaṭaṃ, bhiṃsā-pite pācittiyaṃ siyā.
119.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācittiyaṃ visīvite.
120.
Payoge dukkaṭaṃ, nhāna-ssosāne itaraṃ siyā.
121.
Cīvaraṃ paribhuñjanto, dve phuse dukkaṭādayo.
122.
Dve phuse paribhuñjanto, payoge dukkaṭādayo.
123.
Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, sesāpanihite siyā.
Surāpānavaggo chaṭṭho.
124.
Āpattiyo catassova, āpajjati, na saṃsayo.
125.
Manusso marati tasmiṃ, patitvā ce parājayo.
126.
Patitvā maratī peto, tassa thullaccayaṃ siyā.
127.
Tassa pācittiyāpatti, paññattā paṭubuddhinā.
128.
Payoge dukkaṭaṃ tassa, bhutte pācittiyaṃ siyā.
129.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācittukkoṭite siyā.
130.
Ekamāpajjatāpattiṃ, pācittimiti dīpitaṃ.
131.
Payoge dukkaṭaṃ patto, sesā sampādite siyā.
132.
Tatheva mātugāmena, maggaṃ tu paṭipajjato.
133.
Paṭipanne panuddiṭṭhaṃ, pācittiyamanantaraṃ.
134.
Kammavācāya osāne, hoti pācitti bhikkhuno.
135.
Payoge dukkaṭaṃ tassa, bhutte pācittiyaṃ siyā.
136.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti upalāpite.
Sappāṇakavaggo sattamo.
137.
‘‘Na sakkhissāmi’’iccevaṃ, bhaṇato dukkaṭādayo.
138.
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitteva vivaṇṇite.
139.
Ropite pana mohasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.
140.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti pahaṭe siyā.
141.
Dve phuse dukkaṭaṃ yoge, pācittuggirite siyā.
142.
Dve phuse dukkaṭaṃ yoge, pācittuddhaṃsite siyā.
143.
Dve phuse dukkaṭaṃ yoge, pācittuppādite siyā.
144.
Gacchato dukkaṭaṃ sotuṃ, pācitti suṇato siyā.
145.
Khīyanadhammamāpajjaṃ, dve phuse dukkaṭādayo.
146.
Adatvā gacchato tassa, dve panāpattiyo siyuṃ.
147.
Jahite hatthapāsasmiṃ, hoti pācitti bhikkhuno.
148.
Khīyanto dve phuse pacchā, payoge dukkaṭādayo.
149.
Dve phuse pariṇāmento, payoge dukkaṭādayo.
Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.
150.
Pavisantassa bhikkhuno, dve panāpattiyo siyuṃ.
151.
Dukkaṭaṃ pana uddiṭṭhaṃ, pācitti dutiyena tu.
152.
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitti gahite siyā.
153.
Samaṇo pavisaṃ dose, āpajjati duve pana.
154.
Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, pācitti dutiyena tu.
155.
Kārāpento phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.
156.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, sesā kārāpite siyā.
157.
Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, sesā kārāpite siyā.
158.
Anantarasamoyeva, āpattīnaṃ vinicchayo.
Ratanavaggo navamo.
Pācittiyakathā.
159.
Avisesena niddiṭṭhā, buddhenādiccabandhunā.
160.
Ajjhohāresu sabbattha, pāṭidesaniyaṃ siyā.
Pāṭidesanīyakathā.
161.
Anādaravaseneva, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ.
Sekhiyakathā.
162.
Kati āpattiyo honti? Catassova bhavanti hi.
163.
Mate akkhāyite vāpi, bhikkhu pārājikaṃ phuse.
164.
Mukhe vaṭṭakate vuttaṃ, pācitti jatumaṭṭhake.
165.
Kati āpattiyo honti? Pañca āpattiyo siyuṃ.
166.
Pārājikamadhakkhādi-gahaṇaṃ sādiyantiyā.
167.
Kāyena kāyabaddhaṃ tu, phusaṃ thullaccayaṃ siyā.
168.
Pācittiyaṃ panuddiṭṭhaṃ, tassaṅgulipatodake.
169.
Heṭṭhā vuttanayeneva, veditabbo vibhāvinā.
Mahāvibhaṅgasaṅgaho niṭṭhito.
Bhikkhunīvibhaṅgo
170.
Bhikkhunīnaṃ vibhaṅgopi, kiñcimattaṃ bhaṇāmahaṃ.
171.
Nandantī kāyasaṃsaggaṃ, kati āpattiyo phuse;
172.
Hoti pārājikaṃ tassā, gahaṇaṃ sādiyantiyā.
173.
Thullaccayaṃ siyā, kāya-paṭibaddhe tu dukkaṭaṃ.
174.
Jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ, chādentī sā parājikā.
175.
Athācāravipattiṃ ce, paṭicchādeti dukkaṭaṃ.
176.
Samanubhāsanāyeva, tisso āpattiyo phuse.
177.
Kammavācāya osāne, pārājikamudīritaṃ.
178.
Purisenidhāgacchāti, vuttāgacchati dukkaṭaṃ.
179.
Pūrentī aṭṭhamaṃ vatthuṃ, samaṇī sā parājitā.
Pārājikakathā.
180.
Ekassārocane tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
181.
Aṭṭassa pariyosāne, hoti saṅghādisesatā.
182.
Dvīhi thullaccayaṃ kamma-vācosāne garuṃ siyā.
183.
Parikkhepe atikkante, pādena paṭhamena tu.
184.
Dutiyena atikkante, garuke pana tiṭṭhati.
185.
Āpattīnaṃ pabhede tu, kāci natthi visesatā.
186.
Gahetvā pana bhuñjantī, bhojanādīsu kiñcipi.
187.
Paṭiggaṇhantiyā tassā, hoti thullaccayaṃ pana.
188.
Udakaṃ dantaponaṃ vā, paṭiggaṇhāti dukkaṭaṃ.
189.
Uyyojentī panevaṃ tu, tisso āpattiyo phuse.
190.
Ajjhohāresu sabbesu, tassā thullaccayaṃ siyā.
191.
Uyyojeti ca yā tassā, imā tissoti dīpaye.
192.
Corivuṭṭhāpaneneva, samānova vinicchayo.
Saṅghādisesakathā.
193.
Ekaṃ nissaggiyaṃyeva, phuse pācittiyaṃ tu sā.
194.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, lābhe nissaggiyaṃ siyā.
195.
Payoge dukkaṭaṃ, chinne, tassā nissaggiyaṃ siyā.
196.
Payoge dukkaṭaṃ, viññā-pite nissaggiyaṃ siyā.
197.
Payoge dukkaṭaṃ, cetā-pite nissaggiyaṃ siyā.
198.
Anantarasamānova, āpattīnaṃ vinicchayo.
Nissaggiyakathā.
199.
Ajjhohārapayogesu, pācitti pariyāputā.
200.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti saṃhaṭe.
201.
Payoge dukkaṭaṃ hoti, kate pācittiyaṃ siyā.
202.
Payoge dukkaṭādinne, tassā pācittiyaṃ siyā.
203.
Āpattīnaṃ vibhāgasmiṃ, viseso natthi kocipi.
204.
Hatthapāse tu pācitti, hitvā tiṭṭhati dukkaṭaṃ.
205.
Dukkaṭaṃ hoti pācitti, ajjhohāresu dīpaye.
206.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti chaḍḍite siyā.
207.
Payoge dukkaṭaṃ tassā, pācitti chaḍḍite siyā.
208.
Passantiyāpi pācitti, tatheva ca suṇantiyā.
Lasuṇavaggo paṭhamo.
209.
Tulyo lasuṇavaggassa, chaṭṭhenidha vinicchayo.
210.
Sāmike tu anāpucchā, pakkamantī duve phuse.
211.
Dukkaṭaṃ hoti, pācitti, dutiyātikkame siyā.
212.
Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti ca nisīdite.
213.
Payoge dukkaṭaṃ, ujjhā-pite pācittiyaṃ siyā.
214.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti abhisappite.
215.
Vadhati rodati pācitti, karotekaṃ tu dukkaṭaṃ.
Rattandhakāravaggo dutiyo.
216.
Nhānassa pariyosāne, tassā pācittiyaṃ siyā.
217.
Payoge dukkaṭaṃ, kārā-pite pācittiyaṃ siyā.
218.
Neva sibbantiyā vutta-mekaṃ pācittiyaṃ pana.
219.
Ekāvassā panāpatti, pācitti paridīpitā.
220.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti pana dhārite.
221.
Payoge dukkaṭaṃ hoti, kate pācittiyaṃ siyā.
222.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti paṭibāhite.
223.
Payoge dukkaṭaṃ, dinne, pācitti pariyāputā.
224.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti samatikkame.
225.
Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti paṭibāhite.
Nhānavaggo tatiyo.
226.
Payoge dukkaṭaṃ tāsaṃ, nipanne itaraṃ siyā.
227.
Payoge dukkaṭaṃ hoti, kate pācittiyaṃ siyā.
228.
Ekāyeva panāpatti, pācitti paridīpitā.
229.
Payoge dukkaṭaṃ tassā, hoti pācitti kaḍḍhite.
230.
Kammavācāya osāne, pācitti paridīpitā.
231.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, paṭipannāya sesakaṃ.
232.
Dasame pana ekāva, pācitti paridīpitā.
Tuvaṭṭavaggo catuttho.
233.
Payoge dukkaṭaṃ tassā, pācitti yadi passati.
234.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, bhutte pācittiyaṃ siyā.
235.
Ujjavujjavane tassā, pācitti samudāhare.
236.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, kate pācittiyaṃ siyā.
237.
Payoge dukkaṭaṃ chaṭṭhe, dinne pācittiyaṃ siyā.
238.
Aṭṭhamaṃ dutiye vagge, pañcamena samaṃ mataṃ.
239.
Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti hi pade pade.
240.
‘‘Pariyāpuṇāti, vāceti’’, padamattaṃ visesakaṃ.
Cittāgāravaggo pañcamo.
241.
Pavisantī anāpucchā, dve panāpattiyo phuse.
242.
Dukkaṭaṃ piṭake vuttaṃ, pācitti dutiyena tu.
243.
Payoge dukkaṭaṃ tassā, pācittakkosite siyā.
244.
Payoge dukkaṭaṃ tassā, paribhaṭṭhe panetaraṃ.
245.
Bhuñjantī bhikkhunī sā hi, dve panāpattiyo phuse.
246.
Ajjhohārapayogesu, pācitti paridīpaye.
247.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, sesā maccharite siyā.
248.
Dukkaṭaṃ pubbakiccesu, pācitti aruṇuggame.
249.
Ṭhānehi appavārentī, ekaṃ pācittiyaṃ phuse.
250.
Na gacchati sace tassā, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
251.
Ekaṃ pācittiyāpatti-māpajjati, na saṃsayo.
252.
Payoge dukkaṭaṃ, bhinne, pācitti pariyāputā.
Ārāmavaggo chaṭṭho.
253.
Payoge dukkaṭaṃ, vuṭṭhā-pite pācittiyaṃ siyā.
254.
Chaṭṭhañca sattamañceva, paṭhamena samaṃ mataṃ.
255.
Dvevassaṃ nānuggaṇhantī, ekaṃ pācittiyaṃ phuse.
256.
Dvīsu āpattibhedasmiṃ, nānattaṃ natthi kiñcipi.
Gabbhinīvaggo sattamo.
257.
Samānā gabbhinīvagge, paṭhameneva sabbaso.
258.
Payoge dukkaṭaṃ, pacchā, hoti pācitti khīyite.
259.
Ādināva samānāni, navamādīni pañcapi.
Kumārībhūtavaggo aṭṭhamo.
260.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti dhārite.
261.
Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti yadi yāyite.
262.
Dhārite pana pācitti, catutthepi ayaṃ nayo.
263.
Nhānassa pariyosāne, tassā pācittiyaṃ siyā.
264.
Sattame aṭṭhame ceva, navame dasamepi ca.
265.
Āpattīnaṃ vibhāgasmiṃ, natthi kāci visesatā.
266.
Payoge dukkaṭaṃ tassā, pācitti tu nisīdite.
267.
Payoge dukkaṭaṃ hoti, vuttā pācitti pucchite.
268.
Paṭhameneva ārāma-vaggassa sadisaṃ vade.
Chattupāhanavaggo navamo.
Pācittiyakathā.
269.
Viññāpetvā sace sappiṃ, ‘‘bhuñjissāmī’’ti gaṇhati.
270.
Ajjhohāresu sabbesu, pāṭidesaniyaṃ siyā.
Pāṭidesanīyakathā.
271.
Niruttaraṃ atthavasena bhikkhu;
Sukhena paññattamahāsamuddaṃ;
Duruttaraṃ uttarateva dhīro.
272.
Usmāyutto yutto kātuṃ;
Satto satto kaṅkhacchede;
Satthe satthe niccaṃ niccaṃ.
Bhikkhunīvibhaṅgo niṭṭhito.
Catuvipattikathā
273.
Catassova siyuṃ sīla-vipattipaccayā pana.
274.
Cutā, thullaccayaṃ hoti, sace vematikā siyā.
275.
Attano pana duṭṭhullaṃ, chādento dukkaṭaṃ phuse.
276.
Ekāyeva siyācāra-vipattipaccayā pana.
277.
Ekamevassa bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
278.
Dve panāpattiyo diṭṭhi-vipattipaccayā siyuṃ.
279.
Kammavācāya osāne, pācitti pariyāputā.
280.
Chaḷevāpajjatājīva-vipattipaccayā pana.
281.
Manussuttaridhammaṃ tu, vadaṃ pārājikaṃ phuse.
282.
Pariyāyavacane ñāte, tassa thullaccayaṃ siyā.
283.
Bhikkhunī tu sace hoti, pāṭidesaniyaṃ siyā.
284.
Atthāya viññāpetvāna, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
Catuvipattikathā.
Adhikaraṇapaccayakathā
285.
Vivādādhikaraṇamhā, dve panāpattiyo siyuṃ.
286.
Bhikkhussānupasampannaṃ, omasantassa dukkaṭaṃ.
287.
Anuvādādhikaraṇa-paccayā tividhā siyuṃ.
288.
Saṅghādisesamāpatti-māpajjati, na saṃsayo.
289.
Pācitti, dukkaṭaṃ vuttaṃ, tathācāravipattiyā.
290.
Āpattipaccayā vuttā, catassova mahesinā.
291.
Cutā, thullaccayaṃ hoti, sace vematikā siyā.
292.
Tathācāravipattiṃ tu, sace chādeti dukkaṭaṃ.
293.
Pañceva honti kiccādhi-karaṇapaccayā pana.
294.
Samaṇī accajantīva, ukkhittassānuvattikā.
295.
Kammavācāya osāne, tassā pārājikaṃ siyā.
296.
Na pariccajati taṃ laddhiṃ, hoti saṅghādisesatā.
297.
Yāvatatiyakaṃ tassā, pācittaccajatopi ca.
Adhikaraṇapaccayakathā.
Khandhakapucchākathā
298.
Pāṭavatthāya bhikkhūnaṃ, pavakkhāmi nibodhatha.
299.
Khandhake paṭhame tāva, dve panāpattiyo siyuṃ.
300.
Hoti pācittiyaṃ tassa, sesesu pana dukkaṭaṃ.
301.
Khandhake tu uposathe?
Tisso āpattiyo honti;
Khandhake tu uposathe.
302.
Uposathassa karaṇe, thullaccayamudīritaṃ.
303.
Hoti pācittiyaṃ tassa, sesesu pana dukkaṭaṃ.
304.
Ekāva dukkaṭāpatti, vuttā vassūpanāyike.
305.
Tisso āpattiyo vuttā, uposathasamā matā.
306.
Mārentānaṃ tu pācitti, gahetvā vacchatariṃ pana.
307.
Tassa thullaccayaṃ vuttaṃ, sesesu pana dukkaṭaṃ.
308.
Tisso āpattiyo vuttā, bhesajjakkhandhake pana.
309.
Bhojjayāgūsu pācitti, sesesu pana dukkaṭaṃ.
310.
Kati cīvarasaṃyutte, vuttā āpattiyo pana?
311.
Kusavākamaye cīre, thullaccayamudīritaṃ.
312.
Sesesu dukkaṭaṃ vuttaṃ, buddhenādiccabandhunā.
313.
Tathā samuccaye ekā, dukkaṭāpatti dīpitā.
314.
Dveyevāpattiyo vuttā, samathakkhandhake pana.
315.
Sesesu pana sabbattha, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ.
316.
Tisso khuddakavatthusmiṃ, vuttā āpattiyo pana.
317.
Romanthe hoti pācitti, sese āpatti dukkaṭaṃ.
318.
Vissajjane ca garuno, thullaccayamudīritaṃ.
319.
Sesesu pana sabbattha, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ.
320.
Dve panāpattiyo saṅgha-bhede vuttā mahesinā.
321.
Gaṇabhoge tu bhikkhūnaṃ, pācitti paridīpitā.
322.
Khandhake vattasaṃyutte, dukkaṭāpattiyeva sā.
323.
Bhikkhunikkhandhake cāpi, kati āpattiyo matā?
324.
Apavāraṇāya pācitti, sesesu pana dukkaṭaṃ.
Khandhakapucchākathā niṭṭhitā.
Samuṭṭhānasīsakathā
325.
Yāni pārājikādīni, uddisanti uposathe.
326.
Pāṭavatthāya bhikkhūnaṃ, taṃ suṇātha samāhitā.
327.
Tāneva cittena yutāni tīṇi;
Ekaṅgikaṃ dvaṅgitivaṅgikanti;
Chadhā samuṭṭhānavidhiṃ vadanti.
328.
Chahi vāpattiyo nānā-samuṭṭhānehi jāyare.
329.
Hoti ekasamuṭṭhānā, pacchimeheva tīhipi.
330.
Vācato vācacittamhā, tatiyacchaṭṭhatopi ca.
331.
Jāyate pañcadhāvesā, samuṭṭhāti na aññato.
332.
Pacchimehi ca tīheva, samuṭṭhāti na aññato.
333.
Dutiyā tatiyā ceva, pañcamacchaṭṭhatopi ca.
334.
Ekadhā chasamuṭṭhānā, samuṭṭhāti chaheva hi.
Āha ca –
335.
Dvidhā ticaturo ṭhānā, ekadhā chasamuṭṭhitā’’.
336.
Labhantāpattiyo sabbā, tāni vakkhāmito paraṃ.
337.
Samanubhāsanañceva, kathineḷakalomakaṃ.
338.
Bhūtārocanakañceva, corivuṭṭhāpanampi ca.
339.
Terasete samuṭṭhāna-nayā viññūhi cintitā.
340.
Ādipārājikuṭṭhānā, ayanti paridīpitā.
341.
Jāyate sā panuddiṭṭhā, adinnādānapubbakā.
342.
Sañcarittasamuṭṭhānā, nāmāti paridīpitā.
343.
Samuṭṭhānavasenāyaṃ, vuttā samanubhāsanā.
344.
Samuṭṭhānavasenāyaṃ, kathinupapadā matā.
345.
Ayameḷakalomādi-samuṭṭhānāti dīpitā.
346.
Ayaṃ tu padasodhamma-samuṭṭhānāti vuccati.
347.
Jāyate sā panaddhāna-samuṭṭhānāti sūcitā.
348.
Theyyasatthasamuṭṭhānā, ayanti paridīpitā.
349.
Samuṭṭhānavasenāyaṃ, dhammadesanasaññitā.
350.
Samuṭṭhānavasenāyaṃ, bhūtārocanapubbakā.
351.
Ayaṃ tu paṭhitā cori-vuṭṭhāpanasamuṭṭhitā.
352.
Jāyate ananuññāta-samuṭṭhānā ayaṃ siyā.
353.
Dasamaṃ dvādasamañcāti, samuṭṭhānaṃ sacittakaṃ.
354.
Sukkañca kāyasaṃsaggo, paṭhamāniyatopi ca.
355.
Sabhojane, raho dve ca, aṅgulī, udake hasaṃ.
356.
Adhakkhakubbhajāṇuñca, gāmantaramavassutā.
357.
Ovādāya na gacchantī, nānubandhe pavattiniṃ.
358.
Ime ekasamuṭṭhānā, methunena samā matā.
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ.
359.
Duṭṭhadosā duve ceva, dutiyāniyatopi ca.
360.
Duṭṭhullārocanañceva, pathavīkhaṇanampi ca.
361.
Nikkaḍḍho, siñcanañceva, tathā āmisahetu ca.
362.
Apanidheyya, sañcicca, pāṇaṃ, sappāṇakampi ca.
363.
Sahadhammikaṃ, vilekhāya, mohanāmūlakena ca.
364.
Kiṃ te, akālaṃ, acchinde, duggahā, nirayena vā.
365.
Dhammikaṃ kathinuddhāraṃ, sañciccāphāsumeva ca.
366.
Kulamaccharinī assa, gabbhiniṃ vuṭṭhapeyya ca.
367.
Tisso gihigatā vuttā, tissoyeva kumārikā.
368.
Sokāvassā tathā pāri-vāsikacchandadānato.
369.
Adinnādānatulyattā, tisamuṭṭhānikā katā.
Dutiyapārājikasamuṭṭhānaṃ.
370.
Cīvarassa ca viññatti, gahaṇañca taduttariṃ.
371.
Kosiyaṃ, suddhakāḷānaṃ, dvebhāgādānameva ca.
372.
Rūpiyassa paṭiggāho, ubho nānappakārakā.
373.
Vikappāpajjanaṃ, yāva, dvāra, dānañca sibbanaṃ.
374.
Tūlaṃ, nisīdanaṃ, kaṇḍu, vassikā, sugatassa ca.
375.
Saṅghikena duve vuttā, dve mahājanikena ca.
376.
Dve vighāsodasāṭī ca, tathā samaṇacīvaraṃ.
377.
Chasamuṭṭhānikā ete, sañcarittasamā katā.
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ.
378.
Duṭṭhullacchādanaṃ, diṭṭhi, chanda, ujjagghikā duve.
379.
Chamā, nīcāsane, ṭhānaṃ, pacchato, uppathena ca.
380.
Paccakkhāmīti sikkhā ca, tathā kismiñcideva ca.
381.
Punadeva ca saṃsaṭṭhā, neva vūpasameyya ca.
382.
Tathā anvaddhamāsañca, sahajīviniyo duve.
383.
Sattatiṃsa ime dhammā, sambuddhena pakāsitā.
384.
Samāsamasameneva, katā samanubhāsanā.
Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ.
385.
Accekampi ca sāsaṅkaṃ, pakkamantadvayampi ca.
386.
Anatirittaṃ sabhatto, vikappetvā tatheva ca.
387.
Pattasannicayañceva, pure, pacchā, vikālake.
388.
Pasākhe, āsane cāti, ekūnatiṃsime pana.
389.
Kāyavācādito ceva, sabbe kathinasambhavā.
Kathinasamuṭṭhānaṃ.
390.
Vikāle, sannidhiñceva, dantaponamacelakaṃ.
391.
Dubbaṇṇakaraṇañceva, pāṭidesaniyadvayaṃ.
392.
Naggaṃ, attharaṇaṃ, mañce, antoraṭṭhe, tathā bahi.
393.
Veyyāvaccaṃ, sahatthā ca, āvāse ca abhikkhuke.
394.
Bhikkhunī, sikkhamānā ca, sāmaṇerī, gihīniyā.
395.
Sabbe eḷakalomena, dvisamuṭṭhānikā samā.
Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ.
396.
Tiracchānavijjā dve vuttā, anokāsakatampi ca.
397.
Dvisamuṭṭhānikā honti, padasodhammatulyatā.
Padasodhammasamuṭṭhānaṃ.
398.
Dhaññaṃ, nimantitā ceva, pāṭidesaniyaṭṭhakaṃ.
399.
Paññattā buddhaseṭṭhena, addhānena samā matā.
Addhānasamuṭṭhānaṃ.
400.
Paṭicchanne ca okāse, byūhe cāti ime chapi.
401.
Theyyasatthasamuṭṭhānā, desitādiccabandhunā.
Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ.
402.
Pādukūpāhanā, yānaṃ, seyyā, pallatthikāya ca.
403.
Sabbe ekasamuṭṭhānā, dhammadesanasaññitā.
Dhammadesanasamuṭṭhānaṃ.
404.
Ananuññātamattañhi, asambhinnamidaṃ tayaṃ.
Samuṭṭhānasīsakathā niṭṭhitā.
Ekuttaranayakathā
405.
Pañca āpattiyo honti, kuṭiṃ saṃyācikāya tu.
406.
Vikāle pana pācitti, tathā aññātihatthato.
407.
Pañcimāpattiyo honti, samuṭṭhānena ādinā.
408.
Āpattiyo catassova, hontīti paridīpaye.
409.
Karonti ce kuṭiṃ tassa, vipannaṃ sabbathā pana.
410.
Padasodhammamūlena, catassova bhavantimā.
411.
Tatiyena tuvaṃ brūmi, pañcadhāpattiyo siyuṃ.
412.
Karoti ca kuṭiṃ sace;
Tisso āpattiyo honti;
Payoge dukkaṭādayo.
413.
Bhikkhuniṃ na nivāretvā, pāṭidesaniyaṃ siyā.
414.
Chaḷevāpattiyo honti, methunaṃ yadi sevati.
415.
Karoto pana tissova, payoge dukkaṭādayo.
416.
Gahetvā bhuñjato vuttaṃ, pāṭidesaniyampi ca.
417.
Manussuttaridhammaṃ tu, vadaṃ pārājikaṃ phuse.
418.
Samādisati bhikkhu ce;
Karonti ce kuṭiṃ tisso;
Honti tā dukkaṭādayo.
419.
Davakamyatā vadantassa, tassa dubbhāsitaṃ siyā.
420.
Cha ca saṃvidahitvāna, bhaṇḍaṃ harati ce cuto.
421.
Samādisati bhikkhu ce;
Karonti ce kuṭiṃ tisso;
Honti tā dukkaṭādayo.
422.
Bhikkhuniṃ na nivāretvā, pāṭidesaniyaṃ siyā.
423.
Imamuttaramuttarati;
Vinayaṃ sunayaṃ sunayena yuto;
Sa ca duttaramuttaramuttarati.
Āpattisamuṭṭhānakathā.
424.
Avikkhittena cittena, taṃ suṇātha samāhitā.
425.
Kā panāpattiyo nāma, lahukā garukāpi kā?
426.
Duṭṭhullā nāma kāpatti, aduṭṭhullāpi nāma kā?
427.
Desanāgāminī kā ca, kā cādesanagāminī?
428.
Anāpattikarā dhammā, samathā satta dassitā.
429.
Lahukā tattha pañceva, honti thullaccayādayo.
430.
Ekā pārājikāpatti, matā anavasesakā.
431.
Sesā pañcavidhāpatti, ‘‘aduṭṭhullā’’ti dīpitā.
432.
Desanāgāminī pañca, dve panādesagāmikā.
Ekakakathā.
433.
Upasampadakammaṃ tu, satthunā kassa vāritaṃ?
434.
Buddhā ca paccekabuddhā abhabbā;
Āpattimāpajjituṃ dveva loke;
Bhikkhū ca bhabbā atha bhikkhunī ca.
435.
Vatthuvipanno dukkaṭakārī;
No paripuṇṇo yācati yo no;
Tassupasampadā paṭisiddhā.
436.
Atthāpatti hi no laddha-samāpattissa dīpitā.
437.
Abhūtārocanāpatti, asamāpattilābhino.
438.
Saparikkhārasaṃyuttā, parasantakasaṃyutā.
439.
Duṭṭhullavācasaṃyuttā, asaddhammayutā siyā.
440.
Anissajjitvā bhoge ca, saparikkhārasaṃyutā.
441.
Anāpucchāva gamane, parasantakasaṃyutā.
442.
Kathaṃ musā bhaṇantassa, lahukāpatti jāyate?
443.
Sampajānamusāvāde, pācitti lahukā bhave.
444.
Kathañca bhaṇato saccaṃ, āpatti lahukā siyā?
445.
Bhūtassārocane saccaṃ, vadato lahukā siyā.
446.
Kathaṃ vehāsago dosaṃ, na ca bhūmigato phuse?
447.
Kesamattampi ākāse, tiṭṭhato natthi vajjatā.
448.
Pīṭhaṃ vābhinisīdanto, āpajjati na bhūmito.
449.
Pavisanto kathaṃ bhikkhu, pavisanto na ceva taṃ?
450.
Pavisanto panāpattiṃ, āpajjati, na nikkhamaṃ.
451.
Nikkhamantova āpattiṃ, phuseyya, pavisaṃ na ca.
452.
Tathevānādiyantopi, āpajjati kathaṃ vada?
453.
Ādiyantī panāpattiṃ, āpajjati, na saṃsayo.
454.
Yevaṃ anādiyantova, āpajjati hi nāma so.
455.
Tathāsamādiyantopi, āpajjati kathaṃ pana?
456.
Samādiyanto āpattiṃ, āpajjati hi nāma so.
457.
Tañcāsamādiyantova, āpajjati hi nāma so.
458.
Na karonto kathaṃ nāma, samaṇo dosavā siyā?
459.
Aññātikāya sibbanto, karaṃ āpajjate naro.
460.
Akaronto panāpattiṃ, āpajjati hi nāma so.
461.
Aññātikāya yaṃ kiñci, bhikkhu bhikkhuniyā pana.
462.
Tathantevāsikādīnaṃ, adento cīvarādikaṃ.
463.
Mudulambādino attā, sesā hi paranissitā.
464.
Kathamappaṭigaṇhanto, āpajjati hi vajjataṃ?
465.
Ovādañca na gaṇhanto, āpajjati hi vajjataṃ.
466.
Kathaṃ na paribhogena, āpajjati tapodhano?
467.
Ayaṃ tu paribhogena, āpajjati, na saṃsayo.
468.
Ayaṃ tu paribhogena, āpajjati hi bhikkhunī.
469.
Dvāraṃ asaṃvaritvāna, sento āpajjate divā.
470.
Aruṇugge panāpatti, kathaṃ na aruṇuggame?
471.
Phusanto vuttamāpattiṃ, āpajjatyaruṇuggame.
472.
Chindantassa siyāpatti, kathamacchindato siyā?
473.
Pārājikañca pācittiṃ, phuse thullaccayampi ca.
474.
Chādentopajjatāpattiṃ, nacchādento kathaṃ pana?
475.
Āpajjati panacchinno, nacchādento tiṇādinā.
476.
Dhārento kusacīrādiṃ, dhārentopajjate pana.
477.
Sacittakadukaṃ saññā-vimokkhakadukaṃ bhave.
Dukakathā.
478.
Nibbute na tu tiṭṭhante, atthāpattubhayatthapi.
479.
Theramāvusavādena, vadato parinibbute.
480.
Avasesā dharantepi, bhavanti parinibbute.
481.
Vikāle tu siyāpatti, na kāle, ubhayatthapi?
482.
Vikālabhojanāpatti, vikāle, tu na kālake.
483.
Sabbaṃ kāle vikāle ca, natthi tattha ca saṃsayo.
484.
Divāpajjati no rattiṃ, āpajjatubhayatthapi.
485.
Divā, sesā panāpatti, siyā rattiṃ divāpi ca.
486.
Hotūnadasavasso, no, dasavassūbhayatthapi?
487.
Āpattiṃ pana abyatto, āpajjati, na saṃsayo.
488.
Parisaṃ, dasavasso no, sesamāpajjate ubho.
489.
Āpajjati, na kāḷasmiṃ, āpajjatūbhayatthapi?
490.
Āpajjatāpavārento, juṇhe, na pana kāḷake.
491.
Kāḷe ceva ca juṇhe ca, āpajjati, na saṃsayo.
492.
Juṇhe kappati, no kāḷe, sesaṃ panubhayatthapi.
493.
Gimheyeva na sesesu, vasse no itaradvaye.
494.
Ṭhapitaṃ tu vikappetvā, vassasāṭikacīvaraṃ.
495.
Puṇṇamādivasasmiñhi, kattikassa tu pacchime.
496.
Āpajjatīti niddiṭṭhaṃ, kurundaṭṭhakathāya tu.
497.
Pariyesanto ca gimhike;
Gimhe āpajjatāpattiṃ;
Na tvevitarutudvaye.
498.
Ovassāpeti yo kāyaṃ, vasse āpajjatīdha so.
499.
Gaṇova na ca sesā hi, puggalova na cāpare.
500.
Saṅgho vāpajjatāpattiṃ, na gaṇo na ca puggalo.
501.
Gaṇo vāpajjatāpattiṃ, na saṅgho na ca puggalo.
502.
Puggalopajjatāpattiṃ, na ca saṅgho gaṇo na ca.
503.
Āpajjatāgilānova, no gilāno ubhopi ca?
504.
Viññāpeti tadaññaṃ so, āpajjati akallako.
505.
Āpajjatāgilānova, sesaṃ pana ubhopi ca.
506.
Āpajjati, na cevanto, atthāpattubhayatthapi.
507.
Āpajjati panāpattiṃ, antoyeva ca, no bahi.
508.
Bahiyeva ca, no anto, sesaṃ panubhayatthapi.
509.
Bahisīmāya, no anto-sīmāya, ubhayatthapi.
510.
Upacārasīmokkante, anto āpajjate pana.
511.
Apūretvāna gacchanto, upacārassatikkame.
512.
Sesamāpajjate anto-bahisīmāya sabbaso.
Tikakathā.
513.
Paravācāya āpanno, sakavācāya sujjhati.
514.
Paravācāya āpanno, paravācāya sujjhati.
515.
Tiṇavatthārakaṃ gantvā, paravācāya sujjhati.
516.
Parassa kammavācāya, āpajjitvāna vajjataṃ.
517.
Vacīdvārikamāpattiṃ, āpanno bhikkhusantike.
518.
Saṅghādisesamāpattiṃ, yāvatatiyakaṃ pana.
519.
Parassa parivāsādi-kammavācāya sujjhati.
520.
Vācāyāpajjatāpattiṃ, kāyena ca visujjhati.
521.
Vācāyāpajjatāpattiṃ, vācāyeva visujjhati.
522.
Desento taṃ panāpattiṃ, vācāyeva visujjhati.
523.
Tiṇavatthārakaṃ gantvā, kāyeneva visujjhati.
524.
Tiṇavatthārakaṃ gantvā, kāyeneva visujjhati.
525.
Tameva pana desento, vācāyeva visujjhati.
526.
Āpanno paṭibuddhova, sutto sujjhati so kathaṃ?
527.
Paṭibuddhova āpanno, paṭibuddho visujjhati?
528.
Desento pana taṃ ñatvā, paṭibuddho visujjhati.
529.
Samathe tu sayantova, sutto vuṭṭhāti nāma so.
530.
Sayanto tiṇavatthāre, suttoyeva visujjhati.
531.
Desento pana taṃ pacchā, paṭibuddho visujjhati.
532.
Āpajjitvā sacittova, acittova visujjhati.
533.
Āpajjitvā sacittova, sacittova visujjhati.
534.
Pacchā taṃ pana desento, sacittova visujjhati.
535.
Sayanto tiṇavatthāre, acittova visujjhati.
536.
Ettha vuttānusārena, veditabbaṃ vibhāvinā.
537.
Āpajjati akammena, kammeneva visujjhati.
538.
Āpajjati akammena, akammena visujjhati.
539.
Desento pana taṃ pacchā, akammena visujjhati.
540.
Parisujjhati kammena, parivāsādinā pana.
541.
Parivāsādinā pacchā, kammeneva visujjhati.
542.
Desento pana taṃ pacchā, akammeneva sujjhati.
543.
Asammukhāpi āpanno, sammukhāva visujjhati.
544.
Asammukhāva āpanno, visujjhati asammukhā.
545.
Vuṭṭhānakāle saṅghena, kiñci kammaṃ na vijjati.
546.
Saṅghasammukhatoyeva, visujjhati na caññathā.
547.
Saṅghassa sammukhāyeva, visujjhati, na caññathā.
548.
Taṃ pacchā pana desento, visujjhati asammukhā.
549.
Jānanto pana āpanno, ajānanto visujjhati.
550.
Jānanto pana āpanno, jānantova visujjhati.
551.
Ajānantacatukkanti, veditabbaṃ vibhāvinā.
552.
Āvāsikova āpattiṃ, āpajjati, na cetaro.
553.
Atthāpatti ca sesaṃ tu, ubho nāpajjare pana.
554.
Vihāraṃ pavisanto ca, vicarantopi tattha ca.
555.
Āvāsavattamāvāsī, akarontova dosavā.
556.
Asādhāraṇamāpattiṃ, nāpajjanti ubhopi ca.
557.
Atthi āpattinānattaṃ, natthi vatthussa nānatā.
558.
Nevatthi vatthunānattaṃ, no ca āpattinānatā.
559.
Āpattinānatā natthi, sesāpattīsvayaṃ nayo.
560.
Saṅghādiseso bhikkhussa, bhikkhuniyā parājayo.
561.
Kāyassa pana saṃsaggo, ubhinnaṃ vatthu hoti hi.
562.
Āpajjati hi pācittiṃ, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.
563.
Saṅghādisesehi ca terasehi;
Hoteva vatthussa ca nānabhāvo;
Āpattiyā ceva hi nānabhāvo.
564.
Bhikkhunīsamaṇānaṃ tu, ubhinnaṃ pana sabbaso.
565.
Visuṃ panāpajjantesu, ayameva vinicchayo.
566.
Atthāpattisabhāgatā, natthi vatthusabhāgatā.
567.
Natthi vatthusabhāgattaṃ, natthāpattisabhāgatā.
568.
Atthi vatthusabhāgattaṃ, natthāpattisabhāgatā.
569.
Siyāpattisabhāgattaṃ, na ca vatthusabhāgatā.
570.
Atthi vatthusabhāgattaṃ, atthāpattisabhāgatā.
571.
Asādhāraṇāsu nevatthi, vatthāpattisabhāgatā.
572.
Atthi saddhivihārasmiṃ, upajjhāye na vijjati.
573.
Nevāpatti upajjhāye, neva saddhivihārike.
574.
Upajjhāyo phuse vajjaṃ, na ca saddhivihāriko.
575.
Natthāpatti upajjhāye, atthi saddhivihārike.
576.
Asādhāraṇamāpattiṃ, nāpajjanti ubhopi ca.
577.
Ādiyanto lahuṃ dosaṃ, payojento garuṃ phuse.
578.
Ādiyanto payojento, lahukeyeva tiṭṭhati.
579.
‘‘Gaṇhā’’ti ūnakaṃ pādaṃ, āṇāpento lahuṃ phuse.
580.
Atthasambhavatoyeva, veditabbaṃ vibhāvinā.
581.
Vikāleyeva āpatti, na ca kāle kathaṃ siyā?
582.
Neva kāle vikāle ca, atthāpatti pakāsitā?
583.
Kāle āpajjatāpattiṃ, na vikāleti dīpaye.
584.
Sesaṃ kāle vikāle ca, āpajjati, na saṃsayo.
585.
Nevāpajjati kālepi, no vikālepi sabbadā.
586.
Vikāle kiñca no kāle, gahitaṃ pana kappati?
587.
Neva kāle ca kiṃ nāma, no vikāle ca kappati?
588.
Kāleyeva tu bhikkhūnaṃ, no vikāle tu kappati.
589.
Vikāleyeva kāle ca, aparajju na kappati.
590.
Kāle ceva vikāle ca, kappatīti viniddise.
591.
Maṃsaṃ akappiyañceva, tathā uggahitampi ca.
592.
Kāle ceva vikāle ca, na ca kappati bhikkhuno.
593.
Majjhime pana desasmiṃ, na ca paccantimesu hi.
594.
Paccantimesu desesu, nāpajjati na majjhime.
595.
Āpajjati panāpattiṃ, na cāpajjati majjhime.
596.
Cammattharaṇaṃ dhuvanhānaṃ, saguṇaṅguṇupāhanaṃ.
597.
Avasesaṃ panāpattiṃ, āpajjatūbhayatthapi.
598.
Paccantimesu vā bhikkhu, nāpajjati na majjhime.
599.
Kappate, majjhime dese, no ca paccantimesu hi.
600.
Paccantimesu cevāpi, kiṃ na kappati majjhime?
601.
Niddise kappatī ceva, na ca kappati majjhime.
602.
Na kappatī’’ti vuttañhi, ‘‘majjhimeyeva kappati’’.
603.
Pañcaloṇādikaṃ sesaṃ, ubhayatthapi kappati.
604.
Ubhayatthapi taṃ sabbaṃ, na ca kappati bhikkhuno.
605.
Bahi āpajjatāpattiṃ, na ca anto kudācanaṃ.
606.
Neva anto ca āpattiṃ, āpajjati ca, no bahi.
607.
Saṅghikaṃ pana mañcādiṃ, ajjhokāse tu kiñcipi.
608.
Sesamāpajjatāpattiṃ, anto ceva tathā bahi.
609.
Nevāpajjati antopi, na bahiddhāpi sabbathā.
610.
Āpajjati araññasmiṃ, na ca gāme kathaṃ vada?
611.
Nevāpajjati gāmepi, no araññe kathaṃ vada?
612.
Āpajjati hi taṃ bhikkhu, gāmasmiṃ, no araññake.
613.
Āpajjati panāpattiṃ, araññe, no ca gāmake.
614.
Asādhāraṇamāpattiṃ, āpajjati na katthaci.
615.
Agilānova āpattiṃ, phuse, no ca gilānako.
616.
Nāpajjanti gilāno ca, agilāno ubhopi ca.
617.
Viññāpeti tadaññaṃ so, āpajjati akallako.
618.
Āpajjatāgilānova, āpattiṃ lolamānaso.
619.
Asādhāraṇamāpattiṃ, nāpajjanti ubhopi ca.
Catukkakathā.
620.
Pārājikaṃ garuṃthulla-ccayaṃ pācitti dukkaṭaṃ.
621.
Anāmantāsamādāna-caraṇaṃ gaṇabhojanaṃ.
622.
Cīvaraṃ yāvadatthañca, gahetumpi ca vaṭṭati.
623.
Vasā madhukaeraṇḍa-tilasāsapasambhavaṃ.
624.
Gadrabhassa vasā ceti, vasā pañcavidhā matā.
625.
Pañcamaṃ bījabījanti, pañca bījāni dīpaye.
626.
Aggisatthanakhakkantaṃ, abījubbaṭṭabījakaṃ.
627.
Bhisiyo bhāsitā pañca, muninā mohanāsinā.
628.
Paṭiggāhāpi pañceva, kāyādigahaṇena ca.
629.
Mahesinā kāruṇikena vuttā;
Surakkhitaṃ hoti sakañca sīlaṃ;
Kukkuccamaññassa nirākaroti.
630.
Sukhena niggaṇhati veribhikkhū;
Dhammassa ceva ṭhitiyā pavatto;
Tasmādaraṃ tattha kareyya dhīro.
Pañcakakathā.
631.
Mañcapīṭhamatikkanta-pamāṇañca nisīdanaṃ.
632.
Cīvaraṃ sugatassāpi, cīvarena pamāṇakaṃ.
633.
Alajjitāya aññāṇa-kukkuccehi tatheva ca.
634.
Satisammosato ceva, āpajjati, na saṃsayo.
635.
Upasampādanā pana;
Kātabbā, nissayo ceva;
Dātabbo, sāmaṇerako.
636.
Āpattiṃ pana jānāti, anāpattiṃ garuṃ lahuṃ.
637.
Svāgatāni bhavanteva, suvibhattāni atthato.
638.
Dasavassopi vā hotitirekadasavassiko.
Chakkakathā.
639.
Paññattāpattiyo satta, sattabojjhaṅgadassinā.
Sattakakathā.
640.
Pupphena ca phalenāpi, cuṇṇenapi ca dūsako.
641.
Jaṅghapesanikenāpi, ājīvasseva kāraṇā.
642.
Akappiyakataṃ cevāgahituccāritampi ca.
643.
Pavāritena yañceva, kataṃ bhuttāvināpi ca.
644.
Avuttamalametanti, na gilānātirittakaṃ.
645.
Atirittā panetesaṃ, paṭikkhepena dīpitā.
646.
Durūpaciṇṇe āmāse, dukkaṭaṃ paṭisāvane.
647.
Iti aṭṭhavidhaṃ hoti, sabbameva ca dukkaṭaṃ.
648.
Pañhābyākaraṇovādā, garudhammapaṭiggaho.
649.
Dūtena bhikkhunīnanti, aṭṭheva upasampadā.
650.
Aṭṭhevuposathaṅgāni, veditabbāni viññunā.
651.
Lābhālābho yasāyaso;
Pāpicchā pāpamittattaṃ;
Asaddhammā panaṭṭhime.
652.
Musā na bhāse, na ca majjapo siyā;
Abrahmacariyā virameyya methunā;
Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.
653.
Mañce chamāyaṃva sayetha santhate;
Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ;
Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.
654.
Bhikkhu aṭṭhaṅgasaṃyutto, bhikkhunovādamarahati.
Aṭṭhakakathā.
655.
Dukkaṭaṃ pana niddiṭṭhaṃ, nava maṃsāni khādato.
656.
Uposathā navevettha, saṅgho navahi bhijjati.
Navakakathā.
657.
Akappiyāni maṃsāni, dasa sukkāni ve dasa.
658.
Liṅgāpatti kilesā ca, akkosena daseva hi.
659.
Dasākārehi saṅghādi-seso channoti dīpito.
660.
Daseva dānavatthūni, daseva ratanāni ca.
661.
Yānañca seyyāvasathaṃ, padīpeyyantime dasa.
662.
Daseva paṃsukūlāni, dasa cīvaradhāraṇā.
663.
Gokhāyitagginā daḍḍhaṃ, ajikūpacikakhāyitaṃ.
664.
Gatapacchāgatañceti, dasadhā paṃsukūlikaṃ.
665.
Cīvarāni navevettha, saddhiṃ saṃkaccikāya ca.
Dasakakathā.
666.
Hontevānupasampannā, upasampāditāpi ca.
667.
Dārujena ca pattena, daseva ratanubbhavā.
668.
Ekādaseva sīmāyo, asīmāti pakāsitā.
669.
Animittā, bahiṭṭhena, sammatā, nadiyaṃ tathā.
670.
Sīmāyapi asīmāyo, ekādasa imā siyuṃ.
671.
Gaṇṭhikā kappiyā vuttā, ekādasa ca vīdhakā.
672.
Ticīvaraṃ tathā kaṇḍu-paṭicchādī, nisīdanaṃ.
673.
Dakasāṭi, parikkhāra-coḷaṃ, saṃkaccikāpi ca.
674.
Ariṭṭho, caṇḍakāḷī ca, ukkhittassānuvattikā.
675.
Ekādasa ime yāva-tatiyāti pakāsitā.
676.
Chadhācariyato vuttā, upajjhāyā tu pañcadhā.
Ekādasakakathā.
677.
Soḷaseva tu ‘‘jāna’’nti, paññattāni mahesinā.
678.
Anuttaraṃ sakalamapīdha jānati;
Mahattare vinayanaye anuttare;
Niruttaro bhavati hi so, na saṃsayo.
Ekuttaranayo samatto.
Sedamocanakathā
679.
Sedamocanagāthāyo, paṭubhāvakarā varā.
680.
Paṭicca methunaṃ dhammaṃ, kathaṃ pārājiko siyā?
681.
Mukhena methunaṃ dhammaṃ, katvā pārājiko bhave.
682.
Methunapaccayā tassa, kathaṃ pārājiko siyā?
683.
Aṅgajātaṃ pavesento, sake pārājiko bhave.
684.
Saṃvidhānañca nevatthi, kathaṃ pārājiko siyā?
685.
Āṇattiñca vināyeva, hoti pārājiko yati.
686.
Parassa tu parikkhāraṃ, na ca pārājiko kathaṃ?
687.
Gaṇhanto theyyacittena, na ca pārājiko siyā.
688.
‘‘Maratū’’ti asappāya-bhojanaṃ deti ce cuto.
689.
Hantvānantariyaṃ kammaṃ, na phuseyya kathaṃ naro?
690.
Tasmānantariyaṃ natthi, māritesu ubhosupi.
691.
Gacchaṃ ṭhito nisinno vā, kathaṃ pārājiko bhaṇa?
692.
Sambhāvanādhippāyo so, atikkamati ce cuto.
693.
Kathaṃ? Kathehi me puṭṭho, vinaye ce visārado.
694.
Itthiyā paṭipajjanto, phuseyya caturo ime.
695.
Acaritvā yathāvuttaṃ, vattaṃ so vuṭṭhito kathaṃ?
696.
Parivatte tu liṅgasmiṃ, natthi saṅghādisesatā.
697.
Kuddho hoti ca nindito;
Atha ko nāma so dhammo;
Yena kuddho pasaṃsito?
698.
Ārādhako, sambuddhassa, yadi kujjhati nindito.
699.
Na khittacittonummatto, nirāpatti kathaṃ bhave?
700.
Natthi tassa panāpatti, vikālabhojanena hi.
701.
Sace bhuñjeyya āpatti, anāpatti kathaṃ bhave?
702.
Āgantvā idha kālena, natthi āpatti bhuñjato.
703.
Na harantova taṃ theyyā, kathaṃ pārājiko siyā?
704.
Parabhaṇḍaṃ agaṇhanto, hoti esa parājito.
705.
Methunaṃ tāya katvāpi, so na pārājiko kathaṃ?
706.
Tāya methunasaṃyoge, katepi na vinassati.
707.
Dvinnaṃ mātā pitā sāva, kathaṃ hoti bhaṇāhi me?
708.
Gaṇhāpeti paraṃ gabbhaṃ, tasmā mātā pitā ca sā.
709.
Parāmasati tassaṅgaṃ, anāpatti kathaṃ siyā?
710.
Dārakassa ca mātā hi, kātuṃ labhati bhikkhunī.
711.
Na pārivāsiko brūhi, na ukkhittādikopi ca?
712.
Na so labhati aññesaṃ, kappatīti ca niddise.
713.
Katamo puggalo brūhi, na mato na ca jīvati?
714.
Hoti nimmitabuddho so, na mato na ca jīvati.
715.
Pamāṇikamanārambhaṃ, āpatti saparikkamaṃ.
716.
Na muccateva vajjato, jinena vuttato tato.
717.
Sabbalakkhaṇahīnaṃ tu, karontassa kuṭiṃ pana?
718.
Bhikkhuno jinacandena, anāpatti pakāsitā.
719.
Na kiñci vācāya paraṃ bhaṇeyya;
Phuse garuṃ antimavatthuhetukaṃ;
Visārado ce vinaye bhaṇāhi tvaṃ?
720.
Ayaṃ pārājikāpattiṃ, tannimittaṃ garuṃ phuse.
721.
Na kiñci vācāya careyya pāpakaṃ;
Sunāsitoyeva ca nāsito siyā;
Kathaṃ tuvaṃ brūhi mayāsi pucchito?
722.
Ekādasa munindena, nāsitā te sunāsitā.
723.
Phuse vācasikaṃ vajjaṃ, kathaṃ me pucchito bhaṇa?
724.
Sampajānamusāvāde, dukkaṭaṃ tassa vaṇṇitaṃ.
725.
Cīvaraṃ gaṇhato honti, nānāāpattiyo kathaṃ?
726.
Cīvaraṃ hatthato tassā, pācitti paṭigaṇhato.
727.
Cīvaraṃ hatthato tassā, dukkaṭaṃ paṭigaṇhato.
728.
Thero thullaccayaṃ tesu, patto, sesā parājayaṃ.
729.
Haṭā therena māsā tu, tayo āṇattiyāpi ca.
730.
Pañca āṇattiyā haṭā;
Tasmā thullaccayaṃ thero;
Patto, sesā parājayaṃ.
731.
Chiddaṃ gehassa no atthi, methunapaccayā cuto.
732.
Santhatādivaseneva, katvā hoti parājito.
733.
Avītivatte sattāhe, kathaṃ āpatti sevato?
734.
Avītivatte sattāhe, hoti āpatti sevato.
735.
Ekatova kathaṃ bhikkhu, āpajjeyya bhaṇāhi me?
736.
Ekato pariṇāmento, payogena dvayaṃ phuse.
737.
Sabbe kareyyuṃ pana saṅghakammaṃ;
Bhikkhuṭṭhito dvādasayojanasmiṃ;
Kathaṃ kataṃ kuppati vaggahetu?
738.
Dvādasayojanike nagare tu;
Tattha kataṃ pana kammamakammaṃ;
Natthi vihāragatā yadi sīmā.
739.
Nissaggiyāni sabbāni, kathaṃ honti kathehi me?
740.
Bhikkhunī kāyaṅgāneva, tāni nissaggiyāni hi.
741.
Ānantariyakaṃ kammaṃ, āpajjati kathaṃ naro?
742.
Mātaraṃ purisattaṃ tu, gataṃ hantvā garuṃ phuse.
743.
Ānantariyakaṃ kammaṃ, nāpajjeyya kathaṃ naro?
744.
Mātaraṃ pitaraṃ hantvā, nānantariyakaṃ phuse.
745.
Kathaṃ kammaṃ akammaṃ taṃ, saṅgho sāpattiko siyā?
746.
Anāpattissa kammaṃ tu, sandhāyāti kurundiyaṃ.
747.
Kathamassa siyāpatti, sevamānassa dukkaṭaṃ?
748.
Paribhuñjati tassāya-māpatti paridīpitā.
749.
Apubbaṃ acarimaṃ eka-kkhaṇe āpajjate kathaṃ?
750.
Ṭhapitesu ca sattāhā-tikkame honti pañcapi.
751.
Na cāpi cittaṃ maraṇāya tassa;
Dentassa pārājikamāha satthā;
Thullaccayaṃ taṃ paṭigaṇhatopi.
752.
Hoti thullaccayaṃ tassa, salākaṃ paṭigaṇhato.
753.
Aruṇaṃ uṭṭhāpentassa, anāpatti kathaṃ siyā?
754.
Anāpatti hi so rukkho, hoti ekakulassa ce.
755.
Vatthukāyo hi kāyikā;
Apubbaṃ acarimaṃ eka-;
Kkhaṇe sambahulā phuse?
756.
Ekato gahaṇe tassa, honti sambahulā pana.
757.
Apubbaṃ acarimaṃ eka-kkhaṇe āpattiyo phuse?
758.
‘‘Sabbā tumhe sikharaṇiyo’’ti;
Vuttā dosā vinayanasatthe;
Tassitthīnaṃ gaṇanavasena.
759.
Methunaṃ na ca sevanto, methunappaccayā cuto?
760.
Methunappaccayā chejjaṃ, āpannā aṭṭhavatthukaṃ.
761.
Kenassa hoti āpatti, anāpatti ca ñātake?
762.
Siyāpatti satuppādaṃ, karoto mātarampi ca.
763.
Pāṭidesaniyaṃ thulla-ccayaṃ ekakkhaṇe phuse?
764.
Piṇḍaṃ gahetvā lasuṇaṃ paṇītaṃ;
Manussamaṃsañca akappamaññaṃ;
Sabbekato khādati, honti tassā.
765.
Ācariyako dvepi ca puṇṇavassā;
Ekāva tesaṃ pana kammavācā;
Ekassa kammaṃ tu na rūhate kiṃ?
766.
Ākāsago hoti sace paneko;
Katampi taṃ rūhati neva kammaṃ;
Ākāsagasseva, na bhūmigassa.
767.
Bhūmigassa na kātabbaṃ, karoti yadi kuppati.
768.
Nivatthassa panāpatti, anāpatti kathaṃ siyā?
769.
Na cassākappiyaṃ nāma, cīvaraṃ pana vijjati.
770.
Na tu deti ca kiñcipi bhojanato;
Garukaṃ pana vajjamupeti kathaṃ;
Vada me vinaye kusalosi yadi?
771.
Uyyojitā bhuñjati bhojanañce;
Uyyojitā yā pana yāya tassā;
Saṅghādisesaṃ kathayanti dhīrā.
772.
Neva ca gaṇhati kiñci kutoci;
Vajjamupeti lahuṃ, na garuṃ tu;
Brūhi kathaṃ yadi bujjhasi sādhu?
773.
Uyyojentī lahuṃ vajjaṃ, āpajjati nisevite.
774.
Chādeti, na phuse vajjaṃ, kathaṃ jānāsi me vada?
775.
Chādentopi tamāpattiṃ, nāññaṃ ukkhittako phuse.
776.
Dvijaṃ kantamakantañca, sace jānāsi me vada?
777.
Cittajo utujopi ca;
Dvīheva pana jātattā;
Mato saddo dvijoti hi.
778.
Sujanassa sukhānayane nayane;
Paṭu hoti padhānarato na rato;
Idha yo pana sāramate ramate.
Sedamocanagāthāyo samattā.
Sādhāraṇāsādhāraṇakathā
779.
Bhikkhūhi bhikkhunīnañca, bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi ca.
780.
Pavakkhāmi samāsena, taṃ suṇātha samāhitā.
781.
Sāvatthāḷavi kosambī, sakkabhaggā pakāsitā.
782.
Kati sāvatthipaññattā, kati āḷaviyaṃ katā?
783.
Kati bhaggesu paññattā, taṃ me akkhāhi pucchito?
784.
Chaūnāni satāneva, tīṇi sāvatthiyaṃ katā.
785.
Aṭṭha sakkesu paññattā, tayo bhaggesu dīpitā.
786.
Atirekacīvaraṃ suddha-kāḷakeḷakalomakaṃ.
787.
Bhikkhunīsu ca akkoso, dasa vesāliyaṃ katā.
788.
Saṅghabhedā duve ceva, cīvarassa paṭiggaho.
789.
Paripācitapiṇḍo ca, tatheva gaṇabhojanaṃ.
790.
Ūnavīsativassañca, datvā saṅghena cīvaraṃ.
791.
Chandadānenime rāja-gahasmiṃ ekavīsati.
792.
Sappāṇakañca siñcanti, ete chāḷaviyaṃ katā.
793.
Aññenaññaṃ tathā dvāra-kosā majjhañca pañcamaṃ.
794.
Kosambiyaṃ tu paññattā, aṭṭhime suddhadiṭṭhinā.
795.
Ovādopi ca bhesajjaṃ, sūci āraññakesu ca.
796.
Pure kapilavatthusmiṃ, paññattā pana aṭṭhime.
797.
Ime bhaggesu paññattā, tayo ādiccabandhunā.
798.
Aniyatā, catuttiṃsa, honti nissaggiyāni hi.
799.
Daseva pana gārayhā, dvesattati ca sekhiyā.
800.
Ime vuttāvasesā hi, sabbe sāvatthiyaṃ katā.
801.
Nissaggiyāni aṭṭheva, dvattiṃseva ca khuddakā.
802.
Bhavanti chasu paññattā, nagaresu ca piṇḍitā.
803.
Aḍḍhuḍḍhāni satāneva, paññattāni bhavanti hi.
804.
Bhikkhunīnaṃ tu cattāri, tathā tīṇi satāni ca.
805.
Aniyatā duve vuttā, tiṃsa nissaggiyāni ca.
806.
Nippapañcena niddiṭṭhā, pañcasattati sekhiyā.
807.
Sikkhāpadāni uddesamāgacchanti uposathe.
808.
Nissaggiyāni tiṃseva, chasaṭṭhi ca satampi ca.
809.
Sabbāni pana cattāri, tathā tīṇi satāni ca.
810.
Sikkhāpadāni uddesamāgacchanti uposathe.
811.
Asādhāraṇabhāvaṃ tu, gamitāni mahesinā.
812.
Dvādaseva ca nissaggā, dvāvīsati ca khuddakā.
813.
Bhikkhūnaṃyeva paññattā, gotamena yasassinā.
814.
Kuṭi ceva vihāro ca, chaḷete garukā siyuṃ.
815.
Eḷakalomavaggepi, ādito pana satta ca.
816.
Vassasāṭikamārañña-miti dvādasa dīpitā.
817.
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, aṭṭhāsītisataṃ, tato.
818.
Tathā anatiritto ca, abhihaṭṭhuṃ pavāraṇā.
819.
Nimantito sabhatto ca, duṭṭhullacchādanampi ca.
820.
Antepurappaveso ca, vassasāṭi nisīdanaṃ.
821.
Cattāro pana gārayhā, bhikkhūnaṃ pātimokkhake.
822.
Bhikkhunīhi tu bhikkhūnaṃ, asādhāraṇataṃ gatā.
823.
Asādhāraṇabhāvaṃ tu, gamitāni mahesinā.
824.
Dvādaseva ca nissaggā, khuddakā navuticcha ca.
825.
Bhikkhunīnañca bhikkhūhi, asādhāraṇataṃ gatā.
826.
Yāvatatiyakā ceva, cattāroti ime dasa.
827.
Sattaññadatthikādīni, patto ceva garuṃ lahuṃ.
828.
Nissaggiyāni satthārā, paññattāni panekato.
829.
Gārayhā ca panaṭṭhāti, sabbeva gaṇanāvasā.
830.
Ekatoyeva paññattā, sataṃ tiṃsa bhavanti hi.
831.
Pārājikāni cattāri, garukā ca dasaccha ca.
832.
Sataṃ aṭṭhārasevettha, khuddakā paridīpitā.
833.
Asādhāraṇubhinnampi, imeti paridīpitā.
834.
Sataṃ sattati cattāri, bhavantīti pakāsitā.
835.
Aṭṭhārasa ca nissaggā, samasattati khuddakā.
836.
Sataṃ sattati cattāri, ubhinnaṃ samasikkhatā.
Sādhāraṇāsādhāraṇakathā.
Lakkhaṇakathā
837.
Savane sādaraṃ katvā, vadato me nibodhatha.
838.
Vipattāpattanāpatti, āṇattaṅgakiriyāpi ca.
839.
Tikadvayanti sabbattha, yojetabbamidaṃ pana.
840.
Taṃ sabbaṃ pana vajjetvā, karissāmatthajotanaṃ.
841.
Sikkhāpadaṃ tu paññattaṃ, ayaṃ vuccati puggalo.
842.
Bhikkhūnaṃ pātimokkhasmiṃ, ādikammikapuggalā.
843.
Thullanandādayo satta, sabbe tiṃsa bhavanti hi.
844.
Vatthuno tassa tasseva, ajjhācāro pavuccati.
845.
Anvanuppannasabbattha-padesapadapubbikā.
846.
Ekatoubhatopubbā, evaṃ navavidhā siyā.
847.
‘‘Adinnaṃ ādiyeyyā’’ti, paññatticcevamādikā.
848.
Iccevamādikā sabbā, anupaññatti dīpitā.
849.
Aṭṭhannaṃ garudhammānaṃ, vasenevāgatā hi sā.
850.
Tatheva ca dhuvanhānaṃ, pañcavaggūpasampadā.
851.
Vuttā majjhimadesasmiṃ-yeva hoti, na aññato.
852.
Atthato ekamevettha, sādhāraṇadukādikaṃ.
853.
Āṇattīti ca nāmesā, ñeyyā āṇāpanā pana.
854.
Sabbo panaṅgabhedo hi, viññātabbo vibhāvinā.
855.
Ayaṃ kriyasamuṭṭhānā, nāma pārājikā viya.
856.
Sā cākriyasamuṭṭhānā, paṭhame kathine viya.
857.
Sā kriyākriyato hoti, cīvaraggahaṇe viya.
858.
Sā kriyākriyato hoti, rūpiyuggahaṇe viya.
859.
Yā karoto akubbato;
Siyā kiriyato ceva;
Sā kriyākriyatopi ca.
860.
Vasena duvidhā siyuṃ;
Saññāvimokkhā nosaññā-;
Vimokkhāti pakāsitā.
861.
Vimuccati ayaṃ saññā-vimokkhāti pakāsitā.
862.
Puna sabbāva cittassa, vasena duvidhā siyuṃ.
863.
Sacittakasamuṭṭhāna-vasena pana yā siyā.
864.
Sacittakehi vā missa-vasenāyamacittakā.
865.
Suvijjenānavajjena, lokapaṇṇattivajjato.
866.
Lokavajjāti nāmāyaṃ, sesā paṇṇattivajjakā.
867.
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, tathā tadubhayampi ca.
868.
Kusalākusalacitto vā, tathābyākatamānaso.
869.
Sukhavedanāsamaṅgī vā, tathā dukkhādisaṃyuto.
870.
Yojetvā pana dasseyya, vinayasmiṃ visārado.
871.
Catussikhaṃ sattaphalaṃ chapupphaṃ;
Jānāti yo dvippabhavaṃ dvisākhaṃ;
Jānāti paññattimasesato so.
872.
Pariyāpuṇāti paripucchati yo;
Upayātanuttaratamuttarato;
Sa ca kāyavācavinaye vinaye.
Lakkhaṇakathā.
873.
Ito paraṃ pavakkhāmi, sabbasaṅkalanaṃ nayaṃ.
874.
Kāyikā, vācasikā kati?
Chādentassa katāpattī;
Kati saṃsaggapaccayā?
875.
Chādentassa ca tissova, pañca saṃsaggapaccayā.
876.
Kati āpattiyo vuttā, duṭṭhullacchādane pana?
877.
Pārājikā ca pācitti, duṭṭhullacchādane siyuṃ.
878.
Kati thullaccayaṃ maṃse, kati maṃsesu dukkaṭaṃ?
879.
Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃse, navasu dukkaṭaṃ.
880.
Pācittaññassa gāmassa, upacārokkame siyā.
881.
Garukaṃ dutiye tassā, gāmantaraṃ vajantiyā.
882.
Abhirūhati nāvaṃ ce, hoti pācitti bhikkhuno.
883.
Paṭhame, dutiye tassā, hoti bhikkhuniyā garuṃ.
884.
Duve vācasikā rattiṃ, duve vācasikā divā.
885.
Ṭhitā adīpe pana hatthapāse;
Pācitti tassā yadi sallapeyya;
Vadeyya ce dukkaṭameva dūre.
886.
Ṭhitā vadeyyassa ca hatthapāse;
Pācitti, hitvā pana hatthapāsaṃ;
Vadeyya ce dukkaṭameva tassā.
887.
Dadamānassa tissova, catassova paṭiggahe.
888.
Hoti pārājikaṃ, yakkhe, pete thullaccayaṃ mataṃ.
889.
Tathā pācitti aññāti-kāya ce deti cīvaraṃ.
890.
Mukhena aṅgajātassa, gahaṇe tu parājayo.
891.
Sanissaggā ca pācitti, hotīti pariyāputā.
892.
Hoti thullaccayaṃ tassā, bhojanaṃ paṭigaṇhato.
893.
Ekā eva panuddiṭṭhā, bhikkhunovādasammuti.
894.
Loṇasovīrakaṃ ekaṃ, vikāle kappiyaṃ mataṃ.
895.
Ratticchedo katīnaṃ tu, paññattā dvaṅgulā kati?
896.
Ratticchedo duvinnaṃ tu, paññattā dvaṅgulā duve.
897.
Pārājikāni kāyamhā, ime dve pana jāyare.
898.
Tatheva nānāpadapubbikā ca;
Dve eva saṃvāsakabhūmiyo hi;
Mahesinā kāruṇikena vuttā.
899.
Ratticchedo duvinnaṃ tu, dvayātītena dīpito.
900.
Dvaṅgulaṃ vā dumāsaṃ vā, paññattā dvaṅgulā duve.
901.
Kati obhāsane vuttā, sañcaritte tathā kati?
902.
Vācā pārājikā tayo;
Obhāsane tayo vuttā;
Sañcaritte tathā tayo.
903.
Pārājikaṃ siyā, yakkhe, pete thullaccayaṃ mate.
904.
Imā pāṇātipātasmiṃ, tisso āpattiyo siyuṃ.
905.
Manussuttaridhammañca, vadato vācikā tayo.
906.
Thullaccayaṃ panodissa, ubbhajāṇumadhakkhakaṃ.
907.
Dukkaṭaṃ pana niddiṭṭhaṃ, tisso obhāsanā yimā.
908.
Dvīhi thullaccayaṃ vuttaṃ, ekena pana dukkaṭaṃ.
909.
Chindantassa tu tissova, pañca chaḍḍitapaccayā.
910.
Bhūtagāmaṃ tu pācitti, aṅgajātaṃ tu thullatā.
911.
Pārājikaṃ, mate yakkhe, pete thullaccayaṃ siyā.
912.
Harituccārapassāva-chaḍḍane dukkaṭaṃ mataṃ.
913.
Kati honti nisinnassa, nipannassāpi kittakā?
914.
Nisinnassa catassova, nipannassāpi tattakā.
915.
Pācittaññassa gāmassa, upacārokkame siyā.
916.
Garukaṃ dutiye hoti, gāmantaraṃ vajantiyā.
917.
Posassa hatthapāse tu, pācitti yadi tiṭṭhati.
918.
Aruṇuggamane kāle, dutiyā hatthapāsakaṃ.
919.
Hitvā tiṭṭhati ce tassā, hoti saṅghādisesatā.
920.
Honti vuttappakārāva, viññeyyā vinayaññunā.
921.
Yāvatatiyake vuttā, tisso āpattiyo suṇa.
922.
Saṅghādisesatā saṅgha-bhedakassānuvattino.
923.
Yāvatatiyake tisso, honti āpattiyo imā.
924.
Khādato pana tissova, pañca bhojanakāraṇā.
925.
Sesakānaṃ tu, pācitti, lasuṇaṃ bhakkhayantiyā.
926.
Gahetvā bhojanaṃ kiñci, sabbaṃ maṃsaṃ akappiyaṃ.
927.
Lasuṇampi ca missetvā, ekatajjhoharantiyā.
928.
Dukkaṭaṃ garukañcāti, pañca āpattiyo siyuṃ.
929.
Olokentassa niddiṭṭhā, ekāpatti mahesinā.
930.
Olokentassa vā vuttaṃ, mukhaṃ bhikkhaṃ dadantiyā.
931.
Tayo ukkhittakā vuttā, tecattālīsa vattanā.
932.
Eko appaṭinissagge, pāpikāya ca diṭṭhiyā.
933.
Tayo nāsitakā vuttā, tiṇṇannaṃ ekavācikā.
934.
Liṅgasaṃvāsadaṇḍehi, nāsitā hi yathākkamaṃ.
935.
Dve tayo anusāvetuṃ, vaṭṭatīti ca niddise.
936.
Atītakaraṇañceti, tayo kammassa saṅgahā.
937.
‘‘Deti saṅgho, karotī’’ti, ādi vippakataṃ siyā.
938.
Saṅgayhanti hi sabbāni, kammānetehi tīhipi.
939.
Kāraṇehi pana dvīhi, saṅgho bhijjati, naññathā.
940.
Anuvattakabhikkhūnaṃ, thullaccayamudīritaṃ.
941.
Payuttāyuttavācāya, cha panāpattiyo phuse.
942.
Asantaṃ uttariṃ dhammaṃ, ullapanto parājito.
943.
Yo te vasati ārāme, vadaṃ thullaccayaṃ phuse.
944.
Pācitti bhikkhuniyā ce, pāṭidesaniyaṃ siyā.
945.
Bhikkhu bhuñjati ce tassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
946.
Dasa rattiyo vasitvāna, mucceyya pārivāsiko.
947.
Dveyevāniyatā vuttā, buddhenādiccabandhunā.
948.
Honti pācittiyā sabbā, aṭṭhāsītisataṃ pana.
949.
Vuttā pana susikkhena, pañcasattati sekhiyā.
950.
Bhavanti pana sabbāni, aḍḍhuḍḍhāni satāni hi.
951.
Sārabhūto vinicchayo;
So mayā sakalo vutto;
Samāseneva sabbathā.
952.
Katattā ādaraṃ katvā, uggahetabbamevidaṃ.
953.
Kaṅkhā tasmā na kātabbā, kātabbā bahumānatā.
954.
Vinayassa vinicchayaṃ;
Nissayaṃ so vimuñcitvā;
Yathākāmaṅgamo siyā.
955.
Suṭṭhu vācuggataṃ katvā, ñatvā dātabbamevidaṃ.
956.
Vāceti ca paraṃ niccaṃ, atthaṃ upaparikkhati.
957.
Upaṭṭhahanti sabbeva, hatthe āmalakaṃ viya.
958.
Naro hamatasāgaraṃ sāgaraṃ;
Abuddhijanasāradaṃ sāradaṃ;
Siyā vinayapārago pārago.
959.
Vidhūya sikkhe guṇasaṃhitaṃ hitaṃ;
Naro hi sakkaccavapūrato rato;
Sukhassa sabbaṅgaṇakammadaṃ padaṃ.
960.
Piṭake paṭutaṃ abhipatthayatā;
Vidhinā paṭunā paṭunā yatinā;
Pariyāpuṇitabbamidaṃ satataṃ.
Nigamanakathā
961.
Suciraṭṭhitikāmena, sāsanassa mahesino.
962.
Atthato ganthato ceva, uttaroyamanuttaro.
963.
Rājā pātu mahiṃ sammā, kāle devo pavassatu.
964.
Tāva tiṭṭhatu saddhammo, gotamassa mahesino.
965.
Patiṭṭhitā guṇā yasmiṃ, ratanānīva sāgare.
966.
Yācito saṅghapālena, therena thiracetasā.
967.
Bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya, vinayassa vinicchaye.
968.
Savane sādaraṃ katvā, sikkhitabbo tato ayaṃ.
969.
Gaṇanā uttarassāyaṃ, chandasānuṭṭhubhena tu.
970.
Pamāṇato imā vuttā, vinayassa vinicchayeti.
Iti tambapaṇṇiyena paramaveyyākaraṇena tipiṭakanayavidhikusalena paramakavijanahadayapadumavanavikasanakarena kavivaravasabhena paramaratikaravaramadhuravacanuggārena uragapurena buddhadattena racito uttaravinicchayo samattoti.
Uttaravinicchayo niṭṭhito.